Žurnāla rubrika: Svarīgi

Cerējām tikt galā

Posted on novembris 30, 2011 by - Pusdienās

Jānim Brazovskim ir izredzes kļūt par galveno banku uzraugu. Krājbankas gadījumā viņš šaubās tikai par lēmumu pirms 6 gadiem nodot to Antonova rokās 

Nodoms par biznesa pusdienām ar Jāni Brazovski izgāžas – banku uzraugs nozīmē tikšanos deviņos vakarā. Loģiski, protams. Brazovskis pašlaik ir ne vien aiztaisītās Latvijas krājbankas pilnvarnieks, bet pēc Irēnas Krūmanes paziņojuma par atkāpšanos kļuvis arī par augstāko nedemisionējušo amatpersonu Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK). Arī temats saviesīgai sarunai ne sevišķi piemērots – mūs interesē, kāpēc Latvijā atkal nobrukusi liela banka, un Brazovskis visu banku krīžu laikā dažādos amatos ir strādājis tās uzraugošajās institūcijās. «Nervu sasprindzinājuma noņemšanai» viņš pasūta svaigu piparmētru tēju.

Sarunā Miera ielas Dad cafe gan Brazovskis demonstrē mieru, lietišķumu un lakoniskas atbildes. «Pamatā ir Antonova personība, viņa vēlme būt lielam,» tā Brazovskis skaidro notikumus, kas pēdējās nedēļās satricinājuši Latviju un Lietuvu, – abu Krievijas miljonāram Vladimiram Antonovam piederošo Baltijas banku aizvēršanu. «Cilvēks ar lielām ambīcijām, kuras nebija samērojamas ar viņa varēšanu. Kad ambīcijas vairs nevarēja realizēt, finanšu tirgos parādījās problēmas iegūt kapitālu, bet no uzraugiem sāka parādīties papildu prasības un finanšu darbības ierobežojumi, viņš kaut kādā brīdī izdomāja, ka var darīt tā, kā viņš izdarīja,» Brazovskis norāda uz pagājušajā nedēļā atklātajiem ķīlas līgumiem, kas faktiski nogremdēja banku. Aptuveni 100 miljoni latu korespondējošos kontos esošās Krājbankas naudas izrādījās slēpti ieķīlāti kā garants kādu citu personu aizdevumiem Antonovam.

Krājbanka bijusi FKTK pastiprinātas uzmanības lokā kopš 2008.gada finanšu krīzes, taču Brazovskis to nevēlas izcelt – tolaik rūpīgāk sāka uzraudzīt daudzas bankas. Tāpat kā daudzām komercbankām, par problemātisku tika uzskatīts kredītportfelis. Tapis aizliegums izsniegt kredītus nerezidentiem, taču FKTK amatpersona noliedz, ka Krāj-bankā būtu pārāk liels Antonova uzņēmumiem izsniegtu kredītu īpatsvars, kaut gan, «protams, ir daži projekti, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir saistīti ar Antonovu un ka ir grūtāk atgūstami nekā normāli aktīvi». (Lielākie Latvijas projekti, kurus Antonova bankas finansējušas, ir airBaltic, radiostacija Radio 101, krievu valodā iznākušais laikraksts Telegraf  un, iespējams, arī Krājbankā ieķīlātā Rīgas Vagonbūves rūpnīca.) FKTK bijušas šaubas arī par bankas aktīvu patieso vērtību. Žurnāla Ir iepriekšējā numurā aprakstīta epizode ar jahtu, kas ieķīlāta kā kredīta nodrošinājums, bet vēlāk banka to pārņem savā īpašumā dubultā vērtībā, tā uzpūšot aktīvus par vairāk nekā 10 miljoniem. «Šie pārvērtējumi ir viens no mūsu strīdus āboliem ar Antonovu pēdējā gada laikā,» apgalvo Brazovskis. «Kāda ir aktīvu reālā vērtība? Vai bankai ir peļņa vai nav? Kāda ir nepieciešamā kapitāla korekcija? Ar visām šīm lietām nepārtraukti strādājām, lūdzām palielināt kapitālu.»

Tomēr Brazovskis arī tagad neuzskata, ka FKTK vajadzēja uzlikt bankai papildu ierobežojumus, piemēram, aizliegumu pieņemt noguldījumus, tā samazinot iespēju, ka riskantos projektos tiek zaudēta Latvijas iedzīvotāju nauda. «Mums šķita, ka tā lieta ir pārvaldāma un mēs tiktu galā. Ja korespondējošie konti būtu brīvi pieejami, tad problēma nebūtu bijusi.»

Vēl 16.novembrī, kad lietuvieši paziņoja par Snoras nacionalizāciju, FKTK ticēja, ka Krājbanka varētu darboties. Tobrīd nebija ziņu ne par bankas iespējamām grūtībām izpildīt savas saistības, ne par to, ka valde varētu būt rīkojusies pretrunā ar bankas interesēm. Ar valdi panākta vienošanās par maksājumu kārtību un ierobežojumiem, norīkots pilnvarnieks, kas tos uzraudzītu. Tobrīd Latvijā vēl cerēja, ka lietuvieši glābs Snoras un palīdzēs tās meitasuzņēmumam Latvijā, kā to savulaik latvieši darīja ar Parex «meitu» Lietuvā.

Trieciens nāca 18.novembrī, kad Krājbankas valdes locekļi atzinās – nav iespējams izpildīt rīkojumu pārskaitīt korespondējošos kontos esošo naudu. Tā kā arī valdes locekļiem trūcis informācijas, organizēta videokonference ar Antonovu, kurš atzinies, ka līdzekļi ieķīlāti. (Pēc pašreizējās versijas, ķīlas līgumus parakstījis valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis, pārējā valde to nav zinājusi.) «Antonovs atļāvās teikt, ka gandrīz vai mēs kā uzraugi esam vainīgi – prasījām papildu kapitālu, bet zinām taču, cik grūti ir iegūt kapitālu. Tā tas, redziet, esot attīstījies līdz tam, ka ir dzimusi ģeniāla doma paņemt kapitālu no pašas bankas. Tā viņš paskaidroja, mēs uzrakstījām protokolu un visi parakstījām to. Pirmdien [dokumentus] iesniedzām prokuratūrā.» Vēlu pirmdienas, 21.novembra, vakarā nāca paziņojums par bankas darbības apturēšanu, jo bija bažas, ka banka drīz nespēs izpildīt saistības. Brazovskis noraida kritiku, ka FKTK vilcinājusies ar šo lēmumu – dienās pēc Snoras pārņemšanas būtiski līdzekļi no Krājbankas neesot aizplūduši. 

Pašlaik nav izpētīts, kam izmantoti 100 miljoni latu, kas garantēti ar Krājbankas korespondējošo kontu līdzekļiem – FKTK pagaidām paļaujas uz paša Antonova teikto, ka bankas kapitāla palielināšanai un Saab autorūpnīcai.

Komercbanku uzraugi kopš Bankas Baltija laikiem ir skaidrojuši, ka ar banku uzraudzības metodēm nav iespējams apturēt baņķieru plānotos un slēptos noziegumus – šoreiz to, ka korespondējošo kontu nauda ir ieķīlāta. Finanšu eksperti piekrīt, vienīgi norāda, ka uzmanību tomēr varēja piesaistīt fakts, ka Krājbanka virknē mazu banku tur lielas summas. «Tā ir apstākļu sakritība, ka mēs septembrī sākām pārbaudi, šo jautājumu piefiksējām. Mēs pēc pārbaudes būtu interesējušies un likuši pārskaitīt [naudu]. Ja nebūtu ārējs trieciens ar Snoras, mēs šo jautājumu kaut kā būtu atrisinājuši,» uzskata Brazovskis.

Kad jautāju, vai Krājbankas uzraudzībā nav pieļauta neviena pati kļūda, Brazovskis ķeras pie «ļaunuma saknes» – lēmuma ļaut Antonova kontrolētajai Snoras ienākt Krājbankā. Tomēr FKTK neesot bijusi iespēja to ietekmēt. «Eiropas pieņēmums ir tāds – ja ir licencēta iestāde citā valstī, tad droši pieņēmām, ka tā ir regulēta institūcija, Lietuvas uzraugi ir izvērtējuši akcionāru kvalitāti un mēs varam paļauties uz lietuviešu izvērtējumu.» 

Antonovam vēlāk bijusi vēlme «atkabināt» Krājbanku no Snoras un pašam kļūt par tās īpašnieku, ko FKTK nav ļāvusi. «Mums šķita labāk, ka ir Lietuvas regulēta institūcija, jo ir dubulta pieskatīšana un problēmu gadījumā kopīgiem spēkiem tās varētu risināt. Mēs viņam teicām pilnīgi skaidri un atklāti, ka fiziskai personai Antonovam tāda banka piederēt nevar. Ja vēlaties kļūt [par īpašnieku] kā fiziska persona, tad jums jāaizmirst par universālo filiāļu tīklu un jāpārvēršas par privātu mazu banku.» Tagad Brazovskis gan secina, ka pārrobežu sadarbība nav nostrādājusi, un pārmet lietuviešiem, ka nav laikus brīdinājuši par radikālo rīcību, lai arī vēl šoruden kopīgi ar Lietuvas uzraugiem un Antonovu abu banku stāvoklis apspriests.

Visas lielākās bankas, kas Latvijā bankrotējušas un radījušas galvassāpes iedzīvotājiem, ir piederējušas vai apkalpojušas NVS kapitālu, par kura «tīrību» nereti arī agrāk izskanējušas šaubas. Šādas bankas Latvijā būs arī pēc Krājbankas. Brazovskis gan neuzskata, ka tāpēc nerezidentu biznesam ir jāsaka kategorisks «nē». «Skaidrs, ka ir vēl vairāk jāstrādā, lai nerezidentu kapitāls būtu kvalitatīvs un varbūt arī mazāks. Skaidrs, ka ir jārunā par banku amatpersonu atbildību, varbūt jābūt stingrākām uzraudzības prasībām, kas sadārdzinās šo banku darbību. Bet es neteiktu, ka mums jāsāk dramatiski pasākumi, lai ierobežotu nerezidentu plūsmas un darbību šeit.» 

Vai banku uzraugs ir drošs, ka Krājbankai līdzīgas shēmas pašlaik nav citās bankās? «Pēdējie trīs gadi man mācījuši, ka drošam nevajag būt ne par ko. Ir liela varbūtības pakāpe, ka šādas shēmas nav, bet… atslābt nedrīkst ne mirkli.»

Ēdienkarte
Svaigu piparmētru tēja

Ir jautā

Posted on novembris 30, 2011 by - Viedoklis

Vai Krājbankas krahs ir iemesls atlikt nulles deklarācijas likuma ieviešanu no 1.janvāra?


Valts Kalniņš, Providus pētnieks:
Ar vai bez Krājbankas kraha šā likuma ieviešana varētu būt sarežģīta, ņemot vērā, ka tas vēl nav pieņemts. Ir nopietnāki iemesli, kāpēc ieviešana varētu būt problemātiska, un Krājbanka dod tikai papildu nervozitāti. 

Ģirts Rungainis, konsultāciju uzņēmuma Prudentia padomes loceklis:
Tā ir demagoģija un pilnīgi tukšas atrunas, jo Krājbankas situācija nekādā veidā nevar ietekmēt nulles deklarācijas ieviešanu. 

Indulis Emsis, bijušais Ministru prezidents:
Es neredzu nekādu saistību Krājbankai ar nulles deklarāciju. Likumprojekta pieņemšanai ir pašai savas problēmas, un, ja ar tām tiek galā, tad deklarāciju var pieņemt.

Etnoholisms

Posted on novembris 30, 2011 by - Viedoklis

Tautība kā noteicošais faktors balsošanā – vai pret to ir zāles? 

Jebkurš ārsts jums pateiks, ka galvenais solis cīņā ar atkarību no alkohola ir problēmas atzīšana. Divkopienu sadrumstalotību un rezultātā etniskās balsošanas problēmu mūsu sabiedrība jau sen ir atzinusi. Vai varam to arī ārstēt? 

Padomju laikos brīvas balsošanas nebija, un krievvalodīgie iedzīvotāji neaizdomājās par etniskuma problēmām, jo neinteresējās un nesajuta latviešu tautas noskaņojumu. Neatkarības gados noformējās atjaunotā latviešu sabiedrība, kura sāka koncentrēties uz nacionālo attīstību, noliekot malā cittautiešu iedzīvotāju intereses. Paejot 20 neatkarības gadiem, valdošā elite atklāti atzīst, ka līdzšinējā integrācijas politika ir cietusi neveiksmi. Tā mēs dzīvojam – strīdamies politiskā līmenī, ik pa laikam masu mediji raksta nepatīkamus vārdus par otru etnisko grupu, vainojot to visās Latvijas likstās un bēdās, taču sadzīves līmenī sūdzamies par kopējām problēmām, un arī lielāko daļu svētku nosvinam kopā. 

Tā varam ilgi sadzīvot, bet – vai varam attīstīties kā valsts? Padomājiet, cik maz Latvijā ir cilvēku! Ja turpināsim iet partiju pavadā, kuras darbojas pēc principa «skaldi un valdi», mēs tikai palielināsim kopējo spriedzi, kas arvien vairāk mūs šķirs vienu no otra. Sekos kārtējā konflikta radikalizācija, arvien lielāka savstarpējā neiecietība, jauns emigrācijas vilnis… Pat negribu to visu iztēloties. 

Starp mūsu tautām nemaz nav tādas plaisas, kāda ir, piemēram, Francijā starp alžīriešiem un frančiem vai Vācijā starp turkiem un vāciešiem. Mums ir daudz vairāk kopējā, kas nozīmē, ka mēs varam tikt tālāk, nekā vienkārši apzināties problēmu. Tādēļ svarīgi ir pāriet no mūžīgā krievu jautājuma par to, kurš vainīgs, pie cita – ko darīt? 

Manā skatījumā šis jautājums ir ļoti delikāts un prasa kompleksu pieeju. Jaunākā aktualitāte ir tikko noslēgusies parakstu vākšana par krievu valodu kā otro valsts valodu. Daudzi Latvijas krievvalodīgie šo aicinājumu uztvēra ļoti burtiski – mums ir pēdējā iespēja pacīnīties par savu valodu un pievērst sev visas Latvijas uzmanību. Kurš šo iniciatīvu neatbalsta, tas nav savu vecāku cienīgs dēls vai meita. Tāds noskaņojums valdīja krievvalodīgajā informatīvajā telpā. Varu saprast savus krievvalodīgos draugus, kas to pieņēma. Arī latviešu masu mediji nav ideāls saliedēšanās piemērs. Ļoti labi saprotu arī savus latviešu draugus, kas asi reaģē uz šo parakstu vākšanu. Diemžēl abas puses atrodas emociju iespaidā un neizrāda mums visiem tik ļoti nepieciešamo saprātīgumu. Un man pagaidām neizdodas viņus nomierināt. 

Šādu saasinājumu destruktīvisms ir acīmredzams un daudzkārt apspriests. Kāpēc to nesaprot mūsu viedie politiķi? Arī tas ir skaidrs – cīņa par varu (elektorātu), kā arī paklausība sponsoriem dominē. Spēcīga un saliedēta sabiedrība viņiem nemaz nav vajadzīga, jo viņi skatās īstermiņā, nevis domā par tālāku nākotni. Ja domātu, tad vajadzētu to pierādīt, kaut reizi 20 gados panākot vienošanos starp latviešu un krievvalodīgo vēlētāju atbalstītām partijām, kuru izvēle pašlaik notiek pēc etniskā principa. Nepārvaramas pretrunas? Tad sāciet ar to, ka savās latviešu partijās izveidojiet ietekmīgu krievvalodīgo spārnu. 

Kad krievvalodīgie un latvieši sāks balsot par vieniem un tiem pašiem politiskajiem spēkiem atkarībā no savām politiskajām simpātijām, nevis tikai etniskuma, tikai tad atrisināsies šis sarežģītais etnisko vēlēšanu jautājums. Politiķi, vai starp jums ir kāds, kuram ir vajadzīga vienota valsts, kādā vēlos dzīvot es?

Baltijas neceļi

Posted on novembris 30, 2011 by - Komentārs

Nesaskaņas par bankām ir skaļākais Baltijas vienotības trūkuma apliecinājums

Aizvadītās divas nedēļas nav nākušas par labu Baltijas vienotībai. Vislabāk tas bija manāms saistībā ar Latvijas un Lietuvas politisko un ekonomisko notikumu numur viens – Vladimira Antonova kabatas banku krahu. Pēc lietuviešu 16.novembra lēmuma nacionalizēt Snoras banku Latvijā viss vēl bija mierīgi, bet, kad pirmdien, 21.novembrī, Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņoja par Snoras piederošās Krājbankas darbības apturēšanu, sākās sen neredzēta pārrobežu vārdu apmaiņa starp abām baltu tautām.

Cerot, ka lietuvieši ietaupīs Latvijai visas tās problēmas, kuras tagad sākušās bankas slēgšanas dēļ (kompensāciju izmaksas noguldītājiem no valsts līdzekļiem, miljonu zaudējumi uzņēmumiem, valsts iestādēm un pašvaldībām), Latvija uzreiz sāka izdarīt spiedienu, lai Lietuvas valdība, kas nu bija kļuvusi par Krājbankas īpašnieku, tomēr censtos to glābt. 

Jau nākamajā dienā finanšu ministrs Andris Vilks (V) atsaucās uz Latvijas valdības rīcību Parex bankrota laikā, kad tika saglabāta tās Lietuvas filiāle, un draudēja, ka līdzīgas pretimnākšanas trūkums netiks aizmirsts: «Mēs darījām visu, lai ar savu ietekmi nedevalvētu Lietuvas litu un noturētu Lietuvā stabilitāti. Ja Lietuvas valdība uzskata, ka šo situāciju [ar Krājbanku] tā viegli palaidīs, tad ir jāsaprot, ka tas zināmā mērā var ietekmēt arī citas mūsu attiecības.» Latvijas amatpersonas gandrīz katru dienu pārmeta kaimiņiem par informācijas trūkumu, bet pēc Lietuvas valdības 24.novembra lēmuma Snoras likvidēt, kurš sagrāva arī cerības uz Krājbankas glābšanu, premjerministrs Valdis Dombrovskis atcēla nākamajā dienā plānoto vizīti Viļņā, ko grūti izprast citādi kā demonstratīvu neapmierinātības izteikšanu.

Lietuvas puse gan nepalika atbildi parādā. 24.novembrī Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Šimonīte publiski pateica, ka Latvija pati vainīga pie Krājbankas un varbūt pat Snoras problēmām: «Latvija jau pagājušajā trešdienā [16.novembrī] tika informēta par Lietuvas Centrālās bankas lēmumiem par Snoras, bet tikai ceturtdien ierobežoja Krājbankas darbību un vēl pēc tam spēra visus citus soļus. Pa to laiku caur Krājbanku tika paspēts veikt zināmas darbības, kas noteikti nesekmēja nedz šīs bankas, nedz Snoras stabilitāti.» Viņas teikto gan kategoriski noliedza Latvijas FKTK pārstāvji, norādot, ka jau no 16.novembra visi darījumi Krājbankā tika kontrolēti un ka tieši Lietuva jau kopš oktobra nav spējusi atbildēt par Snoras notiekošo. 

Taču strīdi nebeidzās banku sektorā. Tajā pašā dienā, kad Lietuva pieņēma lēmumu Snoras likvidēt, Briselē notika ES valstu transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru sanāksme, kuras gaitā tika runāts arī par Baltijas sadarbības projektiem – gan par sašķidrinātās gāzes termināļa izvietojumu, gan par Visaginas atomelektrospēkstacijas celtniecību, gan par iespējamo Baltijas valstu elektrotīklu atslēgšanu no Krievijas tīkliem. Lieki teikt, ka ne par vienu no šiem jautājumiem vienošanās netika panākta. Tieši otrādi, Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks pēc tam metās virsū Latvijas ekonomikas ministram Danielam Pavļutam par nevēlēšanos uzreiz piekrist plāniem nodalīt Baltijas un Krievijas elektropārvades tīklus, kas, pēc Pavļuta citētiem aprēķiniem, varētu izmaksāt piecus miljardus eiro. «Viņi uzskata, ka Latvijai ir drošāk būt Krievijas energosistēmā,» apgalvoja Sekmoks, un, ja kādam vēl nebija skaidri viņa mājieni ar mietu, piebilda, ka tas «izraisa jautājumus par Latvijas politisko kontinuitāti». 

Bet, lai nesaskaņu mērs būtu pilns, no kādas dziļas atvilktnes tika izcelts arī vecais jautājums par Latvijas un Lietuvas jūras robežu un tur atrodamo naftas iegulu sadalīšanu. 

Par nelaimi, vieglāk uzskaitīt šīs nesaskaņas nekā rast tām risinājumu. Tas, ka daži neatkarīgie vērotāji, piemēram, Baltijā iecienītais The Economist korespondents Edvards Lūkass, simpatizē Latvijas situācijai («latviešiem ir iemesls justies diezgan sarūgtinātiem» par Lietuvas lēmumu likvidēt Snoras), daudz nelīdzēs atrisināt samezglojumus, kuri apgrūtina virzību uz priekšu gandrīz ikkatrā nozīmīgā Baltijas sadarbības projektā. Kā atzīmē Lūkass, «ja Latvija un Lietuva pat nespēj atrisināt situāciju ar vienu sliktu banku, kā gan tās galu galā spēs kopā uzbūvēt atomelektrostaciju?»

Taču tieši tagad panākt veiksmīgu Baltijas sadarbību ir sevišķi svarīgi. Visām trim valstīm nepieciešamie enerģētikas un transporta projekti, kuri var stiprināt gan mūsu ekonomisko patstāvību, gan saites ar Rietumeiropu, nav veicami pa vienam, un būtiski lēmumi par to iespējamo finansējumu tiks pieņemti 2012.gada laikā sarunās par nākamo ES septiņu gadu budžeta ietvaru. Turklāt ļoti iespējams, ka visai drīz būs vajadzīga vēl spēcīgāka Baltijas solidaritāte, jo topošais Krievijas prezidents Vladimirs Putins savu «priekšvēlēšanu kampaņu» sācis ar agresīvu retoriku par Eirāzijas Savienības radīšanu, kas palīdzētu novērst, viņaprāt, «20.gs. lielākās ģeopolitiskās katastrofas» – PSRS sabrukuma – sekas. 

Tāpēc šis ir laiks, kad visām trim valstīm jāspēj parādīt jaunu politisko briedumu.

Komentārs 140 zīmēs
Pēc apvienošanās viena vienīga Vienotība: agrāk nevarēja beigt strīdēties, tagad Solvita Āboltiņa kļūst par vadītāju gandrīz vienbalsīgi.

Spēlmaņu naktī nosaukta gada labākā izrāde – mazā, aizkustinošā garīgā Lūgšana resnajai tantei

Eirozonas krīzes iebiedēti, Beļgijas politiķi panākuši vienošanos par valdības izveidi – pusotru gadu (!) pēc vēlēšanām.

Nauda nepiedod

Posted on novembris 30, 2011 by - Komentārs

Katram savi pienākumi un atbildība – gan banku uzraugiem, gan noguldītājiem

Kādas attiecības ir Raimondam Paulam ar nu jau no amata aizejošo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju Irēnu Krūmani? Komponista paša ieskatā acīmredzot pavalstnieka un gādīga priekšnieka attiecības. Jo Krūmane un viņas vadītā komisija iznāk esam tā «valsts», kura Paula ieskatā neesot pienācīgi pieskatījusi viņa naudu, ko viņš bija uzticējis Latvijas krājbankai.

Pauls laikam ir slavenākais Krājbankas privātais klients. Viņš bankā glabājis 739 tūkstošus latu, bet nu ir sašutis par finanšu ministra Andra Vilka teikto, ka katram pilsonim pašam kritiski jāizvērtē, kādai bankai uztic naudu. Un aizrāda, ka, redz, Parex banku valsts gan glāba, bet Krājbanku neglābj. «Kas tad tā ir par valsti?» viņš retoriski vaicā. Un secina: «Sapratis esmu vienu – valstī kārtības nav.»

Paulam ir bagāta neizdevušos attiecību pieredze ar bankām. Savulaik pazaudējis prāvus noguldījumus Bankā Baltija un Latintrādes bankā, kad tās bankrotēja 1995.gadā. Taču viņa uzdotie jautājumi ir aktuāli ne tikai viņam pašam. Un ne tikai Latvijā.

2008.gadā bankrotēja Bernards Medofs, izputinādams klientus, kuriem radītie zaudējumi sasniedz 65 miljardus ASV dolāru. Medofa investīciju fonds gan nebija banka, taču bija veidots pēc tās pašas finanšu piramīdas shēmas kā savulaik Aleksandra Laventa Banka Baltija. Arī ASV akciju tirgus valstiskie uzraugi saņēmuši daudz pārmetumu, ka bija ļāvuši šai krāpnieciskajai shēmai darboties vismaz 16 gadus. Daļa šo pārmetumu ir vietā. Taču iemesli, kas vispār dara iespējamu šādu krāpšanu, ir cilvēku banāla alkatība apvienojumā ar tikpat banālu lētticību, ko nekāda valstiska uzraudzība nevar novērst. 

Medofs (tāpat kā Lavents savulaik) piedāvāja ļoti labus procentus par noguldījumiem. Un daudzu sabiedrībā pazīstamu un it kā nopietnu cilvēku stāsti par to, kā bija uzticējušies Medofam, jo viņš personiski garantējis viņiem noguldījumu drošību un atdevi, ļoti atgādina Paula stāstīto, kā pirms Krājbankas sabrukuma zvanījis tās prezidentam Ivaram Priedītim, kurš apsolījis, ka ar viņa naudu viss būšot kārtībā.

Valstij, proti, parlamentam un valdībai, ir jāuzliek likumu un noteikumu rāmis privātai finanšu un jebkādai citai uzņēmējdarbībai un jāraugās, lai tas tiek ievērots, taču valstisks regulējums neatbrīvo no katra paša atbildības par rīcību ar savu naudu. Vienkāršāk sakot – Raimonds Pauls nevar cerēt, ka citi Latvijas nodokļu maksātāji atdos viņam naudu, kuru pats izvēlējās uzticēt blēžiem un pazaudēja. Lietuvas bankas Snoras un caur to Krājbankas īpašnieka Vladimira Antonova reputācija nevarēja neradīt jautājumus, tāpat kā Laventa reputācija savulaik.

Valstij vispār nebūtu jāglābj ne bankas, ne citi privāti uzņēmumi. Visiem nodokļu maksātājiem nav jāmaksā par dažu neapdomību vai lētticību. Arī Parex gadījumā tā nebija banka, ko valdība «glāba», bet gan visi Latvijas iedzīvotāji, kuri būtu zaudētāji, ja līdz ar Parex sabruktu valsts finanšu sistēma. (Cits stāsts – vai viss tika izdarīts labākajā veidā, taču lēmums bija pamatots.) Krājbanka nav tik nozīmīga, ka tās bankrots var paraut līdzi visu finanšu sistēmu. Tāpēc nav nekādu iemeslu radīt zaudējumus visiem Latvijas iedzīvotājiem, liekot kompensēt bankas noguldītājiem viņu zaudējumus virs valsts garantētajiem 70 tūkstošiem latu.

Pašlaik neizskatās, ka «valsts» jeb FKTK būtu pieļāvusi milzu kļūdas bankas uzraudzīšanā. Arī krīzes situācijā tai nevar pārmest vilcināšanos vai neizlēmību. Lietuvas valdība paziņoja par bankas Snoras pārņemšanu 16.novembrī, un jau nākamajā dienā FKTK uzlika ierobežojumus Krājbankai, bet vēl pēc četrām dienām, 21.novembrī, nolēma apturēt tās darbību.

Toties komisijas saziņa ar sabiedrību bija katastrofāla. Krūmane pamato lēmumu atkāpties ar «radīto spriedzi» ap viņas atrašanos amatā, taču pati šīs spriedzes radīšanai ir izdarījusi visvairāk. Komisija veselu diennakti nedarīja neko, lai skaidrotu situāciju un nomierinātu sabiedrību (ja vien par šādu skaidrošanu neuzskata atsevišķu komisijas pārstāvju izteikumus, ka viss esot kārtībā, Krājbankai problēmu nebūšot). Pat ne elementārāko – ka visi noguldījumi līdz 100 tūkstošiem eiro ir garantēti ar likumu, ka komisija strādā un uz visiem jautājumiem atbildēs preses konferencē rīt vai parīt. 

Informācijas vakuumu aizpildīja dažādi nomaļus stāvoši eksperti, kas neziņu un satraukumu vēl vairāk uzkurināja. Kad pati Krūmane 22.novembrī beidzot parādījās televīzijā, tad gluži vai ar padomju laiku priekšnieku attieksmi, ka – jūs pārāk daudz gribat zināt, kad vajadzēs, pati pateikšu, ko uzskatīšu par vajadzīgu.

Tas ir iemesls, lai atkāptos no amata. Un Krūmanes atkāpšanās ir atgādinājums un paraugs, ka valsts amatpersonu pienākums ir arī informēt sabiedrību un skaidrot savu rīcību jebkurā, bet it īpaši krīzes situācijā. Šajā krīzē FKTK vadītāja nebija šo darbu izdarījusi, tā ka Raimondam Paulam tiktāl taisnība par kārtību valstī. Taču par kārtību valsts iedzīvotāju kabatās un kontos galvenā atbildība tomēr ir pašiem to īpašniekiem. Notikumi ap Krājbanku skaidrāk nekā ikdienā parādīja, ka atbildību par saviem pienākumiem jāspēj uzņemties gan valsts amatpersonām, gan katram tās iedzīvotājam.

Komentārs 140 zīmēs
Pilnīga skaidrība. «Putin! Putin!» skandēja Vienotās Krievijas kongress, un jau trīs mēnešus pirms vēlēšanām zinām, kas būs nākamais Krievijas prezidents.

Antonova banku krahs ir piemērots fons Krievijas elpu aizraujošo investīciju solītāja Šlesera partijas pašlikvidēšanās kongresam šonedēļ.

Drīz vēl viena revolūcija: Arābu līga sola ieviest sankcijas pret Sīriju, Turcija vairs necietīšot tur asinsizliešanu.

Snorry

Posted on novembris 30, 2011 by - Redaktores sleja

Nav tā, ka lietuviešu Snoras bankas un mūsu Krājbankas krahs tikai sagandējis dzīvi simtiem tūkstošiem cilvēku – tas ir atraisījis arī spēju pasmieties par sevi, pat nelaimē nonākot

Internetā esmu manījusi vairākas parodijas par Krājbankas reklāmās solītajiem «visaugstākajiem sirdsmiera procentiem», kas ir tiešām asprātīgas, un galvenais – skaidrāk nekā pirms tam liek apjēgt šo reklāmu manipulatīvo spēku. It kā noņem zvīņas no acīm.

Mans favorīts pēckrīzes radošuma parādē ir lakoniskais leišu «snorry» – tā dienvidu kaimiņi pagājušajā nedēļā ir pārtaisījuši angļu atvainošanās un nožēlas izsaukumu «sorry».

Banku krahā, protams, nav nekā smieklīga. It sevišķi tādā, ko izraisījusi dažu cilvēku alkatīga pārgalvība un nelietība. Kā pusdienu intervijā mums atzīst banku uzraugs, tagad Krājbankas pārvaldītājs Jānis Brazovskis, šī sirmā banka būtu turpinājusi darbu, ja 100 miljoni no tās nebūtu slēpti ieķīlāti, pārkāpjot procedūras un apejot kontroli. Visas kraha sekas vēl pat neaptveram, taču skaidri iezīmējas nākamais lielais «upuris» – lidsabiedrība airBaltic, kuras mazākuma akcionāru, visticamāk, vajadzēs nacionalizēt un valstij būs jāatrod papildu miljoni jau tā nospriegotajā budžetā.

Tomēr bankrots nav beigas. Un tieši tāpēc, ka dzīve turpinās, smiekli ir svētīgi arī šādā brīdī. Tad, ja tie ir paškritika. Ja tie ieliek problēmu plašākā kontekstā un izceļ gaismā kādu greizu aizspriedumu. Ja neļauj iebetonēties graujošās emocijās, kas atslēdz veselo saprātu. Snorry, šādi smiekli māca.

Radars pasaulē

Posted on novembris 23, 2011 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē


Lietuvas Ģenerālprokuratūra lūgusi tiesu uzlikt arestu atsevišķu komercbankas Snoras bijušo vadītāju īpašumiem. Pagājušo trešdien Lietuvas valdība nolēma nacionalizēt Snoras. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite paziņoja, ka caur šo banku noticis «tiešs un apzināts uzbrukums» Lietuvas banku sistēmai. 68,1% Snoras akciju pieder Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam, vēl 25,1% pieder bankas prezidentam Raimondam Baranauskam (attēlā). Bankai Snoras pieder  67,9% Latvijas krājbankas akciju.

Ēģiptes valdība pirmdienas vakarā iesniedza atlūgumu valdošajai militārajai padomei pēc asiņainām sadursmēm starp policiju un protestētājiem, kurās gājuši bojā vairāk nekā 20 cilvēki un ievainoti 1800. Sadursmes starp policiju un protestētājiem, kuri pieprasa valdošajai militārajai padomei nodot varu civilai valdībai, sākās sestdien Kairas Tahrīra laukumā un vēlāk notika arī citās pilsētās.

Šveices prokuratūra gatavojas Francijas koncerna Alstom meitasuzņēmumam Šveicē izvirzīt apsūdzības kukuļdošanā, tajā skaitā par Latvijā dotiem kukuļiem, ziņo laikraksts Le Monde. Elektrostaciju iekārtu un inženierijas koncerns ar savas meitaskompānijas Šveicē Alstom Network Scweiz starpniecību no 2003. līdz 2010.gadam esot samaksājis miljoniem latu vērtas summas kukuļos ārvalstu amatpersonām, izmantojot konsultāciju firmu un starpnieku tīklu.

Eiropas Centrālā banka pagājušajā nedēļā gandrīz divas reizes palielinājusi eiro zonas valstu obligāciju uzpirkšanu, cenšoties samazināt to ienesīgumu un cīnoties ar parādu krīzi, kas draud izraisīt recesiju eirozonas ekonomikā. ECB iegādājusies obligācijas gandrīz astoņu miljardu eiro vērtībā.

Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas prezidenti piektdien Maskavā parakstīja deklarāciju, kas paredz izveidot Eirāzijas Ekonomisko telpu. Ceremonijā Kremlī Dmitrijs Medvedevs, Aleksandrs Lukašenko un Nursultans Nazarbajevs arī parakstīja līgumu par Eirāzijas Ekonomiskās komisijas izveidošanu. Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins septembrī pauda vēlmi izveidot Eirāzijas Savienību, kurā apvienotos bijušās padomju republikas.

Spānijā svētdien notikušajās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās uzvarējusi opozīcijā esošā labēji centriskā Tautas partija, pārspējot pašlaik valdošo kreisi centrisko Sociālistisko strādnieku partiju, kura piedzīvojusi vēsturē smagāko vēlēšanu zaudējumu. Tautas partija ieguvusi 45% balsu un absolūto vairākumu parlamenta apakšnamā, proti, 186 vietas no 350. Sociālistu partija ir ieguvusi 29% balsu, kas tai dod tikai 110 vietas parlamenta apakšnamā.

Arābu līga ir noraidījusi Sīrijas prasību mainīt miera plānu, kurš paredz nosūtīt uz šo valsti 500 novērotājus situācijas izvērtēšanai. Arābu līga pagājušo trešdien paziņoja, ka Sīrijai triju dienu laikā jāizbeidz «asiņainās represijas» pret protestētājiem, jāizved bruņotie spēki no nemierīgajām pilsētām, jāsāk sarunas ar opozīciju un jāielaiž valstī novērotāji, citādi tiks noteiktas sankcijas pret Sīriju. Valstī kopš marta vidus notiekošajos protestos gājuši bojā vairāk nekā 3500 cilvēku.

Lībijas Pagaidu pārejas nacionālā padome grib, lai sagūstītais gāztā diktatora Muammara Kadāfi dēls Saifs al Islāms tiktu tiesāts Lībijā, nevis Starptautiskajā krimināltiesā (SKT), paziņojis pagaidu valdības tieslietu ministrs. SKT ir izsludinājusi meklēšanā Saifu al Islāmu Kadāfi, kurš kopā ar vairākiem miesassargiem sestdienas naktī tika aizturēts Lībijas dienvidos.

Radars Latvijā

Posted on novembris 23, 2011 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome pirmdien apturēja visu Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu, bet Valsts policijas sāktajā kriminālprocesā par bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu ir apcietināts bankas priekšsēdētājs Ivars Priedītis un aizturēti arī pārējie bankas valdes locekļi – Mārtiņš Zalāns, Svetlana Ovčiņņikova un Dzintars Pelcbergs. Konstatēts līdzekļu iztrūkums ap 100 miljoniem latu. Par aizdomās turamo lietā atzīts arī bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs.

Trīs nedēļu laikā, no 1. līdz 21.novembrim, par ierosinājumu Satversmē noteikt krievu valodai oficiālo statusu parakstījušies 78 279 vēlētāji, informē Centrālā vēlēšanu komisija. Likumprojekts «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» tiks iesniegts Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji.

Saeima Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā iecēla Jaroslavu Streļčenoku. Par kandidatūru balsoja 92 deputāti, pret nebalsoja neviens deputāts. J.Streļčenoks sācis strādāt KNAB 2003.gadā, no 2005.gada ieņēmis KNAB valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieka amatu, kopš 2007.gada bijis KNAB ētikas komisijas priekšsēdētājs.

Latvijā un Lietuvā trešajā ceturksnī bijusi otrā straujākā ekonomikas izaugsme Eiropas Savienībā, liecina Eurostat ātrā novērtējuma dati. Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni Latvijas un Lietuvas IKP pieaugums bijis vienlīdz straujš – 1,3%. Vēl spēcīgāka izaugsme – 1,9% – reģistrēta Rumānijā, bet trešais labākais rādītājs bija Igaunijā – 0,8%.

Rīgas dome nākamā gada budžetā plāno 37 miljonu latu deficītu, kas tikšot nosegts par pašvaldības uzkrājumiem. Ieņēmumi plānoti 431 miljona latu apmērā, bet izdevumi – 468 miljonu latu apmērā. Nākamā gada nogalē pilsētas uzkrājumi būs sarukuši līdz 25 miljoniem latu, pirmdien pēc budžeta komisijas sēdes pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).

Sociāldemokrātisko partiju Saskaņa turpinās vadīt Jānis Urbanovičs, kurš bija vienīgais kandidāts uz šo amatu partijas kongresā sestdien. Par viņa vietniekiem kongress ievēlēja Valēriju Agešinu un Sergeju Dolgopolovu. Saskaņa kopā ar Alfrēda Rubika sociālistiem veido apvienību Saskaņas centrs.

Ģenerālprokuratūra ir saņēmusi un izvērtē portāla Kompromat.lv iesniegumu par Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) iespējamām nelikumīgām darbībām, sūtot dažādu informāciju kādreizējam Krievijas vēstniecības padomniekam Aleksandram Hapilovam (attēlā), kurš 2009. gada pavasarī bija spiests pamest Latviju. Portāla rīcībā esot nonācis «tūkstošiem» Ušakova e-pastu. Pēc dažu vēstuļu publicēšanas pagājušās nedēļas brīvdienās portāls esot cietis no hakeru uzbrukuma.

Vienotības valde pirmdien partijas priekšsēdētājas amatam izvirzījusi pašreizējo tās vadītāju un Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu. Vairāki Vienotības pārstāvji par partijas līdera kandidātu bija minējuši premjerministru Valdi Dombrovski, taču viņš ir norādījis, ka viņam nav šādu plānu. Vienotības kongress notiks 26.novembrī Tukumā.

Tautas partija Rīgas Centra rajona tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu. Taču pieteikums līdz 12.decembrim atstāts bez virzības, jo organizācija nav iesniegusi visus nepieciešamos pierādījumus un nav samaksājusi 50 latu valsts nodevu par pieteikuma iesniegšanu.