Radars Latvijā

Nedēļas notikumi Latvijā

Latvijas ekonomikas lejupslīde beigusies, rāda Centrālās statistikas pārvaldes novērtējums. Iekšzemes kopprodukts šā gada pirmajā ceturksnī pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pieaudzis par 0,3%, salīdzinot ar pērnā gada ceturto ceturksni, un tas ir pirmais ceturkšņa pieaugums pēc astoņiem secīgiem ceturkšņiem ar IKP samazinājumu. Rūpniecības nozarē apjomi ir pieauguši par 9,6%, taču pārējās nozarēs joprojām bija vērojams kritums. Arī Eiropas Komisija jaunākajā pārskatā par 27 ES valstu ekonomiku secina, ka Latvijā situācija sākusi stabilizēties un nākamgad Latvijas ekonomikā atjaunosies izaugsme – gaidāms IKP pieaugums par 3,3%.
 
Ģenerālprokuratūra palikusi bez vadītāja – 11.maijā beidzās Jāņa Maizīša otrais pilnvaru termiņš ģenerālprokurora amatā. 15.aprīlī Saeima aizklātā balsojumā neapstiprināja viņu amatā uz trešo termiņu, kaut gan kandidatūru pirms tam bija atbalstījusi gan Saeimas Juridiskā komisija, gan vairākums Saeimas frakciju. Par ģenerālprokurora vietas izpildītāju Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs ir iecēlis Arvīdu Kalniņu, prokuratūras Krimināltiesību departamenta virsprokuroru. Bičkovičs nav nosaucis citu ģenerālprokurora amata kandidātu, taču ir pateicis, ka Maizītis arvien paliekot iespējamo kandidātu lokā.
 
Joprojām nav skaidrības par vakantajiem ministru amatiem. Koalīcijas padomes sēdē tika panākta vienošanās, ka veselības ministra amatam tiks virzīts E.Gulbja laboratorijas līdzīpašnieks Didzis Gavars, bet reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatam Dagnija Staķe (ZZS). Taču opozīcijas partijas nesolīja atbalstu kandidātiem, un arī koalīcijas Pilsoniskā savienība vēl nepauda tiem pārliecinošu atbalstu. Vakantajā ārlietu ministra amatā 29.aprīlī Saeima apstiprināja Aivi Roni, taču joprojām nav izdevies atrast visām valdības partijām pieņemamu kandidātu tieslietu ministra amatam, ko uzstājīgi vēlējās iegūt Zaļo un zemnieku savienība, un šīs ministrijas darba nodrošināšanai valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (JL) plāno ieviest premjerministra parlamentārā sekretāra amatu.

  Tautas partija nāk klajā ar arvien jaunām iniciatīvām. Nupat Saeima noraidīja partijas piedāvātos likuma grozījumus, ka valdībai nākamā gada budžeta projekts jāiesniedz līdz 1.septembrim, un arī tās priekšlikumu likvidēt Valsts kanceleju. Nedēļu iepriekš Saeimas atbildīgā komisija noraidīja arī TP ierosinājumu likvidēt Reģionālo un pašvaldību lietu ministriju. Tagad TP un LPP/LC līderi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers aicina atteikties no vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, jo tā traucējot valdībai patstāvīgi pieņemt lēmumus. Premjers Valdis Dombrovskis (JL) raksturojis šīs TP iniciatīvas kā «populistiskas».

Aprīlī bezdarba līmenis Latvijā palielinājies tikai Latgalē, bet visos pārējos reģionos tas ir samazinājies. Zemākais bezdarba līmenis reģistrēts Rīgas reģionā – 13,7%, augstākais – Latgales reģionā – 23,1%. Kurzemē bezdarba līmenis pazeminājies līdz 17,9%, Vidzemē, tāpat arī Zemgalē tas bija 18,7%. Aprīļa beigās reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā bija 16,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, kas ir par 0,6% mazāk nekā martā.
 
Eiropas Savienības Izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padome apstiprinājusi Rīgu par 2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsētu kopā ar Zviedrijas pilsētu Ūmeo. Abām pilsētām būs jāveido savstarpēji kultūras sadarbības projekti. Rīgas kā kultūras galvaspilsētas partnerpilsēta Latvijā būs Sigulda.
   
Kaut gan arvien vairāk tiek runāts par cenu gaidāmo kāpumu, Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka Latvijā šogad būs 3,7% deflācija, kas būs vislielākais patēriņa cenu kritums pasaulē, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 2011.gadā deflācija Latvijā samazināsies līdz 2,5%. Kopumā deflāciju SVF šim gadam prognozē pavisam sešām pasaules valstīm, arī Lietuvai. 
 
Gada pirmajos četros mēnešos valsts budžeta deficīts bija 246 miljoni latu, informē Finanšu ministrija. Budžeta likumā šogad paredzēti ieņēmumi 3,9 miljardu latu apmērā, bet izdevumi – 4,4 miljardi, un deficīts plānots aptuveni 524 miljonu latu apmērā. Pērn valsts budžeta deficīts bija 853,6 miljoni latu jeb 10% no IKP. Vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka šogad deficīts nedrīkst pārsniegt 8,5% no IKP.