Latvijas pārstāve šāgada Eirovīzijas dziesmu konkursā Aija Andrejeva jeb Aisha katru vakaru pieraksta, kāpēc kāps uz skatuves un ko grib pateikt
Mierīgu pusdienu vietā tieku ierauta vietējā šovbiznesa burzmā. Aija lūdz pārcelt iepriekš norunāto tikšanās vietu – lai es nāku uz Islande Hotel, kur dienu pirms izlidošanas uz Eirovīzijas šāgada mājvietu Norvēģiju notiek preses konference un tiek prezentēts konkursa dziesmas What For? singls. Ģērbusies īsā, tumši pelēkzilā lencīšu kleitā, spriganā dziedātāja uz viesnīcas jumta terases sniedz intervijas un pozē fotogrāfiem. Fonā skan viņas dziesmas, karstu pavasara sauli ik pa brīdim nomaina spējas lietus šaltis.
Prezentācijas oficiālā daļa beigusies, tomēr pusdienu vietā Aija izvēlas palikt turpat uz terases. Paņem tikai glāzi ūdens. «Brokastis vienmēr obligāti ēdu, pusdienas – retāk,» atzīstas Aija. «Tikai brīvdienās pusdienoju. Tad ēdu visu, visus draņķus – picas un makdonaldu varu likt iekšā. Pa nedēļu vairāk dzīvoju uz lapām, dārzenīšiem, zivtiņām. Gaļu ēdu maz.»
Aija pavaicā, vai drīkst uzsmēķēt. Ik pa brīdim pie viņas kāds pienāk, lai novēlētu izdošanos.
Latvijas pārstāve Eirovīzijā stāsta, ka līdz šim par Eirovīziju nav fanojusi, ne reizi to neesot noskatījusies no sākuma līdz beigām. «Pēdējos gados tāpēc, ka pašai ir kaut kādi pasākumi. Parasti aizmirstas. O, šodien tā Eirovīzija – kā mūsējiem tur gāja, kā Busulim? Tā, vairāk garām skrienot, iekšā neesmu bijusi.» Stāstu, ka man, kad esmu skatījusies, parasti vislabāk ir patikusi balsu skaitīšanas daļa. Aija atkal smej, ka savulaik, kad vēl mācījusies skolā, balsošanas rezultātus nav varējusi sagaidīt – tas bijis tik vēlu, ka «vienkārši sēdēju un lūzu nost, tie man vairs nebija aktuāli».
Daudzi, to skaitā arī mūziķi, par Eirovīziju vīpsnā un sauc par tizlu, tomēr vienlaikus Latvijā tas ir visvairāk skatītais televīzijas raidījums. Kāpēc tā? «Pie mums par visu lamājas. Diemžēl, tā ir. Lamājas, mīl, nicina un tik un tā skatās. Visiem interesē. Man tāda īpaša izskaidrojuma nav. Par jebkuru šovu lamājas, bet skatās.» Aija domā, ka nevar runāt par vienu Eirovīzijas stilu, tas mainās. «Vienubrīd Eirovīzijā bija tāda ākstīšanās, tītarus uz skatuves vilka, tāds kā cirks notika. Paklausījos šāgada dziesmas – balagāna ir maz. Ir aizskartas tādas nepasaulīgās lietas, arī mūsu dziesma uzdod jautājumus – tam tur augšā.»
Jāņa Lūsēna un Guntara Rača What For? man šķiet Aijas jestrajam tēlam neierasti liriska dziesma. «Tas bija tāds posms manā dzīvē, es sāku ar tām jautrajām dziesmām. Ja skatāmies manu iepriekšējo plati Dvēselīte un koncerttūri, tā nemaz nebija jestra. Tā jau bija nopietnāka, citāda, emocionālāka. Es neteiktu, ka What For? ir liriska. Tai ir pumpītis apakšā, teksts ir tāds, un tā ir minorā. Tā ir nopietna. Protams, tā nav Baby, you really got me going*. Es jūtu, ka es tagad varu, man ir ko teikt.»
Aija stāsta, ka uz skatuves mēs redzam un dzirdam dziedātāju tādu, kāda viņa ir – tas nav skrupulozi izplānots mārketinga tēls vārdā Aisha. Aija šaubās, vai Latvijā kādam ir šāds tēls. Viņai esot cilvēki, kas palīdz ar padomu, bet pārsvarā mūziķe paļaujas uz sevi. «Nav nācies piedzīvot, ka kāds man kaut ko uzspiež. Man nav bijis jāsaka – nē, es gribu tā. Viss notiek organiski, kā tajā brīdī jūtos, tā daru. Neesmu speciāli domājusi par to, kāds ir mans skatuves tēls.» Arī vārda «Aisha» saknes iestiepjas reālajā Aijā – ģimenē viņu saukuši par Aiču. Fabrikas muzikālā teātra – šova, kas viņu uzsvieda Latvijas popmūzikas debesīs – veidotāji Aiču gan nav atzinuši par pietiekami skatuvisku, un tas pārvērties par «Aisha».
Lielās Eirovīzijas skatuves tēlu radījusi fotogrāfe un stiliste Tatjana Vlasova. «Mums bija uzstādījums, ka tam jābūt ļoti vienkāršam, tajā pašā laikā, kad iznāc uz skatuves, un – ir! Ceru, ka mums tas izdevās.» Savukārt priekšnesumu veidojusi Ruta Madaraja-Veisa. Dziedāšanu Aija daudz mācījusies pie sava skolotāja Ivara Cinkusa. Ar iepriekšējo Eirovīziju dalībniekiem viņa gan nav konsultējusies. «Katram tas ir citādi, tāpēc nav jēgas apkraut sevi ar visādām nevajadzīgām domām. Kā būs, tā būs.»
Lai arī publikas priekšā Aija šķiet kā zivs ūdenī, brīva un atraisīta, pirms uzstāšanās viņa tomēr uztraucas. Turklāt šīs sajūtas pēdējā laikā pastiprinājušās. Mūziķe spriež, ka to radījusi atbildība. «Man jau Ventspilī, Eirovīzijas nacionālajā atlasē, bija tāds uztraukums! Pirmo reizi dzīvē ar mani notika kas tāds – es uzkāpu uz skatuves, stāvēju uz postamenta un sapratu, ka man tā sitas sirds, ka lec pa muti ārā. Es jutu, ka sevi vairs nekontrolēju. Sāku dziedāt un aizpeldu. Ir grūti ielēkt atpakaļ sajūtā, ka viss ir kārtībā.»
Aija stāsta, ka viņa ir daudz strādājusi, lai tas neatkārtotos Norvēģijā lielās auditorijas priekšā. «Visam jābūt nostrādātam līdz pēdējam, dziesmai «atdziedātai» un tik ļoti tevī iekšā, ka uzej uz skatuves un uztraukums nespēj tevi izsist. Un jābūt lielai pārliecībai. Tas ir tas, ko es katru vakaru daru – pierakstu, kāpēc es to daru, kāpēc es iešu uz skatuves un ko es gribu pateikt. Ja es spēšu to sevī noturēt, un es domāju, ka es spēšu, man nav variantu, viss būs kārtībā.»
Eirovīzija man ir liela iespēja – Aijas dzīvīgajā stāstījumā iezogas teksts kā no grāmatas. «Redzēs, kā būs pēc Eirovīzijas, var būt visādi. Var būt tā, ka es aizeju pasaulē, varbūt es nekur neaiziešu un atkal saskaršos ar baigo kritiku. Viss atkarīgs, kā sevi parādīšu tur.» Taču viņa noteikti dziedās un spēlēs teātri, ja viņu aicinās. Teātris viņai ļoti patīk – maija sākumā pirmizrādi piedzīvoja muzikālā izrāde Velniņi, kur Aija ir neviens cits kā velniņš. «Dinamiska, enerģiska izrāde, skaista mūzika – kā parasti Valtam Pūcem,» rezumē dziedātāja.
Nesen žurnālā Ir bija raksts par Lēdiju Gagu, kurā viņa teica, ka ir gatava nogalināt, lai sasniegtu to, ko vēlas. Vai Aijai ir mērķis, kura dēļ viņa ir gatava uz visu? «Lēdija Gaga pārspīlē. Domāju, viņa gribēja pateikt, ka ir gatava iet un strādāt. Ja man ir mērķis, nogalināt es nenogalinātu, es arī droši vien tā neizteiktos. Bet domām ir ļoti liels spēks, ir jāgrib un jāzina, kāpēc. Un tad tikai jāiet uz priekšu, neatskatoties un neklausoties, ko apkārt runā.»
Aijas pirmā autoritāte mūzikā ir viņas tēvs Alex no kādreiz populārās grupas Opus Pro. Uz Norvēģiju līdzi meitai gan viņš nebrauks, jo pārāk dārgi.
Aija klausās dažādu mūziku, sākot no klasikas un beidzot ar džezu. «Man tik daudz mūzikas patīk! Fredijs Merkūrijs, pie kura esmu uzaugusi, Toms Veits, Pīters Geibriels. Man ļoti patīk Muse, viņu solists ir tik virtuozs gan vokāli, gan ģitārspēlē, kā neviens. Ir tik daudz talantīgu cilvēku – no katra tāda lielā granda var kaut ko pamācīties.» Vēl Aijai patīk Vudija Allena filmas, un viņa «drusciņ zīmē». «Kādreiz domāju, ka es neprotu zīmēt – nedodiet man otu vai zīmuli rokās, tas nav priekš manis! Vienā ziemas vakarā biju saskumusi, aizbraucu uz veikalu, nopirku audeklu, eļļas krāsas un mājās sāku vienkārši maukt. Zīmēju, zīmēju vairākas stundas, īstenībā man pat neslikti izdevās savas sajūtas izlikt uz papīra. Pēc tam tik forši palika!»
Sabiedriski politiskajām norisēm Aija seko līdzi, taču «jo mazāk es dzirdu, jo vieglāk man dzīvot». Prasu, vai šāgada Eirovīzijas zvaigzni politiskās partijas nav aizrunājušas vēlēšanu kampaņai. Tāds gods viņai vēl neesot ticis – attrauc Aija un spriež, ka diez vai viņa piekristu. «Mārtiņš Brauns nekad nepiekrīt. Laikam būšu pie tiem, kas nepiekritīs.»
Islande Hotel jumta terase pamazām palikusi tukša. Aija prezentācijā dabūjusi dāvanu – savu portretu. Blondi rozā, ar spilgti zaļām acīm. Dziedātāja gleznu pasit azotē un dodas mājās, kas ir turpat Ķīpsalā. «Jāiet kravāt koferus,» viņa enerģiski piebilst.
* Aishas dziesma no iepriekšējo gadu Eirovīzijas konkursa nacionālās atlases
