Žurnāla rubrika: Svarīgi

Kotlete ir katalizators

Posted on augusts 22, 2012 by - Pusdienās

2011.gadā Latvijā apprecējušies 10 760, bet izšķīrušies 8302 pāri – divreiz vairāk nekā 2010.gadā. Psihoterapeits Gatis Bušs min iemeslus, kāpēc tā

Slikti izceptā kotlete, ko anekdotēs piesauc kā vissmieklīgāko šķiršanās iemeslu, psihoterapeitam Gatim Bušam it nemaz nešķiet smieklīga. «Tik banāla piemēra manā praksē nav,» viņš precizē. Tad turpina: «Patiesībā tā nav tiesa, ka cilvēki šķiras «kotletes» dēļ. Iemeslus, kādēļ vēlas šķirties, cilvēki bieži pat sev nav noformulējuši. Ir tikai sajūta, ka kopā «vairs nevar». Sajūtu izmērīt nevar. Kotleti var. Tāpēc gadās, ka tieši nebūtisks sīkums attiecībām pieliek punktu.»

Psihoterapijas praksē Pārdaugavā Gatis Bušs strādā kopā ar sievu Ilonu Bušu. Abi ir tik mierīgi un smaidīgi, ka šķiet – zināšanas par laulības dzīves psiholoģiju viņiem pašiem noteikti dod iespēju saprasties ideāli! «Tā nav,» smejas Bušs. Un atstāsta, kā nesen viens paziņa izmetis, ka psihoterapeitiem droši vien ir laimīga laulība, jo viņi zina «visas tās štučkas». «Tas labākais ir, ka ar štučkām neko nevar izdarīt. Jo otrs tās pazīst. Es nedomāju, ka terapeitiem ir vieglāk, citreiz varbūt pat grūtāk,» viņš ir atklāts. Bušam psihoterapijas privātprakse Rīgā ir jau 20 gadus. 

Vai lielais šķiršanās skaits Latvijā liecina, ka izšķirties cilvēku uztverē – tas ir viegli? «Tas nav viegli,» saka Bušs. «Cilvēks cerēja uztaisīt sev ligzdiņu, bet nekā. Apkārtējie neko sliktu nesaka, bet iekšēji pašam vienalga ir sajūta, ka «no laba cilvēka jau nešķiras.» Atšķirībā no padomju laika, kad šķirties bija nesmuki, tagad tas kļuvis vairāk par cilvēka personīgo jautājumu,» skaidro psihoterapeits. Viņš uzsver, ka ļoti liela ietekme, noliedzam to vai nē, ir vecākiem – kā viņi izturas pret to, ka pieaugušie bērni varētu sadomāt šķirties. «Ne tikai jauniem cilvēkiem, arī četrdesmit, piecdesmit gadus vecajiem ir svarīgs vecāku viedoklis. Vecākā paaudze dzīvojusi laikos, kad šķirties bija slikti. Redzēt norūpēšanos, pārmetumus savu vecāku acīs ir grūti. Vecāki ir ļoti īpaši cilvēki mums katram, lai cik brīvi mēs justos,» – tā Bušs. 

Mūsdienās cilvēkiem ir vieglāk izšķirties, jo mazāk kā vecos laikos saista materiālie apstākļi, baznīcai vai vecākiem dotie solījumi. «Jūtas – te tās ir, te pazūd. Laulība mūsdienās ir trauslāka tāpēc, ka tas ir emocionāls, nevis pragmatisks lēmums. Senākos laikos, kad precējās, jo tā izlēma vecāki, vai arī precējās reliģisku motīvu dēļ, laulības bija noturīgākās. Tās balstījās uz kaut ko stabilāku, nekā jūtas. Šobrīd tā nav,» saka Bušs. 

«Mēdz teikt, ka iemīlēties ir viegli, bet mīlēt grūti. Tas, ka daudzi cilvēki spēj tikai iemīlēties, bet mīlestībā izturēt sarežģījumus viņiem ir grūti, arī ir fakts. Kā pasakās: beigas tajās parasti pienāk tad, kad viss labais ir noticis. Ne velti pasakas beidzas tieši tā. Un daudzi cilvēki apprecoties cer dzīvot kā pasakā. Kad sākas dzīve «pēc pasakas», tas ir īsts izaicinājums: augt šajās attiecībās. Vēl ir iespēja pie pirmajām grūtībām tās pamest – tajā brīdī divi cilvēki pazaudē visu to, kas viņus sagaidītu «aiz ceļa līkuma»,» pārdomās dalās psihoterapeits. Neizšķiršanās var dot jaunu redzējumu, pilnīgi jaunu attiecību attīstības iespēju.

Vai Bušs saredz šķirto laulību skaita pieaugumam saistību ar ekonomisko krīzi, kas iestājās pēc eiforijas pilnajiem treknajiem gadiem? «Līdzīgi kā kotlete, materiālās grūtības ir tikai katalizators. Tas liek cilvēkiem dzīvot savādāk. Kā mēs varam dzīvot pa jaunam, kad naudas vairs nav tik daudz un iespējas vairs nav tik lielas? Tas ir kārtējais līkums, kas cilvēkus vai nu izšķir, vai dod viņiem jaunu apvāršņu iespēju,» viņš skaidro. Savā praksē Bušs nav novērojis trekno gadu orģiju sekas un nedomā, ka pagājušajā gadā masveidā šķīrās tie, kuri apprecējās ap 2008.gadu.

Vai lēmumā par šķiršanos var saskatīt dzimumu lomas? Bušs stāsta, ka vīriešu un sieviešu atšķirīgums izpaužas šādi: vīrieši daudz nerunā, bet pieņem lēmumu un rīkojas. Sievietes cenšas runāt, izsaka savus apsvērumus un šaubas, pirms spert izšķirošo soli. Taču nav tā, ka varētu novērot: iniciatīvu šķiršanās lēmumā vairāk izrāda viens vai otrs dzimums. «Apmēram līdzīgi,» spriež psihoterapeits. 

Uz konsultācijām, lai risinātu attiecību problēmas, pie Buša vairāk nāk vīrieši, nevis sievietes. «Izrādās, viņi runā!» smejas ārsts. Tas mainījies, salīdzinot ar deviņdesmitajiem gadiem, kad pie psihoterapeitiem vairāk vērsās sievietes. Vīriešos toreiz vēl valdīja stereotips, ka runāt par savām jūtām ar kādu citu ir sievišķīgi.

Tad jau sievietes var uzgavilēt: aizvien vairāk ir tādu vīriešu, kuri ir gatavi runāt par dzīves emocionālo pusi? Bušs domīgi groza galvu: «Kad vīrieši sāk runāt, sievietes ne vienmēr grib dzirdēt to, ko viņi saka! Nerunāšana ir tas, ko sievietes pašas bieži vien sagaida, jo «es esmu trausla, es neizturēšu!» Nu un tad viņi nerunā – saudzē.»

Vai iespējams konstatēt, kas ir to pāru veiksmes pamatā, kuri laimīgā laulībā pavada trīsdesmit un vairāk gadus? «Man tad prātā gadījums ar Nīči, kuram draugs reiz uzticējis savas šaubas – precēt kādu sievieti vai ne? Nīče viņam ieteicis – ja vari iedomāties, ka tev ar šo sievieti līdz mūža galam būs par ko runāt, preci viņu! Jo viss pārējais ir īslaicīgs.»

Ārsts arī iesaka atcerēties, ka ir situācijas, kurās šķiršanās ir vienīgais iespējamais risinājums, piemēram, kad notiek psiholoģiska vai fiziska vardarbība – tad attiecības jāpārtrauc nekavējoties, jo «vardarbībai ir tendence pieaugt. Iesita vienreiz, iesitīs vēl.» Jāšķiras arī tad, kad nekas briesmīgs šķietami nav noticis, bet atsvešināšanās nonākusi tiktāl, ka atpakaļceļš vienam pie otra, ja vispār iespējams, būtu ļoti sarežģīts.

Ēdienkarte
Kafija
Tēja

Ir jautā

Posted on augusts 22, 2012 by - Viedoklis

Kur no Londonas jānonāk WikiLeaks līderim Asanžam – Ekvadorā vai Zviedrijā?


Kārlis Streips, žurnālists:
Man liekas, ka Asanžs būtu jāatbrīvo, jo visas apsūdzības ir baltiem diegiem šūtas. Ir jāatzīst šī procesa politizācija, un, ja cilvēks ir lūdzis politisko patvērumu Ekvadorā, Lielbritānijai nebūtu tiesību iejaukties.

Valters Sīlis, režisors:
Situācija ir brīnišķīgs piemērs tam, ka izrādās – Ekvadorā ir augstāki preses brīvības principi nekā Lielbritānijā un ASV kopā. Tas, ka, Asanžam nonākot Zviedrijā, viņš tiks izdots ASV, ir labi redzams, tāpēc grūtāk izdarāms.

Ilmārs Poikāns, Neo:
Asanžs pelnījis kādu laiku mierīgi atpūsties mājās. Mēs nezinām, kas un kā ir noticis, bet nešaubos, ka pret viņu vērsta vajāšana pašā augstākajā līmenī. Kāds pamats uzticēties Zviedrijai, kas visos laikos sadarbojas ar spēcīgāko – Vāciju, PSRS, tagad ASV?

Izlīgums

Posted on augusts 22, 2012 by - Viedoklis

Es neticu cietumu spējai mainīt cilvēkus. Manuprāt, cietums ir ekstrēms līdzeklis ekstrēmiem gadījumiem. Šo savu pārliecību nesen pārbaudīju praksē

Pirms četriem gadiem man nozaga riteni. Drīz to atguvu, jo tuvējās kafejnīcas darbinieki velozagli mēģināja aizturēt un viņš bēgot pazaudēja dokumentu ar savu vārdu un uzvārdu. Grūti iedomājamas sakritības dēļ šis dokuments bija tajā pašā dienā pieņemts tiesas spriedums lietā par kādu citu zādzību. Tātad jauns noziegums pastrādāts iepriekšējās sodāmības laikā, un tiesa velozagli ieliktu cietumā.

Tālāk sekoja ilgs, mokošs process, kurš man daudz ko iemācīja par Latvijas iekšlietu un tieslietu sistēmas problēmām. Vairāk nekā trīs gadu laikā notika četras tiesas sēdes. Tās ne ar ko nebeidzās, jo tiesājamais nekad neieradās. Starplaikā nomainījās gan tiesnesis, gan advokāts, gan prokurors. Jutos slikti. Visvairāk man bija neērti liecinieku priekšā, kas taču bija izdarījuši labu darbu – centušies palīdzēt. Uz tiesas sēdēm viņi nevarēja tikt, tāpēc tiesa pat apsvēra iespēju par viņu piespiedu konvojēšanu.

Tas pielika punktu. Tiesas sēdē ieminējos, ka, manuprāt, lieta jārisina ārpus tiesas. Kriminālprocesa likums paredz iespēju par mazāk svarīgiem noziegumiem slēgt izlīgumus. Ja lieta nebūtu jau tiesā, Valsts Probācijas dienests varētu būt izlīguma slēgšanas starpnieks, bet manā gadījumā viņi nevarēja palīdzēt.

Nolēmu improvizēt. Kad tiesa beidzot nolēma manu velozagli konvojēt uz tiesas sēdi, kļuva vieglāk sazināties. Todien uz tiesas sēdi neatnācu, bet tiesnese telefoniski pastāstīja, ka zaglis ļoti vēlas izlīgumu.

Piezvanīju. Un velozaglis ieguva seju. Žeņa. Trīsdesmitgadnieks, sieva, mazs bērns. Šīs lietas dēļ problēmas izbraukt strādāt uz ārzemēm. Reiz jau sēdējis cietumā un attiecīgi vērtēja cilvēkus: Žeņa bija dzelžaini pārliecināts, ka izlīgumu vēlos naudas dēļ un jautājums ir tikai par summu.

Man jautājums nebija par naudu vai riteni. Drīzāk par zaudēto laiku un sirdsapziņas pārmetumiem, domājot par birokrātisko čakaru, kas jāpiedzīvo lieciniekiem. Vēlējos, lai no šīs situācijas rodas kaut kas labs.

Tādēļ uzdevu Žeņam veikt trīs labus darbus. Ne manā, ne viņa paša labā – kādam citam. Nosacījums: man viņa stāstītajam būtu jānotic. Ja noticēšu, izlīgsim.

Tālāk notika lieliskas lietas. Labie darbi bija salīdzinoši triviāli – palīdzība kādam Jelgavas pareizticīgajam mācītājam, DVD un veca apģērba nodošana labdarībai, lats lielveikala akcijai par palīdzību bērniem. Taču lieliski ir tas, ko Žeņa centās izdarīt papildus pēc izlīgšanas. Viņš meklēja savā ikdienā citus labus darbus, lai par tiem pastāstītu. Piemēram, uzstādīja putnubūrīšus. Bija sašutis, ka viņa ziedotais lats nākamajā dienā ziedojumu kastītē jau bija pazudis, tāpēc mēģināja sazvanīt Ziedot.lv pārstāvi radio Baltkom tiešajā ēterā. Man tā bija transformējoša pieredze. Es nepārtraukti šaubījos, vai tas, ko daru, ir pareizi un ētiski.  Bet stāsta noslēgumā bija laba un gaiša sajūta. Tātad bija vērts.

Pēc tam, kad tiesa bija izskatījusi lietu un nebija viņu ielikusi cietumā, Žeņa atsūtīja īsziņu ar ļoti jauku pateicību. Es nekad līdz galam neuzzināšu, vai arī viņam šī bija transformējoša pieredze. Vienmēr ir iespēja, ka tas bija tikai teātris. Tomēr domāju, ka šajā gadījumā bija vērts noticēt. Manuprāt, cilvēki mainās uz labu tad, ja kāds tic, ka viņi principā ir spējīgi darīt labu. Ja saskaraties ar līdzīgu situāciju, padomājiet par izlīgumu. Tas nav sarežģīti. Rezultātā ne tikai atslogosit tiesu sistēmu, bet, iespējams, kaut ko svarīgu uzzināsit par dzīvi.

Bez pacēluma

Posted on augusts 22, 2012 by - Komentārs

Pasaules svarīgākajā valstī sākas priekšvēlēšanu kampaņa. Gaisotne ir skāba

Gandrīz četri gadi pagājuši kopš vēsturiskajām 2008.gada ASV prezidenta vēlēšanām, kuras radīja emocionālu pacēlumu ne tikai Amerikā, bet arī daudzviet pasaulē. Skandējot cerīgos lozungus «Yes, we can» («Jā, mēs varam») un «Change you can believe in» («Izmaiņas, kurām varat ticēt»), Baraks Obama kļuva par pirmo gadsimtiem apspiestās melnādaino kopienas pārstāvi, kas ieņem valsts svarīgāko amatu. Tas jau pats par sevi likās pietiekams iemesls ticēt, ka viss tiešām mainīsies uz labu. 

ASV prezidenta vēlēšanu gadā augusta nogale ir laiks, kad formāli tiek dots starts priekšvēlēšanu kampaņai. Abas lielās ASV partijas nākamajās divās nedēļās rīkos savus konventus. Republikāņi izvirzīs Mitu Romniju kā kandidātu prezidenta amatam, demokrāti atkal nominēs Obamu, un priekšvēlēšanu cīņas liesmām, kuras plaiksnī jau kopš pavasara, tiks pielietas benzīna mucas. Pirms četriem gadiem kandidāti priekšvēlēšanu kampaņās iztērēja vairāk nekā miljardu (!) dolāru. Līdz 6.novembrī notiekošajām vēlēšanām šī summa tiks nozīmīgi pārsniegta. 

Taču šī nauda nevis papildinās vēlētāju sajūsmu, bet gan aizvietos neesošo degsmi.  2008.gada cerīgā gaisotne ir ne tikai pagaisusi, bet ir pat grūti atcerēties, ka tāda reiz bijusi. Ne vienā, ne otrā nometnē nav jūtama ne aizraušanās, ne pacilātība. Amerikāņi allaž cer, ka politiķi viņus spēs aizraut un iedvesmot, taču uz šīm vēlēšanām viņi, šķiet, raugās kā uz apgrūtinošu pienākumu.

Viņus nomāc stāvoklis tautsaimniecībā, kura nevar un nevar pārvarēt finanšu krīzes smagākās sekas – aizvien augsto bezdarbu. Parasti pēc ekonomikas lejupslīdes seko atkopšanās un nodarbinātība visai strauji pieaug. Taču krīze ir atstājusi daudzus amerikāņus ar lielu parāda nastu, kuru viņi uzņēmās neprātīgajos nekustamā īpašuma burbuļa laikos. Tagad, krīzes iebiedēti, viņi nevis tērē naudu, bet izmanto parādu nomaksai. Uzņēmumi nav pārliecināti par pieprasījuma pieaugumu, bažīgi skatās uz ASV nākotnes perspektīvām, uz biedējošo Eiropas situāciju un uz neskaidrībām Ķīnā un tāpēc vairās pieņemt cilvēkus darbā vai investēt ražotnēs. Par spīti rekordzemām procentu likmēm un šādām tādām pozitīvām pazīmēm tautsaimniecībā, bezdarba līmenis turas virs 8%, kas ASV ir ļoti augsts līmenis.

Vispārējo garastāvokli bojā arī aizvien krasākā politiskā sašķeltība, kas pragmatiskus kompromisus starp abām partijām par valstij svarīgiem jautājumiem padara gandrīz neiespējamus. Budžeta deficīts ir milzīgs – šogad tas varētu pārsniegt 1,2 triljonus dolāru jeb aptuveni 7% no IKP. Valsts parāds, izdevumi par pensijām un veselības aprūpi aug. Tomēr ne vienai, ne otrai partijai līdz šim nav ne pārliecinoša plāna, kā problēmas risināt, ne vairākuma, lai pat nepilnīgus risinājumus varētu ieviest. 

Republikāņu partijā aizvien lielāku svaru gūst tā sauktā «tējas dzērāju» kustība, kuras galvenā, lai neteiktu vienīgā ekonomiskās ideoloģijas sastāvdaļa ir prasība samazināt nodokļus. Demokrātiem, starp kuru svarīgākajiem atbalstītājiem ir valsts sektorā nodarbināto arodbiedrības, ir neiespējami atzīt, ka valsts drīz nevarēs atļauties pirms 50 gadiem solīto, un būs, piemēram, jāpaaugstina pensionēšanās vecums, bet Obamas ieviestās veselības sistēmas reformas rezultāti vēl ir neskaidri, savukārt politiski tā ir kalpojusi par vēl vienu ideoloģiskā konflikta kairinātāju.

Šādos depresīvos apstākļos būtu gaidāms, ka Obama ir lemts sakāvei. Citos laikos pietiktu ar augsto bezdarba līmeni, lai viņu nogremdētu, jo politologu pētījumi pierādījuši spēcīgo kopsakarību starp valsts ekonomisko situāciju un pie varas esošā prezidenta izredzēm saglabāt krēslu. 

Taču republikāņu izvirzītais kandidāts pat pašu partijā daudziem nepatīk, jo viņa līdzšinējie izteicieni un rīcība liecina, ka viņš ir gatavs nepārtraukti mainīt uzskatus un pateikt vai darīt gandrīz jebko, lai tikai viņu ievēlētu par prezidentu. 

Lai gūtu lielāku Republikāņu partijas labējā spārna uzticību, Romnijs nosaucis kongresmeni Polu Raienu par viceprezidenta kandidātu. Raiens ir viens no «tējas dzērāju» zvaigznēm un iestājas ne tikai par lieliem nodokļu samazinājumiem, bet arī par Medicare, pensionāriem izveidotās veselības aprūpes programmas, būtisku pārkārtošanu, ieviešot tajā nozīmīgus tirgus elementus. Arī demokrāti ar to ir visai apmierināti. Viņi ir pārliecināti, ka Raiena priekšlikumi aizbaidīs lielu daļu vēlētāju, kuri nav vēl izlēmuši, par ko balsot. 

Pagaidām aptaujas rāda, ka abiem kandidātiem ir līdzīgs vēlētāju atbalsts. Tās ir sliktas ziņas Romnijam, jo liecina, ka pat drūmā ekonomiskā situācija nespēj pārliecināt vēlētājus, ka jātiek vaļā no Obamas un kādam citam jādod iespēja problēmas risināt. Ņemot vērā pacēluma trūkumu un vispārēji skābo tautas noskaņojumu, ir skaidrs, ka priekšvēlēšanu kampaņa būs agresīva un nepatīkama un to vēl var ietekmēt dažādas nejaušības. Tomēr patlaban šķiet, ka, par spīti cerību izplēnēšanai un augstajam bezdarbam, Obamam ir labākas izredzes uzvarēt un turpināt vēl četrus gadus vadīt valsti, kura, par spīti visam, vēl aizvien ir spēcīgākā pasaulē.

Komentārs 140 zīmēs
Ministri strīdējās par 70, bet Saeima saņems priekšlikumu palielināt izdevumus par vairāk nekā 220 milj. Starpību veidojot «obligāti» tēriņi.

Sīks solis pareizā virzienā. Valdība tomēr gatava paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par bērniem, bet tikai par 10-20 latiem. 

Dīvainās prioritātes. Olšteiniešu deputāts Upenieks draud: ja līdz pašvaldību vēlēšanām nebūs ieviesta e-vēlēšanu sistēma, tad «galvām jāripo».

Viduslaiku Krievija

Posted on augusts 22, 2012 by - Komentārs

Putins iedzinis sevi stūrī ar Pussy Riot, taču to prasīja režīma loģika

Pēc sprieduma Maskavā trim panku grupas Pussy Riot dalībniecēm pagājušo piektdien Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess ierakstīja tviterī: «Raganu tiesāšana par zaimošanu un bezvīzu ceļošana bija raksturīga «kopīgajai Eiropas civilizācijai»… 13.gadsimtā.» Bet pirmdien Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs aicināja «nekrist histērijā» par tiesas spriedumu, jo notiesātās varot iesniegt apelāciju.

Ilvesa teiktais par Krievijas nepamatotajām pretenzijām uz bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību kā it kā daļai no kopējās Eiropas telpas ir skaidrs. Tomēr tur  notiekošā dēvēšanai par viduslaikiem vēl necik sen daudzi Rietumos atmestu ar roku kā «aukstā kara domāšanas paliekai». Pēc Pussy Riot notiesāšanas tādu būs daudz mazāk. 

Bet Lavrova mājiens, ka spriedumu varētu mainīt, acīmredzot nozīmē, ka Kremlim ataususi pasaules sabiedriskās domas pārmaiņu nopietnība. Krievijas tēlam nodarītais kaitējums ir milzīgs. Var šķist pārspīlēti paredzējumi, ka trīs panku meitenes gāzīšot Putinu, taču viņu notiesāšana izraisījusi ne tikai līdz šim apolitiskās Krievijas sabiedrības daļas politizēšanos, bet arī būtisku pavērsienu rietumvalstu attieksmē pret Krieviju.

Starptautisku rezonansi bija radījusi arī oligarha Mihaila Hodorkovska notiesāšana, bijušā KGB aģenta Aleksandra Ļitviņenko noindēšana, advokāta Sergeja Magņitska nāve cietumā, žurnālistes Annas Poļitkovskas nošaušana uz ielas. Taču viņu un vēl daudzu citu režīma oponentu liktenis ne tuvu nebija izraisījis tik plašu un emocionālu reakciju. Pat militārā agresija pret Gruziju itin daudziem, tajā skaitā politiķiem, šķiet «neviennozīmīgi vērtējama». Arī Kremļa atbalsts Asada režīmam Sīrijā un Irānas mullām nebija licis pārskatīt «pragmatismu» attiecībās ar Krieviju. Bet Pussy Riot notiesāšana var likt to darīt.

Pussy Riot atbalstīšana kļūst par masu kultūras daļu un stilu. Par tiesu Maskavā zina visi, kuri kaut paretam ieskatās avīzēs, televizorā vai internetā. (Pat mūsmāju Prāta vētras puiši, turklāt pirms koncertturnejas Krievijā atzīst, ka esot «pa ausu galam» par to dzirdējuši.) Par tiesātajām iestājas popzvaigznes, kuru vārdus nudien zina teju visi – Madonna, Pols Makartnijs, Joko Ono, Stings ir tikai daži ļoti garā sarakstā. Nosodīt Putina Krieviju kļūst populāri. Tas Kremlim ir nesalīdzināmi bīstamāk nekā politiķu paziņojumi un protesti. 

Atšķirībā no daždien «lielās politikas» šis gadījums demokrātiskas valsts «ierindas pilsonim» ir labi saprotams. Lietas būtība ir vienkārša – trīs jaunas sievietes nepilnu minūti baznīcā palēkāja, izkliegdamas saukļus pret valsts vadītāju. Tas var nepatikt, var šķist nepareizi. Taču viņas apsūdzēja kriminālnoziegumā, saslēdza rokudzelžos, turēja bruņstikla būrī kā bīstamas teroristes un notiesāja uz diviem gadiem lēģerī. Tas ir kā viduslaikos vai Ziemeļkorejā, taču nekādā gadījumā ne mūslaiku Eiropā. 

Vai Kremlis izdarīja «kļūdu», pataisīdams šīs sievietes par pasaulslavenām politieslodzītajām? Lavrova oficiāli, bet pirms tam citu neoficiāli runātais liecina, ka Krievijas valdnieki to gan nebija gribējuši. Taču, pirmkārt, notikušais nav vis nejaušs misēklis, bet gan loģisks Krievijā notiekošo procesu posms. Tāpēc, otrkārt, lai to mainītu, būtu jāmainās gan Krievijas varai, ko tā, protams, nevēlas, gan arī Krievijas sabiedrības noskaņojumam.

Šāds tiesas process netapa tukšā vietā. Putina režīms pēdējos divpadsmit gadus mērķtiecīgi kultivējis impēriskā šovinisma un ienaidnieku ielenktas Krievijas ideoloģiju. «Našisms» un Georga lentītes ir fons, uz kura šis spriedums šķiet pareizs un atbalstāms lielai daļai Krievijas sabiedrības. 

(Un ne tikai Krievijas. Arī diskusijās Latvijā tiek atražoti Kremļa polittehnologu argumentu modeļi, kuriem nav nekāda sakara ar šo tiesas spriedumu. Piemēram, par kaimiņa piekakātu tepiķi vai kas notiktu, ja kāds tā izdarītos mošejā (lokalizējums – Doma vai Aglonas baznīcā). Ka WikiLeaks dibinātājs, TV kanāla Russia Today komentētājs Asanžs ir tāds pats politiski vajātais (proti, ka Lielbritānija un Zviedrija ir tikpat nedemokrātiskas kā Krievija). Ka vajagot tās trīs «vienkārši nopērt» un pievērsties «nopietnākām lietām», piemēram, bezdarbam, emigrācijai un pašas Latvijas «režīma noziegumiem».)

Tiesas spriedums ir likumsakarība, nevis kļūda. Krievijā dažos mēnešos kopš Putina atgriešanās Kremlī ieviests rekordliels skaits ierobežojumu opozicionārai politiskai darbībai, viņa pretinieku vajāšana ir kļuvusi par rutīnu, un paraugprāva, kurai bija jāpavēstī, ka režīms vērsīsies pret jebkādu savas autoritātes aizskārumu, bija loģisks nākamais solis. Pussy Riot meitenes varētu apžēlot, ja viņas lūgtos valdniekam piedošanu (viņu advokāti pirmdien pateica, ka to nedarīšot), taču represijas pret citiem režīma oponentiem, izmantojot visabsurdākos aizbildinājumus, turpinās un vēršas plašumā. Opozīcijas līderi Gariju Kasparovu nupat pratina par policista it kā sakošanu. 

Apdraudējuma sajūta, kas dzina Putinu pataisīt Pussy Riot par savām ienaidniecēm, diktē arī vienīgo «izeju» no šā strupceļa, kurā viņš sevi iedzinis – vēl vairāk represiju. Tikai, vēlams, bez tik plašas publicitātes. Taču ar to jau nokavēts, pateicoties tiesas prāvai, kura pasaules sabiedrībai liek atteikties no vēlmju domāšanas par Krieviju un ieraudzīt, ka tā ir diktatūra ar viduslaiku izpratni par tiesiskumu.

Komentārs 140 zīmēs
Muļķība vai politika? Vispirms Sondore-Kukule no RP, tagad Vienotības Jaunups runā pakaļ Ušakovam, ka citi politiķi pret viņu vēršoties tāpēc, ka viņš ir krievs.

Divas papīra lapas viena radara vietā. Vitronic iesniedzis Valsts policijai skaidrojumu uz 200 lapām, kāpēc no 160 radariem uzstādīti 60.

Asadam jāšauj cītīgāk? Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs aizrāda Sīrijas valdībai, ka tā neveltot «pietiekamas pūles» miera ieviešanai.

Iekost mēlē

Posted on augusts 22, 2012 by - Redaktores sleja

 

Viss, ko valsts saka, ir meli, un viss, kas tai pieder, ir nozagts – ja šo Nīčes sentenci sarunbiedrs saviesīgā sarunā nocitē kā pamatojumu Latvijas problēmām, labāk iekodiet mēlē. Un nevajag aktīvam kristietim uzreiz bliezt pretī «bet Nīče teica arī, ka Dievs ir miris». Šajā strīdā nekas nedzims. Drīzāk kas jēdzīgs var rasties, nesamudžināto sarunas pavedienu vēlāk pašķetinot vienatnē un tiekot skaidrībā par sevi pašu – ko domāju es, kas nevis Nīčem vai sarunbiedram, bet man ir dzīvs un kas miris.

Daudzi strīdi nav kliedzot patērētā skābekļa vai klaviatūrā aizlauzto nagu vērti. Piemēram, kā šonedēļ – vai mūsu Prāta vētrai ir vai nav jāaizstāv krievu pankgrupas Pussy Riot vārda brīvība pret atvaļinātā čekas virsnieka Putina režīmu, kas pusminūti ilgu protestu baznīcā pārvērtis par ieganstu divu gadu cietumsodam?

Kad trīs stundas interneta tiešraidē klausījos Krievijas tiesas sprieduma paziņošanu trim meitenēm rokudzelžos un ieraudzīju, kā tepat dažu simtu kilometru attālumā reālā laikā izskatās Padomju Savienības atdzīvošanās, jutos briesmīgi. Protams, ka dažas stundas vēlāk Prāta vētras koncertā cerēju – kaut kas tik netaisnīgs būs aizķēris puišus un viņi to pieminēs. It sevišķi, ja sen gaidītā koncerta fanu pūlī tomēr sajutos kā dzīrotājs mēra laikā un gribējās nomierināt savu sirdsapziņu ar atziņu, ka, redz, arī šī līksmā izklaide galu galā izrādās protests. Bet nekā, neizdodas pa vieglo  izšļūkt. Jāiekož mēlē. Nīče atbild par sevi, Prāta vētra par sevi, es – par sevi.

Kļūdas labojums

Posted on augusts 15, 2012 by - Radars



Ir 2.augusta numura rakstā Postošais zibens minēts, ka apdrošināšanas sabiedrība Balta vienīgā apdrošina elektronisko ierīču bojājumus, ko izraisījis zibens spēriens vai strāvas piegādes traucējumi. Ir noskaidroja, ka šos riskus privātpersonām apdrošina arī BTA Insurance Company SE un Seesam Insurance AS filiāle, savukārt juridisko personu apdrošināšanas līgumos elektroniskos riskus iekļauj visas lielās Latvijas apdrošināšanas kompānijas. Atvainojamies lasītājiem un uzņēmumiem.

Radars pasaulē

Posted on augusts 15, 2012 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē

Islāma valstu ārlietu ministri pirmdien ieteica apturēt Sīrijas dalību Islāma valstu sadarbības organizācijā. Arābu līga jau ir apturējusi Sīrijas dalību šajā organizācijā, protestējot pret Sīrijas valdības lietoto vardarbību pret saviem pilsoņiem nemieru apspiešanai. Sīrijā kopš pagājušā gada marta notiek nemieri pret prezidenta Bašara al Asada režīmu, kuros gājis bojā vairāk nekā 21 tūkstotis cilvēku, galvenokārt civiliedzīvotāji.

Visā Baltkrievijas teritorijā ir apdraudēta Zviedrijas pilsoņu drošība, paziņojusi Zviedrijas vēstniecība Baltkrievijā. Baltkrievija izraidījusi Zviedrijas vēstnieku, un pēc tam abas valstis pieprasīja aizbraukt visiem otras valsts diplomātiem. Minsku saniknojis Zviedrijas vēstnieka atbalsts opozīcijai un nelielas Zviedrijas privātās lidmašīnas nelikumīgai ielidošanai Baltkrievijas gaisa telpā, kur no tās nometa tūkstoti plīša lācīšu ar aicinājumu ievērot vārda brīvību.

Ēģiptes prezidents Muhameds Mursi svētdien no amatiem atbrīvojis divus augstākos armijas ģenerāļus – aizsardzības ministru Huseinu Tantavi un štāba priekšnieku Sami Annanu, ar šo soli no jauna apstiprinādams savu varu pār valsts bruņotajiem spēkiem. Tantavi, būdams militārās huntas līderis, pārvaldīja Ēģipti vairāk nekā gadu, kopš pērn plašās protestu kustības rezultātā tika gāzts prezidents Hosni Mubaraks. Mursi arī atcēlis konstitucionālo dokumentu, ar kuru armija pati sev bija piešķīrusi likumdošanas varu un citas prerogatīvas.

Odesas pilsētas padome pirmdien ārkārtas sesijā apstiprināja lēmumu par Ukrainas valsts valodu politikas likuma realizēšanu Odesā, padarot krievu valodu par reģionālo valodu šajā Ukrainas dienvidu pilsētā. Pilsētas teritorijā krievu valodu varēs izmantot lietvedībā, oficiālos dokumentos, skolās un augstskolās, reklāmās un citās jomās. Ukrainas parlaments 3.jūlijā pieņēma valodu politikas likumu, kas paredz lielāku lomu mazākumtautību valodām.

Republikāņu kandidāts uz ASV prezidenta amatu Mits Romnijs par savu partneri, kas kandidēs uz viceprezidenta posteni, izvēlējies Pārstāvju palātas locekli Polu Raienu. Raiens, kurš pārstāv Viskonsinas pavalsti un pašlaik ir Pārstāvju palātas Budžeta komisijas priekšsēdētājs, aktīvi iestājas par federālās valdības izdevumu samazināšanu un nodokļu pazemināšanu, ar ko izpelnījies daudzu republikāņu simpātijas.

Norvēģijas policija varēja novērst pērn terorista Andersa Bēringa-Breivīka sarīkoto spridzināšanu Oslo centrā un apšaudi Utejas salā, secināts oficiālajā neatkarīgu ekspertu ziņojumā. Policija varēja reaģēt operatīvāk, kā arī izdarīt vairāk, lai nepieļautu šādu traģēdiju, un arī tās un citu drošības struktūra sadarbība ziņojumā nodēvēta par nepietiekamu. Bērings-Breivīks pērn 22.jūlijā sarīkoja divus teroraktus, kuros nogalināja 77 cilvēkus.

Žurnāla Time komentētājs un televīzijas kanāla CNN raidījumu vadītājs Farīds Zakarija atzinis, ka pieļāvis plaģiātismu, un abi mediji paziņojuši par viņa atstādināšanu. Savā Time slejā Zakarija gandrīz vārds vārdā bija atkārtojis vairākus teikumus no žurnāla The New Yorker raksta par ieroču kontroli. «Esmu pieļāvis šausmīgu kļūdu,» teikts Zakarijas paziņojumā. «Tas ir nopietns pārkāpums, par kuru esmu atbildīgs vienīgi es.»

85 gadu vecumā Maskavā miris Sergejs Kapica, slavenais Krievijas fiziķis un populārā raidījuma Acīmredzamais — neticamais vadītājs. Kapica dzimis 1928.gada 14.februārī Kembridžā. Viņa tēvs Pjotrs Kapica bija Nobela prēmijas fizikā laureāts. Ģimene uz Krieviju pārcēlās 1935.gadā. 1961.gadā Sergejs Kapica kļuva par matemātikas un fizikas zinātņu doktoru.

Radars Latvijā

Posted on augusts 15, 2012 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā


Latvijas ekonomika 2012.gada otrajā ceturksnī uzrādījusi straujāko izaugsmi no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, liecina Eurostat jaunākie dati. Latvijas iekšzemes kopprodukts 2.ceturksnī gada griezumā pieaudzis par 4,3%. Bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP audzis par 1%, kas ir otrā straujākā izaugsme aiz Zviedrijas, kur tas palielinājies par 1,4%.

Eiropas Komisija apturējusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšlikumu par fiksētā savienojuma pabeigšanas tarifiem, jo tas varētu negatīvi ietekmēt Latvijas patērētājus, un sākusi tā padziļinātu izvērtēšanu. SPRK ierosināja no 2013.gada 1.aprīļa piemērot 0,29 eirocentus par savienojumu un 0,26 eirocentus par savienojuma minūti. Citās dalībvalstīs šie tarifi, kuri tiek iekļauti sarunu maksā, ir daudz zemāki, piemēram, Francijā tie ir 0,08 eirocenti par minūti.

Valdība otrdien atbalstīja jaunā Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam sākotnējo redakciju, kurai nu gaidāma sabiedriskā apspriešana. NAP vadmotīvs būs «ekonomikas izrāviens», savukārt prioritātes tajā būs cilvēka drošumspēja jeb ikviena individuālā spēja rīkoties mainīgos apstākļos, kā arī tautsaimniecības izaugsme un izaugsmi atbalstošas teritorijas.

Valdība otrdien nolēma piešķirt desmit miljonus latu Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai. Pirms divām nedēļām valdība vēl nepieņēma šādu lēmumu, jo finanšu ministrs Andris Vilks uzsvēra, ka slimnīcai ir jāpierāda prasītās summas pamatotība. Pagājušās nedēļas valdības sēdē jautājums tika atlikts, jo Veselības ministrija nebija paspējusi sagatavot atbildes uz visiem jautājumiem.

Valmierā tūkstoši līdzjutēju sagaidīja mājās nu jau divkārtējo olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā Māri Štrombergu (attēlā), kā arī BMX sportistus Edžu Treimani, Rihardu Veidi un viņu treneri Ivo Lakuču. XXX olimpiskajās spēlēs Štrombergs izcīnīja zelta medaļu, pludmales volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš – bronzas medaļas, bet tāllēcējai Inetai Radevičai pietrūka viena centimetra, lai kāptu uz goda pjedestāla bronzas pakāpiena.

No jaunā mācību gada ap 6000 pedagogiem būs algas pieaugums par 25 latiem, informējis izglītības ministrs Roberts Ķīlis. Bet skolu direktoriem algu pieaugums gaidāms līdz pat 342 latiem atkarībā no audzēkņu skaita mācību iestādē.

Šāgada valsts budžeta grozījumos Saeimai atvēlēs 1 655 541 latu, lai parlamenta vajadzībām iegādātos īpašumu Vecrīgā, Jēkaba ielā 6/8, kas patlaban pieder valsts Latvijas Hipotēku un zemes bankai un kurā pašlaik atrodas Latvijas Nacionālās bibliotēkas sabiedrisko izdevumu krātuve. To plānots pārcelt uz jauno LNB ēku.

Latvijas Ārlietu ministrijas rīcībā nav informācijas, ka kāda no Latvijas iestādēm būtu vērsusies pie Krievijas iestādēm ar lūgumu veikt kratīšanu Krievijas ziņu aģentūras Regnum birojā, par ko piektdien ziņoja pati aģentūra. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pagājušonedēļ iekļāva Latvijā nevēlamo personu sarakstā bijušo Regnum galveno redaktoru un par Baltijas valstīm atbildīgo Regnum redaktoru Igoru Pavlovski.

Doma baznīcas tornī jaunos zvanus varētu uzstādīt 2015.gadā. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags paskaidro, ka to varēs darīt, kad būs nostiprināta torņa konstrukcija. Seši zvani saņemti kā dāvinājums no Kēnigšteinas draudzes Vācijā jau 2003.gadā, vēl divi izgatavoti par sponsoru līdzekļiem. Doma zvani pēc Krievijas cara pavēles Pirmā pasaules kara laikā noņemti un evakuēti uz Krieviju.