«Es nevaru apgalvot, ka visi reliģiskie cilvēki ir tikumīgāki par visiem neticīgajiem. Tomēr ticība ir nopietna motivācija sekot morāles principiem.»
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags Lieldienās aicina pārdomāt, vai bieži necīnāmies un neizsmejam to, ko patiesībā nemaz nepazīstam
Grūtus laikus cienīgi pārdzīvo stipras un vienotas nācijas, bet - kura nācija var būt stipra, kamēr pati sevi identificē ar mītu par savrupu, mūždien apbižotu bauru un kalpu tautiņu, kuras vietā izlemj citi? Mēs tādi neesam bijuši, neesam un nebūsim. Šie ir vārdi, ko pērn arhibīskaps teica 18.novembra dievkalpojumā. Šogad Lieldienās viņš aicina iedziļināties un tikai tad dot vērtējumu pasaules procesiem, notiekošajam pašu valstī un līdzcilvēkos.
Kāds ir neparastākais jautājums, kas jums uzdots saistībā ar Lieldienām?
Jautājumi par Kristus augšāmcelšanos biežāk ir prognozējami. Kā var notikt tā, ka cilvēks, kura smadzenēm vairākas dienas nav piegādāts skābeklis, kura ķermeņa sairšanas procesi sākušies, ņem un augšāmceļas? Brīnumiem nav viegli noticēt, un nevajag kautrēties to atzīt. Manī pašā kādu laiku bija dialogs starp ticību un dabaszinātņu studijās [LU Ķīmijas fakultātē] iegūtajām zināšanām. Taču jāsaprot, ka brīnumi ir ārpus atkārtojamu eksperimentu sfēras, kurā balstās dabaszinātnes.
