Ilustrācija — Elīna Skrapce
Stāsts
Žurnāls Domuzīme, 2026, nr. 5
Ribadala1 ir ebreju zeme. Velti, gadu pēc gada Tēvs Žuāu dod svētību, piedod, kristī un māca katķismu jautājumu un atbilžu formā.
«Kas ir Dievs?»
«Viņš ir visspēcīga Būtne, kas radījusi Debesis un Zemi.»
Veiklība, ar kādu šie tiek galā ar iztaujāšanu, nevienam nerada aizdomas, ka aiz svētā katķisma asinīs ir iedēstīts Pentateihs.2 Bet ir. Un nāves stundā, kad cilvēkam gan Tora, gan evaņģēliji bijuši nebijuši, pirms abats nāk dot avij pēdējos tīrības triepienus un saņem no mirēja gļēvajām lūpām atzīšanos šajā noslēpumā, — smacētājs.
No visiem šiem Mozus kalpiem, kuru uzdevums ir īsināt šīs pasaules mokas un saglabāt ganāmpulka neskaramību, lieliskākais, kādu vien atceramies, ir Dižā Dvēsele.
