Žurnāla rubrika: Svarīgi

Maigā Krievija

Kremlis var sasniegt jau 2005.gadā formulētos politikas mērķus Latvijā

Pieņemts uzskatīt, ka Lat­vi­jas un Krievijas attiecību «normalizēšanās» priekšnoteikums būtu Kremļa gatavība atzīt «okupācijas faktu». Ja tas ir kritērijs, tad varam secināt, ka šīs attiecības strauji normalizējas. Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs nupat ir nodēvējis PSRS par totalitāru režīmu un nolamājis Staļinu par diktatoru. Līdz ar to viņam nebūtu problēmu arī atzīt, ka diktatori nerespektē kaimiņvalstu suverenitāti.

Problēma būtu Latvijas sabiedrībai un politiķiem: ko nozīmētu «normālas» attiecības, kad Krievijas prezidents būtu pateicis, ka, nu, jā, PSRS savulaik anektēja vai inkorporēja vai, ja jums tik svarīgs tieši šis vārds, varat teikt – «okupēja» Baltijas valstis?

Baltijas valstu okupācijas atzīšana Medvedeva ieskatā diezin vai būtu pretrunā ar Maskavas propagandas vēstīto par šo valstu un pārējās Eiropas atbrīvošanu, kas ir ap 9.maiju būvētās jaunās valstiskās ideoloģijas pamatā. Tieši tāpat, kā ar šo ideoloģiju nav pretrunā arī «diktatūras fakta» atzīšana.

Nu un, ka bija diktatūra? Intervijā Izvestija 7.maijā, kurā Krievijas prezidents pateica ziņu virsrakstos tikušās frāzes par Staļinu, viņš uzsver, ka PSRS tik un tā spēja «paveikt pašu galveno» – uzvarēt ienaidnieku un ar to «radīt apstākļus Eiropas brīvai attīstībai». PSRS esot bijis «daudz gaišu lappušu», vienkārši «mēs neatrisinājām veselu virkni uzdevumu», un «Padomju Savienībai būtu bijis cits liktenis», ja tā būtu bijusi «konkurētspējīgāka» un tajā būtu «radīti apstākļi personības attīstībai».
Bet kurš sāka karu un kurš pie tā vainīgs, Medvedevam ir «absolūti acīmredzama lieta», taču «tas nenozīmē cīnīties ar dažādām interpretācijām» – «lūdzu, lai tās izvirza, aizstāv, taču ir fakti, kuriem nav vajadzīgi pierādījumi».

Tāpat būtu ar okupāciju – nu, jūsuprāt, bija, nu un? Kremlim nav vajadzīgi pierādījumi «faktam», ka PSRS bija atbrīvotāja. Bet mums ir jāpieņem, ka Krievijai ir ģeopolitiskas intereses, kuras tā, kā jau lielvara, pati arī definē. Un Pribaltika vienmēr ir bijusi tās definētajā «ietekmes sfērā».

Necīnīties ar baltiešu «interpretācijām» Medvedevs varētu piekrist jau šoruden, kad uz Maskavu varētu doties gan prezidents Valdis Zatlers, kurš šādu iespēju pieļāva, atgriezies no 9.maija svinībām, gan arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kura 9.maijā palika mājās, toties jau agrāk ir saņēmusi Medvedeva ielūgumu ierasties tur viņai piemērotā laikā. Un arī uz Medvedeva vai paša Vladimira Putina ierašanos Rīgā (un Viļņā) tad «nebūtu ilgi jāgaida», pieļauj Zatlers.

Necīnīties ar interpretācijām nu var atļauties tik dažādi ļaudis kā Rīgas mērs Nils Ušakovs, kas ir apmeklējis Okupācijas muzeju un ir nolicis ziedus pie Brīvības pieminekļa Molotova-Ribentropa pakta gadadienā, un Krievijas domes deputāts Vladimirs Žirinovskis, kas aizgūtnēm stāsta, ka Krievija «absolūti nav drauds» Latvijai, «nevienam cilvēkam Krievijā nav antilatviska noskaņojuma», bet «latviešu sliktā attieksme pret mums» esot «Staļina dēļ», jo «viņš izsūtīja cilvēkus no Latvijas». Un ja vēl Latvijas valdībā pēc vēlēšanām būs Saskaņas centrs, tad «sadarbība būs ar abpusēji izdevīgiem nosacījumiem».

Žirinovskis ir rezervējis sev Kremļa galma āksta lomu un vienmēr saka to, ko ne vienmēr var atļauties «respektablie» politiķi. Pirms sešiem, septiņiem gadiem viņš solīja atjaunot Krieviju 1914.gada robežās, bet latviešus, kurus dēvēja par «aborigēniem», izsūtīt uz Sibīriju par to, ka ieviesuši «aparteīdu» un aizvēruši Krievijai «logu uz Eiropu». Kremļa propagandas mašīna strādāja vareni, un sabiedriskās domas aptaujās 2005.gada sākumā Latvija apsteidza ASV kā «Krievijas ienaidnieks nr.1».

Pret «aparteīdu» un izglītības reformu tolaik Rīgas ielās un Briseles gaiteņos protestēja arī Ušakova pārstāvētās Kremlim lojālās partijas. Tagad krievu skolas Latvijā veras ciet daudz lielākā skaitā, bet «aizvērtais logs» – Baltijas valstu dalība NATO – arvien paliek ciet. Kas tad ir mainījies, ja Krievijai Latvija nu ir draugs?

Tikai taktika. To Kremlis krasi mainīja 2005.gada sākumā. Konfliktu politika bija izrādījusies neauglīga. Pašvaldību vēlēšanās martā promaskaviskās partijas ieguva tikai padsmit vietu Rīgas domē un ne uz ko lielu nevarēja cerēt arī Saeimas vēlēšanās nākamajā gadā. Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Kremļa rupori pieklusa, un no Maskavas uz Rīgu «sadarbības iespēju» meklējumos bariņos un pa vienam devās politiķi un polittehnologi.

Vienu no delegācijām 2005.gada aprīlī vadīja prezidenta Putina padomnieks Sergejs Jastržembskis. Pēc vizītes Rīgā tās loceklis, Krievijas Valsts domes Federālās sapulces informācijas politikas komitejas priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Požigailo vaļsirdīgi pastāstīja par Krievijas jaunās politikas mērķiem: veidot izdevīgas «ekonomiskas attiecības» kā pamatu «jaunai politiskai konjunktūrai», kas veicinātu Maskavai draudzīgu partiju rašanos.

Konjunktūra ir izveidota. Plānu izpildīt palīdzēja arī starptautiskā situācija – globālā ekonomiskā krīze, Rietumu bezpalīdzība pret Krievijas militāro intervenci Gruzijā, ASV jaunās administrācijas vēlme vai vajadzība uzskatīt Krieviju par partneri. Taču galvenoties, protams, vietējo politiķu gatavība varas paturēšanas labad vienoties un pārdoties jeb – «būt saimniekiem savā zemē».

Šo saukli skandēt gandrīz vienlaikus sāka gan Šķēle ar Šleseru, gan SC, bet nupat arī Lemberga «zaļie zemnieki». Tas acīmredzot būs jaunās promaskaviskās koalīcijas lozungs, ar ko mesties prom no ļaunajiem Rietumu «aizdevējiem» atpakaļ mātes Krievijas apkampienos. Jeb, kā Pārdaugavā 9.maijā krievu valodā vēstīja Ušakovs, «pārbūvēt mūsu valsti». Jo, kā vēlētājiem Gulbenē 23.aprīlī latviešu valodā skaidroja Šlesers: «Mums ir unikāla iespēja, ka mēs esam dzīvojuši apmēram piecdesmit gadu Padomju Savienībā un pārstāvam šīs bijušās Padomju Savienības republiku.» Un piebilda: «Jā, mēs zinām arī krievu valodu.»

Kāpēc gan Medvedevs nevarētu atzīt, ka okupācija bija, ja nākamās, Krievijai draudzīgās Latvijas valdības politiķi okupāciju uzskata par īpašu privilēģiju?

Radars Pasaulē

Nedēļas notikumi pasaulē

Eiropas Savienība veidos 750 miljardu eiro fondu  dalībvalstu krīzes pārvarēšanai un eiro aizsardzībai, vienojušies ES valstu finanšu ministri. 440 miljardus šim stabilizācijas mehānismam piešķirs eirozonas valstis, 60 miljardus nodrošinās Eiropas Komisija, vēl 250 miljardus atvēlēs Starptautiskais valūtas fonds. Savukārt Eiropas Centrālā banka īstenos intervenci eirozonas vērtspapīru tirgos un kopīgi ar Lielbritānijas, Kanādas, Šveices un ASV Centrālajām bankām veiks pasākumus, lai nodrošinātu dolāru pietiekamību.
 
Vēlēšanās Lielbritānijā uzvarēja Konservatīvā partija, kas tomēr neieguva absolūto vairākumu parlamentā. Tas nozīmē, ka vai nu pirmo reizi kopš 70.gadiem britiem būs mazākuma valdība, vai arī pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara – koalīcijas valdība. Konservatīvo vadītājs Deivids Kamerons ir piedāvājis liberāldemokrātu līderim Nikam Klegam noslēgt vienošanos par valdības koalīciju. Pēdējos 13 gadus pie varas bijušo leiboristu vadītājs, premjers Gordons Brauns neiebilst, ka liberāldemokrāti par valdības veidošanu vispirms runā ar konservatīvajiem, taču uzskata, ka šīs sarunas «beigsies ar neko.»

Vācijas kancleres Angelas Merkeles koalīcija svētdien cietusi sakāvi Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes vēlēšanās un līdz ar to tā zaudēs vairākumu parlamenta augšpalātā. Merkeles kristīgie demokrāti (CDU) šajā Vācijas lielākajā pavalstī ieguvuši 34,6% balsu, kas ir mazāk nekā jebkad, bet tās koalīcijas partneri brīvie demokrāti (FDP) – 6,7%. Koalīcijas partiju neveiksme tiek skaidrota ar Merkeles gatavību sniegt palīdzību Grieķijai, kaut gan pašas Vācijas pavalstīm ir nopietnas finansiālas problēmas.
Uz Polijas prezidenta amatu ir 10 pretendentu, kuriem ir izdevies savākt vismaz 100 000 vēlētāju parakstu, lai balotētos 20.jūnija vēlēšanās pēc prezidenta Leha Kačiņska bojāejas aviokatastrofā. Galvenie pretendenti uz amatu ir pašreizējais valsts vadītāja pienākumu izpildītājs Broņislavs Komorovskis (attēlā) un bojāgājušā prezidenta dvīņubrālis Jaroslavs Kačiņskis. Parlamenta priekšsēdētājs Komorovskis, kurš pārstāv Polijas  liberālo partiju Pilsoniskā platforma, iesniedza vairāk nekā 700 000 parakstu, bet Kačiņskim izdevās savākt 1,6 miljonus. Aptaujas gan pašlaik rāda, ka par Komorovski varētu balsot 45 %, bet par Kačiņskis – 30 %. Pārējie kandidāti varētu iegūt no 3% līdz 5% balsu.
 
Latvijas prezidentam Valdim Zatleram un citu valstu vadītājiem, kuri apmeklēja 9.maija svinības Maskavā, nebija jāredz Staļina portreti, ar kuriem pilsētas mērs Jurijs Lužkovs bija plānojis izrotāt ielas, tomēr neilgi pirms svētkiem no šīs ieceres atteicās. Divas dienas pirms svinībām Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka PSRS bija totalitārs režīms un ka diktatora Staļina pastrādātos noziegumus nevar piedot. Vērienīgajā parādē Sarkanajā laukumā 9.maijā līdzās Krievijas un astoņu citu NVS valstu karavīriem pirmoreiz piedalījās arī karavīri no četrām NATO dalībvalstīm – ASV, Francijas, Lielbritānijas un Polijas.
 
Nedēļas nogalē atkal sācis pastiprināti darboties Īslandes Eijafjadlajekidla vulkāns, kura atmosfērā izmestie pelnu mākoņi pagājušajā mēnesī izraisīja haosu Eiropas gaisa telpā. Sestdien bija slēgtas 15 lidostas Spānijas dienvidos, svētdien bija ierobežoti lidojumi arī Francijas, Itālijas, Īrijas, Lielbritānijas, Vācijas un Horvātijas gaisa telpā.
 
Lietuvas galvaspilsētā Viļņā Baltijas praida laikā aizturēti 19 cilvēki, bet divus Seima deputātus policija sauks pie administratīvās atbildības par mēģinājumu celt nekārtības. Lietuva bija priekšpēdējā ES valsts, kurā līdz šim seksuālo minoritāšu gājiens netika atļauts, vienīgā, kur tas vēl nav noticis, ir Slovākija. Viļņas tiesa bija apturējusi pašvaldības izdoto atļauju rīkot gājienu, taču Galvenā administratīvā tiesa šo lēmumu anulēja un atļāva rīkot pasākumu. Gājienā piedalījās 350 cilvēki, to skaitā vairāku Eiropas valstu diplomāti un politiķi, bet protestēja aptuveni 1000 cilvēku.

 

Radars Latvijā

Nedēļas notikumi Latvijā

Latvijas ekonomikas lejupslīde beigusies, rāda Centrālās statistikas pārvaldes novērtējums. Iekšzemes kopprodukts šā gada pirmajā ceturksnī pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pieaudzis par 0,3%, salīdzinot ar pērnā gada ceturto ceturksni, un tas ir pirmais ceturkšņa pieaugums pēc astoņiem secīgiem ceturkšņiem ar IKP samazinājumu. Rūpniecības nozarē apjomi ir pieauguši par 9,6%, taču pārējās nozarēs joprojām bija vērojams kritums. Arī Eiropas Komisija jaunākajā pārskatā par 27 ES valstu ekonomiku secina, ka Latvijā situācija sākusi stabilizēties un nākamgad Latvijas ekonomikā atjaunosies izaugsme – gaidāms IKP pieaugums par 3,3%.
 
Ģenerālprokuratūra palikusi bez vadītāja – 11.maijā beidzās Jāņa Maizīša otrais pilnvaru termiņš ģenerālprokurora amatā. 15.aprīlī Saeima aizklātā balsojumā neapstiprināja viņu amatā uz trešo termiņu, kaut gan kandidatūru pirms tam bija atbalstījusi gan Saeimas Juridiskā komisija, gan vairākums Saeimas frakciju. Par ģenerālprokurora vietas izpildītāju Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ir iecēlis Arvīdu Kalniņu, prokuratūras Krimināltiesību departamenta virsprokuroru. Bičkovičs nav nosaucis citu ģenerālprokurora amata kandidātu, taču ir pateicis, ka Maizītis arvien paliekot iespējamo kandidātu lokā.
 
Joprojām nav skaidrības par vakantajiem ministru amatiem. Koalīcijas padomes sēdē tika panākta vienošanās, ka veselības ministra amatam tiks virzīts E.Gulbja laboratorijas līdzīpašnieks Didzis Gavars, bet reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatam Dagnija Staķe (ZZS). Taču opozīcijas partijas nesolīja atbalstu kandidātiem, un arī koalīcijas Pilsoniskā savienība vēl nepauda tiem pārliecinošu atbalstu. Vakantajā ārlietu ministra amatā 29.aprīlī Saeima apstiprināja Aivi Roni, taču joprojām nav izdevies atrast visām valdības partijām pieņemamu kandidātu tieslietu ministra amatam, ko uzstājīgi vēlējās iegūt Zaļo un zemnieku savienība, un šīs ministrijas darba nodrošināšanai valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (JL) plāno ieviest premjerministra parlamentārā sekretāra amatu.

  Tautas partija nāk klajā ar arvien jaunām iniciatīvām. Nupat Saeima noraidīja partijas piedāvātos likuma grozījumus, ka valdībai nākamā gada budžeta projekts jāiesniedz līdz 1.septembrim, un arī tās priekšlikumu likvidēt Valsts kanceleju. Nedēļu iepriekš Saeimas atbildīgā komisija noraidīja arī TP ierosinājumu likvidēt Reģionālo un pašvaldību lietu ministriju. Tagad TP un LPP/LC līderi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers aicina atteikties no vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, jo tā traucējot valdībai patstāvīgi pieņemt lēmumus. Premjers Valdis Dombrovskis (JL) raksturojis šīs TP iniciatīvas kā «populistiskas».

Aprīlī bezdarba līmenis Latvijā palielinājies tikai Latgalē, bet visos pārējos reģionos tas ir samazinājies. Zemākais bezdarba līmenis reģistrēts Rīgas reģionā – 13,7%, augstākais – Latgales reģionā – 23,1%. Kurzemē bezdarba līmenis pazeminājies līdz 17,9%, Vidzemē, tāpat arī Zemgalē tas bija 18,7%. Aprīļa beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 16,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, kas ir par 0,6% mazāk nekā martā.
 
Eiropas Savienības Izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padome apstiprinājusi Rīgu par 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētu kopā ar Zviedrijas pilsētu Ūmeo. Abām pilsētām būs jāveido savstarpēji kultūras sadarbības projekti. Rīgas kā kultūras galvaspilsētas partnerpilsēta Latvijā būs Sigulda.
   
Kaut gan arvien vairāk tiek runāts par cenu gaidāmo kāpumu, Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka Latvijā šogad būs 3,7% deflācija, kas būs vislielākais patēriņa cenu kritums pasaulē, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 2011.gadā deflācija Latvijā samazināsies līdz 2,5%. Kopumā deflāciju SVF šim gadam prognozē pavisam sešām pasaules valstīm, arī Lietuvai. 
 
Gada pirmajos četros mēnešos valsts budžeta deficīts bija 246 miljoni latu, informē Finanšu ministrija. Budžeta likumā šogad paredzēti ieņēmumi 3,9 miljardu latu apmērā, bet izdevumi – 4,4 miljardi, un deficīts plānots aptuveni 524 miljonu latu apmērā. Pērn valsts budžeta deficīts bija 853,6 miljoni latu jeb 10% no IKP. Vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka šogad deficīts nedrīkst pārsniegt 8,5% no IKP.

Izsekojam izlases aizkulisēm

Hokejs man patīk, taču vēl nekad nav gadījies tā, ka līdzjušanas aizrautībā būtu aizmirsis par darbu – bildēšanu.

Šis ir jau astotais hokeja čempionāts, kurā fotografēju, tāpēc pārsteigt mani ir grūti. Kaut gan šoreiz, kā jau olimpiskajā gadā, čempionāta rezultāts ir neprognozējams, jo spēcīgās valstis sūta vājākus sastāvus un tādām komandām kā mūsējā teorētiski ir labākas izredzes. Es lielākās cerības lieku uz mūsu jaunajiem spēlētājiem, kuri grib sevi pierādīt – varbūt pat vairāk nekā tie, kas aizvadījuši grūtu sezonu savos klubos un motivācija «kapāt» ar pilnu sparu izlasē nav tik liela.

Kas tomēr šoreiz izbrīna Vācijā? Grūti pierast, ka viss ir organizēts precīzi – ja kaut ko nedrīkst, nav pat vērts lūgties, nekādu izņēmumu nebūs. «Kārtībai jābūt» darbojas visur, ar to bija jārēķinās, arī bildējot mūsu komandu ārpus spēlēm. Un vēl – šis ir pirmais čempionāts, kurā vienu kilometru no halles nekas vairs neliecina, ka šeit notiek Lielais Hokejs. Ja nu vienīgi satiktie latviešu vai šveiciešu fani.

Izsekojam izlases aizkulisēm

Hokejs man patīk, taču vēl nekad nav gadījies tā, ka līdzjušanas aizrautībā būtu aizmirsis par darbu – bildēšanu.

Šis ir jau astotais hokeja čempionāts, kurā fotografēju, tāpēc pārsteigt mani ir grūti. Kaut gan šoreiz, kā jau olimpiskajā gadā, čempionāta rezultāts ir neprognozējams, jo spēcīgās valstis sūta vājākus sastāvus un tādām komandām kā mūsējā teorētiski ir labākas izredzes. Es lielākās cerības lieku uz mūsu jaunajiem spēlētājiem, kuri grib sevi pierādīt – varbūt pat vairāk nekā tie, kas aizvadījuši grūtu sezonu savos klubos un motivācija «kapāt» ar pilnu sparu izlasē nav tik liela.

Kas tomēr šoreiz izbrīna Vācijā? Grūti pierast, ka viss ir organizēts precīzi – ja kaut ko nedrīkst, nav pat vērts lūgties, nekādu izņēmumu nebūs. «Kārtībai jābūt» darbojas visur, ar to bija jārēķinās, arī bildējot mūsu komandu ārpus spēlēm. Un vēl – šis ir pirmais čempionāts, kurā vienu kilometru no halles nekas vairs neliecina, ka šeit notiek Lielais Hokejs. Ja nu vienīgi satiktie latviešu vai šveiciešu fani.

Radars Latvijā

Vairākas nedēļas ieturējis tikai šķietami dramatisku pauzi, Ainārs Šlesers beizot pateica to, ko visi jau bija gaidījuši: ka LPP/LC tomēr neiesaistīsies valdībā. Pēc partijas valdes sēdes Šlesers solīja, ka «nākamo piecu mēnešu laikā darīsim visu iespējamo, lai atbalstītu [Dombrovska] valdību». LPP/LC no sarunām guvis taustāmu labumu, jo drīzumā ar koalīcjas atbalstu Saeimas prezidijā gatavojas atgriezties Karina Pētersone. Tomēr jūtīgajos nodokļu jautājumos, kuri ir saistīti ar starptautiskajiem aizdevējiem sniegtajiem solījumiem, Dombrovskis un Šlesers nav atraduši kopēju valodu, un tajā pašā pirmdienā Šlesers un daži partijas biedri tikās arī ar Andri Šķēli un viņa vadītās opozīcījā esošās Tautas Partijas valdi. Ne jau velti Jaunā laika frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis atzina, ka «mēs esam mazākumvaldība, jo nezinām, ar ko mēs varam rēķināties».

Pirmdien notika uzņēmēju kustības Par labu Latviju! oficiālais atklāšanas pasākums, kurā izskanēja priekšlikumi nozīmīgi samazināt nodokļus un ieņemt stingrāku stāju sarunās ar starptautiskā aizdevuma sniedzējiem. Vislielāko sabiedrības uzmanību piesaistīja AS Kolonna akcionāres Ievas Plaudes-Rēlingeres programātiskais uzstādījums, ka līdz 2020.gadam vidējai algai Latvijā ir jābūt 3000 eiro mēnesī. (2009.gada beigās vidējā alga bija Ls 465 jeb 665 eiro. Lai 10 gadu laikā sasniegtu 3000 eiro, algām būtu jāpieaug par vairāk nekā 16% gadā, tātad vistreknāko gadu tempā).

Arī sīkpartijas vēlēšanu gadā šķeļas un apvienojas – sestdien savā kongresā sašķēlusies vecākās Latvijas partijas nosaukuma valkātājas LSDSP vadība. Par spīti daļas deputātu aicinājumiem «neiet kopā ar salašņām», vairākums nobalsoja par apvienības veidošanu ar vairāku partiju bijušā biedra Valda Lauska vadīto Sociālā taisnīguma partiju un bijušā TB/LNNK vecbiedra Guntara Krasta Libertas.lv, kurai jau ir pievienojusies partija Mūsu zeme, Latvijas atmoda (bijusī Pensionāru un senioru partija) un Latvijas kustība Solidaritāte, kuras saīsināts nosaukums Solidaritāte tad arī būs vēlēšanu apvienības nosaukums. Pēc balsojuma sociķu partijas priekšsēdētāja vietnieki Atis Lejiņš un Ilmārs Gomuls un ģenerālsekretārs Ansis Dobelis atkāpās no amatiem. Pamatšķiras partiju turpinās vadīt Jānis Dinevičs.

Neievērojot parasto mēneša grafiku, Nodarbinātības valsts aģentūra 12.aprīlī paziņoja, ka pirmo reizi divu gadu laikā noticis neliels reģistrētā bezdarbnieku skaita samazinājums. Marta beigās reģistrēti bija 194 253 bezdarbnieki, bet pirmajās aprīļa nedēļās skaits krities līdz 192 950 cilvēki jeb no 17,3% līdz 17,2%.

Lai gan 2010.gada martā salīdzinājumā ar 2009.gada martu tika reģistrēta ievērojama deflācija – cenas gada laikā krita par 3,9% -, eksperti atkal sāk satraukties par inflāciju, jo gada pirmajos trijos mēnešos cenas ir palielinājušās, un lielākais pieaugums ir bijis tieši no februāra uz martu – 0.5%. Daļēji šis cenu kāpums skaidrojams ar naftas cenu pieaugumu pasaulē un sezonas atlaižu beigšanos.

Pasaules ekonomikas atkopšanās uzlabojusi arī Latvijas uzņēmumu iespējas pārdot savas preces ārvalstīs. Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums februāri pieaudzis par 13,3%, salīdzinot ar janvāri, un ir bijis par 5,8% lielāks nekā pagājušā gada februārī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Valdība otrdien atļāva prēmēt 16 valsts kapitālsabiedrību darbiniekus un tātad atdeva tūkstošiem cilvēku motivāciju strādāt, kura, kā bija pamanījuši un norādīja grozījumu autori, esot pasliktinājusies pēc valdības pērn pieņemtā lēmuma šogad un nākamgad ierobežot materiālo stimulēšanu. Sarakstu pieņēma tikai ar trešo piegājienu. Tajā ir Latvenergo un tā meitas uzņēmumi, Latvijas dzelzceļš un meitasuzņēmumi, Latvijas valsts meži, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, lidosta Rīga, Latvijas autoceļu uzturētājs, Latvijas gaisa satiksme, Latvijas pasts, Getliņi EKO un Rīgas ūdens.

Radars pasaulē

Nedēļas notikumi pasaulē

Sestdien aviokatastrofā gājis bojā Polijas prezidents Lehs Kačiņskis. Lidmašīna avarēja nosēšanās laikā pie Krievijas pilsētas Smoļenskas, kurp prezidents, viņa sieva Marija un oficiālā augstu amatpersonu un militārās vadības delegācija devās, lai apmeklētu Katiņas memoriālu, kur apbedīti 1940.gadā Staļina režīma noslepkavotie Polijas armijas virsnieki. Premjers Donalds Tusks to nodēvējis par «lielāko traģēdiju Polijas pēckara vēsturē». Iepriekšējais Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis izteicies, ka Katiņa ir «nolādēta vieta» jo jau otro reizi tās apkaimē tiek iznīcināts Polijas zieds.

ASV prezidents Baraks Obama un Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs pagājušo ceturtdien Prāgā parakstīja kodolbruņojuma samazināšanas līgumu, kas aizstās ASV un PSRS 1991.gadā noslēgto START līgumu, kura termiņš beidzās decembrī. Jaunais līgums paredz, ka katras puses rīcībā varēs būt ne vairāk kā 1550 kodollādiņu, kas ir par 30% mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējo līgumu. Taču ar to tāpat pietiktu, lai katra no valstīm varētu iznīcināt otru vairākas reizes.

Par spīti iebildumiem, ka tas ir ekonomiski nepamatots «Ribentropa-Molotova cauruļvads», ir sākta gāzesvada Nord Stream būvniecība Baltijas jūrā. 1223 km cauruļvads savienos Viborgu Krievijā un Greifsvaldi Vācijā un ļaus Kremļa kontrolētajam koncernam Gazprom piegādāt Eiropai līdz pat 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā, apejot Baltijas valstis un Poliju. Ar to Maskava cer nostiprināt savu ietekmi Eiropā. Taču šīs cerības var nepiepildīties, ja Polijai sekmēsies plāni apgūt tās dzīlēs esošos milzīgos slānekļa gāzes krājumus. Lietuva un Polija jau vienojušās kopīgi vērsties pie Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes pēc atbalsta gāzesvada celtniecībai starp abām valstīm.

No 10.aprīļa līdz 23.maijam Itālijas pilsētā Turīnā pirmo reizi desmit gadu laikā izstādīts publiskai apskatei tā dēvētais Turīnas līķauts, ko daudzi kristieši uzskata par Jēzus Kristus apbedīšanas drānu. Par 4,4 x 1,2 m lielā lina audekla gabala un uz tā redzamā cilvēka sejas un ķermeņa attēla izcelsmi strīdi joprojām nerimstas. Gaidāms, ka pilsētu apmeklēs divi miljoni cilvēku.

Ķīna un Nepāla panākušas kompromisu 150 gadu strīdā par Everesta augstumu. Pasaules augstākajam kalnam, kas atrodas uz abu valstu robežas, turpmāk to ieskatā būs divi augstumi. Ķīna atzinusi par pareizu Nepālas apgalvojumu, ka tas ir 8848 m augsts kopā ar sniega segu, bet Nepāla piekritusi neapstrīdēt Ķīnas uzskatu, ka tā augstums, ja ņem vērā tikai klintis, ir 8844,43. Taču amerikāņu ekspedīcija 1999.gadā ar globālās pozicionēšanas sistēmu konstatēja, ka Everesta augstums ir 8850 m.

Eirozonas valstu finanšu ministri beidzot pateikuši, tieši kā viņi palīdzēs Grieķijai vajadzības gadījumā stabilizēt finanses. Ja Atēnas vairs nespēs aizņemties naudu finanšu tirgos, tad eirozonas valstis ir gatavas tai aizdot līdz pat 30 miljardus eiro par 5% likmi. Lai gan likme ir mazāka, nekā patreizējā neuzticības gaisotnē Grieķija būtu spiesta maksāt privātiem aizdevējiem, tā tomēr pēc Berlīnes pieprasījuma ir pietiekami sāpīga, lai grieķiem nebūtu kārdinājums izmanot ES palīdzību un Vācijas valdība saviem vēlētājiem varētu pateikt, ka pārējās ES valstis neizsniedz dotāciju bezatbildības dēļ problēmās nonākušajiem grieķiem.

Pagājušo ceturtdien 64 gadu vecumā miris pankroka tēvs un grupas Sex Pistols bijušais menedžeris . Grupas kariķētā britu himna («Dievs svēti karalieni, fašistu režīmu»), kas 1977.gadā sasniedza 1.vietu pārdotāko singlu sarakstos un ko BBC tolaik atteicās atskaņot, tagad jau ir klasika, kaut gan par panku kustības emblēmu kļuvušie tās piedziedājuma vārdi – «nav nākotnes» – izrādījās esam pārlieku pesimistiski.