«Labais Nils» no krievu partijas ir pirmais Rīgas mērs, kas iedzīvotājiem patīk tikpat ļoti kā populārais «Ventspils sakārtotājs» Aivars Lembergs. Atklāj sociālās mājas, rīko pilsētniekiem Jāņus, mīl kaķus un ielu plāksnītes nav nomainījis pret divvalodīgām. Mazāk redzama ir Ušakova otrā seja – mērs pilnīgi nerēķinās ar opozīciju, labprātāk ieklausās nevis partijas biedros, bet gan savā padomniekā – miljonārā, un viņu apēno aizdomas par mediju ietekmēšanu. Ko īsti Nils Ušakovs pusotra gada laikā ir izdarījis Rīgā?
Neilgi pirms Ušakova iesēšanās Rīgas mēra krēslā 2009.gada vasarā Holivudā tapa multfilma par zilonēnu Hortonu. Viņš izglāba no bojāejas ziediņā paslēpušos pilsētu, kuras iemītnieki vēlējās visu laiku tikai smaidīt un dzirdēt labas ziņas, tāpēc neticēja brīdinājumiem par katastrofu.
Kopš Saskaņas centra (SC) uzvaras vēlēšanās Rīga ir kļuvusi līdzīga šai multenes pilsētai. Pēkšņi par to medijos ir gandrīz tikai labas ziņas. Ušakovu pozitīvi vērtē 73% rīdzinieku, un tas ir augstākais reitings, kopš domes priekšsēdētāju popularitāte vispār tiek mērīta. Kad varu pilsētā pirmo reizi pārņēma krievu partija, sākumā Nils Ušakovs izskatījās pēc pieklājīga briļļaina mazā brālīša blakus bravūrīgajam buldozeram Aināram Šleseram – LPP/LC līderim, kam koalīcijas sastāvā nācās samierināties ar vicemēra posteni. Nu Šlesers pārcēlies uz kaktu Saeimā, un Ušakovs varu Rīgā ir pārņēmis pilnībā, partneriem atvēlot tieši tik daudz, lai tie nesūdzētos. Taču viņa sasniegumu saraksts Rīgā nav tik viennozīmīgs, kā vedina domāt pozitīvais tēls.
Bemhens rullē
Krievvalodīgie polittehnologi mēdz teikt, ka SC vēlētājus Rīgā interesē tikai divi jautājumi. Starp tiem nav krievu valodas oficiālais statuss. Rūpes saistās ar komunālo pakalpojumu un sabiedriskā transporta cenām. Tieši šīs ir SC prioritātes Rīgas domē, kur partija uzņēmusies atbildību par sociālo jautājumu, mājokļu un vides, satiksmes un transporta, kā arī pilsētas attīstības komiteju (mēra partijai automātiski tiek arī finanšu komitejas vadība).
Pagaidām SC izdevies izbēgt no korupcijas skandāliem. Līdz šim vienīgais traips, ko tagad pārbauda KNAB, ir grants karjera pirkums par 700 tūkstošiem latu – to pērn iegādājās domei daļēji piederošā Ceļu pārvalde. Izskanējis viedoklis, ka par to nevajadzīgi pārmaksāts.
Pats Ušakovs par sāpīgāko pilsētas pārvaldes jautājumu atzīst sabiedrisko transportu. Rīgas satiksme (RS) atrodas viņa tiešā politiskā kontrolē. Uzņēmuma vadītājs Leons Bemhens «uzrāda pozitīvu tendenci», – tā domā Ušakovs, par spīti daudzajiem skandāliem – gan saistībā ar pārmaksāto e-talonu, gan liesajos gados saglabātām un par piemaksām pārdēvētām prēmijām, gan dzērušu vadītāju, kurš avārijā nogalina pasažierus, gan nepamatoti izmaksātām atvaļinājuma kompensācijām 51 tūkstoša latu apjomā direktoriem, kas turpina darbu.
Lai gan RS direktoru skaits no 13 ir samazināts līdz sešiem, amatu saglabājis attīstības direktors, kurš kredīta dokumentos sajauca latus ar eiro, un līdz ar to uzņēmums saņēma nepietiekamu aizdevuma summu. Valdē salikti Ušakova partijas un LPP/LC biedri, kam ar nozari nav bijis sakara, piemēram, agrākā sabiedrības integrācijas speciāliste Irina Vinnika un tūrisma nozares darbonis Mihails Tolstojs. Tāds pats savējo astoņkājis izveidots citos domes uzņēmumos, kur iekārtoti opozīcijā izsalkušie partijas biedri.
«Es deputātus valdē saliku apzināti, jo man ir vajadzīga kontrole, lai realizētu politiskos uzstādījumus,» skaidro Ušakovs. No viņa teiktā izriet, ka galvenā SC prioritāte ir līdz šā domes sasaukuma beigām turpināt priekšvēlēšanu dāvanu – atļauju nestrādājošiem pensionāriem ar sabiedrisko transportu braukt par brīvu, kas RS gadā izmaksā 3,5 miljonus latu. Protams, arī invalīdi un skolēni esot prioritāte, bet tiem nepietiek naudas. «Ja var iedot tikai vienai grupai, tas nenozīmē, ka nav jādod vispār. Mūsu prioritāte ir nestrādājoši pensionāri, jo uzskatām, ka šī grupa pēdējo gadu laikā cieta visvairāk,» saka Ušakovs, kurš braukšanas atlaidi sauc par sociālo pabalstu. Un sociālie pabalsti esot viņa prioritāte.
Visi pabalsti gan nav saglabāti, piemēram, 50 latu pabalstu bērnam, kuram nav vietas pilsētas dārziņā, tagad saņem tikai trūcīgie, kaut arī rindā joprojām ir vairāk nekā 5000 bērnu. Solītais lielais līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem vēl nav ieviests, un piedāvāto risinājumu kritizē gan vecāki, gan privāto dārziņu asociācija. Patlaban vecāki, kuru atvasēm laimējies ar vietu pilsētas bērnudārzā, mēnesī šķiras no 20-30 latiem par ēdināšanu. Tie, kuru bērni iet privātajos dārziņos, maksā virs 200 latiem, no kuriem dome sedz 30.
Iztērē uzkrājumu
Saglabāt sociālos pabalstus Ušakovs var atļauties tāpēc, ka salīdzinājumā ar valsts budžetu Rīgas finanses ir labā stāvoklī. Lai gan abus pēdējos gadus Rīgas budžetā ir deficīts (pērn tie bija 7,9%, un vairāk ir bijis tikai gadsimta sākumā, kad lielos mīnusus pārfinansēja ar dārgiem overdraftiem), pilsētai pēdējos piecos gados sakrāts «drošības spilvens». Tā lielums šāgada sākumā bija 83,7 miljoni latu. Tā nu Ušakovs tērē to, ko pats nav uzkrājis, un plūc politiskos laurus.
Tēriņi nav mazie: šogad paredzētais 12,5% deficīts uzkrājumu var noplicināt par aptuveni 50 miljoniem latu. (Ušakovs cer, ka mazāk, jo budžeta ienākumi prognozēti piesardzīgi. Pērn cerības attaisnojās, jo vairāk iekasēja gan iedzīvotāju ienākuma, gan nekustamā īpašuma nodokli.)
Izpriecu budžets – tā Ušakova laikā sastādīto plānu sauc opozīcijas deputāts Olafs Pulks (Jaunais laiks), jo nauda atradusies gan Jaungada nakts svinēšanai ar salūtu un bezmaksas transportu, gan Līgosvētkiem, slidotavai un kameršļūkšanas trasēm.
Tiesa, salīdzinot budžetu ar iepriekšējiem, izklaidēm paredzētā nauda nav būtiski pieaugusi, tāpēc atliek tikai jautāt, vai šie ir saprātīgākie tēriņi spiedīgos apstākļos? Daļa iepriecināto rīdzinieku noteikti teiktu: jā.
Vairāk nekā par izklaidēm būtu jāuztraucas par nepabeigtajiem projektiem, ko finansē no ES fondiem. Pērn neapgūti palikuši 13,4 miljoni latu – tas ir rekords Rīgas vēsturē. Aukstums aizkavējis Austrumu maģistrāles sastāvdaļu būvi, 63 skolās nav izremontēti un aprīkoti plānotie dabaszinātņu kabineti, nopirkti datori un iekārtoti datortīkli, nav uzlabotas ielas degradētā teritorijā Maskavas priekšpilsētā utt. Satiksmes ministrija raizējas, ka satiksmes drošības uzlabošanai Rīga pieteikusi projektus tikai piecu miljonu latu apmērā, kaut gan atvēlēti astoņi.
Arī pašā pilsētas budžetā neiztērēti pērn palikuši vairāk nekā divi miljoni latu ielu remontiem, taču Ušakovs, kā jau labs dēls, ir parūpējies, lai par 400 tūkstošiem salabotu ielu Imantā, kur dzīvo mēra vecāki.
2013.gadā, kad gaidāmas nākamās domes vēlēšanas, Ušakovam vairs nebūs kur pasmelties naudu. Tieši togad pilnā apjomā jāsāk atdot kredītu par Dienvidu tiltu. Uz jautājumu, vai Rīgai nedraud bankrots, finanšu departamenta vadītāja Ilga Tiknuse atbild: «Šobrīd tādu draudu vēl nav.»
Jauns kredīts «zelta» tiltam
Aptuveni pirms gada Rīgas domei pietrūka naudas, ar ko pabeigt Dienvidu tilta pēdējo kārtu – piebraucamos ceļus Ziepniekkalna pusē, līdz ar to dārgais tilts atduras šaurā nekurienē. Ušakova dome par svarīgāku atzina izglītības iestāžu siltināšanu un remonta pabeigšanu Rīgas Krievu teātrī.
Dienvidu tilts ir spilgtākais piemērs, kā pilsētnieki pārmaksā par izvēlēto finansējuma modeli un sadārdzinātajiem būvdarbiem. Procentu maksājumi veido 46% no visa tilta līdzšinējā kredīta.
Tagad šī summa pieaugs vēl vairāk, jo Ušakovs apliecināja – tilta izbūvju pabeigšanai 17 miljonus latu nolemts aizņemties bankā. «Es vienmēr varu atrast 17 miljonus domes budžetā, bet tad ir jāsaprot, ka nauda tiks atņemta sociālajām programmām, ko es negribu darīt. Tas ir politisks lēmums – ņemt kredītu.»
Vairāki finanšu eksperti žurnālam Ir atzina, ka infrastruktūras finansēšana ar kredītu ir saprātīga rīcība, taču iepriekšējā pieredze rada bažas par sliktu procesa menedžmentu, sadārdzinātiem iepirkumiem un korupciju. Procentu maksājumos 5-7 gadu laikā ar pašreizējām 4-6% likmēm varētu nākties samaksāt līdz pat miljonam latu gadā.
Acs bez konkursa
Nevar teikt, ka Ušakovs satiksmes jomā neko nav darījis. Pēc stāšanās amatā viņš pasūtīja juristu atzinumu par e-talona līgumu. Saskaņā ar Valsts kontroles atzinumu šim jaunievedumam nav būtisku ieguvumu, bet 13 gadu laikā tas rīdziniekiem izmaksās par 100 miljoniem latu vairāk nekā nomainītie kompostieri. Arī Ušakova domes noalgotie juristi to apstiprināja, turklāt norādīja uz strauji augošajām administratīvajām, algu un uzturēšanas izmaksām RS daļēji piederošajā e-talona uzņēmumā (tur saimnieko vēl viens sabiedrības integrācijas speciālists Aleksandrs Brandavs no LPP/LC). Taču līguma tūlītēja laušana izmaksātu 20 miljonus latu, tāpēc attiecībā uz e-talonu Rīgas domei ir sasietas rokas, lai arī kurš to vadītu. Atbildību par šo projektu Ušakovs aicina prasīt no iepriekšējiem mēriem.
Taču šī apdedzināšanās neliedz Ušakovam bez pienācīgas kontroles virzīt citu projektu – Rīgas satiksme vēlas dibināt meitasuzņēmumu, kurš par 5,5 miljoniem latu gatavojas aprīkot Rīgas sabiedrisko transportu ar videonovērošanas un GPS iekārtām un pieturvietas – ar elektroniskiem tablo. Naudu aizņemtos bankā un atpelnītu ar reklāmas pārdošanu Rīgas sabiedriskajā transportā.
Pirms dažām nedēļām jautājums parādījās domes darba kārtībā – nevis atbildīgajā transporta, bet uzreiz finanšu un administrācijas komitejā, ko vada pats Ušakovs. Rīgas satiksmes vadītājs Leons Bemhens līdz galam nespēja izskaidrot, kāpēc vislabākā forma ir meitasuzņēmums (juristu un konsultantu atzinumos kā pluss norādīta iespēja nerīkot iepirkuma konkursu), cik lieli pašlaik ir reklāmas ieņēmumi un kas būs jaunā uzņēmuma valdē.
Nevienam no koalīcijas deputātiem jautājumi neradās, lai gan neskaidrību par projektu bija vairāk nekā atbilžu. Kad opozīcija, protestējot pret neuzklausīšanu, pameta zāli, viens no koalīcijas deputātiem tikai ierosināja uzņēmumu nesaukt par Rīgas aci, jo tas izpelnījies negatīvus komentārus internetā.
Šāda aina Rīgas domē nav nekas neparasts, tā ir ikdiena. «Protams, ka uzņēmumu pārvaldēs partijas vienmēr iecels savus cilvēkus, un tas ir normāli. Bet viņi saliek deputātus. Tiem pēc būtības šis uzņēmums ir jākontrolē, bet nekādas kontroles šajā domē nav vispār,» pēc sēdes atzina JL deputāts Edgars Jaunups. «Arī opozīciju viņi neklausās vispār – tikai rullē. Tik nenormāli nav bijis nekad.»
Kāda opozīcija?
Šajā ziņā Jaunajam laikam ir taisnība. Lai gan Ušakova popularitāte balstās uz viņa kā jauna, moderna un demokrātiska politiķa tēlu, realitātē viņš rīkojas kā «sovaks» jeb īstens padomijas cilvēks. Domes darbs atgādina amatieru teātra izrādi, kuras rutīnu zina visi aktieri: koalīcija vienoti klusē (tikai Valsts valodas centrs varētu pateikt, vai iemesls ir sliktās latviešu valodas zināšanas daļai SC deputātu), opozīcija izklaigājas, lēmums tiek pieņemts ar SC un LPP/LC koalīcijas 38 balsīm no 60. Ušakovs opozīcijas retoriku atvaira ar nedaudz nogurušu smaidu un asprātīgām piezīmēm, kas sasmīdina publiku zālē.
Kad Rīgas acs apspriešanā Jaunups ieslīga tirādē par RS vadībā ieceltajiem nekvalificētajiem domniekiem, Ušakovs pēc brīža apvaicājās, vai Jaunups turpinās sarunāties ar sevi vai arī viņam nepieciešama atbilde.
Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Sergejs Zaļetajevs liedza deputātiem iztaujāt topošo pilsētas attīstības departamenta vadītāju ilgāk par stundas ceturksni, lai gan viņš būs atbildīgs par būvniecības plāniem pilsētā un viņa priekšteči deldē apsūdzēto solu, gaidot spriedumu apjomīgā kukuļņemšanas lietā.
Ušakovs iecienījis ārkārtas sēdes. No 48 domes sēdēm, kas notikušas kopš viņa stāšanās amatā, 16 ir bijušas ārkārtas. To darba kārtību nav nepieciešams saskaņot ar pārējām partijām, sēdēs apspriežamos jautājumus mērs nosaka vienpersoniski. «Ņemot vērā, ka mums ir divas trešdaļas balsu, tas neko nemaina. Mums ir vairākums prezidijā un vairākums komitejās. Tam nav nekādas nozīmes,» saka Ušakovs. Pat atkārtoti lūgts, viņš nevar atcerēties nevienu reizi, kad domē būtu ņemti vērā opozīcijas priekšlikumi. «Mēs uzklausām opozīciju, bet rīkojamies tā, kā gaida mūsu vēlētāji.»
Kaķi un tīģeri
Taču medijos par Rīgas domes problēmām jūs neko daudz neuzzināsit. Gan Ušakovs, gan viņa biroja vadītāja Anna Kononova noliedz, ka pozitīvo ziņu straume saistīta ar viņu ietekmi uz telekanāla TV5 un avīzes Telegraf saturu pēc īpašnieku maiņas, kā to norādījuši vairāki agrākie šo mediju darbinieki, vai pat maksāšanu par pozitīvo publicitāti, kā apgalvo opozīcija (portāls Pietiek.com nesen vēstīja par neizdevušos domes sadarbības projektu ar Dienas medijiem, šajā kontekstā pieminēts arī LNT vārds).
Daudz biežāk nekā komentējot Rīgas satiksmes problēmas, mēru redz apmeklējam Getliņu aitas vai zoodārzā staidzinām Amūras tīģeri. To rāda visās ziņās, ne tikai Ušakova agrākajā darbavietā Pirmajā Baltijas kanālā, kur viņš tiktu parādīts arī tad, ja staidzinātu savu kaķi.
Ak, kaķi! Ušakovu ģimenei ir trīs, ņemti no patversmes, tikko tikuši pie jauna dzeramā trauka – strūklakas. Ja vēl to nezināt, tad acīmredzot nelasāt dzelteno presi, kurā Ušakovs labprāt pozē ar kaķiem, strūklaku un sievu. Sieva tai fotografējas arī bez Nila, masku ballē pārtapdama Holivudas aktrisē Andželīnā Džolijā, kamēr gādīgais mērs kameru priekšā šķūrē sniegu neizbraucamajā Rīgā.
Ušakovs zina, cik svarīgas ir komunikāciju prasmes un tēls. Mūsu intervijas dienā nedēļas vidū viņš zem uzvalka pavilcis tumši violetu džemperi ar augsto apkakli, nevis iestīvinājies kreklā ar kaklasaiti. Medijiem mērs ir pieejams, atsaucīgs un pieklājīgs sarunu biedrs. Atšķirībā no vairākuma politiķu, kas par sociālajiem tīkliem atceras tikai pirms vēlēšanām, Ušakovs tviteri ir atklājis tikai pēc tām, raksta pats un mēdz būt visai asprātīgs. Piemēram, dienā, kad iekšlietu ministre Linda Mūrniece paziņoja par bijušā Maskavas mēra Jurija Lužkova iekļaušanu melnajā sarakstā, nevis uzturēšanās atļaujas piešķiršanu sakarā ar īpašuma iegādi Jūrmalā un ieguldījumu Rietumu bankā, Ušakova tvitera profilā parādījās ieraksts: «Eho Moskvi piedāvāja Lužkovam kļūt par manu vietnieku. Bet izskatās, ka Linda visu izčakarēja.»
Pateicoties viņa politiķa talantam un sabiedrisko attiecību prasmēm, vairākums cilvēku Ušakovu uztver kā jaunu, izglītotu, patīkamu cilvēku, kurš negrasās pārkrievot Rīgu, rūpējas par kultūras būvēm un atvieglo veco cilvēku ikdienu ar bezmaksas braucieniem sabiedriskajā transportā vai zupas virtuvēm. Turklāt viņa vadītajā pašvaldībā nav ķildu, un koalīcija strādā saskanīgi.
Tas nekas, ka sevi par sociāldemokrātisku dēvējošā Saskaņas centra līderis jau sen vairs nav vienkāršs puisis no Imantas. Drīzāk Armani sociāldemokrāts, kas īrē dzīvokli Vecrīgā un ikdienā nēsā ekskluzīvā Šveices zīmola Ulysse Nardin pulksteni, kura cena bez atlaides ir ap 6000 ASV dolāru (Ušakovs esot samaksājis drusku vairāk nekā viņa 1700 latu mēnešalga, jo pircis internetā un pāris gadu pēc izlaišanas). Politiski Ušakovs šķiet tuvāks nevis SC Saeimas līderim Jānim Urbanovičam, bet savam ārštata padomniekam miljonāram Ērikam Teilānam. Padomnieka karjeras laikā Teilāns gandrīz pamanījās savā īpašumā iegūt Krievijas tirgum domāto Latvijas uzņēmumu eksporta marku, viņš ir viens no Latvijas lielākajiem zemes īpašniekiem un kā Baltijas apdrošināšanas nama akcionārs un padomes priekšsēdētājs ticis saistīts ar Tautas partijas vadību, it īpaši ar Aigara Kalvīša drošības padomnieku Raimondu Lagzdiņu un viņa klanu.
Jaunākajos SKDS reitingos Ušakovu pozitīvi vērtē 63%, bet negatīvi – 26% Latvijas iedzīvotāju (salīdzinājumam – Lemberga pozitīvais reitings svārstās ap 60%, Valsts prezidentam Valdim Zatleram – 56%). Nilam Ušakovam ir izdevies šķērsot Latvijas politikas robežšķirtni – viņš patīk krievu vēlētājiem, bet neatgrūž latviešus, norāda SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. Sociologs Aigars Freimanis domā, ka Ušakovs iegūst no «baltās vārnas» fenomena – ja dominējošā attieksme pret politiķiem sabiedrībā ir krasi negatīva, tad katrs, kas nelīdzinās pelēkajai masai un strauji paceļas ar «varas liftu», tiek novērtēts pozitīvi. Ušakova gadījumā to papildina labas komunikāciju spējas. Šo fenomenu pirms Ušakova piedzīvojis gan Andris Šķēle savā pirmajā atnākšanā, gan Einars Repše, veidojot Jauno laiku.
Politikas vērotājiem ir skaidrs, ka nevis Urbanovičs, bet gan Ušakovs ir SC biļete nokļūšanai pie varas galvaspilsētā un arī valstī. Pagaidām Rīgā viņa popularitāte ir lielāka nekā paveiktais. Līdz nākamajām vēlēšanām 2013.gadā gan vēl ir pietiekami daudz laika. Taču, kad raksta sākumā minētajā multfilmas pilsētā sāka notikt dažādas nepatīkamas lietas, pat turienes vienmēr smaidīgie iedzīvotāji saprata, ka ziņas tomēr nemēdz būt tikai labas.
UŠAKOVA PLUSI
1. Trūcīgo rīdzinieku skaits krīzes laikā ir dubultojies, tāpēc ir atzīstami domes centieni nodrošināt atbalstu ar dažādiem pabalstiem, zupas virtuvēm.
2. Rīgas skolu siltināšana samazinās to apsaimniekošanas izdevumus.
3. Rīgas izpilddirekciju un domes departamentu skaita samazināšana (lai gan neprofesionālu atlaišanu dēļ izmaksājusi vairākus simtus tūkstošu) kopumā ir apcirpusi izdevumus.
UŠAKOVA MĪNUSI
1. Ieceļot uzņēmumu vadībā savus deputātus, faktiski likvidējis to neatkarīgu kontroli.
2. Opozīcijas totāla ignorēšana un domes vadīšana nepamatotā ārkārtas režīmā.
3. Lepojas, ka pērn gandrīz 100% izpildīta investīciju programma, taču satraucošāka ir lēnā ES fondu apguve.
