Anastasijai Hrebenai (13) no Kijivas apgabala karš iemācījis priecāties par katru nodzīvoto dienu. Foto — Ieva Salmane
Jau desmito vasaru Jaunsardzes centrs dažādās Latvijas vietās rīko nometnes Ukrainas karavīru bērniem. Nedēļu viņiem dota iespēja izrauties no gaisa trauksmēm un apšaudēm, lai piedzīvotu bērnības un pusaudžu gadu bezrūpību
Pārdesmit kilometru no Limbažiem, meža ielokā paslēpies viesu nams Vecmuiža. Pagalms ir kluss, un mani sagaida suņuks Pufiks. Drīz gan situācija mainās — cits pēc cita no pārgājiena uz Veczemju klintīm atgriežas dzīvespriecīgi jaunieši. Ir pirmspēdējā nometnes diena, jau rīt 80 karavīru bērni atgriezīsies mājās. Taču nometnes vadītājs, jaunsargs Mārtiņš Jēgers ir pārliecināts, ka katram būs kāds piedzīvojums un atmiņas, ko paņemt sev līdzi.
Nedēļas laikā viņš atskārtis, ka ukraiņu bērni, lai arī atbraukuši no kara postītas valsts, tādi paši bērni vien ir — alkst pēc piedzīvojumiem, grib rotaļāties, izbauda negulētas naktis un spilvenu kaujas, citas palaidnības un slēpšanos no pieaugušajiem. Tomēr «katrs no šiem bērniem ir saskāries ar nāvi savu tuvinieku lokā vai citu traģēdiju karā», saka jaunsardzes instruktore Jūlija Kampuse.
