Žurnāla rubrika: Svarīgi

Tapusi valdība, kuru it kā neviens ne gribēja, ne plānoja. Lai gan par Straujumas valdības krišanu runāja jau gandrīz no tās izveidošanas mirkļa, visi teicās esam apmierināti ar viņas vadīto kabinetu līdz pat premjerministres demisijas brīdim. Pēc Straujumas atkāpšanās gan koalīcijas partijas, gan prezidents Vējonis it kā bija vienisprātis, ka Vienotībai atkal jāuzņemas premjerministra amats. Tomēr, kad iekšējo pretrunu plosītā partija nespēja uzņemties iniciatīvu, ZZS no savām rindām virzīja nevis jau kopš 2006. gada sludināto «premjerministra amata kandidātu» Aivaru Lembergu, bet līdz šim neafišēto deputātu Māri Kučinski.

Taču, par spīti šai šķietamajai nejaušību virknei, Kučinska valdības izveidošanas pamatā ir vēsturiskās attīstības loģika. Pēc gandrīz septiņiem gadiem pie varas Vienotība sevi nokausējusi iekšējos konfliktos. Savukārt ZZS nobriedusi atteikties no tradicionālās «otrā plāna» lomas, kas jau daudzus gadus ļāva baudīt valdības darba labumus un vienlaikus neuzņemties tikpat kā nekādu atbildību par nepopulāriem lēmumiem.

Vai atrašanās skatuves priekšā, starmešu gaismā, padarīs ZZS atbildīgākus, vai arī viņi turpinās censties krāt popularitātes punktus, bloķējot nepieciešamas, bet pretestību izraisošas reformas? Kā vienmēr, kad runa ir par ZZS, vērts ieklausīties Lemberga teiktajā. Vēl pavisam nesen viņš lādēja «finanšu okupantus», kuri «uzspiežot» Latvijai nevajadzīgu taupības režīmu, un aicināja Latviju neatmaksāt parādu starptautiskajiem aizdevējiem. Tagad, pēc Kučinska nominēšanas, dzied citu dziesmu: «Latvija ir uzņēmusies starptautiskās saistības attiecībā uz budžeta disciplīnu, tajā skaitā attiecībā uz budžeta deficīta pieaugumu, un Latvijai šīs starptautiskās saistības, lai kāda attieksme būtu no manas puses, ir jāpilda.»

Cik ilgi šāds noskaņojums saglabāsies? Iespējams, tas ir būtiskākais jautājums par Kučinska valdību. Tam cieši seko bažas par to, kā izpaudīsies Lemberga ietekme citos, ar viņa persongajām un Ventspils interesēm saistītos lēmumos? Trešais lielais nezināmais ir Vienotības liktenis. Vai darbs Kučinska valdībā būs atspēriena punkts partijas «restartam», vai slīkšņa, kurā nogrims tās pēdējās cerības? Iemeslu bažām stiprina klusās, bet izplatītās šaubas, vai Vienotība ir nosūtījusi spēcīgāko iespējamo komandu uz jauno valdību.

Zem šiem globālajiem jautājumiem kārtojas arī ļoti daudzi konkrēti risināmi uzdevumi, iepriekšzināmi izaicinājumi un vēl nezināmas krīzes. Kučinskis kā savas prioritātes jau pirms nominēšanas izvirzīja izglītības reformu, valsts resursu efektīvāku apsaimniekošanu, zinātnieku un uzņēmēju sadarbības veicināšanu. Tikmēr viņa ZZS kolēģis veselības ministrs Belēvičs gatavo potenciāli ļoti strīdīgu jaunas obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu. Galvassāpes droši vien radīs arī centieni iestāties attīstīto valstu klubā OECD. Ja banku sektora nesakārtotības dēļ tur neiekļūsim, kā plānots, šogad, atbildēt nāksies Kučinskim. Turklāt pievērsties tikai iekšpolitikai viņš nevarēs. Bēgļu krīze un gaidāmais referendums Lielbritānijā par izstāšanos no ES padarīs šo par ļoti saspringtu gadu ārpolitiski, un Kučinska vājās angļu valodas zināšanas nepalīdzēs viņam šajos procesos aktīvi aizstāvēt Latvijas intereses.

Revolūcijas nebūs, reformas būs

Kārlis Šadurskis (Vienotība) atgriežas izglītības ministra amatā pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma — savulaik viņa īstenotā mazākumtautību skolu reforma, pārejot uz latviešu mācībvalodu, raisīja masu protestus un atstāja ministram iesauku Melnais Kārlis. Taču matemātikas profesors Šadurskis ir politikā rūdīts, ievēlēts jau četrās Saeimās un gatavs atkal vadīt izglītības nozari brīdī, kad jāvirza iebuksējušas reformas.

Kādi ir svarīgākie rādītāji, pēc kuriem varēs teikt, ka esat labi strādājis amatā?
Pirmais — vai būs īstenots jaunais pedagogu algu modelis. Otrs — kā realizēsies [kompetencēs balstītā] izglītības satura reforma. Trešais mērķis ir augstākās izglītības un zinātnes finansējuma palielināšana, racionāls izmantojums.

Vai ir kāda Mārītes Seiles iesākta reforma, ko metīsit gružu spainī?
Nē. Noteikti turpināšu izglītības satura un skolotāju algu reformas. Tas nenozīmē, ka iešu tieši tos pašus ceļus, mēģināšu [ar sociālajiem partneriem] diskutēt. Mums taču jāiegūst rezultāts! Laika ir maz. Normāli [būtu], ja skolotājs, aizejot vasaras atvaļinājumā, zina, kas gaida rudenī.

Kas rada pārliecību, ka jums būs partijas atbalsts, kas trūka Seilei?
Svarīgi, ka būs visas valdības atbalsts. Ministru prezidenta kandidāts to solīja, un Kučinskis nemēdz bārstīties tukšiem vārdiem, tāpēc esmu diezgan drošs, ka algu reforma īstenosies. Skaidrs, ka nevar saglabāt tagadējo skolu tīklu. No 1. līdz 4. klasei jāsaglabā mazās skolas, bet jāsaprot, cik izmaksā to uzturēšana 5.—9.klašu skolēniem. 21. gadsimta izpratnē skola, kurā ir apvienotās klases, nav skola. Tādā skolā apzog bērnus. Ja uzliekam rāmi, kādai jābūt skolotāja algai, un ir noteikta lieluma valsts dotācija, kas nonāk pašvaldībā, tad katras pašvaldības uzdevums kaut kādā pārejas periodā atrast risinājumu.

Kādas kļūdas skolotāju algu reformā esat pamanījis?
Man pilnībā nepatīk, ka pašreizējā modelī lielajās skolās algas samazinās. Ja skolotājs strādā labi, bet saņem mazāk, viņš jautā — par ko mani soda? Nevienam alga nedrīkst samazināties.

Vai tādā gadījumā pietiks ar deviņiem miljoniem eiro, kas šogad atvēlēti skolotāju algu reformai?
Četriem mēnešiem [rudenī] pietiks. Domāju, nebūs strauja algu pielikuma no 1. septembra pilnīgi visiem, būs pārejas periods. 2017. gada budžetā algu palielināšanai iezīmēti 27 miljoni eiro, ar to gan varētu nepietikt.

Kā panāksit vienošanos ar pedagogu arodbiedrību?
Man bija ļoti laba, produktīva saruna ar LIZDA vadītāju Ingu Vanagu.  Skaidrs, ka arodbiedrība vienmēr savās prasībās ies pa priekšu valsts iespējām, bet ir absolūta nepieciešamība pēc dialoga. Esmu uz rezultātu vērsts cilvēks, nevaru ciest atlikšanu un mūžīgas sarunas.

Latvijā ir viduvēji sekmju rādītāji, palielinās plaisa starp pilsētu un lauku skolām, skolotāju ir par daudz un algas par zemu. Vai atrisināsit šīs savstarpēji saistītās problēmas līdz nākamajām vēlēšanām?
Nē, es neapsolu visas problēmas atrisināt līdz vēlēšanām. Divarpus gados jārada likumiskais rāmis, lai process sāktos un būtu pārliecība, ka tas notiks. Radīsim priekšnoteikumus, lai optimizētu skolu tīklu un laukos būtu mūsdienīgas skolas.

Viens no polarizējošiem jautājumiem Izglītības likumā ir «tikumības pants». Kāpēc balsojumā par šo priekšlikumu atturējāties?
Tas ir tas pats «pret» balsojums. Esmu pret gaišo viduslaiku ienākšanu 21. gadsimta Latvijā.

Kā ministrijai jāraksta vadlīnijas šo likuma grozījumu īstenošanai?
Atcelt «tikumības grozījumus» šajā parlamentā ir neiespējami. Jāatrod kāds formulējums, lai šķīstie būtu apmierināti, bet pedagogi saprastu, ka neviens viņiem negatavojas uzlikt cenzūras rāmjus.

Kā vērtējat NA prasību pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā visās Latvijas skolās?
Bilingvālā izglītība un mazākumtautību izglītības programmas, visticamāk, Latvijā saglabāsies ļoti ilgi. Kāpēc slēgt poļu skolu vai likvidēt starptautisko bakalaurātu Rīgas 1. valsts ģimnāzijā? Kāpēc lai krievu valodu un literatūru nemācītu krievu valodā?  Es gan pieļauju, ka sākumskolas klasēs vajadzētu palielināt latviešu valodas īpatsvaru stundās, jo maziem bērniem valodu ir daudz vieglāk iemācīties. Mērķis, protams, ir vienots izglītības standarts, bet esmu pret kāda gada nosaukšanu.

Jūsu mērķis ir panākt racionālāku naudas izmantojumu augstākajā izglītībā. Kā?
Ir daudz sīku augstskolu, kuras nesasniedz intelekta kritisko masu, bet tās ir akreditētas. (Nopūšas.) Ja kādam ārzemniekam pateiktu, cik Latvijā ir augstskolu [57], būtu pārsteigts, cik milzīga nācija esam.

Esam pārāk liberāli attieksmē pret akadēmiskā personāla ar doktora grādu īpatsvaru (pašlaik likums to prasa 40% mācībspēku — red.). Jābūt vairāk.

Vēl pasniedzēji strādā vairākās vietās (vismaz 20% strādā vairākās augstskolās — red.). Ir nejēdzīgi strādāt par klejojošo zinātņu doktoru! Kāda jēga no augstskolām, kurām nav savu profesoru?

Vai un kā palielināsit finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei?
Jāiet uz to, kas ierakstīts likumos — valsts finansējumam zinātnei ir jābūt 1% no IKP. To neizdarīsim vienā vai divos gados, bet, ja izveidosim apņēmīgu grafiku, šo mērķi var sasniegt.

Augstākās izglītības finansējumā mans mērķis ir sasniegt 3% no IKP, piecos gados tas iespējams. Mums ir vienošanās ar Kučinski, ka no katra ikgadējā budžeta pieauguma jārezervē nauda algu celšanai akadēmiskajam personālam.

Kāpēc, jūsuprāt, valda priekšstats, ka ar jums ministrijā atgriezīsies stagnācijas laiki? Intervijās pēc nominēšanas teicāt, ka neesat reformators.
Nē! Es teicu, ka neesmu revolucionārs. Revolūcijas sagrauj, atstājot drupas. Bet reformas ir ļoti vajadzīgas. Tās būs! Bet revolūcijas nebūs.

Jātuvojas ziemeļvalsts standartiem

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens vēl pirms pāris nedēļām neesot plānojis strādāt valdībā, taču Vienotība viņu deleģēja ekonomikas ministra un premjera biedra amatam. Piekritis pirmoreiz sēsties ministra krēslā, Ašeradens kā argumentu min 20 gadus ilgo pieredzi biznesā un pēdējā laika darbošanos FM. Šķērslis nav fakts, ka 12. Saeimā vēlētāji viņu atstāja aiz borta, svītrojot biežāk, nekā liekot plusus.

Ko nozīmē tas, ka būsit premjera biedrs?
Esam pārrunājuši ar premjeru — vicepremjera jautājumi būs lielās strukturālās reformas. Pārmaiņas skolu tīklā, veselības apdrošināšanas ieviešana, valsts kapitālsabiedrību darbības koordinācija, [ES] fondu apguves koordinācija.

Ko gribat panākt ministra amatā?
Redzu divus fundamentālus jautājumus. Pirmais ir strukturāla problēma Latvijas ekonomikas izaugsmē — mēs šobrīd balstāmies uz iekšējo patēriņu. Ja man izdosies investīciju un eksporta pieaugumu līdzsvarot ar patēriņu, tas ieliktu ilgtspējīgu pamatu ekonomiskajai izaugsmei.

Otrs — modernizēt Latvijas ekonomiku. Darba tirgū ir vajadzīgas izmaiņas, jāstimulē cilvēki uzņemties lielāku atbildību, pieteikties labāk atalgotos darbos. Jāizveido izcila start-up ekosistēma. Un es būtu ļoti priecīgs, ja tautsaimniecību iekšēji regulējošie standarti pietuvotos ziemeļvalstu standartiem.

Kāpēc EM atsakās no gāzes tirgus liberalizācijas jau šobrīd, rosinot grozījumus spēkā esošajā Enerģētikas likumā?
Jājautā ekonomikas ministrei. Viens ir skaidrs — gāzes tirgus tiek liberalizēts 2017. gada aprīlī. Latvenergo ir apņēmības pilns cīnīties par tiesībām [jau tagad] gāzi pirkt no Lietuvas. Zinām, ka Latvijas gāze pastāv uz ekskluzivitātes tiesībām, tie būs milzīgi juridiski konflikti.

Kā turpmāk valstij rīkoties ar gāzes infrastruktūru?
Igaunija un Lietuva ir pieņēmusi lēmumu to iegādāties, ar augstu ticamību saku, ka Latvijai tas arī būs jādara, bet šobrīd manā rīcībā nav laba izvērtējuma. Plānoju aicināt palīgā Eiropas Komisiju. Lielākais jautājums būs par Inčukalnu. Mums ir likums, ka zemes īpašniekam pieder zemes dzīles, un ir daudz juridisku neskaidrību, kas vispār Inčukalna gāzes krātuve ir. Pēdējās debatēs pat LG ir mainījusi pozīciju un saka: mums nepieder [Inčukalns], mums pieder tikai gāze. Šo kopumu — gāzes krātuvi — būs grūti juridiski novērtēt, tas prasīs laiku.

EM pārraudzībā ir arī būvniecība. Vai visi trūkumi, kurus atklāja Zolitūdes lielveikala Maxima traģēdija, ir novērsti?
Problēmas likumā un būvvalžu ļoti piesardzīgā attieksme ir radījusi pieeju, kas vairāk ir birokrātiska nekā pēc jēgas. Ar nozari jāvienojas par uzlabojumiem likumā, lai birokrātiskās prasības nebūtu pārmērīgas. Zinām pēc Maxima gadījuma — visi bija zīmogus salikuši, tikai jēgas nebija. Pozitīva lieta — izveidots Būvniecības uzraudzības birojs, ļoti labi darbu sācis tā vadītājs Druķis.

Ko vajadzētu mainīt, lai process būtu ātrāks, bet neatkārtotos Maxima traģēdija?
Kopā ar Druķa kungu iepazinos ar Norvēģijas būvniecības uzraudzības sistēmu. Tur būvuzraugs pārliecinās, ka tirgus dalībnieks noteiktā laikā ir spējis piegādāt pakalpojumu saskaņā ar Norvēģijas būvniecības standartu. Tiek izveidots pakalpojumu sniedzēju saraksts. Ja standarts pārkāpts, kompānija zaudē vietu sarakstā. Latvijā ir dažāda sertifikācija, bet ļoti bieži zinām, ka būvkompānijas pārkāpj šos noteikumus.

Maxima gadījumā bija neskaitāmās pusēs milzīgu nolaidību ķēde — visi šie tirgus dalībnieki [Norvēģijā], kā minimums, zaudētu iespēju darboties. Tas ir jautājums, ko vēlos virzīt. Šis ziemeļvalstu piemērs man šķiet izcils. Turklāt Norvēģijā standarts ietver ne tikai tehnisko izpildījumu, bet arī to, kā kalkulējat [tāmes], norēķināties ar apakšuzņēmējiem. Mēs panāktu milzīgas izmaiņas būvniecības nozarē.

Ko nozīmē plāni palielināt pašvaldību lomu investīciju piesaistē?
Nodokļu reformas kontekstā diskutēsim, vai daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tomēr neatstāt tajās pašvaldībās, kur ir darbavietas [nevis tikai dzīvesvieta]. Otra ir premjera ideja — Somijā pašvaldības tiek motivētas ar prēmijām, kuru fonds veidojas no uzņēmumu ienākuma nodokļa.

Ko iesāksit ar Liepājas metalurgu?
Atvērts jautājums. Jaunajiem īpašniekiem nav īsti skaidrs, kādā ekonomiskajā teritorijā viņi strādā. Vai viņi spēs izmainīt pieeju — laiks rādīs. Tautsaimnieciskā ietekme no tā, vai Liepājas metalurgs strādā, vairs nav tāda kā agrāk. Šobrīd tā nebūs traģēdija, ja viņi izies no tirgus. Tajā pašā laikā, ja uzņēmums spēj iekarot vietu zem saules, lai dara.

Kā vērtējat Rīgas brīvostas vadītāja Leonīda Loginova darbu, ņemot vērā Valsts kontroles atzinumus, Konkurences padomes sodus, sākto kriminālprocesu? Kā mainīsit vidi ostā?
Valsts un pašvaldība kopā ir atbildīgas par reputāciju šajā organizācijā. Nav šaubu, manis deleģētais pārstāvis savas kompetences ietvaros saņems mandātu šos jautājumus uzrunāt. Vai izdosies, skatīsimies. Tas būs jautājums par valdības pozīciju — uz ko [koalīcijā] esam gatavi. Katrā ziņā reputācijas problēma Rīgas brīvostā ir neakceptējama, šo jautājumu risināsim.

Kā stiprināsit konkurences uzraudzību Latvijā?
Šobrīd Saeimā ir likums par papildu pilnvaru piešķiršanu Konkurences padomei, es atbalstu šīs normas.

Deklarācijā ēnu ekonomikas samazināšana ir prioritāte, bet kāpēc šajā jomā nesolāt uzrāvienu?
Ēnu ekonomiku mēra attiecībā pret IKP, tagad tie ir 23%. Ja samazinām par vienu procentpunktu gadā, piecos gados sasniedzam Eiropas vidējo — 18%. Ko tas nozīmē? 1% samazinājums ir vismaz 260 miljonu eiro ekonomiskās darbības legalizēšana, kas nodokļu ieņēmumos nozīmē papildu 50—70 miljonus. Temps ir optimāls.

Neraujos dabūt avansus

Dana Reizniece-Ozola ekonomikas ministra portfeli nomainījusi nevis pret premjerministra posteni, ko viņai ik pa laikam mēdz prognozēt, bet gan finanšu ministra amatu jaunajā valdībā. Tas būšot labs treniņš topošajai premjera kandidātei, kas vēl gaida savu īsto laiku. No partijas līdera Aivara Lemberga viņa negrasās norobežoties, bet arī viņa interesēs nestrādāšot.

Kādus galvenos mērķus centīsities sasniegt kā ministre?
Galvenie uzdevumi ir nodokļu politika, šogad jāuztaisa pamatīgs audits un jānāk ar piedāvājumu vairākiem gadiem. Mūsu darbaspēka nodokļi ir salīdzinoši augsti, tas mazina konkurētspēju. Rezerves ir patēriņa un kapitāla nodokļi. Būs jāatrod līdzsvars.

Otrs ir ēnu ekonomikas apkarošana, kur gribētos pamainīt to veidu — nevis liekot papildu slogu visiem uzņēmumiem, cerībā noķert kādu blēdi, bet ceru pievērsties smagajiem jautājumiem. PVN ir vislielākā nodokļu neizpilde, milzīgi skaitļi iet garām valsts kasei. Būs uzdevums VID vadībai pusgada laikā veikt katra darbinieka pārbaudi no pašas augšas līdz pašai apakšai Finanšu policijā un par jomu atbildīgajiem pašā VID.

Trešais ir savlaicīga ES finansējuma izmantošana. Jāsamazina birokrātiskās procedūras, bezgalīgās skaņošanas, jāuzņemas lielāka atbildība, lai programmas iet uz priekšu.

Valdība plāno samazināt nevienlīdzību. Vai jāievieš progresivitāte nodokļos?
Jā, bet sākot no nabadzīgākā gala. Diferencētais neapliekamais minimums — doma laba, izpildījums ne pārāk veiksmīgs. Solidaritātes nodoklis arī — doma laba, izpildījums tehniski neveiksmīgs. Pusgadā redzēsim, vai šī nodokļa ieviešana ir nesusi fiskālo efektu.

Mikrouzņēmumu nodokļa izmaiņas atlika uz 2017. gadu. Kāds būs risinājums?
Ir vajadzīgs atbalsts pirmo darības gadu laikā jaunajiem uzņēmējiem ar lielu izaugsmes potenciālu. Vēl — jābūt īpašam nodokļu režīmam dzīvesstila uzņēmumiem, amatniekiem, kas īpaši svarīgi reģionos, nodarbina sevi, bet kam nav straujas izaugsmes potenciāla. Tie varētu būt divi dažādi režīmi. Līdz septembrim jāizstrādā jauns piedāvājums. Nozaru ierobežojums, kāds šobrīd tika sagatavots, manuprāt, nav korekts.

Vai budžetā ievērosit eirozonas noteiktos deficīta ierobežojumus?
Protams! Bet stabils budžets nenozīmē inertu tautsaimniecību. Mans princips, kuru turēšu visu laiku sev priekšā uz galda vai vismaz galvā — stabils budžets un dinamiska tautsaimniecība.

Kā vērtējat priekšlikumu nerezidentu uzņēmumiem pazemināt nodokļu likmi?
Kritiski. Pārāk lieli riski valsts reputācijai. Varbūt īstermiņā var iegūt kādu saimniecisku labumu, bet vidējā un ilgā termiņā tas ir bīstami visai tautsaimniecībai.

Jau gadiem ildzis strīds starp KNAB un VID par to, kam jāveic amatpersonu deklarāciju pārbaude. Kā to sakārtosit?
Jābūt skaidrai atbildībai. Gribu, lai [VID ģenerāldirektore] Pētersones kundze nāk ar konkrētiem priekšlikumiem, es maksimālu atbalstu nodrošināšu, ja ir vajadzīgas kādas likuma izmaiņas.

VID plāno iniciēt skaidras naudas uzglabāšanas ierobežojumus amatpersonām. Vai atbalstāt?
Noteikti.

Cik svarīgi ir Latvijai iestāties OECD?
Svarīgi. Jābūt konsekvencei politikā. Esam daudz izdarījuši, lai tur nokļūtu, un tas ir starptautiskās uzticamības jautājums. Īpaši šobrīd, kad esam tik sarežģītā ģeopolitiskā situācijā.

Enerģētikas likuma grozījumi paredz gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas nodalīšanu. Vai valstij tā jāiegādājas?
Mans veidoklis — jā, jo valsts varētu būt vislabākais partneris iespējamiem tirgotājiem, it īpaši sākuma periodā.

Sākumā? Tad atkal to privatizētu?
Nav tik principiāli. Man šķiet, valstij jāiegādājas, tas būtu labāk, nekā uzticēt Gazprom, Iterai meklēt investoru. Vismaz es gulētu drošāk naktīs, ja valsts pati kļūtu par investoru.

Vai varam to atļauties?
Būt investoram infrastruktūras uzņēmumā, kas ir regulēts, nav slikts bizness. Tas ir drošs. Noteikti būtu iespēja atrast finansējumu šim darījumam. Man šķiet, valstij vajadzētu palikt ilgtermiņā kā kritiskās infrastruktūras turētājai. [Gāzes] pārvade un Inčukalns ir tikpat svarīga infrastruktūra kā dzelzceļš un lidosta.

Jūs ik pa brīdim tiekat minēta kā iespējamā premjera kandidāte, taču šoreiz netikāt apspriesta ZZS. Kāpēc?
Katram savs laiks. Neraujos dabūt milzīgus avansus. Man sports ir mācījis, šahu spēlēju kopš astoņu gadu vecuma — ja dabū uzvaru nepelnīti, tad daba mīl līdzsvaru, dabūsi arī nepelnītu zaudējumu. Finanšu ministrija ir milzīgs izaicinājums, nebūs viegli, bet tā būs vērtīga pieredze topošam premjera kandidātam. Izkristalizējās, ka Kučinskis ir labākais šobrīd.

Vai tomēr ZZS nevajadzēja palikt pie Lemberga?
Provakatorisks jautājums. (Pasmaida.) Viens — Lemberga kungs pats atteicās kļūt par kandidātu šobrīd. Otrs — ir vēlamā politika un ir vēlamais reālais variants. Kučinska kungs ir vēlamais reālais variants.

Lembergs ir pazīstams ar to, ka spēj daudz naudas piesaistīt Ventspilij dažādos veidos. Vai kā finanšu ministre spēsit būt objektīva?
Spēšu, jo arī kā ekonomikas ministre esmu spējusi. Nevienam nevajadzētu būt bažām, ka lēmumus pieņemu patstāvīgi un objektīvi.

Cik bieži tiekaties ar Lembergu, kādas lietas pārrunājat?
Droši vien dažas reizes mēnesī tiekamies valdes sēdēs, gan Latvijai un Venstpilij, gan [ZZS] Rīgā. Tie ir aktuālie darba jautājumi, politiskie procesi.

Vai kādreiz esat atteikusi viņam kādu lūgumu?
Viņš man neuzdod nekādus tādus lūgumus acīmredzot, zinot, ka ir lietas, ar kurām var un ar kurām nevar rēķināties.

Esmu ļoti principiāla un šeit esmu, lai strādātu valsts un iedzīvotāju interesēs, nevis draugu vai partneru interesēs. Tas nav mans uzdevums.

Vai uzskatāt, ka cilvēks, pret kuru ir izvirzītas ļoti smagas apsūdzības, drīkst aktīvi piedalīties valdības veidošanas sarunās, koalīcijas padomes sarunās?
Es neesmu tiesa, tāpēc es arī neuzņemos tādu lomu lemt — drīkst vai nedrīkst. Lemberga kungs ir kolēģis, partijas vadītājs. Tāpēc vien, ka es varētu dabūt lielākus reitingus, pasakot, ka es pilnīgi distancējos no viņa, nu es to nedarīšu, un es ceru, ka cilvēki to arī novērtē, ka es esmu komandas cilvēks, es ļoti augsti vērtēju tos, ar kuriem es kopā strādāju ZZS.

Ceļi, vilcieni, kravas

Līdzšinējais labklājības ministrs Uldis Augulis ar redzamu entuziasmu atgriežas satiksmes ministra postenī, kura iegūšana bija ZZS «sarkanā līnija» jaunās valdības tapšanā. Pēc vairāku gadu pauzes ministram būs déjà vu sajūta, jo lieli jautājumi nav atrisināti joprojām — to skaitā jaunu vilcienu iepirkums, kas atkal draud izgāzties.

Kāpēc neturpinājāt vadīt Labklājības ministriju?
It kā padari daudz, bet apjoms nav redzams. Satiksmes ministrijā, ja panāk attīstību, darbi uzreiz ir redzami. Man kā bijušajam pagastvecim ir tuvi saimnieciskie darbi.

Ko gribat izdarīt?
Pirmkārt, ceļi. Svarīgi virzīties uz stabilu, prognozējamu finansējuma modeli ceļiem. Iespējams, līdzīgi kā bija savulaik Ceļu fonds.

Aivars Lembergs izteicies, ka jālikvidē monopols valsts autoceļu uzturēšanā — vai piekrītat?
Iespējams, tas ir izvērtējams jautājums. Igaunijā visu ceļu uzturēšana, apsaimniekošana ir privātās rokās.

Kādi vēl ir plāni?
Nākamais ir pārvadājumi. Sa-mazinās lauku skolu, skolēnu skaits. Savulaik ir nopirkti skolu autobusi — tie jāsalāgo kopējā [pasažieru] satiksmē, lai netērētu lieki resursus. Savā laikā daudz paveicām, autobusu pārvadātājiem izlīdzinājām pašizmaksas, bet līdz galam viss nav izdarīts.

Kā vērtējat situāciju airBaltic?
Līgums [ar jauno privāto akcionāru] ir parakstīts, bet tas nenozīmē, ka pienācis laimes brīdis. Esam tikai izlīdzinājuši, lai kompānijai nav negatīvs pašu kapitāls.

Nākamais uzdevums ir piesaistīt stratēģisko investoru — vai nu tā ir liela aviokompānija, vai lidmašīnu ražotājs — Bombardier, kas būtu ideāli.

Vai varat apsolīt, ka 80 miljoni ir pēdējie valsts ieguldījumi uzņēmumā?
Netaisos šobrīd apsolīt. Aviācijas bizness ir ļoti sarežģīts. Šobrīd ir ideāla situācija, zemas naftas cenas, bet ar strauju degvielas cenu kāpumu tā var mainīties.

Kam valsts samaksāja deviņus miljonus par airBatic obligācijām?
SM valsts sekretārs apgalvo, ka nevienam nekas nav samaksāts. Esmu paprasījis visu informāciju, lai par to varu pārliecināties.

Varbūt tiks maksāts, jo darījums vēl nav noslēdzies?
Nē, kā apgavoja valsts sekretārs, nekas netikšot maksāts.

SM šo darījumu ir noslepenojusi. Vai tas ir pieņemami?
Tam nevajadzētu būt slepenam. Katrā ziņā pārbaudīšu, vai kāds kaut ko ne līdz galam izstāsta. (Pēc intervijas Ir lūdza komentāru SM un tā apliecināja, ka darījums ir stājies spēkā, akcijās konvertētās airBaltic obligācijas tagad pieder valstij, bet sīkāku informāciju atteicās sniegt, jo tā ir klasificēta — red.)

Ilgstoši nav sekmējušies jauno vilcienu iepirkumi, vai šobrīd izsludinātais konkurss noslēgsies ar piegādi?
Man izskatās, ka šis iepirkums varētu neizdoties. Apjoma ziņā šis ir tieši tāds pats [iepirkums], kāds tika pabeigts pēc manas aiziešanas [no ministra amata 2012. gadā]. Un tad bija iespēja izmantot ES naudu. Pasažieru vilcienam šobrīd nav tāda finansējuma.

Iespējams, ir vajadzīgs pavisam kas cits — jāpērk vilcieni pa vienam sastāvam, pa gadiem. PV dibināts zem nepareizām zvaigznēm vai kaut kas nav riktīgi, jo gadus septiņus astoņus nevaram iepirkt jaunus vilcienus.

Ja nerunā par zvaigznēm, kādi ir racionāli iemesli?
Iespējams, no kādām kompānijām kaut kam bijis kāds lobijs. Esam dzirdējuši — pa Rīgu cilvēki runā vai putniņi čivina, man nav tādu pierādījumu, bet aizdomas ir.

Vasarā Latvijas dzelzceļa šefu Uģi Magoni aizturēja ar pusmiljonu eiro skaidrā naudā aizdomās par kukuļņemšanu. Iespējams, saistībā ar lokomotīvju iegādi, kas izvēlētas it kā konkursā. Vai nepieciešama stingrāka uzraudzība LDz iepirkumos?

Ceru, LDz kā koncerns ir pārdomājis visu šo, vai tiešām ir bijis kaut kas necaurspīdīgs un, ja ir, kādi soļi veikti, lai to novērstu. Arī man tas bija pietiekami liels pārsteigums, es nekad nevarēju iedomāties kaut ko tamlīdzīgu.

Iepriekšējais ministrs Matīss apmeklēja Magoņa jubileju Rundāles pilī, kur starp viesiem bija ASV sankciju sarakstā iekļautais Krievijas dzelzceļa prezidents Jakuņins. Vai jūs tādu pasākumu apmeklētu?
Mani diemžēl neaicināja. Es izvērtētu — piedalīties vai ne.

Ir daudz neskaidrību par Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projektu, kam jābūt lielākajam no ES fondu projektiem. Kāds ir jūsu viedoklis?
Šis jautājums jāskata plašāk — vai tas ir vajadzīgs vai nav. Elektrifikācija ir laba lieta, ieguldījums infrastruktūrā ir laba lieta, bet šim ieguldījumam jāspēj atpelnīties.

Kāds ir jūsu viedoklis par Rail Baltica?
Iesākts ir, jāturpina realizācija.

Kam jāpārvalda projekta finansējums, visi iepirkumi — valstu valdībām vai Rail Baltica kopuzņēmumam?
Neesmu pārdomājis šo jautājumu, bet drīzāk pieļauju, ka tai kompānijai. Jo priekš kam tad tā izveidota?

Kad iepriekš bijāt satiksmes ministrs, sacījāt, ka jums lielāka prioritāte ir ātrgaitas vilciens no Rīgas uz Maskavu.
Tā nekad neesmu teicis. Skatoties kravu virzienu — 90% mums ir no Austrumiem. Tobrīd nebija pilnīgas skaidrības, vai [Rail Baltica finansējumam no ES] būs apjoms, kāds apsolīts šobrīd, 80—90%. Un tagad ir pavisam cita situācija atiecībās ar Krieviju. Tas bija 2011. gads — prezidenta Zatlera vizīte [Maskavā], kur par šo iespējamo projektu tika runāts tikai tāpēc, lai mēs palielinātu kravu apjomu. Ja kravas aiziet no ierastā ceļa, diemžēl tās neatgriežas. Tas mums dod lielus mīnusus ekonomikā. Jebkuras kravas — vai tās ir Ķīnas, Kazahstānas, Krievijas — mums ir ļoti svarīgas.

Kā vērtējat Rīgas brīvostas pārvaldes vadītāja Leonīda Loginova darbu, ņemot vērā VK konstatēto naudas izsaimniekošanu, Konkurences padomes uzliktos sodus un kriminālprocesu?
Drošības iestādes nemācīšu. Bet no SM puses ir pārraudzība ostā — pārstāvis, kas tad arī par visiem šiem jautājumiem mani informēs.

Kāpēc šis cilvēks ir neaizstājams?
Nesmu tādā veidā vērtējis. Biju citā nozarē — Labklājības ministrijas pārstāvja [ostā] nav.