Nedēļas notikumi pasaulē
Eiropas Komisija 12.maijā rekomendēja Igaunijas uzņemšanu eirozonā 2011.gada 1.janvārī. EK un Eiropas Centrālā banka apstiprināja, ka Igaunija ir paveikusi visus mājasdarbus un atbilst visiem kritērijiem, lai ieviestu ES vienoto valūtu. Galīgo lēmumu jūlijā pieņems ES Padome. Ja lēmums būs pozitīvs, Igaunija kļūs par 17.valsti eirozonā un pirmo Baltijas valsti, kurā ieviests eiro. Igaunija nupat arī saņēmusi uzaicinājumu pievienoties pasaules attīstītāko valstu organizācijai OECD. Latvija plāno ieviest eiro 2014.gadā, ja spēs izpildīt ieviešanas kritērijus.
Eiropas Komisija varētu kontrolēt nacionālo valstu budžetus, ja ES dalībvalstu atbalstu gūtu tās priekšlikums, ka tām jāiesniedz savi budžeti izskatīšanai Briselē, pirms tie tiek nodoti izskatīšanai valstu parlamentos. Ierosinājums paredzēts kā daļa no pasākumu kopuma, lai izveidotu Eiropas mēroga uzraudzības režīmu, kas ierobežotu valstu pieaugošās parādsaistības, kuras apdraud reģiona finanšu stabilitāti un ekonomikas atveseļošanos. Plāns tapis, ņemot vērā Grieķijas finanšu krīzes radīto apdraudējumu savienības finanšu sistēmai un pat kopējās valūtas eiro pastāvēšanai. Viens no krīzes iemesliem bija Grieķijas valdības gadiem ilgi slēptais patiesais valsts budžeta stāvoklis. Tomēr par priekšlikumu gaidāmi asi strīdi dalībvalstīs, kuras to varētu uzskatīt par savu suverēno tiesību ierobežošanu.
Pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara Lielbritānijā izveidota koalīcijas valdība, ko vadīs Deivids Kamerons. Pēc 13 gadu leiboristu valdīšanas pie varas atgriezusies Konservatīvā partija, kas negaidīti ātri – piecas dienas pēc vēlēšanām 6.maijā, – noslēdza vienošanos ar Nika Klega vadīto Liberāli demokrātisko partiju par darbu kopīgā valdībā, līdzko Leiboristu partijas līderis Gordons Brauns 11.maijā atkāpās no valdības un partijas vadītāja amata.
Latviešu izcelsmes zviedru mākslinieku Lāšu Vilku turpina vajāt islāma fundamentālisti, kuru naidu viņš izpelnījies ar pravieša Muhameda karikatūrām. Vilks cietis uzbrukumā 11.maijā Upsalas universitātē, kur viņš lasīja lekciju, – kāds vīrietis pēkšņi metās virsū un iesita ar galvu pa krūtīm. Dienu vēlāk noticis arī kiberuzbrukums Vilka interneta vietnei. Bet 15.maijā viņa mājai Nīneshamnsvagē Zviedrijas dienvidos izsisti logi un mēģināts to aizdedzināt ar degmaisījuma pudelēm. Vilks 2007.gadā radīja karikatūru sēriju, kurā Muhameds attēlots ar suņa ķermeni. Vilks vairākkārt saņēmis nāves draudus no radikālām islāma organizācijām, bet martā tika atklāta sazvērestība ar mērķi viņu nogalināt.
Taizemes valdība otrdien noraidīja opozīcijas protestētāju, tā dēvēto sarkankreklu, aicinājumu uz pamieru, lai izbeigtu vardarbību ielās, kurās gājuši bojā vismaz 38 cilvēki. Pēc armijas karavīru un demonstrantu sadursmēm galvaspilsētā Bangkokā joprojām saglabājas spriedze. Karavīri mēģina noturēt tūkstošiem sarkankreklu viņu nocietinātajā nometnē centrā. Protestētāji, kuri atbalsta bijušo premjeru Taksinu Činavatu (viņu gāza valsts apvērsumā 2006.gadā), jau divus mēnešus pieprasa jaunas vēlēšanas. Pēdējo dienu vardarbību saasināja protestētāju pusē pārgājušā ģenerāļa Savasdipola Hatijas nogalināšana. Viņu sašāva 13.maijā intervijas laikā ar The New York Times žurnālistu.
Pat diktatori vēlas izskatīties pēc demokrātiem – Turkmenistānas prezidents Gurbanguli Berdimuhamedovs izdevis rīkojumu nodibināt jaunu politisko partiju. «Uzskatu, ka ir nobriedusi situācija daudzpartiju sistēmas nodibināšanai Turkmenistānā,» paziņoja prezidents, kas ir arī vienīgās atļautās Turkmenistānas Demokrātiskās partijas līderis. Visas vietas parlamentā pašlaik pieder viņa partijai. Bet jaunveidojamam spēkam būšot jābūt agrāri orientētam.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.