Autors: Ir.lv redakcija

Salna pavasarī un nodokļu reformas

Droši vien nekā nav šajā pasaulē neizbēgamāka par divām virsrakstā minētajām lietām – abas Latvijā parasti mēdz uzkrist uz galvas nesauktas un negaidītas. Salnas lai paliek agronomu kompetencē, taču par šķietami neizbēgamām izmaiņām nodokļu jomā vēlos rosināt pārdomas.

Kāpēc par to domāt šobrīd?

Valdība ir deklarējusi, ka nepārskatīs iepriekšējās veiktās nodokļu reformas, bet 2020. gada sākumā sāks pusgadu ilgas diskusijas par izmaiņām nodokļu pamatnostādnēs, lai tad izstrādātās izmaiņas stātos spēkā no 2021. gada. To valdības pārstāvji uzsvēruši arī publiskā komunikācijā.[1]

Uzņēmējiem droši vien būtu jāpriecājas – gana daudz uz savas ādas līdz šim izbaudītas negaidītas un dzīvi apgrūtinošas izmaiņas. Šajā sakarā nerunāju tikai par nodokļu likmēm, bet ar nodokļiem saistīto administrāciju, kas neliela, bet apzinīga nodokļu maksātāja dzīvi tikai sarežģī un sadārdzina. Nez kāpēc pārmērīgu prieku neizjūtu.

Vai situācijā, kad izglītības, veselības un virknei citu jomu akūti trūkst budžeta finansējuma, mēs varam mierīgi uzelpot šo un vēl visu nākamo gadu? Sajūta teic, ka brīdī, kad vajadzība spiedīs un maciņā vējš vien svilpos, nepieciešamība pēc izmaiņām nodokļos būs klāt kā negaidīta salna…

Sākt domāt, kur ņemt naudu un kam visvienkāršāk pacelt nodokļus, laika būs maz. Viedokļi un intereses atšķirsies. Līdzšinējā pieredze liecina, ka tad bieži top sasteigti un samocīti lēmumi. Savlaicīga domāšana un diskusijas spētu mazināt kā spriedzi un nepieciešamību ķerties pie jaunām reformām pēc karstas putras strēbšanas. Tāpēc bez pretenzijām uz pasaules taisnību vēlos pakutināt domāšanu – kurp jau šobrīd varam sākt raudzīties pēc veselības un citām sociāli nozīmīgām nozarēm nepieciešamā budžeta atbalsta, neriskējot radīt valdības atkāpšanos no solījumiem, zemestrīces vai salnas pavasarī. Vai ir iespēja atrast nodokļu jomas uzlabojumus, kas būtu visas sabiedrības interesēs? Vai par labprātīgu papildus nodokļu slogu vispār iespējams runāt?

Kur “nauda kaltējas”?

Budžetam vajadzēs naudu – par to nez vai domas dalīsies. Kur to ņemt – vai tautas teiksmu labākajās tradīcijās doties naktī purvā tvarstīt maldugunis? Parasti šajā ceļā ir divi virzieni – palielināt nodokļus vai uzlabot jau esošo sistēmu, iekasējot vairāk.

Vai iespējams sabiedrības akceptēts nodokļu palielinājums?

Pirmie kandidāti uz nodokļu paaugstināšanu parasti ir t.s. “grēka industrijas”, kā akcīzes preču nozares – alkoholisko dzērienu un tabakas, azartspēļu un derību, arī degvielas un citas nozares. Zīmīgi, ka šīs nozares līdztekus enerģētikas, finanšu, transporta un sakaru nozarēm jau šobrīd ir lielākie nodokļu maksātāji, rēķinot uz nozares uzņēmumu vai nodarbināto, par ko liecina uzņēmumu iesniegto gada pārskatu dati. [2] [3]

Akcīzes nozares ir žanra klasika – 17.gs. puritāņu ieviestā akcīzes nodokļa būtība bija vēlamā sabiedrības patēriņa modeļa stimulēšana, ar nodokļiem apliekot preces, kas nav pirmās nepieciešamības un sabiedrības interesēm nevēlamas. Šis nodoklis, būdams saistīts ar patēriņu, var atbilst sabiedrības interesēm un nest arī zināmu sociālā taisnīguma elementu – kas vairāk patērē, tas vairāk samaksā. Tomēr ne viss ir tik vienkārši.

Pirmkārt, akcīzes nodoklis tipiski ir fiksēts nodoklis patēriņa vienībai, tādejādi tas ir regresīvs – proti, augstāku ienākumu patērētājiem tā slogs ir salīdzinoši mazāks.

Otrkārt, mūsdienās šis nodoklis ir evolucionējis par būtisku budžeta ieņēmumu papildināšanas avotu, vēlamā patēriņa regulēšanas funkciju atstājot otrajā plānā. Taču šeit svarīgs ir samērības faktors, jo akcīzes preču jomā būtisku lomu spēlē ēnu ekonomika. Patērētājs racionāli meklē iespēju iegādāties kāroto preci lētāk. Kamēr nav iespējams efektīvi ierobežot nelegālu akcīzes preču apriti, katra strauja izmaiņa rūpīgi jāapsver.

Vai varam atrast kādu jomu, kur akcīzes nodokļa manevri spētu gūt sabiedrības atbalstu un neizraisīt nevēlamus blakusefektus, kā nodokļu apiešanu? Varbūt.

Mēģinot raudzīties ārpus rāmjiem “akcīze – tas jau kaut kas alkoholam, tabakai un degvielai”, ir arī virkne citu produktu, kam tiek piemērots akcīzes nodoklis. Piemēram, bezalkoholiskajiem dzērieniem ir noteikts nodoklis, kas 0,5 l saldinātā dzēriena pudelei ir nieka 3,7 eirocenti. Saskaņā ar Euromonitor statistiku, 2018. gadā Latvijā tika pārdoti 186 milj. litri bezalkoholisko dzērienu.[4]  Šķiet, esam aktīvi to patērētāji, jo apjoms pieaudzis par 11% pret 2013. gadu, t.sk. izdzerts 55,9 milj. litru gāzēto dzērienu (+9%). Saskaņā ar statistiku, Latvijas iedzīvotāji ir ES otrajā vietā pieaugušo aptaukošanās rādītāju ziņā (21% nācijas ir virssvars).[5] Nez vai pat ļoti aizrautīgs limonādes mīļotājs izjutīs nozīmīgu ietekmi no 10% (vai pat 30%) pieauguma akcīzes nodoklī – nenozīmīgs 0,37 eirocentu (attiecīgi – 1.11 eirocentu) nodokļa palielinājums saldināta dzēriena pudelei nesamazinās patēriņu. Toties gada laikā budžetā ienesīs teju EUR 0,7 milj. (vai EUR 2,1 milj.), ko var novirzīt veselības nozares finansējumam.

Šī summa ir teorētiska, pāris procenti no EUR 87,5 milj., kas 2019. gada budžetā novirzīti veselības nozares darbinieku atalgojuma palielināšanai. No otras puses – tā ir iespēja nodokļu ieņēmumu paaugstināšanai nesāpīgā un sabiedrības intereses veicinošā veidā.

Vai esam par slinku pastiept roku, lai noplūktu ābolu?

Ja patērētāji akceptētu nodokļu pieaugumu tiem maz nozīmīgā jomā, vai ir jomas, kur uzņēmēji būtu gatavi maksāt vairāk nodokļos? Vai šīs ābeles zaros ir augļi, kas paši dodas rokās?

Kā liberālu ekonomisko uzskatu piekritējs, par šādu tēzi droši vien pasmīnētu, ja ne paša nesena pieredze. Darījuma braucienam pasūtīju taksometru. Pārsteidzošā kārtā, izsaukumu pieņēma kāds sens paziņa, kas dažādu likteņa pavērsienu dēļ bija uzsācis taksometra vadītāja karjeru. Pateicoties Rīgas brūkošajiem tiltiem un sastrēgumiem, brauciens deva laiku sarunai un iedvesmai ieskatīties šī biznesa aizkulisēs.

Pētījumi liecina, ka vieglo pasažieru pārvadājumu nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars ir tuvs 80%. Šāds īpatsvars 2-3 reizes pārsniedz pētījumos identificēto pat jūtīgajās akcīzes preču nozarēs.[6] [7] Kas gan nav kārtībā nozarē, un ko tas nozīmē budžetam?

Vieglo pasažieru pārvadājumu tirgū Latvijā ir divas viegli atpazīstamas ekosistēmas – “dzeltenā” (tradicionālie, skaitītāja rādītāju norēķinos vai tiešsaistes uzskaites sistēmās balstītie komercpārvadājumi) un “baltā” (tikai tiešsaistes vai mobilo lietotņu risinājumos balstītā). Tās  ir būtiski atšķirīgas.

Mēdz teikt, ka biznesā ideālais modelis ir, kad visi ir ieguvēji. Šajā nozarē gan šķiet, ka visi ir zaudētāji – valsts, šoferis un tā darba devējs. Taksometru vadītāju skaits Latvijā ir mistisks skaitlis, jo Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrēto darba vietu skaits ir teju divas reizes mazāks par Autotransporta direkcijas vadītāju reģistra datos ieraugāmo. Lielākā daļa vadītāju (~85%) darbojas “dzeltenajā” ekosistēmā, taču pēdējā laikā izteikti novērojama to pāreja uz “balto”. [8]

Dati liecina, ka nozare 2018.gadā rada ap EUR  3 milj. nodokļu ieņēmumu, apmēram tikpat lielu nodokļu parādu, bet iepriekšējā gadā nozare uzrādījusi teju pusotra miljona eiro zaudējumus. Šķiet – ieguvuma nevienam. Vai tiešām nauda iegulusi pašu taksistu kabatā (piemēram, neizsniedzot čekus)? Ja kāds no lasītājiem šobrīd apsver taksista karjeru – ieteiktu par to ilūzijas nelolot. Mēneša apgrozījums vadītājam svārstās EUR 2000-2500 robežās. Godīgi maksājot nodokļus, realitāte būs tāla no Leiputrijas. Tāpēc lietā tiek likts tautas radošais gars. Neiedziļināšos tā izpausmēs, bet meklēšu atbildi – kāpēc tā un kā labumu gūt visām pusēm.

Sistēmas Ahilleja papēdis ir nepamatoti sarežģīta nozares administrācija, kuras rezultāts ir ne vien nodokļu ieņēmumu zudums, bet arī taksometru vadītāju sociālo garantiju ierobežošana un uzņēmēju zemā interese ko mainīt. Ja sabiedrība pieņēmusi pasaulē vispāratzītu modeli, ka nodokļi ir saistīti ar darba ņēmēju kā personu, tad šajā nozarē tā nav. Ir noteikta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu avansa norma EUR 130 apmērā mēnesī par… auto. Uzņēmums ik mēnesi kā vadītāju nodarbina vienu, divas un vairāk personas. Cik taksometra vadītāju strādā uz viena auto un kurai personai kāda daļa sociālo iemaksu pienākas, ir Lielais Visuma Noslēpums.

Šis stāsts ir par “dzeltenajiem”, bet kādas garantijas darbiniekiem un nodokļu ieņēmumus valstij rada “baltie”? Pagaidām maza, bet strauji augoša taksometru vadītāju daļa ir tieši šis segments. Mēs, patērētāji, tos mīlam – pasūti taksīti lietotnē, samaksā paredzamu summu (…nebūt ne ģimenes budžetu graujošu pret lidostā piebraukušā durvju uzlīmi…). Lielākā daļa šo vadītāju darbojas divu platformu ietvaros – “Bolt” (agrāk “Taxify”) un “Yandex”. Abas sistēmas nav Latvijā bāzēti komersanti, arī to izsūtīto izdevumus attaisnojošo dokumentu noformējums liek grāmatvežiem nopūsties…

Visu cieņu VID un par nozari atbildīgajiem Satiksmes ministrijas ekspertiem – ir jāierobežo ēnu ekonomika un kārtība jāievieš. Varbūt tomēr ir vienkāršāki risinājumi par nodokļa attiecināšanu uz metāllūžņu čupu (auto)? Piemēram, darba ņēmējam piesaistīts nodoklis?

Kas var būt vienkāršāks par nodokli, kas saistīts ar apgrozījumu. Ir nozares, kuras šāda pieeja pakāpeniski palīdzētu izvest no ēnu ekonomikas jomas. Ja neskaidrību par sociālajām garantijām taksometra vadītājam aizstātu vienkāršota, piemēram, sākumā 10% apmēra maksa no apgrozījuma, tas taksistiem un viņu darba devējiem dzīvi atvieglotu, bet budžetam radītu ieguvumu. Ja mēneša apgrozījums vadītājam ir EUR 2000-2500, tad EUR 250 mēnesī gan vadītājam nodrošinātu personificētas sociālās garantijas, gan atvieglotu administrāciju darba devējam, gan budžetā ienestu EUR 4-5 milj. gadā. Iespējams, šī nauda kaut nedaudz aizlāpītu bedres uz ceļiem…. Un visi būtu apmierināti. Vai esam tik bagāti, lai no tā atteiktos? Vai tik slinki, lai gulētu zem āboliem pilnas ābeles un nespētu roku pastiept…

Skaidrs, ka šie ir fiskāli mazietilpīgi, bet toties viegli realizējami priekšlikumi. Daudz “naudīgāki” priekšlikumi, piemēram, PVN karuseļu vai kontrabandas apkarošana, ienestu simtiem miljonu. Taču pēdējie gadu desmiti neliecina, ka tas būtu viegli īstenojams lēmums, ko visas puses pieņemtu bez trača un kompromisu dēļ izkropļotas idejas. Aicinu sākt domāt par nelielām, bet īstenojamām lietām.

Mēs esam saimnieki savā zemē, un labs saimnieks laicīgi domā, kā izvairīties no salnas, kas nokostu viņa dārza ražu. Par to arī ir šis stāsts – ceru, ka to sadzirdēs tie, kas uzņēmušies saimnieka lomu.

 

Autors ir Dr.oec., RISEBA asociētais profesors

[1] Nākamo nodokļu reformu izstrādās Zakatistova vadīta attīstības komiteja, Delfi (02.05.2019.)

[2] Vislielākie nodokļi uz vienu uzņēmumu 2018.gadā – azartspēļu nozarē, Lursoft (02.05.2019.)

[3] Lielākos nodokļus uz vienu darbinieku pērn maksājuši dzērienu ražotāji, Lursoft (07.05.2019.)

[4] Euromonitor International Passport GMID (08.05.2019)

[5] Eurostat (21.03.2019)

[6] Kaže V. Latvijas nelegālā bezakcīzes alkohola aprite, LU (2014)

[7] Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs [EUIPO] (2016)

[8] Valsts ieņēmumu dienests (2017-2019)

Rīgai lielveikali ir svarīgāki par iedzīvotājiem

2018. gada pirmajā pusē presē parādījās ziņas par LIDL lielveikalu atvēršanu Latvijā. Cita starpā, viens no lielveikaliem tiek plānots tieši zem mana dzīvokļa logiem Dzelzavas ielā 75B. Ja tagad es no rītiem varu pamosties savā guļamistabā un iziet turpat uz lodžijas ieelpot spirgto pavasara gaisu (šeit būtu jāsaka, svaigo pavasara gaisu, jo māju, kurā ir mans dzīvoklis, no noslogotās Dzelzavas ielas atdala 1,2 hektārus plaša zaļā zona ar vairāk nekā 40 kokiem tajā), tad jau pavisam drīz, iespējams, es, izejot uz savas guļamistabas lodžijas, vienīgais, ko varēšu baudīt, būs “skaistais” skats uz 1,2 hektārus asfaltēto LIDL autostāvvietu un elpot pa to traucošo automašīnu (kas noteikti brīvdienās būs skaitāmas tūkstošos dienas laikā) izplūdes gāzes.

Es, kopā ar vēl vairākiem apkārtējo māju iedzīvotājiem, esmu pārsūdzējis SIA “Lidl Latvija” izsniegto koku ciršanas atļauju un būvatļauju, kuras atļauj SIA “Lidl Latvija” Dzelzavas ielā 75B izcirst kokus, noasfaltēt 1,2 hektārus plašo zaļo zonu un uzbūvēt lielveikalu. Nepārprotiet mani. Es neesmu pret jauniem lielveikaliem Rīgā un pret jaunu spēlētāju Latvijas vienveidīgajā lielveikalu operatoru saimē.

Es esmu pret lielveikalu celšanu faktiski iedzīvotāju guļamistabās, neuzklausot pašu iedzīvotāju viedokli.

Būvniecības likums redakcijā līdz 2014. gada 1. oktobrim noteica samērā plašu gadījumu loku, kad pašvaldībām bija pienākums rīkot publisko apspriešanu par plānotu būvniecību. Proti, pašvaldībām bija pienākums rīkot paredzētās būves publisku apspriešanu, ja būve būtiski: 1) pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus; 2) samazina nekustamā īpašuma vērtību; 3) ietekmē vidi, bet tai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.

Ar jauno Būvniecības likumu, kas stājās spēkā 2014. gada 1.oktobrī, Saeima būtiski sašaurināja gadījumu loku, kad pašvaldībām ir obligāti jārīko publiskā apspriešana, nosakot tikai vienu gadījumu – ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums. Tai pat laikā Saeima piešķīra pašvaldībām tiesības pašām ar saistošajiem noteikumiem paredzēt arī citus gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiskā apspriešana.[1]

Šajā ziņā Rīgas pilsētas pašvaldība bija pirmrindniece iedzīvotāju interešu aizstāvībā, pilsētas apbūves noteikumos kā citus gadījumus saglabājot visus līdz tam jau apbūves noteikumos bijušos gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiskā apspriešana: 1) pasliktinās iedzīvotāju sadzīves apstākļus; 2)samazinās nekustamā īpašuma vērtību; 3)ietekmēs vidi, bet tai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.[2]

Diemžēl realitātē Rīgas pilsētas pašvaldībai ar šo savu apņemšanos – uzklausīt iedzīvotāju viedokli – iet gaužām bēdīgi un nekur tālāk par savas apņemšanās uzlikšanu uz papīra pašvaldība nav tikusi. It īpaši tas ir attiecināms uz “LIDL gadījumu”.

LIDL Latvijas tirgū nāk iekšā ļoti agresīvi – domājams, ka tas saistāms, gan ar Latvijā jau pārpildīto mazumtirdzniecības nišu, gan arī LIDL lielo naudas maku Vācijā. Tai skaitā LIDL ienākšanu raksturo arī būvatļauju saņemšana no Rīgas pilsētas būvvaldes par lielveikalu būvniecību bez publiskās apspriešanas teritorijās, kur citiem lielveikalu operatoriem nekad tas nebija izdevies, piemēram, tai pašā Dzelzavas ielā 75B, kur lielveikala būvniecība ar tam pieguļošo autostāvvietu 1,2 hektāru platībā plānota tieši zem iedzīvotāju logiem.

Nav šaubu, ka šiem vairākiem simtiem iedzīvotāju būtiski pasliktināsies sadzīves apstākļi. Tāpat ļoti iespējams, ka arī dzīvokļu vērtība, zem kuru logiem LIDL lielveikals tiks celts, būtiski samazināsies. Bet Rīgas pilsētas būvvaldei tas nebija šķērslis SIA “Lidl Latvija” izsniegt būvatļauju lielveikala būvniecībai bez publiskās apspriešanas rīkošanas.

Šī situācija mani mudināja papētīt, kā tad kopumā Rīgas pilsētas pašvaldībai ir veicies ar publisko apspriešanu rīkošanu. Pirmais, ko es atcerējos no pēdējo laiku skaļajām publiskajām apspriešanām, bija IKEA būvniecība. Bet “aplauziens”, izrādās, kas to rīkoja Stopiņu novada būvvalde. Tālāk skatos tirdzniecības centru “Akropole”. Atceros, ka arī tam tika rīkota publiskā apspriešana. Jā, tikai izrādās, ka 2008. gadā, kad spēkā vēl bija vecais Būvniecības likums un Rīgas pilsētas pašvaldību vadīja Jānis Birks no tēvzemiešiem (Nils Ušakovs un Saskaņa Rīgas pašvaldību sāka vadīt no 2009. gada). Tātad arī šo gadījumu nevar skaitīt, jo, tākā Rīgas pilsētas pašvaldību no 2009. gada jau kūrē Saskaņa un LIDL ar, izskatās, lielu Rīgas pilsētas pašvaldības atbalstu, Rīgā saņem būvatļaujas tieši Saskaņas vadības laikā, manā ieskatā, tad korekti ir vērtēt, kā tad rīkojas tieši Saskaņas vadītā Rīga.

Un šeit es pasteigšos notikumiem pa priekšu – attiecībā uz ieklausīšanos iedzīvotāju viedoklī par jaunām būvniecības iecerēm, kurām atbilstoši pašas domes atbalstītajiem pilsētas apbūves noteikumiem būtu rīkojamas publiskās apspriešanas, bet nav noteiktas kā obligātas, tieši nekā. Laikam Saskaņas ieskatā iedzīvotāji ir tikai rīks tikšanai pie varas, bet pēc tam izmetami miskastē.

Interesanta aina paveras, papētot, kādām būvniecības iecerēm tad ir rīkotas publiskās apspriešanas Saskaņas valdīšanas laikā Rīgas pilsētas pašvaldībā – no 2009. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 23. maijam (kad tapis šis raksts). Šajā laikā Rīgas pilsētas pašvaldībā ir rīkotas 44 publiskās apspriešanas jeb vidēji 4,4 publiskās apspriešanas gadā, no kurām absolūtais vairākums ir par viesnīcu un dzīvojamo ēku būvniecību – attiecīgi 16 un 9, kas kopā veido 57% no visām šo desmit gadu laikā rīkotajām publiskajām apspriešanām. No tā es secinu – Rīgas pilsētas pašvaldībai Saskaņas valdīšanas laikā visvairāk traucē tūristi un iedzīvotāji.

Savukārt lielveikalu būvniecība faktiski iedzīvotāju guļamistabās (kā tas ir LIDL gadījumā) Rīgas pilsētas pašvaldības (tātad, Saskaņas) ieskatā nav pietiekami nopietns iemesls paprasīt iedzīvotāju viedokli (jo, nav laika, jāprasa iedzīvotāju viedoklis par jaunu dzīvojamo platību būvniecību vietās, kur varētu būvēt jaunus lielveikalus). Iespējams, ko nevar izdarīt ar lielu naudu, var izdarīt ar ļoti lielu naudu. Protams, vietā ir pateikt, ka man šim caur rindiņām izlasāmajam apgalvojumam nav pierādījumu, bet tas ir mans viedoklis. Manuprāt, visa šī situācija liek domāt, ka kādam(-iem) Rīgas pilsētas pašvaldībā ir personiska (mantiska vai citādāka) interese, lai LIDL bez sarežģījumiem (bez iedzīvotāju viedokļu uzklausīšanas un ņemšanas vērā) varētu būvēt savus lielveikalus iedzīvotāju guļamistabās.

 

Autors ir Purvciema iedzīvotāju pārstāvis, būvniecības un vides tiesībās praktizējošs jurists

[1] Būvniecības likuma 14. panta piektā daļa;

[2] Rīgas pilsētas apbūves noteikumu 608.1. apakšpunkts.

Apsver domu nomainīt pensiju plānu? Ko svarīgi zināt

Gandrīz katram strādājošajam pensiju 2. līmeņa uzkrājumā ir uzkrāti vairāki tūkstoši eiro.

Pirmais, ko ir svarīgi zināt – katram strādājošajam, kas dzimis pēc 1971. gada 1. jūlija, automātiski, maksājot nodokļus, tiek uzkrāts individualizēts pirmā un otrā pensiju līmeņa uzkrājums. Tikai trešais pensiju līmenis veidojas no brīvprātīgām iemaksām. Katru mēnesi no katra iedzīvotāja darba algas seši procenti tiek ieskaitīti pensiju otrajā līmenī.

Patlaban vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam ar 15 gadu darba stāžu pensiju 2. līmenī ir uzkrāti 5000 eiro. Nav tik maz, lai par to neliktos ne zinis, vai ne?

Šo uzkrājumu pārvalda pensiju pārvaldītāji. Cilvēki var brīvprātīgi izvēlēties sava pensijas otrā līmeņa uzkrājuma pārvaldītāju un ieguldījumu plānu. Katram pensiju pārvaldītājam ir izveidoti vairāki pensiju plāni, kas sadalīti vairākās kategorijās atbilstoši katra plāna ieguldījumu struktūrai. Saskaņā ar katra plāna ieguldījumu stratēģiju galvenokārt tie atšķiras ar aktīvu pārvaldīšanas procesa principiem, t. sk., cik lielu daļu no finansēm var ieguldīt uzņēmumu akcijās.

Vai piedāvātais pensiju plāns atbilst manam vecumam?

Investīciju teorija nosaka – jo garāks ieguldījumu periods, jo lielākus riskus spēj uzņemties ieguldītājs. Pensiju uzkrājumu gadījumā tas nozīmē, ka jaunākiem cilvēkiem piemērotāki ir plāni ar lielāku akciju īpatsvaru. Ieguldījumi uzņēmumu akcijās ir pakļauti lielākiem riskiem un lielākām īstermiņa svārstībām, taču ilgtermiņā šādi ieguldījumi spēj nodrošināt lielāku ienesību un līdz ar to arī lielāku uzkrāto pensijas kapitālu. Tādēļ jaunākiem cilvēkiem (līdz 40 gadiem) iesaka izvēlēties pensiju plānus ar maksimālu akciju īpatsvaru. Savukārt tiem, kuru vecums tuvojas pensijai, – periodiski mainot ieguldījumu plānus, izvēlēties arvien konservatīvākus, t.i., plānus ar mazāku akciju īpatsvaru.

Brīdī, kad līdz pensionēšanās vecumam atlikuši aptuveni 10 gadi, cilvēkiem, kas vēlas savu pensijas uzkrājumu pasargāt no lielākām vērtības svārstībām, ieteicams būtu izvēlēties konservatīvo plānu, bez ieguldījumiem uzņēmumu akcijās. Taču jāapzinās, ka šādi plāni nodrošina mazāku uzkrājuma vērtības pieaugumu. Pašlaik tiek piedāvāti arī dzīves cikla plāni, kas automātiski nomaina ieguldīšanas stratēģiju, līdz ar cilvēka vecuma izmaiņām. Tādējādi pašam cilvēkam nav nepieciešams sekot līdzi, kurā brīdī nepieciešams nomainīt pensiju plānu. Nereti pārvaldītāji pie pensiju plāna nosaukuma arī norāda, kāda vecuma cilvēkiem attiecīgais plāns ir piemērotākais. Piemēram, “Millenials”, “16+”, “50+” u. tml.

Pārbaudi, kāds ir pensiju plāna vēsturiskais ienesīgums

Pensiju uzkrājums ir ilgtermiņa uzkrājums un attiecīgi arī ienesīgums (cik daudz pieaugusi pensiju uzkrājuma vērtība) ir vērtējams nevis pēc mēneša vai pat gada rādītājiem, bet gan pēc ilgtermiņa ienesīguma rādītājiem, proti, piecos, desmit gados vai pat kopš darbības sākuma, t.i., vairāk nekā 15 gados. Šādā laika periodā arī redzams, cik veiksmīgi katrs plāns ir ticis pārvaldīts ekonomisko krīžu jeb lejupslīdes periodos. Ekonomikas attīstība ir cikliska, tādēļ svarīgi ne tikai, kāds ir plāna ienesīgums ziedu laikos, bet arī – kā plāns strādā recesiju periodos.

Portālā manapensija.lv iespējams apskatīties un salīdzināt visu Latvijā pieejamo pensiju plānu ienesīguma rezultātus.

Te gan jāņem vērā, ka plānu ilgtermiņa darbību var redzēt tiem pensiju plāniem, kas attiecīgi arī ir pastāvējuši jau vismaz piecus vai desmit gadus. Ja kāds pensiju plāns ir izveidots pirms gada vai diviem, tad ilgtermiņa rezultāti tam vēl nav redzami.

Visi pensiju pārvaldītāji pašlaik piedāvā zemas komisijas maksas

Pēdējo gadu laikā nereti par vienu no būtiskākajiem argumentiem pensiju plāna izvēlē tiek minētas zemas pensiju uzkrājuma pārvaldīšanas komisijas maksas. Taču jāsaka, ka šis arguments savu aktualitāti ir zaudējis.

Pirmkārt, patlaban kopējie pensiju uzkrājumi Latvijā ir sasnieguši tādu apmēru, ka visi pensiju pārvaldītāji ir spējuši samazināt komisijas maksas līdz vēsturiski zemākajiem līmeņiem.

Otrkārt, ir svarīgi zināt, ka pensiju plānu ienesīgums, kas tiek atspoguļots portālā manapensija.lv, ir jau pēc komisijas maksām. Proti, tas ir tīrais ienesīgums, no kura vairs nenāk nost komisijas maksas. Līdz ar to šie dati ir objektīvi salīdzināmi. Tāpēc komisijas maksas es noteikti neliktu kā primāro kritēriju pensiju plāna izvēlē.

Vai vēlies, lai ar tavu pensijas uzkrājumu tiktu sekmēta arī Latvijas ekonomikas izaugsme un pasaules ilgtspējīga attīstība?

Šie vairāk ir sociālās atbildības un sirdsapziņas kritēriji. Proti, mums ir izvēle – uzticēt savu pensijas uzkrājumu pensiju pārvaldniekam, kurš tālāk to investē tikai un vienīgi citās valstīs un ārvalstu uzņēmumos, vai arī tādam pārvaldniekam, kas šo naudu investēs ne tikai ārvalstu, bet arī vietējo Latvijas uzņēmumu akcijās, vietējos aktīvos un Latvijas valsts obligācijās.

Īpaši pēdējo gadu laikā redzams, ka sabiedrība arvien vairāk pievērš uzmanību ilgtspējas jautājumiem – vides aizsardzībai un sociālai atbildībai. Arī finanšu pasaulē aktuāls ir ilgtspējīgas attīstības finansēšanas jautājums. Aktīvu pārvaldnieki visā pasaulē arvien vairāk pievērš uzmanību tam, lai to veiktie ieguldījumi finansētu aktivitātes, kas uzlabo pasaules ilgtspēju. Esmu lepns, ka mēs, “CBL Asset Management”, esam viena no šādām kompānijām.

Aicinu katru padomāt, vai tev tas ir svarīgi, kur un kā tiek ieguldīta tava nauda un vai ar to sekmējam arī savas valsts ekonomisko izaugsmi, vai sekmējam ilgtspējīgu pasaules attīstību.

 

Autors ir bankas “Citadele” meitas uzņēmuma “CBL Asset Management” vadītājs

Bilingslijs: ASV vēlas godīgus sadarbības partnerus

“Latvijai ir nepieciešams par sevi radīt jaunu stāstu. Jūsu premjers tieši to arī dara, tas ir ļoti pozitīvs naratīvs, taču tam ir nepieciešams plašs atbalsts. Ir ne tikai jāpieņem likumi, bet tie jāievieš dzīvē,” intervijā žurnālam Ir teica ASV finanšu ministra vietnieks terorisma finansēšanas jautājumos Maršals Bilingslijs. 16. maijā viņš viesojās Rīgā.

Latvijas valdība Krišjāņa Kariņa (JV) vadībā ir solījusi veikt finanšu sektora uzraudzības “kapitālo remontu”, ko pieprasīja Eiropas Padomes paspārnē esošās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas Moneyval ziņojums, kurā tika identificēti trūkumi Latvijas finanšu sistēmas pārraudzībā. Organizācija deva Latvijai laiku tos novērst līdz 2019. gada beigām vai arī valsts tiks iekļauta “pelēkajā sarakstā” ar smagām sekām bankām un visai ekonomikai.

Bilingslijs intervijā izteica atbalstu Kariņa valdības sāktajam. Tomēr viņš norādīja, ka likumu pieņemšana ir tikai viena daļa darba. “Tagad tiek gaidīts, ka šie likumi tiek efektīvi ieviesti dzīvē un to var skaidri parādīt.” Viņš uzsvēra, ka “atslēgas jautājums – vai parlaments spēs pieņemt šos likumus pietiekami veikli, lai varētu tos ieviest dzīvē, un jau šoruden Moneyval sanāksmē pierādīt, ka cīņa pret naudas atmazgāšanu ir efektīva”.

Jautāts, kā viņš vērtē Latvijas FKTK darbu, Bilingslijs atbildēja: “Mēs ASV pusē turpinām uzskatīt, ka mums ir nepieciešami sadarbības partneri, kuri runā patiesību un rīkojas godīgi. Ja būs tāds partneris, mēs ar prieku ar to sadarbosimies.”

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Infografika: Trīs svarīgi balsojumi līdzšinējā Eiropas Parlamentā

Ko īsti piecos gados ir paveicis pašreizējais Eiropas Parlaments? Un ko 751 deputāta parlamentā var izdarīt astoņi Latvijas pārstāvji, ceturtdien žurnālā Ir analizē Aivars Ozoliņš.

Pašreizējais parlaments kopš ievēlēšanas 2014.gadā ir piedalījies apmēram 1100 likumu un regulējumu pieņemšanā. Tikai daži piemēri rāda, cik ļoti šie lēmumi ietekmē Eiropas iedzīvotāju ikdienu. Piemēram, šopavasar plašu rezonansi radīja divi EP lēmumi. Viens ir visām ES valstīm saistošais aizliegums no 2021.gada tirgot veikalos vienreizējās lietošanas plastmasas izstrādājumus. Otrs ir EP apstiprinātā jaunā autortiesību direktīva, kura noteic, ka lielās interneta platformas kā YouTybe, Facebook, Google turpmāk būs tieši atbildīgas par tajās augšupielādēto saturu un tām būs jāslēdz vienošanās ar publicētā satura autortiesību turētājiem.

Vēl viens lēmums, kas skar ļoti daudzus, ir atteikšanās no viesabonēšanas tarifiem – 2017.gada jūnijā stājās spēkā “viesabonē kā mājās” princips, kas ļauj lietotājiem ceļot Eiropā un maksāt par zvaniem, īsziņām un mobilo datu lietošanu tādu pašu cenu, kādu piemēro pašmāju mobilo sakaru operators.

Kādas ir bijušas un ir Latvijas deputātu iespējas ietekmēt lēmumus EP, lasiet žurnālā Ir šeit.

Trīs EP balsojumi

Kā sadalījās balsis trīs būtiskos līdzšinējā Eiroparlamenta balsojumos.

82% Latvijas iedzīvotāju vēlas depozīta sistēmā nodot plašāku iepakojumu klāstu

Kamēr depozīta sistēmas ieviesēji un iesaistītās puses aizrautīgi diskutē, katrs cenšoties pierādīt savu taisnību, galvenā mērķauditorija, uz kuru vistiešāk depozīta sistēma attieksies ik dienu, proti, Latvijas iedzīvotāji, to atbalsta. Tiesa daudzi iedzīvotāji redz depozīta sistēmu kā iespēju, lai varētu nodot lielāko daļu mājsaimniecībā izlietoto produktu iepakojumu.

Latvijas iedzīvotāju aptauja, kuru Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts (InCSR) veica kopā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, parāda, ka 82% iedzīvotāju vēlas depozīta sistēmā nodot plašāku iepakojumu klāstu nekā patlaban tajā paredzēts. Iedzīvotāji ir motivēti un apņēmīgi iesaistīties atkritumu šķirošanā, tāpēc viņiem būtu jānodrošina iespēja nodot vairāk iepakojuma, saņemot par to arī atpakaļ naudu.

Jāuzklausa iedzīvotāju viedoklis

Kopumā iedzīvotāji pret depozīta sistēmu ir noskaņoti pozitīvi, jo pašlaik Latvijā, pēc SKDS datiem, dzērienu iepakojuma depozītu sistēmu atbalsta 84% iedzīvotāju. Taču jaunākie aptaujas dati arī rāda, ka lielākā daļa no viņiem nemaz nepārzina, kādus iepakojumus sistēmā varēs nodot un kāda ir plānota sistēmas darbība.

Iedzīvotāju ekspektācijas par depozīta sistēmu ir daudz augstākas un tas varētu sagādāt vilšanos plānotajā depozīta sistēmas modelī. Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka depozīta sistēmā varēs nodot tādus iepakojuma veidus, kuri depozīta sistēmas pašreizējā plānā nemaz nav iekļauti. Iedzīvotāji uzskata, ka depozīta sistēmā tiks pieņemtas arī 18 l ūdens pudeles (26%), vīna pudeles (26%) vai stiprā alkohola pudeles (18%), uz ko depozīta sistēma neattiecas.

Turklāt atbilstoši mūsu un SKDS veiktajai aptaujai teju divas trešdaļas no aptaujātajiem jeb 61% iedzīvotāju norāda, ka vēlētos depozīta sistēmā nodot arī tādus iepakojumus, kurus patlaban tajā nav plānots iekļaut.

Proti, pašreizējais depozīta sistēmas ietvars paredz ierobežotu iepakojumu pieņemšanu, pieņemot tikai konkrētus gāzēto dzērienu iepakojumus, mazās ūdens pudeles, alus pudeles, skārdenes, bet “aiz borta” atstājot daudz un dažādus iepakojuma veidus, tai skaitā lielās ūdens pudeles, dažādus piena un raudzēto dzērienu iepakojumus, jogurta pakas, kečupa un eļļas pudeles, dažādu konservējumu burkas, vīna pudeles un lielās 5 l ūdens pudeles.

Vienlaikus iedzīvotāji vēlētos saņemt materiālu atlīdzību par to iepakojumu šķirošanu, kas palikuši “aiz borta”. Piemēram, 71% aptaujāto norādījuši gribētu depozīta sistēma nodot visu tilpumu ūdens pudeles, 65% – dažādu alkoholisko dzērienu pudeles, 48% – piena produktu plastmasas pudeles. Iepriecinoši, ka īpaši aktīvi ir jaunieši, jo aptauja rāda, ka jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem biežāk nekā cita vecuma iedzīvotāji vēlētos nodot un saņemt naudu par visiem iepakojumiem.

Depozīta sistēmu iedzīvotāji uztver labvēlīgi, izrādot apņēmību tajā iesaistīties, bet patlaban politikas veidotājiem un iepakojuma likuma izstrādātājiem sabiedrība būtu  jāiesaista plašākā diskusijā par depozīta sistēmā iekļautajiem iepakojumu veidiem un  iespēju robežās jāpaplašina depozīta sistēmas ietvars, veidojot to optimāli atbilstošu iedzīvotāju gaidām, lai nerastos situācija, ka jau ieviesta depozīta sistēma iedzīvotājos rada vilšanos, neizpratni un pat haosu.

Depozīta sistēma ir kompleksa un pietiekami dārga, tā skars ikvienu. Tāpēc vajadzētu izmantot citu nozaru, piemēram, būvniecības, praksi, kad iedzīvotāji tiek iesaistīti detālplānojuma apspriešanā.

Līdzīga apspriešana un iedzīvotāju viedokļa uzklausīšana ir absolūti nepieciešama arī šajā gadījumā. Pēc iedzīvotāju viedokļa uzklausīšanas atbildīgajām iestādēm un politiķiem būtu empīrisks pamatojums iespējamai jaunu iepakojuma veidu iekļaušanai depozīta sistēmā, lai padarītu to maksimāli efektīvu un motivētu iedzīvotājus iesaistīties. Turklāt pats par sevi saprotams, ka iedzīvotāji, kuriem būs bijusi iespēja izteikties un paust savu viedokli par depozīta sistēmu, izturēsies pret to vēl labvēlīgāk un iesaistīsies aktīvāk.

Jo vairāk informācijas, jo labāk

Ar apjomīgu skaidrošanas darbu par iepakojuma depozīta sistēmu noteikti nevajadzētu kavēties, lai lēmuma pieņemšanā ņemtu vērā sabiedrības gaidas un ieviestu sistēmu veiksmīgāk. Papildus diskusijas rīkošanai par depozīta sistēmu un tās iespējamo paplašināšanu iedzīvotājiem jānodrošina skaidra, izsmeļoša un saprotama informācija par visiem ar depozīta sistēmu saistītājiem aspektiem. Kur, kā un par cik dzērienu iepakojumiem varēs nodot, kādus dzērienu iepakojumus varēs nodot, kādā stāvoklī jābūt nododamajiem iepakojumiem, par cik veikalos sadārdzināsies sistēmā iekļautie dzērieni un cik daudz naudas par to iepakojumiem varēs atgūt? Uz visiem šiem jautājumiem nepieciešamas detalizētas un niansētas atbildes, lai izvairītos no pārpratumiem pēc depozīta sistēmas ieviešanas.

Pašlaik iedzīvotāju informētība ir ļoti zema un iedzīvotāji neizprot plānotās sistēmas darbību un principus. To apliecina InCSR veiktā aptauja, jo kopumā 59,7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu izprot slikti vai ļoti slikti. Tikai 12% iedzīvotāju ļoti labi izprot, kā darbosies dzērienu iepakojumu depozīta sistēma, drīzāk labi to izprot 24% aptaujāto, turpretī 26,5% depozīta sistēmu izprot ļoti slikti, bet 33,2% – drīzāk slikti. Turklāt ir vēl ļoti daudzas un dažādas nianses, par kurām iedzīvotājus vajadzētu informēt. Piemēram, kas notiks ar jau izveidoto atkritumu šķirošanas konteineru tīklu un kā tas tiks turpmāk attīstīts.

Šajā gadījumā, veicot skaidrojošo darbu par depozīta sistēmu, būtu jāpiemēro princips – jo vairāk informācijas, jo labāk – ar nosacījumu, ka informācija ir skaidra, detalizēta un pietiekami vienkārša, neliekot iedzīvotājiem lasīt lielus pētījumus, izprast sarežģītus skaitļus vai tehniskas nianses, bet uzsverot pieņemamo iepakojumu veidus, iedzīvotāju ieguvumus, iesaistoties depozīta sistēmā, un tās iespējamo labvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi kopumā. Jo bieži vien skaisto atpūtu pie dabas sabojā tur atstātie iepakojumu kalni, piemētātas pludmales, pļavas, mežmalas. Un depozīta sistēma būtu motivējošs faktors, lai šos iepakojumus savāktu, nevis atstātu apkārtējā vidē.

 

Autore ir Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta valdes locekle

Atbild EP deputātu kandidāti – vai raundaps ES ir jāaizliedz?

Pirms Eiropas parlamenta (EP) vēlēšanām, kas Latvijā notiks sestdien, 25.maijā, Ir Latvijas 10 partiju kandidātiem uzdeva trīs jautājumus, lūdzot atbildēt EP vēlēšanu kandidātu saraksta līderus.

Aptaujātās partijas Ir izvēlējās, ņemot par pamatu SKDS aptauju, ja partijas maijā atbalstīja vismaz 1% vēlētāju.

Taču ne visi kandidāti atbildēja uz Ir jautājumiem. Atbildes nesaņēmām no Saskaņas saraksta līderiem Nila Ušakova un Andra Amerika, klusēja Latvijas Krievu savienības kandidāti Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs.

Partiju kandidātu atbildes publicējam SKDS aptaujas reitinga secībā. Šodien atbilde uz trešo jautājumu:

 

Vai raundaps ES ir jāaizliedz?

Saskaņa

Boriss Cilevičs

Jāpaļaujas uz ekspertu, zinātnieku secinājumiem, izvairoties no visu ieinteresēto pušu lobēšanas.

Partiju apvienība Attīstībai/Par!

Ivars Ijabs

Glifosātu saturošais herbicīds raundaps ir atzīts par kancerogēnu, tādēļ tā izmantošana ir jāaizliedz.

Baiba Rubesa

Raundaps palielina riskus saslimstībai ar vēzi, un tā lietošana ir jāaizliedz.

Ieva Ilvesa

Jā, jo jau 2015. gadā Pasaules veselības organizācijas eskperti to ir atzinuši kā iespējamu kancerogēnu. Lai cīnītos ar vēzi, ir svarīgi mazināt jebkurus tā cēloņus un riska faktorus.

Jaunā Vienotība

Valdis Dombrovskis

Atbalstu raundapa aizliegšanu pilnībā, taču pakāpeniski, jo nepieciešams pārejas periods zemniekiem, lai sagatavotos. Jāpiebilst, ka ES jau tagad ir ļoti stingras augu aizsardzības prasības, ņemot vērā jaunākos zinātnes atzinumus.

Sandra Kalniete

Es atbalstu raundapa aizliegšanu, bet apzinos, ka ir nepieciešams pārejas periods, kura laikā zemnieki var mainīt ražošanas procesus.

Arvils Ašeradens

Jau ilgstoši Latvijā un ES nav pievērsta pastiprināta un pilnvērtīga uzmanība dabas piesārņojumam un, pateicoties diskusijām, kas radušās pēc ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām publicēšanas, mums kopīgi jāstrādā pie tā, lai izvērtētu iespējamos riskus un ietekmi uz vidi. Tādēļ ES jau ilgāku laiku diskutēts par dažādu pesticīdu aizliegšanu, taču jāapzinās gan lauksaimnieku, gan citu ieinteresēto pušu viedoklis. ES būtu jāaizliedz tādu pesticīdu lietošana, kas nodara būtisku kaitējumu apkārtējai videi, bet, aizstāvot lauksaimnieku intereses, ir jāatrod konkrēts un samērīgs veids, kā palīdzēt nodrošināt lauksaimniecības produktu audzēšanu dabai un videi draudzīgā veidā.

Nacionālā apvienība

Roberts Zīle, Dace Melbārde, Ansis Pūpols

Esam pret tā izmantošanu attiecībā uz kultūraugiem. Vienlaikus uzsverot nepieciešamību pēc zinātniski pamatotu pētījumu turpināšanas, kuru rezultātiem, nevis politiķiem, jānosaka lēmumu pieņemšana.

Latvijas Krievu savienība

Andrejs Mamikins

Esmu par raundapa aizliegšanu.

Partija Progresīvie

Gunta Anča

Jau tagad Latvijas un daudzu Eiropas valstu organismos ir atrastas raundapa paliekas. Tie ir tieši draudi gan mūsu pašu, gan jo īpaši mūsu bērnu un mazbērnu veselībai un dzīvībai. Tas ir pietiekams iemesls, lai raundaps tiktu aizliegts.

Roberts Putnis

Protams. Un steidzami. Tāpat kā jāierobežo pesticīdu, minerālmēslu un antibiotiku lietošana lauksaimniecībā un lopkopībā.

Antoņina Ņenaševa

Jā, noteikti, jo ir pierādīts, ka tas indē ūdeni, dzīvniekus un ir toksisks cilvēkiem.

ZZS

Dana Reizniece-Ozola

ES būtu jāierobežo glifosātu mazumtirgošana, lai izvairītos no to neprofesionālas lietošanas, piemēram, mazdārziņos, kur lietotāji nereti pārspīlē ar devu. Nākamais ierobežojums būtu glifosātu izmantošana publiskajās teritorijās, piemēram, parkos un izglītības iestāžu teritorijās. Visbeidzot – atbalstāma ir ideja par aizliegumu izmantot raundapu pirms ražas novākšanas graudu nogatavināšanai.

Raimonds Bergmanis

ES vajadzētu izstrādāt plānu šī herbicīda pakāpeniskai izņemšanai no aprites, sākot ar pilnīgu aizliegumu to izmantot mājsaimniecībās un aizliedzot tirgot mazumtirdzniecībā. Tāpat to jāaizliedz lietot saimniecībās, kurās nezāles iespējams apkarot ar bioloģiskām alternatīvām.

Ringolds Arnītis

Jebkurš politiķu viedoklis vai lēmums būs populistisks un neprofesionāls. Šādu vielu atļaušanu vai aizliegšanu Eiropas Savienībā regulē ļoti detalizēti noteikumi. Eiropas Savienībā un arī Latvijā ir valsts finansētas, neatkarīgas iestādes ar labākajiem ekspertiem un zinātniekiem, kuriem šāds lēmums jāpieņem. Politiķu uzdevums ir noteikt kritērijus un kārtību, nevis analizēt katru vielu.

Jaunā konservatīvā partija

Andis Kudors

Jā.

Gatis Eglītis

Jā.

Linda Ozola

Jā.

Latvijas Reģionu apvienība

Edvards Smiltēns, Mārtiņš Barkovskis un Inga Bite

LRA uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt visas pārtikas drošības un nekaitīguma prasību izpildi!

Raundapa aizliegšana neko daudz nedotu. Acīmredzot jārunā arī par citiem līdzīgiem augu aizsardzības līdzekļiem. Svarīgākais būtu fokusēt diskusiju uz attiecīgo aktīvo vielu, kuru satur gan raundaps, gan citi līdzīgi risinājumi. LRA iestājas par stingru augu aizsardzības līdzekļu lietošanas kontroli un ierobežošanu. ES ir lēmusi par pagarinājumu glifosātu lietošanai līdz 2022. gadam. Būtu svarīgi atrast alternatīvas (dabai nekaitīgākas) metodes augu aisardzībai. Ir svarīgi, lai netiktu pieļauti augu aizsardzības līdzekļu lietošanas kārtības pārkāpumi.

Būtiski, lai Eiropas Savienība spētu nodrošināt līdzvērtīgu pārtikas drošuma un nekaitīguma prasību izpildi gan ES saražotajai produkcijai, gan ievestajai no trešajām valstīm. Pastāv pamatotas bažas, ka ES tiek ievesti augļi un dārzeņi no valstīm, kur tiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi, kuri jau sen ES dalībvalstīs nav atļauti. Liellopu un putnu gaļa, kurās lietotas daudz antibiotikas. ES jāspēj nodrošināt kontroli par šādu produktu nekaitīgumu un drošību, kā arī atbilstību tām prasībām, kādas uzliktas ES lauksaimniekiem.

Partija KPV LV

Kaspars Ģirģens

Eiropas Savienībā būtu jāaizliedz raundapa izmantošanu un jau tagad jāizstrādā plāns tā izņemšanai no aprites. Turpmāk jāvirzās uz bioloģisku alternatīvu izmantošanu.

Roberts Spručs

Jā, jebkura ķimikālija, kas pazemina augsnes ražību un ietekmē galaproduktu, ir jāaizliedz, ar to saistās arī kopējā veselības kvalitāte visās ES dalībvalstīs, jo sanāk, ka mēs indējam paši sevi, un tad aizvien vairāk nepieciešami līdzekļi veselības uzlabošanas sistēmām. Tas ļoti ietekmē jaundzimušo veselību, ietekmē onkoloģisko slimību diagnostiku aizvien jaunākiem cilvēkiem. Pasaules ekosistēma ir saistīta un ietekmē visas valstis kopumā, un tāda inde kā raundaps būtu obligāti jāaizliedz.

Beata Jonite

Jā. Pagājušogad raundapa izmantošanai atļauja tika pagarināta uz vēl pieciem gadiem, taču lērums zinātnisko pētījumu norāda uz ķimikālijas kaitīgumu gan cilvēkam, gan arī ekosistēmām. Arī daudzi nezāļu veidi ģenētiskās modifikācijas rezultātā ir spējuši kļūt imūni pret to. Kā piemērs, ķimikālija iznīcina bišu un taureņu populācijas, kas ir kritiski nepieciešamas daudzu pārtikas augu apputeksnēšanai. Bioloģiskajās saimniecībās jau pastāv daudz alternatīvu veidu, kas palīdz cīnīties pret nezālēm un nekaitē dabai, piemēram, organiskie herbicīti un ražas rotācija, kas neļauj nezālēm “pierast” pie to apmešanās vietas. ES būtu jārod veidi, kā šādas alternatīvas pielietot arī lielākās saimniecībās, kā arī jāpaplašina investīcijas jaunu, drošu veselībai herbicīdu veidu ieguvei.

Anekdotes

Ar sievu iegādājāmies dzīvības apdrošināšanu! Gaidīšanas spēle ir sākusies…

«Parunāsim par biznesu un uzņēmējdarbību. Ko jūs varētu atvērt, ņemot vērā esošos naudas līdzekļus?»
«Logu.»

Līdz kam mūs ir novedis internets… Agrāk cilvēki baidījās no skaitļa 666, bet tagad satrūkstas, ieraugot 404.

Kad beidzot parādīsies pirmās bezpilota pasažieru lidmašīnas, pirmie ar tām atteiksies lidot programmētāji.

«Mammu, es gribu precēties!»
«Meitiņ, iedomājies, ka tu jau esi precējusies — aizej uz virtuvi un pagatavo vakariņas!»
«Mammu, es pajokoju!»

«Atveriet durvis! Policija!»
«Nevēršu! Es uz jums esmu apvainojies!»

Labāk lēns taksometrs, nekā steidzīga ātrā palīdzība.

Jūtos diezgan nelāgi. Vai nu trūkst vitamīnu, vai arī naudas.

Man vienmēr ir viegli sastrādāties ar tiem, kuri neko nedara.

Frāze «tu esi pats pēdējais cilvēks, kuru es vēlētos sāpināt» man liek domāt par divām lietām:
1) cilvēkam ir šāds saraksts
2) un arī es esmu šajā sarakstā. 

Sieva vīram: «Dārgais, tev šodien atnesa vēstuli ar norādi «Privāti».»
«Tiešām? Un kas tajā rakstīts?»

«Dārgā, kur ir mans kvantu daļiņu paātrinātājs?»
«Alus stāv ledusskapī.»

«Ko varētu nozīmēt plankumi uz Saules?»
«Laiks mazgāt logus!»

Nopirku šampūnu pret matu izkrišanu. Pēc nedēļas izrādījās, ka tas tomēr ir par.

«Konceptuāls» — tas ir labākais vārda «mēsls» aizvietotājs, ja nevēlies aizvainot kādas radošas personības māk-slas darbu.

Ja jaunkundze feisbukā ierakstījusi «es šobrīd sauļojos pludmalē Nicčā», tas nozīmē, ka pa ceļam uz darbu maršruta taksometram bija bedrains ceļš.

Statistikas pārskati ir kā pulksteņi bez rādītājiem — cipari ir, bet tie neko nenozīmē.

«Kā veicas ar kursa darbu?»
«Vēl neesmu pabeidzis.»
«Bet kādā stadijā esi?»
«Drīz sākšu.»

Neredzu nekādu jēgu turpmākai pasaules sasilšanai. Jau tagad veikalos banāni ir lētāki par āboliem.

Jau trīs dienas neēdu pēc sešiem vakarā. Pazaudēti: vēders — par 0,0001%, gurnu «riepa» — par 0,0001%, vēlme dzīvot — par 99%.

Manās kāzās tosta «rūgts!» vietā mans tēvs sauca: «Paldies, Dievam!», bet māte — «Nu tad beidzot!»

Pirms kaut ko nedarīt, pārliecinies, vai kāds cits ar šo uzdevumu netiktu galā labāk.

Ir iesaka

23. maijs. KONCERTS. KINO MŪZIKA. ZAĻUPE UN PETRAUSKIS MŪZIKAS NAMĀ DAILE. Komponists un sitaminstrumentālists Rihards Zaļupe kopā ar savu ilggadējo domubiedru un kolēģi taustiņinstrumentālistu Raimondu Petrauski muzicēs kinomūzikas noskaņās. Koncertprogrammā izskanēs īpaši šim koncertam aranžēta Riharda Zaļupes oriģinālmūzika no filmām Nameja gredzens un 1906. Biļetes cena 12—20 €. Bilesuparadize.lv

24. maijs. PASĀKUMS. MONTAS NAKTS DAŽĀDĀS RĪGAS VIETĀS. Dzejnieces Montas Kromas simtgadē interneta žurnāls Punctum sarūpējis plašu programmu. 24. maijā būs īpaša pastaiga pa Rīgu, bet vakars noslēgsies ar Māras Ķimeles veidotu dzejkoncertu Rīgas cirkā. Piedalīsies Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš, Jana Čivžele, mūziķi Alise Joste, Arturs Skutelis, grupas Sigma, Zāle, Ezeri, JUUK. Punctummagazine.lv

24. maijs. IZRĀDE. BĪSTAMIE SAKARI DAILES TEĀTRA LIELAJĀ ZĀLĒ. Nav nekā bīstamāka par gudru sievieti, kura vēlas atriebties vīrietim, kurš viņu pametis. Pēc slavenā Pjēra Šoderlo de Laklo romāna motīviem izrādi iestudējis režisors Jans Villems van den Boss. Galvenajās lomās Rēzija Kalniņa, Artūrs Skrastiņš, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Ieva Segliņa un citi. Biļetes cena 5—22 €. Bilesuparadize.lv 

26. maijs. KONCERTS. JERUZALEMES SIMFONISKAIS ORĶESTRIS LIELAJĀ ĢILDĒ. Rīgas festivāla atklāšanas koncerts. Jeruzalemes Simfoniskais orķestris diriģenta Andresa Mustonena vadībā atskaņos Mendelszona uvertīru Sapnis vasaras naktī, Bēthovena Trešo koncertu klavierēm ar orķestri un Brāmsa Ceturto simfoniju. Solists Toms Borovs. Biļetes cena 10—25 €. Bilesuparadize.lv