Žurnāla rubrika: Svarīgi

Uzlūdz Lembergs!

Posted on marts 9, 2011 by - Analīze

Kamēr Saskaņas centrs treniņnometnē gatavojas varai, premjers Dombrovskis piever acis uz koalīcijas partneru ZZS sānsoļiem

Daži Vienotībā cerēja uz brīnumu – ka izdosies pierunāt daļu no Zaļo un Zemnieku savienības deputātiem nobalsot par savu tiesībsarga kandidāti Anitu Kovaļevsku, nevis Juri Jansonu, kura formālie pieteicēji bija opozicionāri no Saskaņas centra. Brīnums nenotika, ZZS ievēroja frakcijas disciplīnu. Balsojumā par tiesībsargu pirms nedēļas iezīmējās citas koalīcijas aprises, kas savu varēšanu atkal var demonstrēt Valsts prezidenta vēlēšanās un pēc tam arī tikt pie darīšanas, panākot valdības maiņu. Kamēr pagājušajā nedēļā uz kino ekrāniem pirmizrādi piedzīvoja filma Dancis pa trim, līdzīgs dancis ievērpies Saeimā. Uzlūdz un mūziku pašlaik izvēlas ZZS.

Saskaņas treniņnometne

Lai arī oficiāli ZZS un Vienotības politiķi turpina skandēt, ka abu divsavienība ir «iespējami labākā koalīcija», viedokļu nesakritības nav ar uguni jāmeklē. Būtiskākais domstarpību avots – ar tiesiskuma izpratni saistītie jautājumi, kuros ZZS ir atradusi veiksmīgu sadarbības modeli ar Saskaņu. Tā notika gan pirms gada izgāžot ģenerālprokurora Jāņa Maizīša apstiprināšanu, gan rudenī lemjot par krimināltiesību eksperta Andreja Judina neapstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā un tikko tiesībsarga vēlēšanās. «Mēs gribam pieradināt visu sabiedrību – gan politiskos konkurentus, gan oponentus, gan eventuālos sadarbības partnerus, ka mēs protam būt uzticami,» saka Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs un sola neaizmirst ZZS atbalstu.

Pēc Urbanoviča domām, Dombrovska valdība «ir absolūti stabila un rīcībspējīga, jo to, ko vajag Vienotībai, viņi dabon, un to, ko vajag zaļzemniekiem, viņi arī dabon». «Dombrovskim ir krēsls, iespaids, ka viņš vada, viņa tuvākajiem ir amati, tas pats – ZZS.» Tomēr SC līderis ar smaidu atzīst, ka būtu «glupi no opozīcijas puses neizmantot koalīcijas nesaskaņu brīžus, lai gūtu dažas uzvaras».

Taču SC plāni ir lielāki. «Ar katru dienu, ko strādājam, esam arvien gatavāki nonākt varā. Ja būs iespēja iet valdībā, mēs to nepalaidīsim garām. Pagaidām esam tādā kā treniņnometnē,» saka Urbanovičs.

Iespējams, viens no treniņiem ir atbrīvošanās no partijas biedriem, kuri var traucēt tālāk tuvināties ar ZZS. Tieši dienu pirms Saeimas balsojuma par tiesībsargu SC izslēdza no savām rindām virkni Ventspils domes opozīcijas deputātu. Žurnālam Ir zināms, ka līdzīgi lēmumi gaidāmi par vēl citu no Rīgas tālāk esošu pašvaldību deputātiem, kas esot pārkāpuši partijas disciplīnu.

Tiesa, par «vēsu attieksmi» no partijas vadības sūdzas arī pašreizējās ZZS partneres Vienotības politiķi Ventspilī. Brāļi Ivars un Aivis Landmaņi atklātā vēstulē pauduši, ka jau vairāk nekā gadu starp Vienotību un SC notiekot savdabīga sacensība, kurš labāk represēs savus Ventspils pārstāvjus, kuri strādā Aivara Lemberga kontrolētajā domē. «Pagaidām Saskaņas centrs pārspēj Vienotību, jo atšķirībā no Vienotības, kura izvēlas savu kolēģu ignorēšanas taktiku, Saskaņas centrs priekšroku dod kolēģu «likvidēšanai»,» secina Landmaņi. Savukārt Vienotībā komentē, ka problēmas Ventspilī pastāvot, taču neesot arī iespējams izpildīt visas biedru vēlmes, tajā skaitā viena otra ambīcijas pēc amatiem.

Prezidenta kārts

Pēc pāris mēnešiem būs jāpiesaka Valsts prezidenta kandidāti. Valdis Zatlers ir nostrādājis četrus gadus, un Satversme viņam ļauj turpināt darbu, ja Saeima to vēlreiz uzticētu. Tomēr partijas nav skaidri formulējušas savu attieksmi ne pret prezidentu, ne pret kandidātu izraudzīšanu. Reizēm pat dažu nedēļu laikā viedoklis tiek nomainīts uz pilnīgi pretēju, kā tikko noticis ar ZZS frakcijas vadītāju Augustu Brigmani. Februāra vidū viņš sacīja: «Kur teikts, ka koalīcijai jāvienojas par prezidentu? Vai koalīcija šo jautājumu ir privatizējusi?» Šonedēļ Brigmanis par 180 grādiem mainījis domas virzienu – par prezidentu noteikti esot jāvienojas koalīcijas ietvaros kopā ar Vienotību. Abi koalīcijas partneri tā arī nolēmuši rīkoties. Tāpēc, kad pirmdien jautājām premjeram Valdim Dombrovskim, vai viņš atbalsta Zatlera atkārtotu izvirzīšanu, atbilde bija šāda: «Redziet, tagad jūs gribat, lai mēs paši nodarbojamies ar to, ar ko ZZS nevar nodarboties, – publiski paust savu atbalstu kādam kandidātam pirms saskaņojuma koalīcijā. Tāpēc es domāju, ka mēs to no sākuma izdiskutēsim, tai skaitā koalīcijā, bet pēc tam paudīsim viedokli.»

Kāds šis viedoklis varētu būt? Kamēr Brigmanis stāsta: «Zatleram izredzes ir lielas» -, viņa kolēģis Viesturs Silenieks no Zaļās partijas oponē – Zatlers atbalstot atomelektrostacijas būvniecību Lietuvā, tāpēc nez vai zaļie deputāti varētu balsot par šādu prezidentu, turklāt «pieredze liecina, ka prezidenti otrajā pilnvaru termiņā kļūst absolūti nevadāmi, ņems vēl un atlaidīs Saeimu». Arī ZZS deputāte Iveta Grigule ir tieša: «Zatlers ir tāds pabāls.» Viņa labāk balsotu par valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu vai pašreizējo Latvijas vēstnieku NATO Māri Riekstiņu. Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas ierosinājums veidot īpašu komisiju, kas meklētu labāko kandidātu, arī neliecina par atbalstu Zatleram. Izskatās, ka viņam nav nopietna atbalsta arī opozīcijā. Apvienības Par labu Latviju! politiķi gan publiski pauduši gatavību balsot par Zatleru, savukārt Urbanovičs atbildību neuzņemas: «Koalīcija var izšķirties, vai viņi saglabā Valda Zatlera pilnvaras, un tad opozīcija dažādu iemeslu dēļ to atbalsta vai arī ne. Ja ne, tad arī opozīcijai kaut ko saglābt būs grūti.»

Leopolds Dombrovskis

Taču vēl pirms prezidenta balsojuma valdības koalīcijas stiprība tiks pārbaudīta, 14.aprīlī Saeimā skatot šāgada valsts budžeta grozījumus. Iespējams, tad būs izdevība uzzināt, ko tieši Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis domāja ar vārdiem, ka tiesībsarga balsojums ir mainījis attiecības koalīcijā, uzticēšanās mazinājusies un tāpēc Vienotībai turpmāk būs jāizmanto citas metodes.

Zināms, ka daļa ZZS deputātu jau rak-sta priekšlikumus, lai revidētu Saeimā vēl neiesniegto valdības plānu tālākai budžeta deficīta samazināšanai. Piemēram, domāts iebilst pret sabiedriskā transporta dotāciju samazināšanu un vēl dažiem nepopulāriem lēmumiem, ko koalīcija ir akceptējusi.

Tikmēr premjers Valdis Dombrovskis saglabā mieru. Viņš gan piekrīt finanšu ministra Andra Vilka viedoklim, ka budžeta grozījumi nav izdevušies gluži tā, kā cerēts (finanšu ministrs intervijā žurnālam Ir attiecības ar koalīcijas partneriem nodēvēja par runāšanu ar zaļu sienu – ZZS kategorisko iebildumu dēļ nav izdevies budžeta deficītu samazināt uz izdevumu rēķina, un tā vietā bija jāceļ nodokļi, par to Lembergs savukārt Vienotību nodēvējis par ekonomikas kapračiem). Bet Dombrovskis izvairās no asumiem: «Es negribētu tagad komentēt, kas tur ko ir nosaucis par kapraci, kas ko par zaļo sienu. Manuprāt, tas viss ir neproduktīvi. Bieži vien ir tā, ka ZZS publiskā retorika atšķiras no tā, kas beigu beigās tiek pieņemts. Ir ļoti daudz trokšņu, ir ļoti daudz visādu sarkano, zaļo un citu līniju, bet beigās šīs vienošanās tiek panāktas un tad arī tiek pildītas.» Dombrovskis arī atzīmē, ka jautājumā par budžeta konsolidāciju «visu vainu nevar uzvelt tikai ZZS», jo arī Vienotības ministri piedāvājuši samazināt tēriņus visur citur, tikai ne pašu pārraudzītajās jomās. Tāpēc premjers grib laikus sākt 2012.gada budžeta sagatavošanu. Nekādas būtiskas izmaiņas valdības darba stilā Dombrovskis nesola. Kad izslēgts diktofons, tikai noplāta rokas un nosaka: «Kāda koalīcija ir, ar tādu jāstrādā.» Uz jautājumu, cik ilgi, atbild, ka četrus gadus, un smaidot piebilst: «Vēlams konstruktīvāk.»

Marta likmes

Posted on marts 9, 2011 by - Komentārs

ES vadītājiem drīz jāvienojas par eirozonas stabilizācijas mehānismu

Kamēr Lībijā pilsoņu kara liesmas deg aizvien spožāk, karsējot naftas cenu un liekot pasaules patērētājiem aizvien bažīgāk skatīties uz degvielas uzpildes staciju tablo ikdienas maiņām, uz banķieru, ieguldītāju un spekulantu ciparu pilniem datorekrāniem citi skaitļi – pastāvīgi augošās procentu likmes par Īrijas, Portugāles un Grieķijas valsts parādzīmēm – liek bažīties par jaunas eirozonas krīzes tuvošanos.

Naftas cenu šoki, lai arī nepatīkami, mēdz būt īslaicīgi. Augstas cenas veicina produkcijas pieaugumu, kas savukārt liek cenām ar laiku atkal kristies. 

Savukārt atkal augošās procentu likmes par eirozonas tā saukto «perifēro» valstu obligācijām norāda gan uz šaubām par šo valstu spēju atmaksāt savus parādus, gan arī uz plašākām bažām par eirozonas valstu vadītāju spēju un gatavību izstrādāt mehānismu, kas tās izglābtu no defolta. 

Procentu likmes par Portugāles obligācijām ar desmit gadu atmaksas termiņu jau kopš janvāra pastāvīgi atrodas virs septiņiem procentiem, kuru finanšu eksperti un tirgi ir sākuši uzskatīt par robežlīniju, aiz kuras parāda cena kļūst par pārāk smagu slogu valsts finansēm. Aģentūra Moody’s pirmdien krasi samazināja Grieķijas kredītreitingu līdz līmenim, kurā atrodas Baltkrievija un Bolīvija, paziņojot, ka kopš pagājušā gada vasaras defolta risks ir pieaudzis. Savukārt Īrija novembrī vienojās ar SVF un ES par palīdzības saņemšanu un cerēja, ka tas radīs lielāku uzticību gan pašas valsts, gan tās aizgādniecībā nonākušo banku parādzīmēm, taču procentu likme par tās desmitgadīgajām obligācījām nedēļas sākumā sasniedza 9,477% – augstāko līmeni kopš eiro ieviešanas. 

Katrai no šīm valstīm ir savas, atšķirīgas ekonomiskas problēmas. Grieķija ilgus gadus izdeva vairāk naudas, nekā varēja atļauties, un viltoja statistiku, lai šo faktu slēptu. Portugāles tautsaimniecība stagnē, un investori šaubās, vai tai būs pa spēkam atmaksāt aizvien lielākos parādus, kurus tā uzņemas – tās budžeta deficīts vēl vairākus gadus plānots lielāks nekā Latvijai. Savukārt Īrija vieglprātīgi 2008.gada rudenī, finanšu krīzes bīstamākajā punktā, apņēmās pilnībā garantēt visu savu banku saistības. Rezultātā valsts kopējais parāds pieaudzis no 25% 2007.gadā līdz vairāk nekā 94% no IKP 2010.gada beigās. Pēc SVF aprēķiniem, 2013.gadā tas sasniegs 125%.

Eiropas Savienības vadošie politiķi visi kā viens ir apliecinājuši, ka neļaus nevienai eirozonas valstij bankrotēt, un solījuši, ka konkrētais mehānisms šīs apņemšanās izpildei tiks izstrādāts līdz 25.martam, kad ES valstu vadītāji tiksies Briselē. Vācija un Francija jau ir nākušas klajā ar priekšlikumu noteikt stingrus budžeta veidošanas rāmjus un izaugsmes politiku visām eiro ieviesušajām valstīm. Šie priekšlikumi iezīmē eirozonas aizvien augošo nozīmi kā ES kodolu, un tāpēc, neraugoties uz neskaidrību par nākotni, Dānijas premjerministrs Larss Rasmusens nesen izteicās, ka viņa valstij jau šovasar vajadzētu rīkot referendumu par eiro ieviešanu. Ja notiks eirozonas ekonomiskās politikas saliedēšana, Dānija negrib palikt ārpusē kā otrās šķiras valsts.

Taču ir skaidrs, ka šāda ES kodola sakausēšana var notikt tikai uz ekonomiski stipro valstu pamata. Dienvidu valstis, kuras nespēs ātri ieviest Vācijas uz eksportu balstīto tautsaimniecības modeli, jau ir izteikušas asus protestus pret Berlīnes un Parīzes budžeta un izaugsmes politikas priekšlikumiem, savukārt Vācija nav gatava palielināt savu ieguldījumu eirozonas stabilizācijas fondā, kuram pieejamie līdzekļi pagaidām tiek uzskatīti par nepietiekamiem kādas lielākas valsts maksātnespējas novēršanai. 

Bažas par neveiksmīgu iznākumu 25.martā vēl palielina šonedēļ amatā stājušās jaunās Īrijas valdības vēlme panākt no starptautiskajiem aizdevējiem labākus noteikumus, to skaitā aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšanu un procentu likmes samazināšanu. (Īrija par aizdoto naudu maksā 5,8% gadā. Salīdzinājumam – Latvija par Eiropas Komisijas aizdoto naudu maksā mazāk nekā 3,4%). Taču Vācijas kanclere Angela Merkele nav gatava izrādīt īriem nekādu pretimnākšanu. Vācu vēlētājiem jau tā apnicis maksāt par citu valstu glābšanu, un viņiem sirsnīgi pievienojas somi, nīderlandieši un austrieši. Neatkarīgi no īru prasību pamatotības domstarpības šajā jautājumā var radīt vēl lielākas šaubas par Īrijas nākotnes izredzēm.

Secinājumi Latvijai ir visai vienkārši – jāturpina sāktais ceļš. Gan valstis, gan arī politiķi, kuri izpilda savus solījumus, gūst ne tikai abstraktu atzinību, bet arī taustāmus labumus. Tas skaidri redzams svētdien Igaunijā notikušajās vēlēšanās. Premjerministra Ansipa koalīcija, kura 2009.gadā bez jebkāda starptautiska spiediena veica tikpat lielu budžeta konsolidāciju kā Latvija un ieveda savu valsti eirozonā, ir ieguvusi vairāk vietu parlamentā, un Ansips pats kļuvis par pirmo demokrātiski vēlēto valdības vadītāju Baltijas valstu vēsturē, kurš atradies amatā visu parlamenta pilnvaru laiku. 

Pretstatā Ansipa atbildīgai mērķtiecībai Latvijas valdības krusttēvs Lembergs pie katras izdevības plātās, ka viņš varētu «apmest» aizdevējus jeb, pieklājīgāk izsakoties, panākt no viņiem labākus noteikumus, un piedāvā daļu aizdevuma vienkārši norakstīt, bet pārējam būtiski pagarināt atmaksas termiņu. Ņemot vērā, ka Latvijai aizdevums jau tā ir izsniegts uz labākiem noteikumiem nekā Īrijai, nav jāšaubās, ka šādi Ventspils mēra priekšlikumi Vācijas dzelzs kanceleres priekšā tiktu saplacināti kā tukša hūte zem ceļa ruļļa. Tomēr nemitīgā mētāšanās ar šādām nereālām idejām dezorientē Latvijas sabiedrību un rada iemeslu šaubīties par valsts ekonomiskā kursa noturību.  

Par nelaimi, Latvijas ceļš uz finanšu stabilitāti vēl nav līdz galam noiets. Budžeta deficīts – plaisa starp valsts ienākumiem un izdevumiem – vēl aizvien ir daudz par lielu. Kā redzams no atkal augošā saspīlējuma eirozonā, arī nākotnē iespējami negaidīti satricinājumi pasaules ekonomikā. Ja Latvija mērķtiecīgi neturpinās budžeta plaisu aizmūrēt, ārējā nestabilitāte var atkal smagi skart mūsu valsts celtni.

Dombrovska rēķini

Posted on marts 9, 2011 by - Komentārs

Vienotībai nav jāpiešķir ZZS veto tiesības par Zatlera atkārtotu ievēlēšanu

Valdis Dombrovskis tiktāl izkopis «kompromisu» mākslu ar koalīcijas «partneriem», ka nupat jau atgādina mednieku, kas izliek lamatas, pasauc lāci un parāda – re, kā es tevi noķeršu: ielieku kāju te iekšā, un tad – bāc! – prom vairs netieku. Lai tev labi garšo! 

Pirmdien pēc koalīcijas padomes sēdes Dombrovskis pavēstīja, ka Vienotības un Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji esot vienojušies turpmāk pirms publiska atbalsta paušanas amatu kandidātiem vienoties par to koalīcijā. Tas esot pat «fiksēts» kādā tur protokolā, stāstīja premjerministrs, acīmredzami gandarīts, ka izeju no strupceļa kārtējo reizi meklēs vēl dziļākā strupceļā. 

Vai Vienotības nespēju pieņemt lēmumus un neprasmi runāt ar sabiedrību Dombrovskis cer vērst par labu, apņemdamies nepieņemt lēmumus un arī nerunāt ar sabiedrību, pirms nav sarunājis ar Aivaru Lembergu?

Vaicāts, vai atbalsta Valda Zatlera atkārtotu ievēlēšanu amatā, Dombrovskis aizrādīja, ka nevajagot gribēt, «lai mēs paši nodarbojamies ar to, ar ko ZZS nevar nodarboties – publiski paust savu atbalstu kādam kandidātam pirms saskaņojuma koalīcijā».

Tā būtu pirmziemnieka līmeņa politiskā aritmētika. Ja to teiktu kāds cits, nevis Dombrovskis, kas nebija pazaudējis spriestspēju pat smagas krīzes apstākļos, būtu jāšaubās par runātāja spēju domāt racionāli un reālistiski vērtēt savu paša situāciju. Grūti saskatīt jebkādu, kur nu vēl politisku loģiku šādā vienādojumā: ZZS atbalstīja opozīcijas kandidātu tiesībsarga amatam bez vienošanās ar Vienotību, tāpēc Vienotība turpmāk bez vienošanās ar ZZS neatbalstīs Zatlera palikšanu amatā.

Arī abstrahējoties no politiskās situācijas – Zatlers nav «kāds kandidāts». Viņš ir prezidents, kam beidzas pirmais pilnvaru termiņš amatā, viņa darbu visiem ir bijusi iespēja vērtēt četrus gadus, un, ja Saeimai un sabiedrībai nav būtisku iebildumu, viņa pilnvaras vienkārši jāpagarina. Vai arī nav jāpagarina, ja tam ir nopietni iemesli. Par to tad arī būtu jālemj, pirms runāt par citiem kandidātiem, bet to nevar aiz slēgtām durvīm izlemt Dombrovskis ar Lembergu. 

Prezidenta atkārtota ievēlēšana amatā principiāli atšķiras no situācijas, kad valsts galva ir bijis amatā divus Satversmē atļautos termiņus un viņa vietā ir jāmeklē cits no jaunu kandidātu klāsta. Tad gan ir jābūt plašām diskusijām par kritērijiem un kandidātiem. Taču amatā esošs prezidents, var teikt, arī pats ir kritērijs. Tāpēc vispirms jāizvērtē viņa paveiktais, un tikai tad, ja sabiedrība un tās priekšstāvji atzīst to par sliktu un nolemj, ka prezidents nevar turpināt darbu, būtu jāmeklē labāks kandidāts. 

Neviena no Saeimā pārstāvētajām partijām nav paudusi kaut cik vērā ņemamus iebildumus pret Zatlera četros gados prezidenta amatā darīto. Tieši otrādi – visu līderi ir izteikušies par viņu drīzāk atzinīgi, visi novērtējuši iespējas palikt amatā kā augstas. Proti, ir «pauduši atbalstu».

Kas tad piepeši noticis? Izrādās, premjerministra partija ir gatava piekāpties jebkurā jautājumā, pat valstij vissvarīgākajos, vajag tikai mazlietiņ uzspiest. Un, ja tā, kāpēc gan balsojumā par tiesībsargu atdzimusī promaskaviskā oligarhu koalīcija nevēlētos citādu prezidentu – «savējo», kas, pirmkārt, nosauktu šai ZZS, SC un PLL koalīcijai vajadzīgo valdības vadītāju, otrkārt, neiebilstu ne pret lielo valsts uzņēmumu privatizācijas, ne zagļu un korumpantu glābšanas no cietuma likumprojektiem, kurus šis vairākums, nav šaubu, sāktu ražot, līdzko būtu pie varas ar savu prezidentu. Jāvaicā – vai tas ir Vienotības un Dombrovska mērķis? Jo politiska vienošanās nevar būt pašmērķis. 

Nebūs mums nekādu diskusiju par «labāko» prezidenta amata kandidātu. Jo Saeimas vairākuma mērķis ir pašreizējā prezidenta vietā dabūt amatā sliktāku. Būs tikpat ciniski aizbildinājumi kā «zemniekiem» par sliktāko no abiem tiesībsarga kandidātiem – ka viņu, raugi, pirmo izvirzīja. (Un jau ir – kamēr Lemberga lielais puisis Vējonis runā ar Maskavas kungiem par atbalstu atomelektrostacijai Kaļiņingradā, Lemberga «zaļais» puika Silenieks lamājas, ka Zatlers slikts, jo atbalstot atomstaciju Lietuvā. Apmēram tāda līmeņa «diskusijas» varam gaidīt arī turpmāk.)

Saeimas priekšsēdētajas Solvitas Ābol-tiņas ierosme veidot komiteju plašai prezidenta amata kandidātu apspriešanai bija laba kā atbilde uz ZZS mēģinājumu ar aprājieniem par iztērētajām amatu «kvotām» izslēgt Vienotību no lemšanas par prezidentu. Taču tagad, kad Vienotība ir gatava pati aizbāzt sev muti un piešķirt «partneriem» veto tiesības par saviem lēmumiem par prezidentu (ZZS gan nekas netraucē saskaņot lēmumus arī otrajā – savā īstajā koalīcijā), šāda komisija var būt arī tikai «sabiedrības diskusiju» dūmu aizsegs Lemberga, Urbanoviča un abu «Š» tirgum par valsts augstāko amatpersonu.

Likmes ir pārāk augstas. Muļķīgas vienošanās par muļķīgiem nosacījumiem nebūs attaisnojums valsts izlaupīšanai un «pagriešanai ar seju uz Austrumiem», ko gatavojas, kā solīja pirms vēlēšanām, īstenot Sarkanā kvadrāta koalīcija. 

Āboltiņas komitejai varētu būt jēga, ja tā kļūtu par platformu prezidenta Zatlera atbalstīšanai otram termiņam. Un arī Dombrovska vienošanās ar ZZS nebūtu kļūda, ja tā būtu burtiski vienošanās nepaust atbalstu citiem kandidātiem vismaz tikmēr, kamēr koalīcija nav atzinusi pašreizējo prezidentu par amatam nepiemērotu. Un katrā ziņā Dombrovskim nav pēkšņi jātēlo amnēzija un valodas zaudēšana, kad bija publiski un atklāti atbalstījis Zatleru. 

Prezidenta Zatlera palikšana amatā ir priekšnoteikums šīs valdības pastāvēšanai, līdz ar to arī tās īstenotās ekonomikas stabilizācijas programmas sekmīgai pabeigšanai un valsts izvešanai no krīzes. Atbalstu šādai politikai publiski un daudzkārt solījusi arī ZZS. Tāpēc Vienotībai pašai jāpauž un jāuzstāj, lai arī «zaļie zemnieki» publiski pauž atbalstu Zatleram. Bet Vienotības atbalstītājiem laiks prasīt, lai Dombrovskis pilda viņiem solīto.

Īstās lietas

Posted on marts 9, 2011 by - Redaktores sleja

Kādā sarunā nesen iekodu mēlē, lai nepateiktu klišejisko «māksla prasa upurus»

Kamēr iepauzēju, sarunbiedrs – mākslinieks – pats to pateica. No sirds. Jo situācija, par kuru runājām, tiešām bija tāda, ka mākslas dēļ nācās piebeigt dzīvu koku. Kalambūrs zaudēja rotaļīgumu, tie bija īsti vārdi īstā brīdī.

Nebremzēt, teikt tieši to, ko domā, šā numura intervijā gatavs Lauris Reiniks. Pat ja tas nozīmē arī kritizēt aizgājušo draugu Mārtiņu Freimani, kura piemiņai piektdien tiek rīkots koncerts. Atšķirībā no saldā skatuves tēla Laura joki ir ar krampi. «Tu esi atlaista!» Reiniks paziņo Ievai Albertei, jo kas gan tas par īstu žurnālistu, kas jau piecos no rīta grib beigt reportāžu no Lietuvas – tajā Ieva devās līdzi Laurim lūkoties viņa izdaudzināto popularitāti. Tā arī izrādās īsta.

Vēl šajā žurnālā satiekam trīs ļaudis, kas atraduši savu īsto vietu, pēc veiksmīgas iegrozīšanās Rīgā atkal atgriezušies mājās. «Nu pukst dzimtajā vietā sirds pareizāk,» saka viens no viņiem valmierietis Aigars Ruņģis, kas pēc brangas karjeras reklāmas un mārketinga jomā izbauda «līdz padusēm atrotītas» piedurknes, veidojot savu ražošanas uzņēmumu. Nav ko kurināt tempu, sevis dedzināšana vien sanāk. Savukārt Lauris Zvejnieks Latvijas radio māju Doma laukumā iemainījis pret Rietumu radio studiju Zivju ielas skvērā Liepājā. Vectēva mājās kaļ lopkopības biznesa plānus. No septiņām govīm pēc vārda gan pašlaik viņš zina nosaukt tikai vienu, Melleni. Bet neizliekas, saka, kā īstenībā ir.

Kļūdas labojums

Posted on marts 2, 2011 by - Radars

 

Rakstā «Bērni eksportam» žurnāla šāgada 7.numurā kļūdaini norādīts, ka no Itālijas, Francijas un Dānijas bērni tiek adoptēti uz ārvalstīm. Tabulā par adopciju ES valstīs attiecīgie skaitļi patiesībā ataino bērnu skaitu, ko Itālijas, Francijas un Dānijas iedzīvotāji adoptējuši no ārzemēm. Atvainojamies lasītājiem!

 

Radars pasaulē

Posted on marts 2, 2011 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē

 

Eiropas Savienība pirmdien pieņēma sankciju paketi pret Lībijas līderi Muamaru Kadafi, tajā skaitā arī ieroču embargo un iebraukšanas aizliegumu savienības dalībvalstīs. ES dalībvalstis iesaldēs arī Kadafi, viņa ģimenes un valdības locekļu aktīvus un aizliegs pārdot Lībijai vairākas preces. Sestdien sankcijas pret Kadafi režīmu noteica Apvienoto Nāciju Organizācija. Kopš 15.februāra Lībijā notiek sacelšanās pret vairāk nekā 40 gadu valdījušo Kadafi. Tiek lēsts, ka nemieros gājuši bojā gandrīz 2000 cilvēku, vēl vairāki tūkstoši ievainoti.

Parlamenta vēlēšanās Īrijā graujošu sakāvi cietusi premjera Braiena Kovena partija Fianna Fail, kas pēdējo 24 gadu laikā pie varas atradusies 21 gadu. Nākamo valdību varētu veidot lielākā opozīcijas partija Fine Gael, taču tai nāksies meklēt koalīcijas partnerus. Vēlētāju neapmierinātību ar Fianna Fail izraisījusi ekonomiskā krīze, kas likusi Dublinai pieņemt 85 miljardus eiro lielo ES un SVF finansiālo palīdzību. Fine Gael līderis Enda Kenijs pirms vēlēšanām solīja panākt grozījumus aizdevuma līgumā.

Svētdien gaidāmajās Igaunijas parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru gūs pašreizējā premjera Andrusa Ansipa Reformu partija, bet par otro vietu cīņā iesaistījušās trīs partijas – Tēvzemes un ResPublica apvienība (IRL), Centra partija un sociāldemokrāti, liecina laikrakstā Postimees publicētā aptauja. Par Reformu partiju gatavojas balsot 21%, IRL atbalstu izteikuši 14% respondentu, bet SDP un Centra partiju atbalsta pa 13% vēlētāju.

Par atkāpšanos paziņojis Vācijas aizsardzības ministrs Karls Teodors cu Gutenbergs. Viņš bija viens no vispopulārākajiem ministriem un tika uzskatīts par iespējamo kandidātu uz kanclera krēslu. Februāra vidū cu Gutenbergam tika izvirzītas apsūdzības plaģiātismā par 2006.gadā aizstāvēto doktora disertāciju – viņš bez atsaucēm izmantojis vismaz 15 autoru tekstu. Cu Gutenbergs bija lūdzis universitāti anulēt grādu, tomēr noliedza, ka būtu izmantojis citu autoru veikumu, nenorādot avotu. Kanclere Angela Merkele bija paudusi atbalstu viņa palikšanai amatā.

Savā pēdējā misijā Visumā pagājušo ceturtdien devās ASV  daudzkārt izmantojamais kosmosa kuģis Discovery. Tas kosmosā devies pavisam 38 reizes, un pēc pēdējā lidojuma, kas noslēgsies 7.martā, kosmosa kuģi plānots norakstīt. Abu pārējo daudzkārt izmantojamo kosmosa kuģu – Endeavour un Atlantis – pēdējie starti plānoti attiecīgi 19.aprīlī un 28.jūnijā. Visi trīs kuģi kļūs par muzeja eksponātiem.

Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību padomes sēdē Ženēvā pirmdien Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs kritizēja Latviju un Igauniju par «apkaunojošo situāciju saistībā ar hronisko nepilsonības problēmu». Vienlaikus viņš arī aicinājis Eiropas valstis un ASV neatbalstīt centienus «izkropļot Otrā pasaules kara vēsturi».

Pēc ilgas cīņas ar Alcheimera slimību pirmdien Parīzē 79 gadu vecumā mirusi franču aktrise Annija Žirardo, kuras radošajā biogrāfijā ir vairāk nekā 100 kinolomu. Žirardo dzimusi 1931.gada 25.oktobrī Parīzē. Pirms kļūt par teātra aktrisi, viņa apguva medmāsas profesiju.

Radars Latvijā

Posted on marts 2, 2011 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā

 

No 1.marta līdz 31. maijam Latvijā notiks tautas skaitīšana – pirmā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un darbaspēka brīvas kustības ierobežojumu atcelšanas. Līdz 10.martam iedzīvotāji ir aicināti aizpildīt anketas internetā mājaslapā Tautasskaitisana.lv, bet tos, kuri tās nebūs aizpildījuši internetā, no 17.marta līdz 31.maijam skaitītāji apciemos dzīvesvietā. Tautas skaitīšanā iegūtie dati būs konfidenciāli. Tautas skaitīšana notiek ne retāk kā reizi 10 gados, iepriekšējā notika 2000.gadā. Toreiz tika noskaidrots, ka Latvijā ir 2,37 miljoni iedzīvotāju.

Partija Jaunais laiks piedalīsies partijas Vienotība veidošanā un dibināšanā, sestdien nolēmusi JL biedru kopsapulce. Rezolūcijā par Vienotības partijas izveidi uzsvērta nepieciešamība sākt jaunās partijas dibināšanas procesu, balstoties uz kopējām vērtībām, lai radītu ilgtspējīgu, eiropeisku, daudzskaitlīgu, atvērtu un rīcībspējīgu partiju.

Biedrības Sargi valodu un Latviju un nacionālās apvienības VL-TB/LNNK rīkotajā akcijā, kas ilga vairāk nekā gadu, savākti 10 000 parakstu par Satversmes 112.panta grozījumu projektu, kas paredz pāreju uz izglītību valsts valodā visās valsts finansētajās skolās. Marta vidū tos varētu iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā, un, ja visi 10 tūkstoši būs atbilstīgi, būs jāorganizē desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšana, lai likumprojektu iesniegtu Saeimā. Ja vēlētāju ierosināto likumprojektu Saeima noraidīs, būs jārīko referendums.

Patēriņa cenas Latvijā 2011.gada janvārī pieaugušas par 1,3%, un tā ir otrā lielākā mēneša inflācija Eiropas Savienībā, liecina jaunākais ES statistikas biroja Eurostat ziņojums. Salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, Latvijā reģistrēta 3,5% inflācija, kas ir devītais lielākais rādītājs ES. Vislielākā mēneša inflācija janvārī reģistrēta Slovākijā, kur patēriņa cenas mēneša laikā pieaugušas par 2,1%. Vislielākā gada inflācija 2011.gada janvārī reģistrēta Rumānijā – 7%.

Partijas LPP/LC kongresā 16.aprīlī paredzētajās vēlēšanās pašreizējais apvienības līderis Ainārs Šlesers esot gatavs piekāpties spēcīga konkurenta priekšā, viņš pauda sestdien LPP/LC domes sēdē. Šlesers paziņoja, ka politiskās apvienības Par labu Latviju! nākotne būšot atkarīga no rezultātiem nākamajās vēlēšanās, un nesen ievēlētais apvienības vadītājs uzņēmējs Ivars Kalvišķis zināšot, kā uzstāt uz atbalstu rūpniecībai.

Pēc divu gadu pārtraukuma janvārī Latvijas banku sektors atgriezies pie peļņas, kopā nopelnot 10,9 miljonus latu. Pēdējo reizi banku sektors ar peļņu bija strādājis 2009.gada janvārī, un vēl pagājušā gada janvārī tā zaudējumi bija 36,1 miljons latu. Šogad janvārī ar peļņu strādāja jau 15 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles, kuru kopējā tirgus daļa banku sektora aktīvos veido 78,6%. Ar peļņu strādājušās bankas kopā nopelnījušas 15,5 miljonus latu.

Saeima iecēlusi Ekonomikas ministrijas virzītos kandidātus Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amatos. SPRK vadītāja amatā iecelts informācijas tehnoloģiju nozares pārstāvis Valdis Lokenbahs. SPRK padomē iecelts Rolands Irklis, Andris Aniņš, Inese Ikstena un iepriekšējās padomes loceklis Gints Zeltiņš.

Latvijas skeletonists Martins Dukurs pagājušo piektdien izcīnīja pārliecinošu uzvaru pasaules čempionātā. Latvijas sportists četru braucienu summā otrās vietas ieguvēju krievu Aleksandru Tretjakovu apsteidza par 1,74 sekundēm. Trešo vietu izcīnīja Vācijas sportists Franks Rommels. Martina vecākais brālis Tomass ierindojās devītajā vietā.

Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē finālā sestdien tika noskaidrots, ka starptautiskajā dziesmu konkursā Vācijā Latviju pārstāvēs grupa Musiqq ar dziesmu Angel In Disguise.

Ballīte beigusies

Posted on marts 2, 2011 by - Pasaulē

Itālijas premjers Silvio Berluskoni iekūlies jaunā seksa skandālā – šoreiz viņš tiek apsūdzēts gan par nepilngadīgu prostitūtu pirkšanu, gan par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu. Tajā pašā laikā interesants ir jautājums – cik ilgi vēl itālieši pacietīs šādu politiķi? 

Milānas prokuratūra atrodas milzīgā pelēkā Musolīni ēras namā netālu no pasaulslavenās pilsētas katedrāles. Virs ieejas lieliem burtiem uzrakstīts latīņu vārds IUSTITIA jeb taisnīgums. Aiz šaurajiem logiem, kas drīzāk atgādina šaujamlūkas, stingri un godbijīgi tiek sekots nācijas principu ievērošanai. Viena no lietām, kuru pēdējā pusgada laikā izmeklējuši Milānas prokurori, ir Rubīngeita, kā to nodēvējusi prese. Viņi pratinājuši lieciniekus un analizējuši neskaitāmus tālruņu sarunu ierakstus, lai identificētu personas un restaurētu to, kas slepus noticis Itālijas premjera Silvio Berluskoni privātajā villā Milānas pievārtē. 

Izmeklēšanas rezultāts ir 389 lapas bieza lieta. Februāra vidū Milānas tiesa paziņoja, ka premjeram būs jāatbild prāvā, kas sāksies 6.aprīlī. 

Berluskoni politiskās karjeras laikā skandāli un dažādas tiesāšanās nav sveša lieta, taču šoreiz izskatās, ka viņš patiesi ir iekūlies nopietnās nepatikšanās. 

Konfidenciālā lieta vairs nav noslēpums. Gluži pretēji – ar interesantākajām detaļām iepazinusies visa Itālija, un avīzes aizvien turpina sarūpēt jaunus atklājumus. Principā ar katru jaunu dienu premjers iestieg purvā arvien dziļāk un dziļāk. Un izskatās, ka vīrišķīgā un visu varošā līdera tēls sācis irt pa visām vīlēm. Viens no iemesliem ir izmeklēšanas nolūkos noklausītās tālruņu sarunas starp jaunām sievietēm – viņu nicīgie izteikumi pavisam citā gaismā atklāj politiķi, kas neticami ilgi spējis fascinēt itāļu vēlētājus. 

Šī politiķa apbrīnošanas pamatā ir fakts, ka Berluskoni spēj vadīt valsti, tajā pašā laikā sadzīvojot ar vājībām, kas principā nav svešas daudziem ierindas pilsoņiem: krišana kārdinājumā un vieglprātība. 

Vecis ar naudu
Vienai no meičām, kuru slepeni ierakstīja izmeklētāji, ir papildu secinājums: «Viņš ir kļuvis vecs, resns un neglīts. Toties dāsns.» 

«Tas, kas tur notiek, ir kaut kas neiedomājams,» piekrīt otra meiča, runājot par daudzajām ballītēm villā. «Īsta mauku māja.» 

«Vecis ir kļuvis pārāk kaitinošs. Man ir tāda sajūta, ka es viņu drīz nogalināšu.» 

«Ko gan es iesākšu, ja viņš atkāpsies?» kādā no citām sarunām jautā Karima el Maruga, naktskluba dejotāja, kuras iesauka ir Rubīns un kuras vārdā tika nokristīta Rubīngeita. Noskaidrots, ka viņa villā pie premjera viesojusies vismaz astoņas reizes. Tobrīd viņai vēl nebija 18. 

Lietā ir atšifrēta arī šāda saruna: 

«Tu būsi galvenā medmāsa!» 

«Ha-ha!» 

«Nu, tad jauku vakaru! Paņem līdzi asinsspiediena mērītāju un baltu virsvalku.» 

«Tādu kā ārstiem? Protams, apakšā nekas nav jāvelk?» 

«Jā, un tad tu viņam saki: «Es esmu medmāsa, un man jūs ir jāizmeklē.» Viņam tādas lietas patīk.» 

Bunga-bunga ballītes
Šīs liecības apstiprina, ka Silvio Berluskoni ir neķītrs sirmgalvis (tiesa, viņa mati vienmēr ir tumši krāsoti), kas savos 74 gados ir zaudējis realitātes sajūtu, – šķiet, ka ballītes ar pārģērbšanos viņu aizrauj vairāk nekā valsts vadīšana.

Starp citu, pērn novembrī WikiLeaks noplūdinātajos amerikāņu diplomātu ziņojumos Berluskoni aprakstīts kā «nevarīgs un neefektīvs modernās Eiropas līderis», kurš pārāk bieži rīko «nakts izklaides un pārāk daudz ballējas, neatlicinot laiku pietiekamai atpūtai». 

Savukārt jaunās sievietes, kas tagad sagādājušas galvassāpes premjeram, patiesībā ir viņa paša mediju impērijas produkts – gadiem ilgi Berluskoni piederošās televīzijas štancējušas izklaides šovus, kuros centīgas skaistules var tikt pie slavas un naudas, iejūtoties seksīgu butaforiju lomās. 

Noskaidrots, ka premjera «medmāsu» vakaros piedalījušās vismaz 20 sieviešu: gan televīzijas skaistules, gan naktsklubu dejotājas. Viņas vieno jaunība, kāre pēc naudas un piedauzīgums. Ierakstītajās sarunās viņas apmainās domām par bunga-bunga ballītēm, kā Berluskoni nodēvējis izklaidi savas villas pagrabstāvā. Tur pat esot garderobe ar īpašiem kostīmiem – gan minētie medmāsu virsvalki, gan policistu formas. Pats politiķis parasti sēžot apzeltītā tronī un koķetējot grābstoties gar sieviešu apaļumiem, kamēr tās viņa priekšā dejo ap stieni. 

Itāliešu ērzelis
Visi šie apraksti apliecina, ka Itālija iestigusi dziļā dūksnājā. Tās pilsoņi jau sen zina, ka viņu premjers ir bijis iejaukts nodokļu nemaksāšanas skandālos, ka viņš devis 600 000 ASV dolāru kukuli savam advokātam par faktu noklusēšanu. Tagad pēkšņi šī pati Itālija izliekas ārkārtīgi šokēta, uzzinot par izklaidēm Berluskoni villā. 

Itālijas prezidents Džordžo Napolitano aicināja veikt nekavējošu izmeklēšanu, kreisā opozīcija savāca 10 miljonus parakstu, lai beidzot aizsūtītu «Berluskoni pensijā», un pat Vatikāns, kas parasti ir bijis labās attiecībās ar premjeru, izteica nosodījumu: pāvests Benedikts XVI publiski pasūdzējās par «zināmu sabiedrības morāles kritumu». 

Pats Berluskoni, šim skandālam nākot gaismā, nolēma vērsties pie tautas videouzrunā no Milānas villas. Kameras priekšā viņš bija bāls kā līķis, un no sejas beidzot bija pazudis tipiskais viltīgais smīniņš. Uz plaukta aiz muguras saliktas ģimenes fotogrāfijas (viņam ir pieci bērni no divām bijušajām sievām). Viņam blakus stāvēja statuja – pakaļkājās izslējies ērzelis. Visas šīs detaļas un žesti izskatījās kā labi iestudēts teātris. 

Berluskoni sāka gānīties, ka jaunās apsūdzības ir «komunistisko» tieslietu darbinieku safabricējums, un uzstāja, ka viņam ir tiesības uz privāto dzīvi. «Man ir pastāvīga draudzene!» Berluskoni deklarēja, vicinot cieši sažņaugtu dūri. «Es tādas absurdas lietas savās mājās nemaz nepieļautu!» Pastāvīgas draudzenes pieminēšana gan bija dīvaina – it kā tas būtu simtprocentīgs pierādījums tam, ka itāliešu vīrieši nekad nekrāpj savas sievas vai draudzenes. 

Valsts šoka stāvoklī
Pēc pāris nedēļām Itālija svinēs dibināšanas 150.gadadienu – 1861.gada 17.martā par Itālijas karali tika kronēts Viktors Emanuels II. Ja vēsture tagad atkārtotos un valstī ienāktu militārā vadoņa un Itālijas apvienotāja Džuzepes Garibaldi vienības, tās ātri vien saprastu, ka viņu lolotā republika atrodas šoka stāvoklī un ir dziļi sašķelta – starp ziemeļiem un dienvidiem, un starp tiem, kas savu premjeru uztver kā interesantu klaunu, un tiem, kas viņu uzskata par nožēlojamu kauna traipu. 

Protams, ne jau viss ir tik ļauni. Dienu pirms izmeklētāji paziņoja par Rubīngeitu, Itālijas konstitucionālā tiesa savukārt nāca klajā ar spriedumu, ka premjers nevarēs baudīt totālu imunitāti, kamēr pilda premjera pienākumus. (Šādu iespēju likumos pērn iebīdīja paša Berluskoni politiskais bloks, tā pasargājot politiķi no draudošām prāvām.) 

Pēdējos 17 gados Berluskoni ir bijis 28 izmeklēšanu galvenā figūra. Visām ir bijuši līdzīgi iznākumi: viņš vai nu attaisnots, vai arī lietu nācies izbeigt noilguma dēļ. Pēdējos gados trīs lietas tika apturētas uz laiku imunitātes dēļ. Par Rubīngeitu izmeklētāji Milānā uzskata, ka šoreiz savāktie pierādījumi ir patiesi pārliecinoši. 

Berluskoni pašreizējais advokāts un īsts cīņas suns Nikolo Gedini norāda: būt par prostitūcijas biznesa «gala klientu», kā viņš to raksturo, Itālijā nav noziegums. Taču premjeram nepatikšanas draud par nepilngadīgas prostitūtas izmantošanu. Līdz pat trim gadiem cietumā. Līdztekus tam Berluskoni apsūdz par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu – kad policija arestēja Rubīnu par citas dejotājas apzagšanu, pats premjers piezvanīja uz iecirkni un pieprasīja meiču atbrīvot. Berluskoni meloja, ka Rubīna ir nu jau gāztā Ēģiptes prezidenta Hosni Mubaraka brāļameita un arests var izraisīt diplomātisku skandālu. Par to Berluskoni draud 12 gadi cietumā. 

Basta!
Izskatās, ka šoreiz Berluskoni tik tiešām neizdosies atkratīties no apsūdzībām. Lai gan Itālijā nav nekāds noslēpums, ka sauklis «viens likums un viena taisnība visiem» uz pilnīgi visiem tomēr neattiecas un korumpētības līmenis ir augsts, premjera uzvedība iedzīvotājus beidzot varētu būt nokaitinājusi. Maksāt par seksu ar mazgadīgajiem tiek uzskatīts par nepiedodamu noziegumu. 

Turklāt sekss ir tikai daļa no stāsta. Itāliešu niknumu vairo ekonomikas bēdīgais stāvoklis. Viņi sūdzas, ka valsts, kas atrodas septiņu attīstītāko valstu klubā G7, tagad ir spiesta savilkt jostu tik cieši, ka, piemēram, skolas vairs nevar atļauties nopirkt tualetes papīru. Bezdarba līmenis jaunu cilvēku (līdz 25 gadu vecumam) vidū sasniedz 30%. 

«Basta!» skan saucieni regulāros protestos pie parlamenta. «Vienreiz pietiek!» 

Un ko atbild premjers? «Jāatkāpjas? Man? Jūs esat stulbi?» Berluskoni izteicās kādā no intervijām. 

«Premjeram jābūt cildenākam par vidusmēra pilsoni,» pie šādas atskārsmes savā komentārā nonākusi liberālā avīze La Stampa. «Skaidrs, ka Berluskoni ir citāds nekā mēs. Viņam ir jākontrolē savas tiek-smes vai vismaz jāaizvāc no cilvēku acīm, kā to darīja Kenedijs vai Miterāns. Taču pieķeršanas gadījumā viņš vairs nedrīkst noliegt acīmredzamo. Tāds cilvēks, kas aizraujas ar bunga-bunga, var izrīkot impēriju, taču ne demokrātisku valsti.» 

Noliegšana
Lasot Rubīngeitas lietu, jūtams, ka novecojušais premjers savā villā tik tiešām uzvedas kā imperators, kas varbūt pat jūt valdīšanas galu. Starp viņa palīgiem, kas gādāja jaunas meitenes izklaidei, ir Berluskoni piederošās TV žurnāliste, talantu aģente un bijusī zobu higiēniste. Apsūdzības var tikt celtas arī pret šīm trim sievietēm. Ar zobu higiēnisti Nikolu Mineti premjers iepazinās pirms gada, neilgi pēc tam, kad kāds garīgi slims vīrietis viņam iemeta sejā Milānas katedrāles suvenīru, pārsitot degunu un lūpu. Tagad Mineti (25) ir sava veida sutenere un arī premjera partijas locekle Lombardijas reģiona padomē. 

«Centieties runāt franciski! Tas viņu īpaši uzbudina,» Mineti ieteica jaunietēm, kuras atlasīja ballītēm villā. «Un skaļi paskaidrojiet visu, ko jūs ar viņu darāt!» 

Vakari parasti sākušies ar striptīzu, un noslēgumā Berluskoni izvēlējies, kuras viešņas uzaicinās palikt pa nakti. Premjers tagad noliedz, ka jebkad ir maksājis marokāņu izcelsmes Rubīnam. Telefona sarunas tik tiešām apliecina, ka vismaz pirmajās viesošanās reizēs 17 gadus vecā jauniete naudu par seksu nav prasījusi. Vēlāk Berluskoni pats viņai diezgan bieži zvanījis, arī pēc policijas aresta un izmeklēšanas sākuma – premjers mudinājis melot un izlikties par garīgi nelīdzsvarotu. Saskaņā ar liecībām Rubīns par klusēšanu prasījusi piecus miljonus eiro. 

Tagad Rubīns vairs neklusē. Kādā TV sarunu šovā viņa izplūda stāstos par grūto bērnību Marokā, par tur notikušo izvarošanu un sapni kādreiz no šīs nepatīkamās dzīves izbēgt. Skatoties uz viņu, varēja just, ka šo to jaunā sieviete iemācījusies arī no sava patrona. Kad iederējās, viņa paraudāja. Kad bija nepieciešams, ieņēma bravūrīgas karotājas pozu. «Nē, nē, viņš man pat nepieskārās,» bija viens no apgalvojumiem. 

«Viņš domāja, ka man ir 24 gadi,» piebilda meitene. 7000 eiro, ko Berluskoni vienā tikšanās reizē samaksāja dejotājai, vienkārši esot bijusi finansiāla palīdzība izkļūšanai no nabadzības. Visai šai sāgai raksturīgā manierē Rubīna «uzstāšanās» notika tiešajā ēterā. Tā notika privātā televīzijā Canale 5, kas pieder Berluskoni.

BERLUSKONI: nauda, politika, skandāli, sievietes un spārnoti izteicieni

Saskaņā ar žurnāla Forbes aprēķinu Silvio Berluskoni turība 2010.gadā bija deviņi miljardi dolāru. Viņš ir 74.bagātākais cilvēks pasaulē un 3.bagātākais Itālijā. Galvenā Berluskoni kompānija ir Mediaset, kurai pieder trīs televīzijas kanāli. Impērijā ir arī avīzes, Itālijā lielākā izdevniecība un ietekmīgākā reklāmas aģentūra, banku un apdrošināšanas grupa, kā arī futbola klubs AC Milan.

1994.gada marts. Tikko dibinātā Berluskoni labējā kustība Forza Italia vēlēšanās savāc 21% – tas ir labākais rādītājs individuālai partijai. Novembrī sākas izmeklēšana par nodokļu inspektoru kukuļošanu, ko Berluskoni darījis kā uzņēmējs.

1996. Vēlēšanās zaudē centristiem.

1997. Notiesā par grāmatvedības datu viltošanu. Piespriež 16 mēnešus nosacīti. Apelācijas tiesa spriedumu atceļ.

1999. Apelācijas tiesa atceļ pirmās instances spriedumu – 28 mēnešus cietumā par nelegāliem ziedojumiem politiķiem 1991.gadā.

2001. Noilguma dēļ pārtrauc lietu par tiesneša piekukuļošanu, skandalozi pārpērkot izdevniecību. Berluskoni koalīcija vēlēšanās uzvar ar 45%.

2002. Berluskoni partija «izbīda» likumu, samazinot termiņu, kurā iespējams tiesāt par grāmatvedības viltošanu, un Berluskoni izglābjas no soda par finanšu pārkāpumiem AC Milan futbolistu pārpirkšanā.

2004. Tiesa attaisno vienā epizodē par tiesneša piekukuļošanu valsts pārtikas konglomerāta SMEpirkšanā 80.gados, bet citā epizodē ir iestājies noilgums.

2006. Vēlēšanās zaudē centristu blokam.

2008. Berluskoni vēlēšanās piedalās ar jaunu seju (baumo par plastisko operāciju), un viņa konservatīvais bloks saņem 47% balsu. Par līdztiesības ministri viņš uzaicina bijušo kailmodeli Maru Karfanju.

2009.gada februāris. Advokātam Deividam Milsam piespriež 4,5 gadus par kukuļa ņemšanu no Berluskoni un nepatiesām liecībām korupcijas un naudas atmazgāšanas prāvās.
3.maijā Berluskoni sieva Veronika Lario paziņo par šķiršanos, kad atklājas, ka premjers apmeklējis kādas 18 gadus vecas jaunietes dzimšanas dienu.
6.maijā prese publicē foto, kas tapušas Berluskoni villā Sardīnijā. Premjers izklaidējas vismaz trīs jaunu sieviešu sabiedrībā. Dārzā kails pastaigājas arī acīmredzami uzbudināts bijušais čehu premjers.
Jūlijā vairākas sievietes apgalvo, ka premjers devis naudu un dārglietas par piedalīšanos vakarēšanā viņa rezidencēs Romā un Sardīnijā.

2010.gada oktobris. Karima el Maruga (17) apgalvo, ka saņēmusi 7000 eiro par piedalīšanos seksa ballītē Berluskoni villā.
Novembrī prostitūta Nadja Makri (28) paziņo, kas Berluskoni par divām seksa reizēm samaksājis 10 000 eiro.

2011.gada februāris. 49% itāliešu uzskata, ka Berluskoni jāatkāpjas. 45% vēlas, lai viņš paliek par premjeru līdz nākamajām vēlēšanām 2013.gadā.
6.aprīlī sāksies tiesa par nepilngadīgas prostitūtas izmantošanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

«Man ir tik maz matu, jo smadzenes ir tik lielas, ka izspiež tos laukā,» – vēlēšanu pasākumā 2001.gadā

«Politikā es esmu Jēzus Kristus. Esmu pacietīgs upuris un es upurēju sevi citu labā,» – vēlēšanu kampaņas pasākumā 2006.gadā

«Protams, viņu mitekļi ir pagaidu variants. Bet lai viņi iedomājas, ka nedēļas nogalē ir devušies pārgājienā ar teltīm!» – ieteikums zemestrīces sagrautās Akvilas pilsētas iedzīvotājiem 2009.gadā

«Es nekad neesmu maksājis sievietei. Nekad neesmu sapratis, kā var gūt apmierinājumu, ja iztrūkst iekarošanas bauda,» – 2009.gadā atbildot uz baumām par maksāšanu prostitūtai

«Es atvedu sveicienu no vīrieša, kura vārds ir…, kura vārds ir… Paga, nu, tas ar lielisko iedegumu! Baraks Obama! Jūs pat nevarat iedomāties, bet uz pludmali viņš negāja viens, jo arī sievai ir iedegums,» – kampaņas pasākumā 2009.gadā

«Labāk aizrauties ar meitenēm, nevis būt gejam,» – 2010.gadā skaidrojot, kāpēc viņa seksa skandāli nav svarīgi