Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers (no kreisās), Ukrainas prezidents Petro Porošenko un Ministru prezidente Laimdota Straujuma oficiālās sarokošanās laikā pirms Austrumu partnerības samita Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Foto: Ieva Lūka, LETA
ES ir jāspēj rast veids, kā saglabāt savu ietekmi Austrumu partnerības valstīs, neizraisot jaunas ģeopolitiskas sadursmes
Pašreizējā situācija Austrumu partnerības (AP) reģionā ir izraisījusi drošības jautājumu pārskatīšanas nepieciešamību partnerības ietvaros. Vajadzība pēc jaunas ES AP politikas, kas būtu piemērota mūsdienu izaicinājumiem, Eiropas līderiem ir sagādājusi ne mazums rūpju. Kamēr AP reģiona pilsoniskā sabiedrība pieprasa un sagaida ES aktīvāku iesaistīšanos drošības un aizsardzības jomās, tikmēr ES "rokas" ir sasietas, jo tai nav nepieciešamo resursu šādu solījumu sniegšanai.
Latvijas prezidentūras galvenais notikums 2015.gadā - ES Austrumu partnerības samits, Rīgā pulcēja delegātus un līderus no Eiropas Savienības un tās partnervalstīm. Paralēli samitam risinājās arī Pilsoniskās sabiedrības konference (PSK), kurā šo pašu valstu pilsoniskās sabiedrības pārstāvji pauda savu redzējumu un vērtējumus par AP perspektīvām un izaicinājumiem.
