Valdībā ieprogrammētā politiskās atbildības neskaidrība rada dīvainus lēmumus
Simt dienas kopš valdības apstiprināšanas šķiet atzīmēšanas vērtas apaļu skaitļu maģijas cienītājiem. Tam maz sakara ar ASV prezidenta Rūzvelta savulaik slēgto «jauno vienošanos» ar amerikāņu tautu, lai dod viņam simt dienas pēckara ekonomiskās krīzes pārvarēšanai nepieciešamo likumu pieņemšanai. Latvijā pašlaik diezin vai būtu kaut kā īpaši jāatzīmē valdības trīs mēneši un pusotra nedēļa. Taču Valda Dombrovska valdībai šā termiņa galā iekrita divi notikumi, kuri liek pavērtēt tās darbības principus.
Šie notikumi nav «vēsturiski» un nav arī vienlīdz nozīmīgi. Viens ir koalīcijas 30 deputātu pieteikums Satversmes tiesai par tā dēvēto valodas referendumu, par kuru tiesa pagājušonedēļ pieņēma lēmumu. Otrs ir Zatlera partiju pametušā «sešinieka» vadoņa Klāva Olšteina iecelšana Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra amatā. Abi tik dažādie notikumi tomēr spilgti parāda valdības koalīcijas izpratni par politisko atbildību, ko var raksturot kā vaļīgu un izkliedētu.
Dombrovskis ir neapšaubāms valdības vadītājs tiktāl, ciktāl jāvada budžets un finanses. Taču citas lietas, šķiet, labprātāk atstāj kārtot jebkuram, kam interese un uzņēmība to darīt. Varam nešaubīties, ka daudziem ir. Šie divi minētie piemēri vien jau parāda, ka tas arī izdodas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.