Jaunā Latvijas Radio Latgales multimediju studijas vadītāja Renāte Lazdiņa (33) stāsta, kā iecerējusi paņemt visu auditoriju teritorijā no Zilupes līdz Jēkabpilij, no Ilūkstes līdz Viļakai
No skolnieces teicamnieces veidola Renāte Lazdiņa «iziet» tikai sarunas beigās, kad vaicāju par viņas mīļāko vārdu latgaliešu valodā. Izrādās, tas ir cymuss – apzīmē buķeti vai smeķi, kas nāk līdzi ēdienam un dzērienam. Īsts latgaliešu cymuss, saka rēzekniete Renāte, un pat asaras sariešas viņai acīs.
Kāds latgaliskais smeķis būs jaunajā Latvijas Radio (LR) Latgales multimediju studijā tapušajiem raidījumiem, rādīs laiks – šonedēļ studija oficiāli atklāta un sāk darbu. Pērn Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) par vienu no prioritātēm noteica nodrošināt sabiedriskā pasūtījuma raidījumus latgaliešu valodā un vēlējās īstenot Latgales elektronisko mediju programmu. No valsts budžeta jaunajai studijai šogad piešķirti 155 tūkstoši eiro, ko plānots tērēt studijas darbam un izveidei Rēzeknē un Daugavpilī. Nākamā gada budžets vēl nav zināms. Studijas centrs būs Rēzeknē. «No Rēzeknes uz visiem Latgales punktiem var aizbraukt apmēram vienādā laikā, Daugavpils ir drusku nostāk,» skaidro Renāte. Studijas jaunās telpas atrodas Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas ēkā, no turienes arī darbosies sešu cilvēku komanda – Renātes vadībā trīs štata korespondenti un divi tehniskie darbinieki Rēzeknē un divi Daugavpilī. No Ludzas Zemes jau piesaistīta žurnāliste Iveta Čigāne un vietējā radio korespondente Karīna Važnaja. Daugavpilī jau strādā Latvijas radio korespondente Silvija Smagare, vēl tiek meklēts krievu valodas satura veidotājs. Arī Rēzeknē būs jāveido saturs ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā.
Jaunās studijas Latgalē mērķis ir visās LR programmās maksimāli integrēt Latgalē radīto saturu – pamats būs radioraidījumi un internets, vēlāk nāks klāt video. Sākšot ar ziņām, tad taps lielāki raidījumi, rudenī varētu veidot diskusijas. Ik nedēļu Latgales studijai dažādajiem LR kanāliem un raidījumiem būtu «jāsaražo» 12-15 ziņu vai kultūras sižeti. Proporcionāli lielākā daļa šo sižetu skanētu latviešu valodā, jo LR vairākums kanālu raida latviski.
Bet kā tad ar raidījumiem latgaliešu valodā? Ar laiku raidīsim arī latgaliski, Renāte sola, pašlaik LR ir tikai viens šāds raidījums – Kolnasāta. Jādomā par konceptu, sapratne, kādam jābūt šim raidījumam, radīsies laika gaitā, saka Renāte. Taču noteikti latgaliešu valoda radio ienāks ziņu un kultūras sižetos, sarunās ar latgaliešiem. Pēc 2011. gadā notikušās tautas skaitīšanas zināms, ka ikdienā latgaliešu valodu lieto 8,8% Latvijas valsts iedzīvotāju. «Tā ir sena valoda,» saka Renāte, kura latgaliski runā kopš bērnības un sarunās ar vietējiem vienmēr atrod ko jaunu. «Latgaliešu valoda atšķiras pa pagastiem – vārdi, ko lieto viļacēni, skan citādi nekā Kalupē, Līvānos runā citādi nekā Rēzeknē.»
Agrāk Renāte latgaliešu valodai nav pievērsusi tik lielu vērību, bet, kad sākusi veidot raidījumus radio, kura ārštata korespondente Latgalē viņa ir jau trīs gadus, īpašos vārdus mēģina atcerēties un pielietot, lai valoda ir dzīva un neaizmirstas, jo «vecie cilvēki nomirst un līdz ar viņiem bagātā valoda». Latgalē joprojām esot daudz cilvēku, kas runā tikai latgaliski. Tāds bijis arī Renātes vectēvs, kuru viņa nekad nav dzirdējusi runājam latviski. Latgaliešu valoda ir jāsargā, tāpat kā «mums ir suitu sievas» – ja ļausim tai nomirt, nomirs arī daļa no Latvijas bagātības, saka Renāte.
Jau ilgāku laiku runāts par NEPLP ideju veidot Latgales multimediju studiju, un padomē to visvairāk aizstāvēja Dainis Mjartāns, pats ar latgaliešu saknēm. Vai šāda priekšroka vienam Latvijas reģionam ir godīga, vai tā negribam «separatizēt Latgali»? Renāte teic, ka viss ir tieši otrādi – jo vairāk reģionāla satura, jo vairāk parādām, kāda ir Latgale. Viņasprāt, domas par Latgales separātismu sākas ne jau Latgalē. «Tas ir politizēts jautājums – ļoti bieži tie ir tikai pieņēmumi.» Piemēram, kā BBC filmā Trešais pasaules karš (World War Three: Inside The War Room), kur tika apspēlēti iespējami nemieri Daugavpilī. Viņa atceras, ka nesen bijusi Daugavpils novadā un atklājusi, ka tur vairāk klausās tieši LR2 – vietējiem patīkot mūzika. Latgalē vislielākā auditorija ir tieši LR2 – tuvu pie 40 tūkstošiem, pārspējot pat LR4, kas raida krieviski un, pēc TNS pavasara datiem, sasniedzis nepilnus 35 tūkstošus latgaliešu. LR1 kanāls Latgalē ir trešais visvairāk klausītais ar nepilnu 20 tūkstošu auditoriju.
Renāte, protams, būtu priecīga, ja sabiedriskajam medijam būtu spēcīgi korespondenti ne tikai Latgalē – stipras žurnālistu komandas izveidošanu kā vienu no jaunās studijas mērķiem Ir min arī LR valdes locekle Sigita Kirilka. Pati Renāte uzskata, ka laba žurnālistika jārada visos reģionos, lai būtu sajūta, ka viss nenotiek tikai Rīgā, tikai «galvā». «Tāpat kā cilvēkam nervu gali ir visur – pirkstos, kājās, ne tikai galvā.»
Šā Latgales projekta virsmērķis ir stiprināt informatīvo telpu pierobežā, jo pastāv bažas, ka daļa tur dzīvojošo atrodas Krievijas informatīvajā telpā. Kā šos cilvēkus pievērst Latvijas medijiem, Renātei nav gatavas receptes, bet ir cerība – ja viņi LR vairāk dzirdēs stāstām par savu pagastu, novadu, par viņiem svarīgām tēmām visas valsts kontekstā, tad šī pierobežas auditorija var pārslēgties no Krievijas mediju patērēšanas uz LR. Viņasprāt, cilvēkus var sasniegt, ejot un runājot ar viņiem, nevis sēžot Doma laukumā, jo reģionos dzīvojošie žurnālisti vairāk zina par vietējo sāpi. Restorānā DaDa tukšojot jau otro krūku ar vēsu augļūdeni, jaunā studijas vadītāja pie sāpīgajām tēmām min uzņēmējdarbības attīstību un pierobežas stiprināšanu pret «zaļajiem cilvēciņiem», drošības sajūtas radīšanu, tajā skaitā sekojot robežas kontrolei un «kā tiek ķerti vjetnamieši».
Renātei patīk pašai doties uz pierobežas pagastiem. Nesen viņa izlasījusi, ka Ņukšu pagastā Ludzas rajonā pasts strādās tikai stundu dienā. Kā cilvēki saņems vēstules? Kā jaunos ārstus atvilinās uz Rēzeknes un Daugavpils slimnīcām? «Biju Zilupē – tur iespējas tikt pie ārsta ir mazas, labi, ja autobuss iet reizi dienā, kā tiksi mājās? Lai kaut kur nokļūtu, cilvēki kooperējas,» stāsta Renāte.
Par jaunās studijas izveidi Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (Saskaņa) izteicies, ka mērķis esot sadot pašvaldībai «pa biksēm». Cik neatkarīga Rēzeknē jūtas studijas vadītāja? Renāte atteic, ka «viss ir kā uz žurnālistikas pamatiem». «Ja tev ir pārbaudīti fakti, tad jūtos labi un vaicāju. Audzēsim muskuļus, svarīgi ir cilvēkresursi, nav citu variantu.» Izvairīga ir atbilde par nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām: «Tad skatīsimies, mūsu finansiālais atbalsts ir atkarīgs no valdības.» Attīstīsimies tā, lai var rakt, viņa cer.
Pēc Renātes domām, mediju vide Latvijā kopumā attīstās, taču reģionos skats uz medijiem ir bēdīgāks. Nupat finansiālu apsvērumu dēļ slēgts Preiļu laikraksts Novadnieks. Renātei bažas dara pašvaldību bezmaksas informācijas lapas, kas maldina lasītājus, radot līdzību ar neatkarīgu vietējo avīzi. Rēzeknē pašvaldība šogad pārgājusi jau uz iknedēļas bezmaksas biļetena Rēzeknes Vēstnesis izdošanu latviešu un krievu valodā, bet par neatkarīgo avīzi Rēzeknes Vēstis ir jāmaksā. Vietējo mediju daudzveidība, viņasprāt, ir svarīga sabiedrībai, jo veicina viedokļu dažādību.
Ēdienkarte
Cēzara salāti ar vistu
Taizemes pikantie salāti
Divas karafes ūdens ar apelsīnu un greipfrūtu
