Dizaina papīrlietu uzņēmumu Purpurs tā īpašnieki Ginta un Māris Šmiti izveidoja tieši pirms krīzes, kā paši smejas, gluži pliki
Māra un Gintas Šmitu birojā smaržo pēc sandala un koksnes. Tas drīzāk atgādina mākslas salonu, nevis vietu, kur top biznesa plāni un grāmatvedības pārskati. Purpurs ir neliels uzņēmums – ražošanā nodarbināti seši cilvēki, administrē četri. Puse no visiem šovasar piedalās Dziesmusvētkos. Arī pats uzņēmuma īpašnieks. Ar latvisko kultūrmantojumu savā ziņā saistīts arī uzņēmums – viena no pirmajām papīrlietu kolekcijām, ko tas radīja 2009.gadā, bija Mantojums – fotoalbumi, piezīmju grāmatas, dokumentu mapes un blociņi ar stilizētiem latvju rakstiem.
Pie sava uzņēmuma izveides Šmiti nonāca tā: Gintai, pēc izglītības rokdarbu un vizuālās mākslas skolotājai, pirms tam piederēja aģentūra, kas taisīja grafisko dizainu, poligrāfijas darbus. «Sapratu, ka daru to pašu, ko trīssimt citas aģentūras Latvijā,» viņa stāsta. «Tā bija cīņa par katru klientu – strādāt pēc iespējas lētāk.» Māris arī strādāja poligrāfijā, vadīja tipogrāfiju. Ar tipogrāfijas īpašniekiem domas atšķīrās, kā attīstīties tālāk. «Tajā brīdī sapratu, ka jāšķiras. Tipogrāfija ir nepārtraukts pēdējā brīža bizness, pilns ar nejaušībām un stresu. Visu laiku esi on-line režīmā. Kādā brīdī tas apnīk,» viņš atzīstas. Gintai un Mārim gribējās kaut ko prognozējamāku. Sirdij.
Pirms sava biznesa sākšanas abiem bija desmit gadu darba pieredze šajā jomā. «Nebija jau slikti, bet spriedām – kas tad mums patīk vislabāk tajā lauciņā, ko darām? Tolaik taisījām grāmatu pasūtījumus. Tas likās ļoti interesanti. Grāmata nav skrejlapa, ko izmet atkritumu kastē, tikko izlasīta. Grāmatas iesiešanas process ļāva iepazīt šo amatu. Sapratām, ka mašīna nevar visu izdarīt, jāpieliek cilvēka roku darbs un attieksme, tad ir vērtība.»
Ieinteresējušies par šo procesu, Ginta un Māris nolēma, ka ar interesantām idejām un kvalitatīvu, māksliniecisku risinājumu var radīt «grāmatas», kurās katrs cilvēks pats var rakstīt, sākot no baltas lapas. Tā, lūk, 2007.gadā izveidojās Purpurs – uzņēmums, kas rada neparastas un augstvērtīgas kancelejas preces.
Sāk ar skatīšanos
Paši Šmiti gan uzskata, ka pirmie divi gadi, kad atvēra darbnīcu un sāka eksperimentēt, bija Purpura priekšvēstnesis. Jau 2005.gadā viņi izbraukāja Eiropu, skatījās, kas dizaina papīrlietu jomā notiek. Somija, Zviedrija, Dānija, Nīderlande, Vācija. Kladītes, blociņi, albumi. «Latvijā toreiz šī niša bija tukša,» atceras Māris. «Bija tikai Ballera kanceleja, bet dārga, un krīzē tā beidza pastāvēt.»
Toreiz Šmiti nosprauda mērķi – radīt savu zīmolu, ar to startēt. Skandināvijā viņi redzēja, ka tirgus ir attīstīts, produkti smalki izstrādāti, askētiski. Ir pirktspēja, labs dizains tiek novērtēts. «Tagad arī Latvija izaugusi līdz tam,» spriež Māris. «Cilvēki meklē oriģinālo, kvalitatīvo.» Redzēto abi izvērtēja. Lika kopā savu pieredzi un radīja uzņēmumu. Tolaik vēl bija šaubas, kā saukt to, kas veidojas. «Zinājām, ka tās būs dažādas pierakstu sistēmas – fotoalbumi, kladītes, mapītes. Noteikti zinājām, ka tajos būs ielikta dizaina daļa, māksla,» – tā Ginta. Izlēma – dēvēs savus produktus par dizaina papīrlietām.
2007.gadā mērķtiecīgi sāka iet izvēlētā biznesa virzienā. Gan nosaukums, gan logotips tika rūpīgi apdomāts. «Purpurs likās gudra, enerģētiski piepildīta krāsa. Ne par velti tā ir seno valdnieku krāsa, arī Latvijas karogā ir tās noskaņa. Gudrība, viedums un elegance,» atklāj Ginta. «Mūsu logotipa zīmē ielikta struktūra, no kā latvieši vispār veidojuši savas senās zīmes. Tās var attīstīt bezgalīgi, velkot krustiņu pie krustiņa. Arī Lielvārdes jostā šis princips ir,» stāsta uzņēmēja. Viņa devās pie mākslinieka Modra Tenisona, viņš palīdzēja izstrādāt ideju. Purpura logotipā trūkst viena krustiņa, lai zīme būtu pabeigta. «Prāts to parasti piedomā klāt,» Ginta saka. «Atvērtība, attīstība – ar tādu domu mēs šeit strādājam.» Pirms gada viņa iestājās Mākslas akadēmijas maģistrantūrā, lai papildinātu zināšanas.
Kolekciju izveidē Pupurs sadarbojas ar gleznotāju Anitru Bērziņu, tekstilmākslinieci un gleznotāju Diānu Dimzu-Dimmi, stikla mākslinieci Ievu Strazdiņu. Rada arī Ginta pati. Dažādie mākslinieku rokraksti produktiem piešķir ko īpašu.
2007.gadā, kad Šmiti sāka, latviskās identitātes produktu Latvijas dizainā bija maz. Viņu Mantojums aizvien ir ļoti populārs. «Bārtas brunču proporcija ielikta, krāsas apmainītas vietām. Mūsdienīgs skatījums uz seno zīmju mantojumu,» Ginta glauda bloknota muguriņu.
Lai kolekcija aizietu tautās un cilvēki to novērtētu, paiet gads – tagad Šmiti to zina. Kad veidoja pirmās kolekcijas, Ginta bija aizrāvusies ar prāta kartēm. Tas nozīmē – nerakstīt stabiņā, bet pasvītrot, apzīmēt, vilkt savienojumus. Kāds par šādu plānotāju varbūt pasmiesies, bet Ginta izpētījusi: «Tad cilvēks atceras daudz labāk.» Šādai pierakstu sistēmai vajag baltas lapas, jo viss, kas ir grafēts, ierobežo. «Tā ieviesām dienasgrāmatu, kurā datumu katrs pats var uzrakstīt. Tika pieaicināti trīs mākslinieki, katrs no tiem veidoja savu redzējumu.» Kopumā Purpuram ir sešas kolekcijas, to vidū arī papīra svečturis Gaismas zīmes, kas 2010.gadā guvis sudraba godalgu starptautiskā dizaina konkursā Golden Drum dizaina un mākslas kategorijā.
Uzņēmums strādā ar Līgatnes papīrfabrikas izstrādājumiem. «Pārstrādātais papīrs – pie tā mūs aizveda krīze. Šis papīrs ir lētāks. Mūs tas uzrunāja. Tā ir Latvijā vākta makulatūra,» atklāj Ginta. Tā viņi izdomāja kolekciju Something/Nothing special. «Ko tad cilvēki dienasgrāmatās raksta? Neko speciālu. Un tajā pašā laikā īpašu,» stāsta Māris. 2009.gadā šī kolekcija saņēma Gada dizaina balvu. «Šis produkts mums palīdzēja izķepuroties no krīzes. Mums noticēja,» – tā Ginta. Diplomu saraksts pie Purpura biroja sienas ir plašs. «Smējāmies, ka gribētos to visu kaut kad kapitalizēt ciparos,» atceras Māris. Pagāja divi, trīs gadi, un tagad jau biznesam iet ļoti labi. Nupat Radisson Blu Hotel Latvija uztaisījuši ēdienkarti. Klientu ir tik daudz, ka tikko spēj apkalpot visus, kas vēlas.
Līdztekus savām jaunradītajām kolekcijām Purpurs piedāvā klientiem to adaptāciju, piemēram, dokumentu mapes, pielāgotas konkrētas bankas vajadzībām, simfonisko orķestru nošu vāciņus, restorānu ēdienkartes. Veic arī individuālu pasūtījumu izpildi. «Šī mums ir kāzu vasara,» stāsta Māris. Ielūgumu un albumu birums.
Krīze visu saliek vietās
Tieši 2009.gadā, kad Šmiti bija izkristalizējuši jaunradītā uzņēmuma vērtības un mērķus, sākās krīze. Reklāmu un poligrāfiju krīze skāra pirmo. «Bija ļoti smagi,» atceras Māris. Visas rezerves bija iztukšotas, krīzi viņi sagaidīja, kā paši smejas, pliki. Taču tas lika koncentrēties jauniem mērķiem. Ginta radīja idejas, Māris organizēja ražošanu. Izveidoja darbnīcu, nokomplektēja kolektīvu – tie paši darbinieki Purpurā strādā aizvien.
Bankas bija pretimnākošas. Šmiti ņēma ražotnei kredītu, to arī restrukturizēja. «Šogad augustā pabeigsim maksāt par iekārtām, ko pirkām 2007.gadā,» stāsta Māris. Ļoti pārdomāti pirkuši, bez plaša atvēziena, bet tajā pašā laikā labāko, kas nepieciešams.
Šogad ir pirmais gads, kad jūt – ir atspēriens, stabila attīstība, viss grūtākais aiz muguras.
Māris uzskata – lai sāktu savu biznesu, vispirms jāiegūst pieredze, strādājot jomā, kas interesē. «Ir jau izņēmumi – lieli talanti, bet vairākumam vispirms jāizprot joma. Kad tas ir piecus, sešus, desmit gadus darīts, var ķerties klāt pie sava biznesa.» Ginta domā – ja abi ar Māri nezinātu poligrāfiju kā savu kabatu, veiksme nebūtu iespējama.
Jau tad, kad izveidoja Purpuru, Šmiti domāja par eksportu. Baltijas valstis – tas likās loģisks solis uzreiz pēc tam, kad būs iekarots Latvijas tirgus. Tā viņi sprieda.
Pēdējos divus gadus Purpura apgrozījums ir līdzīgs – 120 tūkstoši latu. Vēl 2009.gadā apgrozījums bija puse no tagadējā. Peļņu Šmiti investē jaunos produktos, uzņēmums tā attīstās. Šogad papildus piesaistījuši arī Eiropas fondu finansējumu, lai var labi sagatavoties rudens sezonas kolekcijām. Ir iestājušies LIAA biznesa inkubatorā. «Jaunās sērijas esam radījuši ar Eiropas fondu atbalstu. Tas mums deva lielāku finansiālu brīvību idejām,» stāsta Māris.
Eksporta apjoms pašlaik ir 20%, bet «gribētu iet uz 50%», atklāj Māris. Pirms dažiem mēnešiem atrasti partneri Maskavā – tapis viens no lielākajiem pasūtījumiem. Jau trīs gadus Purpura radītās korporatīvās dāvanas pasūta Maskavas lielākā viesnīca.
Nevar paņemt visus tirgus, lai kā gribētos! «Sākām ar Baltiju un tagad maziem solīšiem ejam uz Skandināviju,» stāsta Ginta. Pagājušajā gadā mēģināja iekarot Japānas tirgu, lielā izstādē Purpura papīra svečturi novērtēja kā vienu no četriem labākajiem dizaina priekšmetiem. Japāņiem patika arī Purpura papīrlietu raupjais otrreizējās pārstrādes materiāls – tas bija kas jauns, neredzēts. Taču latviešu uzņēmēji saprata, ka vest papīru pāri pasaulei neatmaksājas. Uz Japānu jāsūta uzreiz konteiners, un ceļš visu ļoti sadārdzina.
Citādi ir Skandināvijā. Piemēram, uz Zviedriju var sūtīt arī mazas produktu partijas. Purpurs jau otro gadu ar savu produkciju dodas uz lielu dizaina izstādi Zviedrijā. Ir deviņus kvadrātmetrus liels stends, jāsagatavo reklāmas un izdales materiāli. Atdeve ir nozīmīga – no pēdējās izstādes viņi atbrauca mājās ar deviņiem jauniem klientiem. Pirmie divi gadi eksportā noslēgsies ar nulli, abi prāto. Trešajā gadā varētu sākties peļņa. Starptautiskās izstādēs jāpiedalās regulāri, lai būtu rezultāts.
«Jutos tik lepna, ka mūs tur pieņem, ka mūsu lietas sauc par lieliskām,» Zviedrijā piedzīvoto atstāsta Ginta. Viņa atceras biznesa sākumu, kad ar Purpuru sapņoja būt labākie Baltijā. Sākumā braukāja pa tirdziņiem Latvijā, stāstīja par saviem produktiem. Tad atrada partnerus Lietuvā un Igaunijā. Tagad Purpuru klienti atrod paši. Paplašināties uz rentabilitātes vai kvalitātes reķina Purpura īpašnieki negrib. «Es redzu stabilu 20% izaugsmi gadā,» spriež Māris. «Tas ir tas, ko tu ieplāno, vari aptvert un kontrolēt.»
3 biznesa principi
1. Izveidot uzticamu, augsti kvalificētu kolektīvu ilggadējai sadarbībai.
2. Regulāri sekot līdzi un piedalīties pasaules dizaina izstādēs, kas saistītas ar konkrēto biznesa jomu.
3. Nevis «vairāk un lētāk», bet «kvalitatīvi un ar gandarījumu».
