Jans Ērls-Ružickis un Vitaļina Ševčenko. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
«Daļa mūsu jaunības tika nozagta.» ANO jauniešu delegāti Vitaļina Ševčenko (24) un Jans Ērls-Ružickis (20) no Ukrainas stāsta par karu un atbildību pret valsts nākotni
Tiekos ar ukraiņu ANO delegātiem kafejnīcā Parunāsim blakus Saeimai. Viņi Rīgā ieradušies, lai tiktos ar amatpersonām un piedalītos diskusijā par mieru Ukrainā. Jauniešu grafiks ir saplānots pa minūtēm, tāpēc viņi priecājas par iespēju mierīgi aprunāties, bet vēl lielāku sajūsmu izraisa meduskūka kafejnīcas vitrīnā. «Meduskūka ir viens no Ukrainas tradicionālajiem ēdieniem,» smaida Jans.
Kad 2022. gada 24. februārī Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Vitaļina studēja Harkivā. Viņa neticēja, ka tas notiks. Liktenīgajā rītā ap četriem viņu pamodināja tēva zvans. Viņš teicis, lai meita savāc dokumentus un svarīgāko — pēc pusstundas būšot pakaļ. Pirms nolikt klausuli, Vitaļina vēl pajautāja: vai tiešām karš sācies arī Harkivā? Tēvs atbildējis gandrīz dusmīgi: «Tu nedzirdi raķetes?» Vitaļina dzīvoja Harkivas centrā, vecāki vairāk nomalē. Pilsētā ģimene palika vēl apmēram nedēļu. Kad bombardēšana kļuva arvien intensīvāka, viņi nolēma aizbraukt. Ilgu laiku par šo pieredzi viņa vispār nespēja runāt. «Tikai šogad sāku par to stāstīt mierīgāk,» Vitaļina nodur skatienu tējas krūzē.
