Zaļo un Zemnieku savienībā ir kāds maz zināms jauns cilvēks, kas pēdējā pusgadā ir taisījis strauju politisko karjeru. Piedalās valdības koalīcijas sarunās, sniedz padomus diviem ministriem, ieņem Aivara Lemberga vietnieka posteni partijā Latvijai un Ventspilij. Viņu sauc Kristīne Krasovska, bet viņas karjeras izaugsme patiesībā parāda, kā Aivars Lembergs sev izkārto laba pilsētas saimnieka statusu
Ir pirmdienas pēcpusdiena. Saeimas Baltajā zālē ienāk jauna tumšmataina sieviete, ģērbusies izskatīgā zilā žaketē, balti punktotos svārkos un tērpam pieskaņotās elegantās augstpapēžu kurpēs. Garām novējo rūgtenu smaržu aromāts. Apsēdusies garā, pagaidām vēl tukšā galda stūrī, viņa izvelk iPad planšetdatoru, tomēr ilgi ar to darboties nesanāk, jo drīz cits pēc cita ap viņu sāk drūzmēties telpā ienākušie vīrieši – Zaļo un Zemnieku savienības ministri, valdes locekļi, citi svarīgi vīri. Kad ierodas premjerministrs Valdis Dombrovskis, durvis tiek aizvērtas. Sākas valdības koalīcijas iknedēļas sanāksme.
Plašākai publikai nezināmā elegantā būtne pie koalīcijas galda ir Kristīne Krasovska. «Lemberga uzticamības persona» ir ietilpīgākais jēdziens, kādā raksturojama viņas loma, un to zina visi pie galda sēdošie. «Es ļoti ceru, ka tā arī ir,» vēlāk man teiks pati Krasovska. Šādu vērtējumu viņa uzskata par pagodinājumu. «Pagaidām Lemberga kungs man nav teicis – tu esi uzticamības persona. Bet es ceru, ka caur to darbu, ko daru un kā daru, viņš uz mani var paļauties. Ja tā ir, es tikai priecājos.»
No otrās rindas uz pirmo
Aivars Lembergs, kā zināms, ir ilglaicīgs un nerealizējies ZZS premjerministra amata kandidāts, bet viņa partijas Latvijai un Ventspilij biedri ir ievēlēti Saeimā no ZZS saraksta. Tas Ventspils mēram, smagos noziegumos apsūdzētajam «oligarham» Lembergam valsts politiku noteicošajās koalīcijas sarunās nodrošina oficiālu viedokli. Taču to dalībnieki neatceras, ka uz šīm sanāksmēm jebkad nāktu pats Lembergs. Viņu pārstāv Kristīne Krasovska un Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Blumbergs. (Lembergam uz tiesu regulāri jāiet, nevar visu paspēt, – tā Blumbergs atbild uz jautājumu, kāpēc Lembergs pats nenāk uz sanāksmēm.)
Koalīcijas sanāksmēs Krasovska piedalījās jau pirmās Dombrovska valdības laikā, tiesa, viņas statuss ir mainījies, ko simboliski apliecina atrašanās vieta. No krēslu rindas pie sienas, kur parasti sēž partiju dūžu padomnieki un palīgi, viņa ir pārcēlusies pie lielā galda. Otrajā Dombrovska valdībā viņa ir arī štata padomniece diviem ZZS ministriem – satiksmes ministram Uldim Augulim un izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam.
Kopš 2004.gada Krasovska ir algota Ventspils domes darbiniece, pašlaik – attīstības pārvaldes vadītāja un izpilddirektora vietniece. Neviena neievēlētās Krasovskas atrašanos pie koalīcijas galda un arī ministru padomnieku amatos zaļie zemnieki visi kā viens oficiāli skaidro ar viņas kompetenci Eiropas Savienības fondu jautājumos un finansēs, kuru viņa ieguvusi, savulaik strādājot Finanšu ministrijā. «ES fondi Latvijā pašlaik ir vienīgie lielie naudas resursi, ko var izmantot attīstībai, tāpēc ir svarīgi tos apgūt un šajos jautājumos orientēties,» saka Blumbergs.
Sākotnēji Lembergs un Blumbergs aicinājuši Krasovsku par ES naudas jautājumiem izteikties ZZS valdē, tad «Brigmaņa kungs teica – Kristīn, nāc uz koalīciju un aizstāvi šo viedokli tur», atceras Krasovska.
«Gudra, mērķtiecīga un ļoti zinoša,» raksturo ZZS valdes priekšsēdētājs Raimonds Vējonis.
«Kad mums ir kāds sarežģīts jautājums, sakām: zvanīsim Kristīnei,» atstāsta ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Krasovskas zināšanas par ES fondiem ir nenoliedzama viņas kompetence, ko uzsver visi, arī koalīcijas partnera – Vienotības – politiķi un kolēģi citās darba vietās. «Es viņas vietā sen Briselē sēdētu,» spriež Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš. (Krasovska par ES fondiem konsultē arī asociāciju un kā tās pārstāve stažējusies Briselē, tomēr strādāt Eiropas institūcijās nevēlas, jo uzskata, ka ir noderīgāka Latvijā, nodrošinot saiti ar ES.)
«Zvaigzne uz pārējā ZZS fona,» teic kāds politiķis. Vienīgi viņas loma aizkulisēs tiek zīmēta citādi. «Krasovska kontrolē Eiropas Savienības fondu plūsmas visās ZZS vadītajās ministrijās, un viņas vienīgais uzdevums ir izdabūt lielāko kumosu Ventspilij,» uzskata kāds koalīcijas pārstāvis. «Viņas darbības lauks ir apbrīnojami šaurs. Es nevaru atcerēties gadījumu, ka Krasovska jebkad būtu iestājusies par valsts politikas jautājumiem, piemēram, strukturālajām reformām. Viņa neatlaidīgi un mērķtiecīgi pārstāv tikai un vienīgi Ventspils intereses.»
Ventspils neproporcionāli lielo lobiju nacionālajā valdībā apliecina statistika. Daudzi Lembergu uzskata par fantastiski labu saimnieku, taču faktiski Ventspils attīstība lielā mērā notiek uz citu rēķina. Kopš Latvijas iestāšanās ES 2004.gadā Ventspils uz vienu iedzīvotāju ir dabūjusi divreiz lielāku ES fondu finansējumu nekā vidēji citas Latvijas lielās pilsētas. Ventspils uz katru pilsētnieku ir saņēmusi 2776 latus, bet, piemēram, Rīga – 421 latu, Liepāja – 1132 latus, Daugavpils – 1057 latus, otrs lielākais finansējums ir Rēzeknei – 1912 latu uz vienu cilvēku.
«Lembergam daudz kas ir izdevies tāpēc, ka viņš Ventspilij ir piesaistījis dažādu nozaru labākos speciālistus. Kristīni Krasovsku savulaik uzaicināja strādāt domē kā vienu no labākajām Eiropas fondu speciālistēm,» Lemberga politiku raksturo Ventspils domes deputāts, no Saskaņas centra izslēgtais Vladislavs Šafranskis. Ventspils Vienotības deputāts Ivars Landmanis atceras – kad domei bija jāizlemj, vai Krasovskai amatu apvienošanas kārtībā ļaut būt arī ministru padomniecei, domes vadība atklāti teica: atļauja jādod, lai viņa Ventspilij vairāk naudas piesaistītu.
Arī atsevišķiem Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniekiem palicis iespaids, ka Krasovska deķi velk uz «Rietumlatvijas pusi» un pat ne citām ZZS pietuvinātām pilsētām. Krasovska bija ārštata padomniece jau iepriekšējai ZZS izglītības ministrei Tatjanai Koķei. Liepājnieki pērnruden sūdzējās par netaisnīgu Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu sadali arodizglītības modernizācijai. Piemēram, Liepājai ar 1827 arodskolu audzēkņiem šo skolu modernizācijai piešķīra 3,8 miljonus latu, bet Ventspils, kur arodskolās mācās gandrīz četras reizes mazāk audzēkņu, tajā pašā laikā saņēma 5,9 miljonus latu.
Savukārt kāds koalīcijas sanāksmju dalībnieks atminas, ka pagājušā gada nogalē, apspriežot šāgada budžetu, Krasovska «līdz beidzamajam cīnījās» pret Finanšu ministrijas priekšlikumu trūcīgākajām pašvaldībām kompensēt ienākumu kritumu, ko radītu iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana. «Nevis tāpēc, ka no tā Ventspilij būtu kāds labums, bet lai citiem netiek,» viņš saka un piebilst, ka līdzīgu motīvu dēļ ZZS tagad grib likvidēt plānošanas reģionus, kas mazajām pašvaldībām ir instruments naudas piesaistīšanai.
Krasovska noliedz pārmetumus, ka viņas misija ir tikai izsist naudu Ventspilij. «Tā tiek brutalizēta,» viņa saka. Ventspils domes darbiniece stāsta, ka viņas uzdevums ir rūpētiem par adekvātiem, konstruktīviem ES fondu sadales noteikumiem. «Nu, nav mana misija Ventspils interesēs visu naudu sist cauri. Nē, nē,» viņa iesmejas. «Ceru, ka tā ir pozitīva skaudība.»
ZZS nometnē pie koalīcijas galda var izdalīt vairākas nosacītas grupas. Viena ir štata «zemsavieši» Brigmanis, Vējonis, Augulis, otra – ventspilnieki Krasovska un Blumbergs, trešā – ZZS sadarbības partneri no Liepājas Uldis Sesks un Gunārs Ansiņš. Kad Vienotībai un ZZS ir domstarpības Lembergam svarīgā jautājumā, dažkārt tur vērojama šāda aina. Brigmaņa grupa sēž sarāvusies un nelaimīgi atkārto: «Nē, nē, mēs to nevaram atbalstīt.» Liepājnieki uz to noskatās no malas, Blumbergs – pašpārliecināti izslējies, bet Krasovska neatlaidīgi cīnās. «Viņa kārpās līdz pēdējam, kad Brigmanis un ministri, juzdamies neērti, jau noliekuši galvu,» apraksta kāds sanāksmju dalībnieks. Ir gadījies, ka vecajiem zemsaviešiem kļūst tik neveikli, ka jauno censoni sāk apklusināt.
Runā vienā valodā
Šī aina uzskatāmi raksturo attiecības ZZS un Krasovskas lomu tajās. Viņa ir Lemberga viedokļa paudēja, ar savu izdarīgumu un lojalitāti ir izpelnījusies šefa uzticību, kas viņai ļauj pa karjeras kāpnēm virzīties uz augšu. Aprīlī Krasovska ieguva arī politisku amatu – viņa kļuva par partijas Latvijai un Ventspilij priekšsēdētāja jeb Lemberga vietnieci. Vēl krietni pirms šā titula politiķu aprindās viņu ironiski dēvēja par «Lemberga vietnieci zemes virsū».
Jau ilgāku laiku arī koalīcijā viņas kompetence ir izgājusi ārpus ES fondu jautājumiem. Kamēr Lembergs medīja, Krasovska piedalījās koalīcijas veidošanas sarunās. Daudziem atmiņā palikušas sarunas par 2011.gada budžetu, kurās partneri tielējušies astoņas stundas – Krasovska zvanījusi Lembergam, lai saskaņotu teju katru skaitli.
Krasovskas īpašais statuss un karjeras virzība liecina, ka Lembergs savu interešu īstenošanā pašlaik uz viņu paļaujas vairāk nekā uz Brigmani vai citiem ZZS veterāniem. «Brigmanis nav tik uzticams, jo Saeimas deputāta, vēlētas amatpersonas statuss viņam nodrošina savu svaru. Krasovska ir atkarīga tikai no Lemberga,» teica kāds politiķis. ZZS gan cenšas kliedēt uzskatu, ka Lembergs kādam uzticētos vairāk nekā citam. «Ja neuzticētos, viņi nebūtu ministri,» – tā Vējonis atbild uz jautājumu, cik taisnības ir izplatītajā uzskatā, ka Krasovskas uzdevums valdībā ir pieskatīt Broku un Auguli. Politikas spēlētāji pamanījuši, ka ZZS «vīrieši no Krasovskas raustās», kam viņi paši nepiekrīt. «Vai Kristīne man ir autoritāte? Autoritāte nav īstais vārds, viņa ir pārāk jauna. Es teiktu tā – viņa ir cilvēks, uz kuru var paļauties,» saka Brigmanis.
Kāds Vienotības politiķis atzina, ka gadījumos, kad ir nepieciešams nodrošināt ZZS atbalstu svarīgā jautājumā, tiek runāts ar Krasovsku – «lai ir droši, ka izies cauri».
«Kaut kāda ķīmija viņiem tur ir,» par Krasovskas un Lemberga īpašo saiti spriež ZZS valdes loceklis Viesturs Silenieks. Šafranskis uzskata, ka Lembergam izdevies izveidot tik uzticamu darbinieku, jo Krasovska nav ventspilniece un līdz ar to viņai nav citu, neatkarīgu priekšstatu par pilsētā notiekošo. «Viņa paļāvās uz Lembergu, jo neko citu nezināja. Iebraucot Ventspilī, viss šķiet feini un Lembergs labs vadītājs,» norāda Šafranskis.
«Viņi abi runā vienā valodā. Tiešām labi saprotas,» saka Blumbergs un uzslavē Krasovskas atbildīgumu. «Viņa izdarīs to, kas uzticēts, vai arī informēs, kad kaut kas neiet, kā vajag.»
«Citas ķīmijas tur nav – tas ir darbs,» atbild Krasovska, kad lūdzu viņu raksturot attiecības ar Lembergu. «Mums ir konstruktīvas, koleģiālas attiecības.» Lembergs savu protežē slavē vienā laidā. «Ja katrā ministrijā strādātu tikai 10 šādas profesionāles, tās darbības efektīvi rezultāti neizpaliktu,» viņš saka. «[Krasovska] vienmēr meklē veidu, kā jautājumus atrisināt, nevis gari un plaši skaidro, kāpēc nevar to izdarīt. Darbības virzītājspēks – «nav nesasniedzamu virsotņu». Viņas sagatavotajai informācijai, izteiktajam vārdam var uzticēties,» apgalvo Lembergs.
Ventspilniekiem ir dažādi novērojumi, kā ir mainījusies Lembergam pietuvināto cilvēku hierarhija domē. Šafranskis saka – lai arī Lembergs uzkrītoši virza Krasovsku uz augšu, viņas «svars» nav lielāks kā mēra pirmajiem vietniekiem Guntim Blumbergam un Jānim Vītoliņam. Citi gan uzskata, ka Vītoliņš, kurš ilgu laiku bijis otrais cilvēks Ventspilī, faktiski ir palicis bez varas un zaudējis šefa uzticību, jo pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām apsvēris iespēju kandidēt atsevišķi.
Nākamā ministre?
Veidojot pašreizējo valdību, Krasovskas vārds bijis Latvijai un Ventspilij iesniegtajā ministru kandidātu sarakstā, tomēr ZZS iekšējās diskusijās izlemts tik augstam amatam viņu nevirzīt. «Ļoti jauna vēl,» paskaidro Brigmanis. Savukārt Silenieks pauž, ka «Kristīne ir gatava būt ministre, tomēr šajā brīdī ZZS ir lielāks labums no viņas pašreizējā statusa nekā tad, ja viņa darbotos šaurā nišā». Lai arī ZZS iekšējās attiecības nav tik gludas, Vējonis apliecina, ka Krasovska pakāpeniski tiek gatavota augstākai karjerai: «Nākamajās vēlēšanās viņa būs tuvu līderiem. Cik ilgi ars ar veciem zirgiem.» Citā virzienā norāda viņas šefs Lembergs: «Domāju, ka Kristīni Krasovsku drīz vien ieraudzīsim kādā augstā amatā, iespējams, pat kādā starptautiskajā publiskās pārvaldes struktūrā.»
Vairākums Krasovskas pazinēju viņu raksturo kā perfektu izpildītāju, kurai tomēr «trūkst politiskās domas lidojuma». Kādā ministru un augstāko ierēdņu sanāksmē par ES fondu nākamajiem lielajiem projektiem viņa pēkšņi aizrautīgi pieteikusi Ziemeļkurzemes gazifikācijas projektu, kas klātesošos apstulbinājis, jo tas ir pretrunā ar valsts stratēģisko mērķi izrauties no Krievijas gāzes atkarības.
Tomēr jaunā ZZS zvaigzne ir vaļsirdīga – viņas nākotnes mērķis ir politika. «Es ar politiķiem ļoti daudz strādāju, politika mani pēdējā laikā, varētu teikt, pat vilina.» Konkrētākas politisko ambīciju aprises Krasov-ska pagaidām nezīmē – augsts krēsls neesot pašmērķis, viņa gatava strādāt tur, kur var dot lielāko pienesumu. Sarunai jaunā politiķe šķiet atvērta, tomēr atbildes ir tik pareizas kā no skolas grāmatas norakstītas. «Pagaidām es gūstu iemaņas no rūdītajiem politiķiem un mācos. Man patīk vērot cilvēkus, viņu uzvedību, analizēt, kāpēc viņi tādu viedokli pauduši.»
Vēl viena īpašība, ko uzsver visi, ir Krasovskas milzīgās darbaspējas. «Viņa ir darbaholiķe,» novērojis Kalviņš. Blumbergs stāsta, ka e-pastus no Krasovskas saņem jau sešos no rīta. «Jā, man nav problēmu strādāt vēlu vakaros un man nav problēmu piecelties no rīta četros, lai sagatavotu viedokli, uzrakstītu vēstules, nokomentētu kaut ko. Es to varu izdarīt, man tas vienkārši patīk. Darbs savā ziņā ir hobijs,» atzīstas Krasov-ska. «Dators padusē, un es esmu visur,» viņa paskaidro, kā var apvienot tik daudzus amatus Ventspilī un Rīgā.
Nav īpaši jāšaubās, ka Krasovskas zināšanas un prasmes ļautu viņai atrast labi algotu darbu arī citur. Tas daudziem var likt nobrīnīties, kāpēc jauns un labi izglītots cilvēks izvēlas kalpot smagos noziegumos apsūdzētai odiozai amatpersonai. Uz Ventspili rīdzinieci Krasovsku aizveda mēra vietnieks Vītoliņš, kurš viņu bija noskatījis Finanšu ministrijā. Viņa sākusi strādāt skaļi nereklamētajā Ventspils domes Rīgas birojā, kur, pēc pašas teiktā, pamatuzdevums bija «sekot līdzi visām aktualitātēm, kas notiek Rīgā, jo te koncentrējas resursi un informācija». Neilgi pastrādājusi Jelgavas domē, Krasovska Ventspilī atgriezās jau augstākos amatos un vēlāk iestājās arī partijā Latvijai un Ventspilij. Par Ventspili Krasovska stāsta ar tādu kā bērna prieku un naivumu. «Ventspils mani vienmēr ir vilinājusi ar savu savādāko domāšanu, pieeju, lietu risināšanu. (..) Mani piesaistīja prasīgums pēc izcilības un augstiem mērķiem – lai tas darbiņš, ko dari, tiktu izdarīts līdz pēdējai vīlītei kvalitatīvi.»
Lembergu viņa uzskata par kompetentu priekšnieku, kas viņai ir vissvarīgākais. Ar tiesvedību saistītās lietas Krasovska dēvē par negācijām, kas viņu neinteresē. Tas man liek pajautāt, kādu vietu viņas vērtību skalā ieņem morāle. «Tā ir viena no prioritārām vērtībām arī manā vērtību skalā. Bet, paldies Dievam, mēs dzīvojam valstī, kur ir nevainīguma prezumpcija. Nu, pagaidīsim, līdz tiesa izteiks spriedumu.» Tikmēr Krasovska, līdzīgi citiem piekritējiem, slavē Lembergu par viņa darbiem Ventspils labā. Kad vēršu uzmanību, ka pašvaldības vadītāja amatā Lembergs ir kļuvis par miljonāru, kas, visticamāk, liecina, ka viņš ir rūpīgi pastrādājis arī savā labā, Krasovska atbild: «Strādājot ar viņu, man patiesi nav bijušas tādas sajūtas, ka viņš savas intereses virzītu vai bīdītu. Es redzu, ka viņš domā gan par bērniem, gan jauniešiem. Viņš iedziļinās, kāds būs interešu izglītības centrs, lai tiem audzēkņiem, kas tur iet un savu laiku pavada, rastos lielāka interese par dabas zinātnēm, par kosmosu. Parādiet, kurš vēl pašvaldības vadītājs skatās tādās kategorijās?» mudina Krasovska.
Gluži labi iedomājos daudzu pašvaldību vadītājus, kuri rūpējas par bērniem un jauniešiem. Tāpēc pārņem sajūta, ka Kristīne Krasovska mani ir aizvedusi ekskursijā uz Aizspoguliju. Ticība labajam liek domāt, ka tas naivuma dēļ. Prāts saka priekšā – tas ir apzināts gājiens uz savu mērķi.
Kristīne Krasovska CV
Dzimusi 1978.gadā
Mācījusies Rīgas 1.ģimnāzijā. Konkordijas Universitātē Igaunijā ieguvusi bakalaura grādu starptautiskajā biznesā.
LU ieguvusi maģistra grādu ekonomikā.
16 gadu vecumā sāka strādāt Ekonomikas ministrijā par savas mātes, grāmatvedes, palīdzi.
2002.g. sāka strādāt Finanšu ministrijā ES projektu vērtēšanas departamentā.
2004.gadā pārgāja darbā uz Ventspils domes Rīgas biroju. Pēc diviem gadiem īsu laiku strādāja Jelgavas pašvaldībā, bet 2007.gadā atkal atgriezās Ventspils domē, kur ir izpilddirektora vietniece un attīstības pārvaldes vadītāja.
9.Saeimā uz pusslodzi bija deputāta Gunta Blumberga palīdze.
Kopš 2009.gada ir eksperte Latvijas Lielo pilsētu asociācijā.
2010.gadā bija izglītības ministres Tatjanas Koķes ārštata padomniece ES fondu jautājumos. Pašlaik ir izglītības ministra Rolanda Broka un satiksmes ministra Ulda Auguļa padomniece.
2009.gadā visos amatos guvusi 27 578 latu ienākumus, 2010.gadā – 29 378 latus, liecina amatpersonas deklarācija.
Precējusies ar Arni Krasovski, kurš strādā Rīgas satiksmē. Ir piecus gadus vecs dēls. Abi ar dzīvesbiedru aizraujas ar autoralliju.
