Sporas līdzdibinātāju Rihardu Grāvi ieinteresēja ežu dižadatene, kas pētīta Rietumu medicīnā. «Bija daudz pierādījumu, ka tā palīdz kognitīvajām spējām, uzlabo smadzeņu darbību, mazina stresu» Foto — Publicitātes foto
Spora LAB dibinātāji Šarlote Baškevica un Rihards Grāvis pirms dažiem gadiem sēņu audzēšanu sāka kā hobiju. Tagad saimnieko modernā laboratorijā, kur ne tikai audzē sēnes, vada ekskursijas un meistarklases, bet arī ražo ekstraktus, kas uzlabo fizisko un mentālo veselību
Pēc profesijas Rihards Grāvis ir programmētājs. Pirms pieciem gadiem viņš strādāja kādā Somijas uzņēmumā, veidoja mājaslapas, lietotnes un daudz ko citu. Savukārt dzīvesbiedre Šarlote Baškevica tobrīd studēja maģistrantūrā Latvijas Mākslas akadēmijā. Vienam ilgstošs darbs pie datora, otram — mācības. Abiem kopā divi mazi bērni: viens skolēns, otrs bērndārznieks. Turklāt visi četri Covid-19 pandēmijas dēļ bija spiesti ikdienu pavadīt mājās. Tas viss radīja fizisku un mentālu pārgurumu. Kā uzturēt možu garu?
Gluži nejauši Rihards noklausījās vairākus raidierakstus, kuros tika minētas tā dēvētās funkcionālās sēnes, kurām ir ārstnieciskas īpašības. Pasaulē zināmais etnofarmakologs Deniss Makenna runājis par to, kādas sēnes bez ēdamajām vēl pastāv un kādu labumu tās var dot. «Man prātā palika ežu dižadatene, kas pētīta Rietumu medicīnā. Bija daudz pierādījumu, ka tā palīdz kognitīvajām spējām, uzlabo smadzeņu darbību, mazina stresu.» Oho, tieši tas, kas vajadzīgs!
Mieru, tikai mieru
Rihards sāka internetā meklēt sīkāku informāciju par šo sēni un atklāja, ka tā tiešām dara brīnumus — pozitīvi ietekmē arī nervu sistēmu, uzlabo atmiņu, mazina depresiju un trauksmi. Ir labs papildinājums zāļu terapijai, ārstējot onkoloģiskas slimības. Par lasīto pastāstīja Šarlotei, un abi nolēma, ka vajadzētu izmēģināt ežu dižadatenes ekstraktu, kas nopērkams internetā. «Efekts nebija tūlītējs. Patiesībā to visvairāk pamanījām tieši tad, kad pārtraucām ekstraktu lietot,» saka Rihards.
Tātad sēnei efekts patiešām ir! Varbūt pamēģināt to izaudzēt pašiem? Kādā ārzemju interneta veikalā pasūtīja audzēšanas komplektu — maisu, kas jāatver un reizi dienā jāmitrina. Un jāgaida, kad izaugs.
Pirmā pieredze ar sēņu audzēšanu nebija sevišķi veiksmīga — kaut kāda sēne jau izauga, bet ne tāda, kā pāris bija gaidījis. Tas gan nekādi netraucēja sēni apēst. «Uzcepām, nogaršojām. Garda! Pēc garšas atgādināja krabja gaļu, bet pēc tekstūras līdzinājās plucinātai vistas gaļai.»
Pārdevējs solīja, ka no viena iepakojuma jāsanāk 2—4 ražām, bet Rihardam un Šarlotei izdevās tikai viena. Vēlāk izrādījās, ka telpās bijis pārāk sauss gaiss. Tomēr piedzīvotā neveiksme interesi par sēņu audzēšanu nevis nomāca, bet uzjundīja. «Pirms tam visu ko interesantu biju darījis datorā, bet te bija kas aptaustāms, pilnīgi jauns un nezināms.» Jāmēģina vēlreiz un tā, lai sanāk labāk nekā iepriekš.
Abi ar Šarloti nopirka vēl vairākus sēņu audzēšanas komplektus, kā arī iekārtoja mini siltumnīcu, kas paredzēta dīgstu audzēšanai. Iegādājušies arī gaisa mitrinātāju un datora ventilatoru siltumnīcas vēdināšanai. Tas viss tika izvietots privātmājas pagrabstāvā, kur bija plānots reiz uzbūvēt pirti. «Vēlāk izrādījās, ka tā ir perfekta vieta, kur iekārtot sēņu laboratoriju: laba ventilācija un viegli tīrāmas telpas.» Turklāt sēņu audzēšanā liela nozīme ir arī tīrībai, ko grūtāk nodrošināt, piemēram, mājas virtuvē. Telpa, kurā auga sēnes, ir deviņus kvadrātmetrus liela, blakus 11 kvadrātmetros iekārtota laboratorija.
No nākamā pasūtītā audzēšanas komplekta izauga četras ražas, un šoreiz sēnes bija skaistas, baltas, kā no grāmatas. Pēc skata dižadatene gan nav tipiskā sēne ar kātiņu un cepurīti. Tās mīkstās adatas aug kaskādēs nokareni uz leju un līdz ar vecumu maina krāsu no maigi rozā uz baltu.
Jau otrajā piegājienā sēņu bija tik daudz, ka pietika gan ēšanai, gan kaltēšanai. «Izkaltējām, sablendējām pulverī un lietojām kā uztura bagātinātāju.» Tikai vēlāk uzzinājuši — šādi iegūts pulveris ir bezjēdzīgs. Sēņu šūnām ir specifiska struktūra. To vienkārši izkaltējot, cilvēka ķermenis nespēj pārstrādāt.
Tikai pamēģināsim
Domājot, kā varētu attīstīt sēņu audzēšanas rūpalu, Rihardam radās ideja otrā pagrabstāva telpā izveidot nelielu laboratoriju. Gribējās pamēģināt, vai pašiem izdosies radīt sēņu komplektus audzēšanai. Sāka ar aprīkojumu — nopirka plauktu, kurā stāvēs sēnes, nopietnāku ventilācijas iekārtu. Pēc grāmatu ieteikumiem un sēņu audzētāju kopienas (tā pasaulē ir diezgan aktīva) padomiem iekārtoja jaunapgūto telpu.
Taču izrādījās, ka mājas apstākļos sagatavot tādu komplektu nav nemaz tik vienkārši — nepieciešami sterili apstākļi, dažādi rīki. «Lielākā problēma bija tā, ka augsne sāka pelēt. Balta micēlija vietā parādījās kaut kas zils, sarkans vai zaļš.» Tātad viss pagalam, dižadatenes vietā sākusi augt pavisam cita sēne. Jo gaisā, vidē, kurā atrodamies ikdienā, ir vairāki simti dažādu sēņu sporu. Ja tās iemājo sagatavotajā augsnē un uzvar speciāli iestādīto micēliju, čuš!
«Problēma tāda, ka atklāt to, vai sagatavotajā augsnē nav iemitinājusies kāda nepareizā sēne, bija iespējams tikai pēc kādas pusotras divām nedēļām,» atceras Rihards. Un mainīgo, kas izdarīts nepareizi, varēja būt ļoti daudz. Nepareizi sagatavots substrāts, par maz skābekļa, netīrs nazis, viņš uzskaita. Ej nu uzmini, kas pie vainas!
Soli pa solim Rihards mēģināja laboratoriju pārveidot tā, lai vide tajā būtu pēc iespējas sterilāka. Tērēt vairākus tūkstošus eiro dažādu iekārtu, piemēram, laminārās gaisa kastes, iegādei negribējās. Visas nepieciešamās uzpariktes tapa paša rokām. Bet substrāta sterilizēšanai izmantoja visparastāko ēdiena gatavošanai paredzēto spiediena katlu.
«Nopirkto sēņu micēliju mums atsūtīja petri trauciņos. Paši to sadalījām pa vairākiem citiem, kuros ielikām augu valsts izcelsmes agaru, tajā micēlijs labi aug.» Ja izdevās izaudzēt, micēliju atkal pavairoja. Plastmasas maisos ar filtru rudzu graudu substrātā inokulēja micēliju. Visbeidzot, kad micēlijs kārtīgi saaudzis, to iestādīja substrātā, kura galvenā sastāvdaļa ir satrunējis lapu koks, un — voilà — jauns sēņu audzēšanas komplekts gatavs! Tad maisu liek siltumnīcā, kur nodrošina trīs galvenās lietas: pietiekamu gaisa mitrumu, atbilstošu temperatūru un skābekli. Izklausās vienkārši, «bet kas par ņemšanos, kamēr iemācies visu darīt pareizi», saka Rihards.
Aptuveni divus gadus sēņu audzēšana viņiem bija tikai hobijs. Līdz tika sasniegts ideālais rezultāts — veselīgi sēņu maisi, kuros dižadatene aug griezdamās.
Pirmie!
Rihardam jau uzreiz bija skaidrs — ja ar sēnēm grib taisīt biznesu, vispirms jānoskaidro, kāda dokumentācija tam nepieciešama. Izrādījās, ka Rihards un Šarlote Latvijā ir pirmie, kas vēlas audzēt sēnes iekštelpās un pēc tam tās pārstrādāt uztura bagātinātājos. «Konsultējāmies ar Pārtikas un veterināro dienestu, arī ar līdzīgiem uzņēmumiem Eiropā, lai saprastu, kas un kā vispār jākontrolē. Faktiski mācījāmies kopā ar pašu dienestu,» nosmaida sēņu audzētājs.
Paralēli topošie uzņēmēji centās izdomāt, ko īsti vēlas darīt ar izaudzētajām sēnēm. Bija skaidrs, ka uzreiz pārdot svaigas nav labākais variants — tās uzturēt svaigas iespējams tikai dažas dienas. Tātad jāgatavo ekstrakts! «Sēņu audzēšanā jau bijām ielauzušies, taču par to, kā uztaisīt ekstraktu, zinājām maz.» Pieejamā informācija bija ļoti skopa, uzņēmumi, kas tādus jau ražo, biznesa noslēpumu neizpauda.
Tāpēc jaunie audzētāji visvairāk balstījās uz zinātniskajiem pētījumiem, kā vislabāk ekstrahēt jeb izvilkt aktīvo vielu no sēnēm. Kļuva skaidrs, ka nepieciešami vairāki smalki aparāti gan sēņu ekstrahēšanai, gan ekstrakta kaltēšanai kopsummā par 20—30 tūkstošiem eiro. Ieguldīja savus līdzekļus un pieteicās arī jauno uzņēmumu grantu konkursam. Un uzvarēja, iegūstot līdzekļus iekārtu iegādei.
Rihards neslēpj — pirms iekārtu iegādes bija bail, vai viss būs atbilstošs, vai strādās, kā nākas. Jo viņu zināšanas bija tikai teorētiskas, praksē tās nebija pārbaudītas. Un ja nu iecerētais sēņu ekstrakts nemaz nesanāk? «Tāds iekšējs drebulis bija līdz brīdim, kad iegūto ekstraktu nosūtījām uz laboratoriju, kur pasūtījām tā analīzi. Bija lielais jautājums — vai tiešām ekstraktā ir visas tās labās vielas, ko mēs solām? Un vai tas sniegs visus pozitīvos efektus, uz ko ceram,» atceras sēņu audzētājs. Par laimi, laboratorija apstiprināja, ka viss izdarīts pareizi un ekstrakts ir ar paredzēto bioaktīvo vielu saturu.
Patīkama problēma
Par pirmajiem klientiem, ekstrakta pircējiem, kļuva Riharda kolēģi un draugi programmētāji, arī Šarlotes draugi. Lielākoties cilvēki, kuriem ikdienas darbs saistīts ar lielu mentālo slodzi, stresu. «Uzreiz izveidojām interneta veikalu un ar minimāliem mārketinga instrumentiem ieguvām arī pirmos klientus no ārpuses,» atceras uzņēmējs. Un tad notika tas, par ko citi uzņēmēji var tikai sapņot, — ekstraktam ātri vien bija tik daudz pircēju, ka kļuva skaidrs: nepieciešamas lielākas telpas un lielāka laboratorija. Ja ne, pieprasījumu nav iespējams apmierināt. «Labākā problēma, kāda varēja būt,» smaida Rihards.
Meklējot tīras, labi ventilējamas un ražošanai piemērotas telpas, jaunie uzņēmēji tās atrada gandrīz vai pašā Cēsu centrā, Raiņa kvartālā. Šeit atsevišķā telpā izvietota speciāla siltumnīca, kurā «mēs kontrolējam klimatu un pārējos apstākļus».
Rihards saka — labi, ka viņš ir programmētājs, daudz ko saprot no mikroshēmām, elektrības un vadiem, tāpēc nebija tik grūti no jauna pielāgot telpas specifiskajām sēņu audzēšanas vajadzībām. Līdzekļus ražotnes iekārtošanai izdevās iegūt, noslēdzot aizdevuma līgumu ar Altum.
Īres līgumu ar pašvaldību Spora parakstīja 2024. gada februārī, bet reāli jaunajās telpās sāka darboties vēlā pavasarī, kad tika uzstādīta un notestēta jaunā siltumnīca. Viena no vērtībām, kuru uzņēmēji izvirzīja kā galveno, bija atklātība. «Ne tikai audzēt sēnes un ražot ekstraktu, bet arī stāstīt un rādīt, kā mēs to darām.» Taču Latvijas likumdošanā minēti tikai augi un dzīvnieki, bet ne sēnes. Paveicies, jo Cēsu pašvaldība izrādījusi lielu ieinteresētību, pretimnākšanu. «Tagad oficiāli skaitās, ka mēs šobrīd nodarbojamies ar lauksaimniecību, kaut gan patiesībā mums ir maz sakara ar lauksaimniecību,» paskaidro Rihards.
Pašlaik Sporas telpās darbojas atvērtā laboratorija, kurā pēta un audzē sēnes, kā arī ražo sēņu ekstraktu. Rihards un Šarlote, kuri līdz šim strādājuši tikai divatā (nesen pieņemts viens darbinieks), vada arī meistarklases tiem, kuri vēlas iemācīties sēnes izaudzēt mājās. Priecājas, ka viņiem joprojām ir «ļoti patīkamā problēma» — pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums, tāpēc atkal būtu nepieciešams paplašināt ražošanu.
Jāpiemin, ka īpašais uzņēmuma paņēmiens ir ekstrakta abonēšana, proti, katru mēnesi šķiroties no konstantas naudas summas, pasūtītājam nav jāraizējas par to, ka varētu aptrūkties produkts. Tas katru mēnesi tiek piegādāts automātiski. «Šis modelis darbojas lieliski,» apstiprina Rihards. Daudzi uzņēmuma klienti ekstraktu pasūta jau gadu, «un tas rada pārliecību, ka viss sanāks un turpināsies».
Pašreiz Spora mēnesī saražo vairākus simtus ežu dižadatenes ekstrakta iepakojumu, kurā ir mēneša deva — 30 kapsulas. «Nākotnes mērķis ir paplašināt gan ražošanas apjomu, gan produktu klāstu.»
Uzņēmums ir sācis arī raibās tauriņpiepes audzēšanu un ekstrakta izstrādi. Atšķirībā no ežu dižadatenes, kas stiprina smadzeņu darbību, tauriņpiepe palīdz stiprināt imūnsistēmu.
«Prieks ir ne tikai par to, ka mūsu hobijs pārvērties nopietnā biznesā, kas palīdz uzlabot cilvēkiem veselību. Arī par to, ka mēs, kam nav ne mikologa, ne biologa izglītības, visu esam iemācījušies, apguvuši un attīstījuši saviem spēkiem,» saka Rihards.
Savukārt rūgtumiņš ir par tiem konkurentiem, kuri ekstraktus Latvijā neražo, tikai importē. Tā kā uz iepakojuma ir rakstīts «Ražots Latvijā», daudzi pircēji maldīgi domā, ka arī tie tapuši šeit. «Mēs veicam smago darbu — audzējam, pētām, ražojam.» Tad jau arī paši varētu produktu vienkārši iepirkt un pārdot, nevis ražot, bet tad nāk atziņa: «Gribam būt lielākie audzētāji un ražotāji Latvijā. Un viens no zināmākajiem spēlētājiem Eiropā.»
Sporas pamatvērtības
- Atklātība. «Ne tikai audzēt sēnes un ražot ekstraktu, bet arī stāstīt un rādīt, kā mēs to darām.»
- Ilgtspēja. «Gribam audzēt sēnes, pēc iespējas mazāk tērējot resursus, neražojot liekus atkritumus.» Pašlaik kopā ar zinātniekiem pēta dažādu no sēnēm veidotu materiālu iespējas.
- Zinātniska pieeja. «Nenoliedzam tautas medicīnu, taču audzējam tikai tās sēnes, kuru ieguvumi ir objektīvi apstiprināti, izmantojot testēšanu un eksperimentēšanu.»
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
