Bagātākais īrs Šons Kvins savā ziņā personificēja dzimtās zemes uzplaukumu, tagad viņš simbolizē Īrijas ekonomikas krahu
Zaļajā Fermanas apgabalā Īrijas ziemeļos nav nekā dižāka par Vareno Kvinu. Tieši tā draugi mēdz dēvēt izmanīgo konglomerāta vadītāju. Biznesmeņa kritiķi izvēlas citus apzīmējumus, piemēram, «viltīgs nelietis». Taču gan vieni, gan otri nenoliedz faktu, ka Šons Kvins ir bagātākais cilvēks Īrijā, pareizāk – bija bagātākais.
Pat tagad, kad valsts piedzīvo grūtus laikus, viņa dzīvesstāsts ir gluži kā leģenda – īsta ķeltu pasaka cilvēkiem, kas gatavi darīt jebko, lai dzīvē izsitos uz augšu. Galu galā Kvins ir lauksaimnieka dēls, kas kļuva par karjera saimnieku un ar grants, smilšu un, jā, arī vecmodīgas mantkārības palīdzību kļuva par miljardieri.
Tā viņam veicās līdz brīdim, kad pēkšņi viss sāka brukt.
Kvins (65) tagad apgalvo, ka kopš Īrijas ekonomikas smagās piezemēšanās viņš ir zaudējis gandrīz visu: savu biznesa impēriju, kurā ietilpst cementa rūpnīcas, vēja enerģijas stacijas un viesnīcas, arī privāto helikopteru un lidmašīnu Falcon. Neveiksmīgās investīcijās viņš zaudēja lielas summas, un tiesa Belfāstā pērn novembrī pasludināja viņa bankrotu. Kvinam pašam palikuši vairs tikai 11 000 eiro, vecs mersedess un 166 akri zemes (aptuveni 670 km2).
Vismaz tā saka viņš pats. Taču Dublinas finanšu institūcija, kas agrāk bija pazīstama kā Anglo Irish banka, norāda – bagātnieka apgalvojumi ir, maigi sakot, maldinoši. Baņķieriem ir pamatotas aizdomas, ka Kvins un viņa ģimene aizvien slepeni kontrolē vērtīgus aktīvus, kuru vidū ir gan liels iepirkšanās centrs Ukrainā, gan nekustamie īpašumi Indijas Silīcija ielejā.
Tieši tāpēc baņķieri ir sākuši paslēpto īpašumu globālas medības. Anglo Irish banka, kas pati iekūlās lielās problēmas un tika nacionalizēta, apgalvo: Kvinu ģimene ir tai parādā 2,8 miljardus eiro, tāpēc banka darīs visu iespējamo, lai atgūtu zaudēto naudu un atdotu to īru nodokļu maksātājiem.
Dīvainas sakritības
Var teikt, ka Kvins personificēja Īrijas ekonomikas bumu, bet tagad – tās finanšu krahu. Bankas dāsni un nevērīgi aizdeva naudu tādiem nekustamo īpašumu attīstītājiem un investoriem kā Kvins, taču, kad burbulis beidzot plīsa, kredītiestāžu kabatās parādījās 70 miljardu eiro liels caurums. Tieši tik lielus aizņēmuma kredītu ņēmēji vairs nevarēja vai negribēja atmaksāt. Vispirms finanšu industrijai palīgā steidzās Īrijas valdība, bet, kad ar to bija par maz, talkā nāca arī Eiropas Savienība un Starptautiskais Valūtas fonds. Īrijas ekonomika aizvien ir nestabila. Bezdarba līmenis pārsniedz 14%. Privātmāju cenas ir nokritušas par 60% no to augstākā punkta. Aizvien dzirdama kurnēšana, ka pie notikušā ir vainīgi gan aizdevēji, gan kredītņēmēji.
Viena lieta gan ir skaidra: Kvina biznesa stāsts ir pilns jaunu pārsteigumu. Gandrīz ikviens bankas mēģinājums atgūt aktīvus, kas kalpoja kā ķīla aizņēmumiem, iekūlies dīvainās un reizēm pat vardarbīgās problēmās. Pērn aprīlī, kad banka centās pārņemt miljardiera holdinga kompāniju Quinn Group, buldozers sagrāva firmas galvenā biroja žogu Ziemeļīrijas ciemā Derilinā, kur Kvinu ģimenei pieder lauku mājas jau piektajā paaudzē. Dažus mēnešus vēlāk spridzeklis sadragāja BMW markas auto, kas piederēja bankas ieceltajam pārvaldniekam. Decembrī kravas auto ietriecās kompānijas ēdnīcā.
Neviens nezina, kas vainojams šajos vandalisma aktos. Kvins un viņa ģimene publiski izteikušies, ka nosoda vardarbību. Tiesai iesniegtajos dokumentos miljardieris rakstīja, ka ir spiests iet garām savas firmas birojam gandrīz katru dienu un tas sagādā smaga zaudējuma sāpes. «Man vairs nepieder uzņēmumi, kuru radīšanai esmu ziedojis visu savu dzīvi.»
Taču viņa bijušie aizdevēji šādas gaušanās neņem par pilnu, jo uzskata, ka Kvins aizvien slepus veic dažādus manevrus, lai nosargātu to bagātību, par kuru citiem nemaz nav īstas nojausmas. Baņķieri stāsta, ka Kvins, piemēram, caur ārzonu firmām centies apstādināt kreditoru mēģinājumu pārņemt viņa impērijas īpašumus ārzemēs. «Tā ir kā šaha spēle trīs dimensijās,» saka britu grāmatvedis Ričards Vudhauss, kas vada Anglo Irish bankas «reinkarnāciju» – Irish Bank Resolution Corporation. Tai uzdots sadzīt pēdas un pārņemt Kvina holdingam piederošos starptautiskos īpašumus.
Pret viņiem ir nostājusies arī Šona Kvina sieva Patrīcija un pieci pieaugušie bērni – ģimene apgalvo, ka nav neko parādā Irish Bank Resolution Corporation, jo neesot sapratuši, ko īsti dara, kad parakstīja Kvinam izsniegto aizdevumu papīrus.
Abas puses principā nespēj vienoties nevienā jautājumā – pat par to, ko cits citam esot teikuši. Kad pērn aprīlī baņķieri paziņoja Kvinam, ka gatavojas pārņemt kontroli viņa konglomerātā, miljardieris esot atcirtis, ka cīnīsies pretī kā stūrī iedzīta žurka. Tā stāsta baņķieri. Savukārt Kvina meita Aoife atceras, ka atbilde bijusi poētiskāka: «Ja suni iespiež stūrī, viņš sāk riet.»
Pats Šons Kvins, kas arī agrāk intervijas sniedzis reti, no komentāriem atsakās.
Īstajā vārdā Džons Ignācijs Kvins pamatu savam biznesam lika 1975.gadā, kad aizņēmās 100 īru mārciņas, lai izveidotu grants karjeru tēva lauku saimniecībā. Nākamajos 30 gados viņš izveidoja globālu impēriju. Pēdējā desmitgadē, kad Īrija piedzīvoja strauju uzplaukumu, Kvins diezgan nevērīgi aizņēmās miljonus jaunām investīcijām. Viņa lielākais kreditors bija Anglo Irish banka.
Cerot uz ātru peļņu, viņš lika likmes arī uz tā dēvētajiem derivatīviem – finanšu instrumentiem, kas pirms pāris gadiem izrādījās letāli arī lieliem uzņēmumiem Atlantijas okeāna otrā krastā. Interesanti, ka Kvina spekulāciju objekts bija diezgan savdabīgs – izmantojot aizdoto naudu, viņš lika likmes uz pašas Anglo Irish bankas akciju nākotnes cenu. Šādi darījumi var būt ārkārtīgi ienesīgi, ja akciju cena virzās investoram vēlamā virzienā, taču var arī sagādāt nepatikšanas, ja to vērtība krīt. Kvinam tas viss pārvērtās par īstu kataklizmu. Viņš pazaudēja daudz naudas, turklat Īrijas dziļā recesija viņa impēriju burtiski nospieda uz ceļiem.
Tagad Kvinu ģimene apgalvo, ka Anglo Irish izsniegtie kredīti ir spēkā neesoši: banka pati esot nevērīgi izdāļājusi naudu, tā cerot, ka Kvina manevri finanšu tirgos palīdzēs palielināt bankas akciju cenu. Viņuprāt, tieši Anglo Irish un nevis Šons ir īstais blēdis.
«Ja viņi varētu, tad, droši vien, vainotu manu tēvu arī par Eiropas krišanu,» saka Aoifa (30), ceturtā no pieciem Kvina bērniem. Visi pieci, kā arī divu meitu znoti, tagad ir zaudējuši akcijas un padzīti no saviem posteņiem, ko ieņēma vairākās Kvina kompānijās. «Es zinu, ka viņš nav eņģelis un nav bez vainas, taču banka, šķiet, grib viņu vienkārši iznīcināt visiem iespējamiem līdzekļiem.»
Abas puses pērn novembrī klupa viena otrai matos, kad bankrota lietu izskatīja tiesa Belfāstā. Kvini gribēja, lai lietu izskata tieši Ziemeļīrijā, kur Šons ir dzimis un uzaudzis, jo tur likumi nosaka, ka bankrotējis uzņēmējs drīkst atgriezties biznesā pēc 12 mēnešiem. Bagātnieks devis mājienus, kā tieši to arī plāno darīt. Savukārt banka uzstāj, ka svarīgāks būs spriedums Īrijā, kur mājo Kvina biznesa impērija, taču tur aizliegums atsākt uzņēmējdarbību ir spēkā 12 gadus. Tiesa lietu izskatīs šāgada sākumā.
Kopumā rodas sajūta, ka abas puses spēlējas kā kaķis ar peli. Tikai nav īsti skaidrs, kurš ir pele un kurš – kaķis.
Kā spiegu romānā
Viens no kreditoru lielākajiem izaicinājumiem ir Quinn Group mērogs: tās starptautisko īpašumu portfelī ir vairāk nekā 70 kompānijas 14 valstīs. Gandrīz katru nedēļu parādu piedzinēji saņem ziņojumus par to, ka viņu pieteikumi jau tikuši apstrīdēti. Visbiežāk kāda trešā puse paziņo, ka konglomerāts it kā tai esot parādā iespaidīgas summas, un, dīvainā kārtā, tās vienmēr cipars ciparā sakrīt ar īpašuma vērtību, ko cenšas atgūt banka. Dažos gadījumos uzņēmumu akcijas un izšķirošās balss tiesības ir nodotas kādam citam, piemēram, iemainot tās pret 380 eiro vērtu Sony datoru.
«Reizēm ir tāda sajūta, ka es konspektēju Aukstā kara spiegu romānu, nevis pilsētattīstības un finanšu darījumus,» saka Dublinas universitātes ekonomists Brendans Viljamss, kas pēta Īrijas nekustamā īpašuma tirgus kraha sekas. «Nobāl pat jaunais spiegu trilleris Skārdnieks, drēbnieks, zaldāts, spiegs.»
Piemēram, Irish Bank Resolution Corporation ar grūtībām cenšas atgūt kontroli pār piecus miljonus dolāru vērtu zemes īpašumu Indijas pilsētā Haiderabadā, kur bija plānots celt viesnīcu. Kāds ir iesniedzis tiesā pretprasību, un kreditori nemaz nezina, kas aiz tās stāv – kompānija, kas apstrīd pārņemšanu, ir reģistrēta Apvienotajos Arābu Emirātos, kur ziņas par direktoriem ir slepenas.
«Tas ir ļoti uzkrītoši, ka ievākt informāciju kļūst grūtāk ar katru dienu,» saka Roberts Dikss, kuru banka iecēlusi par Quinn Holdings Sweden AB vadītāju Zviedrijā – tur šo uzņēmumu Kvins savulaik nodibināja, lai samazinātu nodokļus. «Mums nav ne jausmas, kurš ir visas šīs sistēmas smadzenes, bet nav šaubu, ka tas ir gudrs cilvēks un ļoti apņēmīgs,» secina Dikss.
Kad pienāca 2008.gada krīze, Varenais Kvins aizvien jutās ērti. Viņa personisko turību žurnāls Forbes lēsa ap 6 miljardiem dolāru, un viņa kompānijas nodarbināja gandrīz 6000 cilvēku. Starp viņiem bija arī pieci bērni, kas tēva firmās sāka strādāt jau pusaudžu vecumā, vispirms lasot akmeņus ieplānotajā golfa laukumā.
Kvins reti uzstājas publiski. Taču 2005.gadā nolasīja pravietisku runu par savu krampjaino biznesa stilu. «Pieļauju, ka mani vienmēr ir vadījusi mantkārība. Es nekad neesmu bijis laimīgs ar to, kas man jau ir, un vienmēr meklēju jaunas iespējas.»
Pagājušajā rudenī, kad Šons Kvins stāvēja pie tiesas Belfastā, uzņēmēja balss jau skanēja citādi. Viņš žēlojās, ka kļuvis par nejaušu upuri globālajai finanšu panikai, kas nogremdēja arī Īrijas ekonomiku. «Man līdzīgi cilvēki naivi noticēja, ka visu laiku atradīsimies virsotnē, un aizņēmās pārāk daudz naudas, noticot banku solījumiem.»
Neņemot vērā pēdējā laika problēmas, agrārajos un dziļi ticīgajos pierobežas apgabalos gar Ziemeļīrijas un Īrijas robežu Kvins joprojām bauda kulta personas statusu. Viņš šajā savulaik nabadzīgajā reģionā, ko bieži satricināja Īru Republikāņu armijas šāvieni un bumbas, radīja jaunas darbavietas. Viņu uztvēra kā miljardieri, kas nav zaudējis saites ar vienkāršo tautu – parasts vīrs, kas katru nedēļu spēlē pokeru ar draugiem, atbalsta vietējo futbola klubu, ignorē pasākumus ar slavenībām un lūdzis, lai viņu apglabā dzimtā ciema katoļu draudzes kapsētā.
Viņa meita Aoife un viņas māsa Kiara (35) apgalvo, ka tēvs saviem bērniem ir ieaudzinājis darba tikumu. Divas stundas garā intervijā savā Dublinas birojā, klātesot arī sabiedrisko attiecību speciālistam, abas māsas kaismīgi aizstāv tēvu, kas, viņuprāt, arī pašreizējā murgā ir iekūlies nejauši.
«Mans tēvs nenogurstoši strādāja septiņas dienas nedēļā un uzbūvēja kaut ko reālu un sabiedrībai noderīgu, pats stāvot uz ceļiem,» saka Kiara, kurai ir medmāsas diploms, bet kas strādāja sava tēva apdrošināšanas kompānijā līdz brīdim, kad sākās, bērnu vārdiem runājot, «Kvinu izravēšana».
«Mans tēvs nekad nav ņēmis pat divu nedēļu atvaļinājumu,» turpina Kiara. «Nekad.»
Viņas māte Patrīcija Belfāstas tiesā neveiksmīgi centās skaidrot, ka nav personiski atbildīga par kādu neatmaksātu 3 miljonu aizdevumu. Patrīcija apgalvoja, ka parak-stījusi dokumentus bez izlasīšanas, jo vīrs teicis, ka viss būs kārtībā. Tiesnesis Pīters Kellijs, to dzirdot, citēja misteru Bamblu no Olivera Tvista: «Ja likums kaut ko tādu prasa, tad likums ir īsta pakaļa.»
Lamatas parādu piedzinējiem
Kvini tagad cenšas radīt iespaidu, ka ģimenē uzticējušies cits citam un nav zinājuši, kādos darījumos ielaižas. Irish Bank Resolution Corporation vadītāji gan zīmē citu ainu. «Viņi cenšas iestāstīt, ka aizdevumi nebija juridiski precīzi un tāpēc viņiem tie nav jāatmaksā,» stāsta izpilddirektors Maiks Einslijs. «Tajā pašā laikā viņi tagad ir ierāvuši mūs dažādās prāvās, kurās cenšas atkarot un pārņemt savā kontrolē dažādus īpašumus no bankas, tātad arī nodokļu maksātājiem.»
Saskaņā ar tiesu dokumentiem un dažādās intervijās teikto, noprotams: kamēr banka plānoja pārņemt kontroli Quinn Group, Kvins un daži viņa uzticamākie padotie steigšus sāka gatavoties ļaunākajam scenārijam. Roberts Dikss, kas tagad pārvalda Quinn Holdings, stāsta, ka nesen viņa rokās negaidīti nonāca dokuments, kas rakstīts tikai pāris nedēļas pirms uzņēmuma pārņemšanas. Uz tā ir norāde Pilnīgi slepeni, un tas ir rakstīts uz datora, kuram piekļūt varēja tikai pieci augstākstāvošie vadītāji no Kvina kompānijas. Tajā ir aprakstīts plāns, kā jāizveido jauna korporatīvā struktūra Cranaghan Foundation, kuras paspārnē jāreģistrē konglomerāta starptautiskie īpašumi uz Kvina mazbērnu vārda. Šī darījuma juridisko pusi kārtoja kāds zviedru advokātu birojs, kas pieļāva kļūdu – sagatavotos dokumentus tas nejauši nosūtīja jau pārņemtā holdinga jaunajai vadībai.
«Mums ir pamatotas bažas, ka šī jaunā struktūra ir radīta, lai iztukšotu agrākās kompānijas, pārņemtu vērtīgākos aktīvus un paslēptu tos kreditoriem nesasniedzamā vietā,» stāsta grāmatvedis Ričards Vudhauss.
Cranaghan nosaukums jau uzpeldējis prāvā par Maskavas augstceltnes Kutuzova torņa pārņemšanu – tās īpašnieki sasteigti nomainīti caur četrām firmām Zviedrijā, Kiprā un Krievijā. Ar līdzīgu pretestību kredītu piedzinēji saskārušies arī Ukrainā, kur Kvinam piederēja vēl padomju laikos celts tirdzniecības centrs. Bankas ieceltajam izpilddirektoram tika liegta ieeja lielveikala galvenajā birojā un vecā menedžmenta komanda nolīga apsardzes firmas, lai to nodrošinātu.
Pirms pāris nedēļām tiesa Kijevā akceptēja kādas līdz tam nedzirdētas Britu Virdžīnu salās reģistrētas firmas Lyndhurst Development Trading prasību, ka tai pienākas 45 miljonus dolāru vērtas daļas tirdzniecības centrā. Īru banka šo spriedumu nosauca par «veidu, kā legalizēt ārvalstu investoru veiktu laupīšanu.» Tiesa Ziemeļīrijā nezināmas firmas prasību ir apturējusi, jo bankas advokāts apsolījis sagādāt pierādījumus, ka notikusi krāpšana. Pārvaldnieks Dikss personīgi nosūtīja aicinājumu Ukrainas premjeram, savukārt Īrijas premjers Enda Kanijs šo jautājumu aktualizēja vizītē Kijevā, tiekoties ar Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču.
Kvini apgalvo, ka šajās slepenajās cīņās neesot iesaistīti. Saceltā jezga esot baņķieru pirksts, kas sazvērējušies pret turīgo ģimeni. «Es zinu, ka viņi vajā manu tēvu, taču pie reizes vēlas pazudināt arī mūs visus,» saka Aiofe Kvina. «Tā vairs nav parādu atgūšana. Tā jau ir pārvērtusies par mafijas stila vendetu.»
Banka, protams, norāda, ka šajā lietā nav nekā personīga. Grāmatvedis Vudhauss apgalvo, ka savas 30 gadu ilgās pieredzes laikā nekad nebija piedzīvojis tādu sarežģītu cīkstēšanos par tik «neķītriem» parādiem.
Lai arī kāds būs iznākums, vairumam īru, kas galu galā ir spiesti kolektīvi apmaksāt pazaudēto aizdevumu rēķinus, notiekošais atsauc prātā kādas vecas Boba Dilana dziesmas vārdus: «Jūs varat būt nabags, jūs varat būt bagāts, bet jūs neesat redzējuši neko tādu, kāds ir Varenais Kvins.»
