Brain Games vadītājs Egils Grasmanis galda spēļu biznesu sāka pirms desmit gadiem, iedvesmojies no ASV draugu atvestajiem Katanas ieceļotājiem, bet tagad latvieši rada un pasaulē pārdod arī savas spēles
Aizrautīgi nosēdēt pie galda spēlēm ar draugiem pāris dienas, iekrist azartā par uzvaru. Tieši šādi pirms desmit gadiem dzima ideja veidot Latvijā galda spēļu biznesu. Egils Grasmanis tolaik bija jauns tirdzniecības aģents, taču skaidri zināja, ka reiz gribēs veidot savu biznesu. Un iespēja radās.
«Biznesā nav nejaušību,» saka Egils. Viss sākās tā – Egila drauga brālēns 2003.gada ziemā no ASV atveda pāris galda spēles, arī Settlers of Catan. «Piesēdāmies pie galda un nospēlējām to divas dienas.» Pēcāk Egils no draugiem izdzirdēja ideju, ka spēli vajag latviskot. Nevar būt, ka tā patīk tikai mums, viņi sprieda. Katanas ieceļotāju spēlē ir labi sabalansēta veiksme ar stratēģiju. Komunikācija, tirgošanās. Smiekli un sarunas. Tajā laikā Egils strādāja ar profesionālās matu kopšanas produktiem Wella pārstāvniecībā Latvijā. Divarpus gadus bija mācījies un strādājis Vācijā. Pirms tam absolvējis Rīgas 1.ģimnāziju, Komercskolu. Kad no draugiem saņēma piedāvājumu kopīgi veidot galda spēļu biznesu, tas likās labs izaicinājums. Sāka viņi trijatā 2004.gadā, bet pirms dažiem gadiem Egils uzņēmumā palika vienīgais īpašnieks. Desmit gadu laikā Brain Games izdevies no vienas spēles, Katanas ieceļotājiem, attīstīties līdz desmitiem latviski izdotu spēļu, kā arī galvas mežģu, un pats galvenais – nu jau pāris gadus uzņēmums rada arī pats savas spēles.
Pārdrošie biznesa soļi
Vispirms trīs jaunie uzņēmēji devās uz galda spēļu izstādi Vācijā, lai izpētītu, kas notiek šajā biznesa vidē. Gāja pie katra stenda, prasīja ekskluzīvās tiesības spēli izveidot latviski. «Neviena cita no Baltijas tolaik tur nebija,» Egils atceras.
Latvijā bija pieejams Monopols, Riču Raču, Šahs. Daži lieli Amerikas un Somijas zīmoli Latvijas tirgū gan bija. No izstādes Vācijā puiši atbrauca iedvesmoti – taisīs latviski Katanas ieceļotājus! Biznesu viņi sāka, izmantojot uzkrājumus. Pirmajā darbības gadā biznesa skaitļi bija tik niecīgi, ka par tiem varēja tikai pasmaidīt. Taču jau 2006.gadā apgrozījums pieauga par 186%, sasniedzot 99 tūkstošus latu. Peļņa – trīsarpus tūkstoši.
Šo izaugsmi ietekmēja arī tas, ka jau pēc gada Brain Games brauca uz Igauniju, Lietuvu, gribēja savu biznesu attīstīt arī tur. «Latvijas tirgus ir pārāk mazs,» atzīst Egils. Bija jāspēlē plašāk, jāmeklē partneri. Sāka atkal ar Katanu. «Sākumā mēs būtu varējuši augt straujāk, ja būtu veduši no viena izdevēja 10-15 spēles, iztulkojuši – pielikuši lapiņas klāt. Mēs sākām pārāk ambiciozi: taisījām katrai spēlei latvisko versiju, tad igauņu, lietuviešu,» secina Egils. Tobrīd, ap 2005.gadu, Baltijas tirgū parādījās Lietuvas kompānija, kura paņēma lielo Eiropas spēļu izdevniecību produktus. Tiem mūsu uzņēmēji vairs netika klāt.
Uzņēmums audzēja savu biznesa portfeli, pēc veiksmīgā iznāciena ar Katanu ņemot aizvien jaunas spēles no lielajiem vācu izdevējiem. Tas bija ambiciozi, jo katras spēles latviskās versijas izveidē jāiegulda lieli līdzekļi. Spēle atmaksājas, tikai sākot ar trim tūkstošiem eksemplāru. Tas ir daudz nelielajam Latvijas tirgum. Ražošanu nodrošināja oriģinālā Vācijas kompānija – nopērkot licenci, Latvijas puse deva failus ar latvisko spēļu versiju, Vācijas puse, lielais izdevējs Kosmos, to saražoja savā rūpnīcā.
Tolaik Egils bija vienīgais darbinieks uzņēmumā, darīja visu. Par direktoru kļuva tikai 2010.gadā, kad šajā biznesā palika viens.
Kā Brain Games izvēlējās lielo ražotāju spēles, kas patiks Latvijas spēlētājiem? Skatījās, kuras spēles Eiropā ieguvušas balvas. Spēļu kultūra Rietumu valstīs ir ļoti attīstīta. Egils domā, ka datorspēles nekad neiznīcinās galda spēles, jo «tur nav tas socializēšanās raksturs, kad sēdi ar citiem pie viena galda, sarunājies».
Ieguldīt lielu naudu reklāmā, mārketinga kampaņās Brain Games nevar atļauties. Spēlētāju turnīri, ko organizē Latvijā un Baltijas valstīs, ir kā mārketinga ceļš. «Latviju var uzskatīt par spēles Katanas ieceļotāji lielvalsti. Mēs esam divkārtēji pasaules čempioni!» stāsta Egils. Pirms mēneša latvieši ieguvuši 3.vietu vēl vienā pasaulē ļoti populārā spēlē – Karkasona.
Hits ir arī kāršu spēle Sabotieris. To uzņēmums sāka izplatīt pirms pieciem gadiem. Oriģinālā vācu izdevniecība brīnījās: latvieši ir vienīgie pasaulē, kas šo spēli tirgo tādos apjomos! Baltijas valstīs mēnesī nopērk tūkstoti šīs spēles vienību. Arī igauņiem un lietuviešiem ļoti patīk Sabotieris, «jo tur var ieriebt», smejas Egils. Spēles būtība ir šāda: spēlētāji sadalās divās grupās – rūķi un sabotieri. Neviens nezina, kurš ir kurš. «Kaut kas līdzīgs Mafijai pret parlamentu. Rūķi mēģina atrast zeltu, bet sabotieri to viņiem neļauj. Uzvar vai nu rūķi, vai sabotieri,» stāsta Egils.
Pašlaik pasaulē ik gadu izdod vairākus tūkstošus jaunu spēļu. Neliela daļa ieiet apritē uz ilgu laiku, bet Katanas ieceļotāji kļuvusi par moderno klasiku. Piemēram, slaveno Monopolu pasaulē spēlē kopš 1932.gada. Taču tieši kopš 90.gadiem galda spēļu kultūra pasaulē ir ļoti attīstījusies.
Tirgo «divos celiņos»
Kad Brain Games 2005.gadā savas spēles sāka piedāvāt tirdzniecībā veikaliem, «tas prasīja laiku un neatlaidību», atzīstas Egils. «Svarīgi ir ticēt savam produktam. Ja bizness ir tikai naudas dēļ, tad ir ļoti grūti pārliecināt citus, ka tavs produkts ir tiešām labs. Ticība mums bija.» Pirmais klients bija Jāņa Rozes grāmatnīca, rotaļlietu veikals Lāčuks, tad arī Valters un Rapa. Tie joprojām ir galvenie klienti Latvijā. Pērn Brain Games apgrozījums bija 442 tūkstoši latu, bet nopelnīti desmit ar pusi tūkstoši.
Uzņēmums ne tikai iepērk un tulko, bet jau otro gadu arī pats rada galda spēles. Meklē autorus visā Baltijā, tie sūta idejas. Tad uzņēmums spēli attīsta – pilnveido mehāniku, piesaista ilustratorus, testē.
Pirmo oriģinālspēli Brain Games izdeva 2011.gada nogalē, tā bija Rīgas Dinamo galda spēle. «Nevarētu teikt, ka tas bija veiksmīgs biznesa gājiens. Spēle ir ļoti laba, taču piemērota ne tik plašam lokam – sporta fani un galda spēļu fani ir divas dažādas masas,» Egils analizē. 2012.gadā viņi izdeva trīs autoru, igauņu un viena latvieša, spēles. Latviešiem ļoti patīk spēle Centrāltirgus.
Kad desmit gadus uz lielajām Vācijas izstādēm bija braukuši kā apmeklētāji, pirms gada Brain Games sāka tajās piedalīties ar savu stendu, oriģinālspēlēm. «Interesi radījām,» apmierināts ir Egils. «Bija labas atsauksmes, bet sapratām arī savas kļūdas.» Piemēram, kļūda ir labu spēļu ievietošana mazās kastītēs – tās nepievērš veikalnieku uzmanību un līdz pircējam nemaz nevar tikt. Veikaliem vajag lielas kastes. «Arī jūs kā pircējs – ja stāvēs liela kaste un maza kastīte, kuru jūs pirksit dāvanā?» uzņēmējs vaicā. Vienlaikus nevar teikt, ka «mazās kastītes» bijušas neveik-smīgas, tās izstādes stendā noskatīja un izdeva Polija, Čehija, Ungārija un Slovākija. Tagad Brain Games koncentrējas tieši uz to – lai pašu radītās spēles pirktu citas valstis. Par katru pārdoto spēli Brain Games maksā procentus autoriem, bet citu valstu kompānijas maksā procentus Brain Games par katru pārdoto kastīti.
Kāpēc pirms diviem gadiem izlēma radīt spēles paši? «Muskuļus neesam uzaudzējuši nekad,» Egils atzīstas. «Tos ceram uzaudzēt tuvāko divu gadu laikā.» Kopš 2004.gada viņi izauga pakāpeniski. Vislabākais bija 2012.gads, bet divus gadus pirms tam «bijām uz izdzīvošanas robežas». Ne tikai krīze, bet arī pašu kļūdas bija pie vainas. Krīze iemācīja izdzīvot. «Emocionāli bija kaut kas saņemts atpakaļ – ja dari to, kas patīk, tā vienmēr ir. Finansiāli īsti ne. Ja krīzē biznesu būtu pametuši, mēs būtu zaudējuši daudz. 2010.gadā pieņēmām lēmumu riskēt vēl vairāk – aizņēmāmies.» Tas bija laiks, kad sāka radīt oriģinālspēles un uzņēmumā Egils palika viens, bez partneriem.
Trīs šogad no jauna radītās spēles, kuras tika izstādītas Latvijas stendā izstādē Vācijā, ir Om-nom-nom, Dig Mars un Social Network. «Šajās spēlēs esam ieguldījuši daudz radoša darba,» Egils ar lepnumu saka, rādot glītās kastītes. Saprata, ka jāiegulda dizainā, to lūdza izveidot puišiem no Asketic, Reinim Pētersonam. «Labākajiem no labākajiem Latvijā. Ar to mēs nenošāvām greizi. To mēs tagad sajūtam – starptautiski ir ļoti liela interese par šīm spēlēm.» Spēles uzreiz izveidotas daudzās valodās, lai var tirgot citās valstīs.
Labums, ka jau desmit gadus latviešiem uzticas starptautiskie partneri. Tikko bijuši uz lielāko spēlētāju izstādi Esenē Spiel. «Tur brauc no visas pasaules. Skrien spēlēt jaunās spēles,» Egils stāsta. Lai padarītu savu spēli populāru, uzņēmumam jāiegulda darbs. Ir portāls Boardgamegeek.com, kur katra spēle ir novērtēta – tai ir spēlētāju komentāri, reitingi. «Spēlmaņi tur dzīvo un vārās,» – tā uzņēmējs. Divām mūsu jaunajām spēlēm jau ir diezgan labs reitings šajā portālā, tas kāpj.
Tagad Brain Games centīsies iekarot Ukrainu. Krievijas tirgū mēģināja iekļūt pirms 6-7 gadiem, bet bija vajadzīgi lieli apjomi, ko nevarēja piedāvāt. Patlaban latviešu uzņēmuma spēles ir deviņās valstīs. Šāgada jaunie produkti pagaidām gan tikai Baltijā, bet tieši tagad krava dodas uz Vāciju, no turienes – uz Krieviju. Ir sarunas ar divām firmām Francijā, Lielbritānijā, Kanādā, arī Ķīnā. «Tas ir vēl neattīstīts galda spēļu tirgus!»
Jau 2007.gadā Brain Games izveidotāji saprata, ka jāmēģina produktu tirgot «divos celiņos»: rotaļlietu veikalos un grāmatnīcās, kā arī izveidojot savus veikalus Ludo. «Savu veikalu izveidojām tikai tāpēc, ka jutām – mēs nevaram citādi izstāstīt pircējiem par savām spēlēm. Grāmatnīcās pārdevēji par tām nezina tik daudz, cik zinām paši.» Tagad ir saikne ar spēlētājiem – var uzzināt, kas viņiem patīk, ko viņi grib. 2008.gadā atvēra veikalu arī Tallinā un Tartu. Lietuvā Brain Games veikalu nav, jo lietuviešiem ir savi šādu produktu veikali.
Šogad Brain Games pārdevuši 62 tūkstošus spēļu vienību. Sortiments ir plašs: galda spēles, puzles, galvas mežģi. Ar tiem sāka pirms četriem gadiem, lai būtu kaut kas jauns. Egils visu laiku braukā uz izstādēm pasaulē, vēro tendences. Kas ir populārākā galda spēle pasaulē šogad? Kāršu spēle Hanabi ir atzīta par šāgada labāko spēli Vācijā. Tā ir sadarbības spēle – uzvar vai nu visi, vai neviens. Spēlētāji paši neredz, kādas kārtis viņiem rokā, bet citu kārtis redz. Jāveido uguņošanas ainava, norādot citiem, kuras kārtis jāliek galdā. Mūsdienu pasaulē šī spēja tik svarīga ne tikai pie spēļu galda, bet arī dzīvē.
3 biznesa principi
1. Atklātība kolēģu un partneru starpā. Nedrīkst neko noklusēt, viss jāizrunā.
2. Kolektīva izveide pēc motivācijas principa – lai interesē darbs, CV nav primārs.
3. Sadarbība ar konkurentiem. Nav jābaidās runāt, ieguvums ir abpusējs.
