Katram savi pienākumi un atbildība – gan banku uzraugiem, gan noguldītājiem
Kādas attiecības ir Raimondam Paulam ar nu jau no amata aizejošo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju Irēnu Krūmani? Komponista paša ieskatā acīmredzot pavalstnieka un gādīga priekšnieka attiecības. Jo Krūmane un viņas vadītā komisija iznāk esam tā «valsts», kura Paula ieskatā neesot pienācīgi pieskatījusi viņa naudu, ko viņš bija uzticējis Latvijas krājbankai.
Pauls laikam ir slavenākais Krājbankas privātais klients. Viņš bankā glabājis 739 tūkstošus latu, bet nu ir sašutis par finanšu ministra Andra Vilka teikto, ka katram pilsonim pašam kritiski jāizvērtē, kādai bankai uztic naudu. Un aizrāda, ka, redz, Parex banku valsts gan glāba, bet Krājbanku neglābj. «Kas tad tā ir par valsti?» viņš retoriski vaicā. Un secina: «Sapratis esmu vienu – valstī kārtības nav.»
Paulam ir bagāta neizdevušos attiecību pieredze ar bankām. Savulaik pazaudējis prāvus noguldījumus Bankā Baltija un Latintrādes bankā, kad tās bankrotēja 1995.gadā. Taču viņa uzdotie jautājumi ir aktuāli ne tikai viņam pašam. Un ne tikai Latvijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.