Novilcis ādas jaku, ar sudraba gredzenu ausīs un tetovējumu uz augšdelma, ko daļēji nosedz melnais krekliņš, Gints Zelmenis vairāk līdzinās metālistam nekā vēstures zinātņu doktoram, kurš ikdienā strādā Latvijas Nacionālajā arhīvā. Kopš pagājušā gada viņš ir arī VDK zinātniskās izpētes komisijas pieaicinātais eksperts — viens no tiem zinātniekiem, kuru pētījumi par čekas darbību Latvijā lasāmi komisijas mājaslapā un pēc 16. februāra būs pieejami pirmajā komisijas izdotajā grāmatā. Pētījumi sākti tikai pagājušā gada septembrī, kad zinātniekiem beidzot piešķirts finansējums. Lai gan valdība apstiprināja komisiju jau 2014. gada augustā, vesels gads tika izšķiests diskusijās par tās pārraudzību, sastāvu, finansējumu. Komisijas vadītājs Kārlis Kangeris pat kļuva par sava veida disidentu, kurš pretojas valsts varas pārstāvju mēģinājumiem kavēt patiesības noskaidrošanu.
Gints, pasūtījis mums dzērienus, nošķendējas, ka vēl joprojām vēsturniekiem nav iespējams strādāt ar Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā (TSDC) glabātajiem VDK dokumentiem. TSDC ir Satversmes aizsardzības biroja (SAB) struktūrvienība, bet SAB dokumentiem pieeja ir ierobežota, tāpēc vēsturnieki netiek klāt čekas maisiem. «Absurda situācija — Latvijas Republikas specdienests glabā okupācijas laika specdienesta dokumentus un ierobežo pieeju tiem!» Februāra sākumā komisijas eksperti, arī Gints, bija Saeimas Cilvēktiesību komisijā apspriest šo un citas problēmas, kas kavē zinātnieku darbību. Deputāti esot izteikuši iespēju, ka TSDC varētu «izņemt» no SAB pakļautības — tas atrisinātu problēmu ar piekļuvi dokumentiem.
Vai zinātnieku piekļuve čekas maisiem netiek apzināti kavēta? «Pierādīt nevar, bet nevar arī izslēgt, ka tā ir bijušo VDK štata un ārštata darbinieku ietekme,» saka Gints Zelmenis. «Pirms komisijas izveides bija priekšlikums VDK dokumentus noslepenot vēl uz 30 gadiem. Kādēļ? Vai varat iedomāties, ka uz pusgadsimtu noslepeno gestapo dokumentus?» Saeima nolēma, ka VDK dokumenti jeb tā sauktie čekas maisi būs publiski pieejami pēc to zinātniskās izpētes, kas jāveic līdz 2018. gada maija beigām.
Kā komisijas eksperts Gints Zelmenis pēta 80. gadu politiskās prāvas — 14 VDK izmeklētas krimināllietas, kurās 18 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības par pretpadomju aģitāciju un propagandu. Daļa ir labi zināmie pretošanās kustības dalībnieki Gunārs Astra, Ints Cālītis, Lidija Doriņina-Lasmane.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.