Katrīna Ošleja
Jāatzīst godīgi - esmu sasniegusi kritisko 40 gadu slieksni, kas liek izjust vieglu, tomēr pieaugošu trauksmi par vietu darba tirgū. It īpaši uzklausot dažu klientu prasības pēc gados jauniem vadītājiem, lai tie mestos pie darba ar trīsdesmitgadnieka sparu un radošumu, sekmīgi noārdot konkurentus. Vai tie, kam pāri 50, to nespētu?
Sāku vērīgāk sekot to augstākā līmeņa kandidātu gaitām, kuri atrodas šajā šķirtnes vecumā. Viņi ir daudz sasnieguši, joprojām asredzīgi un intelektuāli spraigi, harismātiskas un sulīgas personības. Saruna ar tādu pretendentu ir īsta bauda, kurā mijas apbrīns ar skaudību - es arī vēlētos tāda būt, kad sasniegšu šo vecumu! Tomēr darba devēji pret šiem kandidātiem ir gluži vai akli. Kandidāti uzreiz pēc 50 tiek izstumti no aprites, nokļūstot pēkšņā karjeras kritumā - negaidīti zaudē darbu restrukturizācijas ietvaros vai strādā perifēros amatos, kur netiek izmantota viņu kompetence.
