Zīmējums — Freepik
Izrādās, dziedāšana ir ne tikai jauka nodarbe garastāvokļa uzlabošanai, bet arī īsts un noderīgs treniņš visam organismam. Un, jā, dziedāt var, arī klausoties mūziku un neizdvešot ne skaņas
Nav pat svarīgi, kur un kā dziedāt — pie stūres velkot līdzi iemīļotajam skaņdarbam, kopā ar draugiem ballītē vai vienatnē tīrot māju. Gandrīz ikviens ir piedzīvojis brīnumaino brīdi, kad dziedāšana uzlabo garastāvokli un dienu vērš daudz priecīgāku. Mūzikas terapeite, Liepājas Universitātes docente un Mūzikas terapijas programmas vadītāja, jauktā kora Lauma diriģente Mirdza Paipare skaidro, kas mūzikas klausīšanos un dziedāšanu padara par tik efektīvu instrumentu.
Speciāliste gan uzreiz norāda — ir būtiska atšķirība starp mūzikas terapiju kā zinātnisku metodi un mūzikas terapiju, ko katrs izmantojam ikdienā kā pašdziedinošu līdzekli, dažkārt to pat neapzinoties. «Mūzikas terapija ir mūzikas zinātnisks pielietojums ārstniecībā, lai veicinātu indivīda fizisko, garīgo un sociālo veselību. Pasīvās mūzikas terapijas laikā pacientam mūzika tiek atskaņota, aktīvajā mūzikas terapijā viņš dzied un muzicē pats vai kopā ar terapeitu. Visbiežāk lietotās mūzikas terapijas tehnikas ir speciālas, piemērotas cilvēka diagnozei vai vajadzībām: mūzikas klausīšanās, vokālas un instrumentālas improvizācijas, kustības,» skaidro terapeite. Ne velti šobrīd mūzikas terapija ir iekļauta un aprakstīta arī kā medicīniska tehnoloģija. «Sakām, ka mūzika mūsos izraisa emocijas un tas varētu būt dziedinošs process. Bet tas var būt arī kaitējošs, tāpēc tas ir jāapzinās un jāpārzina.»
