Pusdienās
Kurš runā dzīvnieka vārdā?

Kas mainīsies, ja dzīvnieks nebūs lieta? Stāsta Šveices jurists

Antuāns Gotšēls. Zīmējums — Ernests Kļaviņš

Antuāns Gotšēls. Zīmējums — Ernests Kļaviņš

Šveices jurists Antuāns Gotšēls savulaik ieņēma pasaulē unikālu amatu — krimināllietās pārstāvēja cietušu dzīvnieku intereses. Tagad, kad Latvija grasās Civillikumā ierakstīt, ka dzīvnieks nav lieta, viņš skaidro, ko tas mainīs

Latvijā dzīvniekus aizsargā īpašs likums, kas aizliedz pret tiem izturēties cietsirdīgi, taču Civillikumā suns, kaķis vai govs joprojām ir civiltiesību objekts — lieta. Pērn vairāk nekā 35 tūkstoši iedzīvotāju atbalstīja iniciatīvu šo pretrunu novērst. Saeima grozījumus jau atbalstījusi divos lasījumos. Pamatdoma ir vienkārša — arī turpmāk govi varēs pārdot un kaķi mantot, taču likums atzīs, ka just spējīgs dzīvnieks nav pielīdzināms televizoram vai kumodei.

Lai pastāstītu, ko šāds princips mainījis praksē, pagājušajā nedēļā Latvijā ieradās Šveices jurists un dzīvnieku aizsardzības eksperts Antuāns Gotšēls. Šveicē norma «dzīvnieki nav lietas» Civillikumā nostiprināta jau 2003. gadā, un Gotšēls bija viens no ekspertiem, kas piedalījās izmaiņu sagatavošanā. Ar viņu sarunājos pēc ekspertu diskusijas Dzīvnieka statuss mūsdienu tiesību sistēmā biznesa augstskolā Turība. Gotšēls ir vairāku grāmatu autors un starptautiskās organizācijas Global Animal Law dibinātājs.

Jaunākajā žurnālā