Žurnāla rubrika: Svarīgi

Meklē dzirksteli acīs

Posted on oktobris 3, 2012 by - Pusdienās

Eiropā ietekmīgais interneta tehnoloģiju investors Larss Hinrihs (35) ir pārliecināts, ka datorprogrammētāji ir 21.gadsimta mākslinieki

Atvainojiet, aizrunājāmies – enerģiski paspiežot roku, par knapi piecas minūtes ilgo «kavēšanos» sirsnīgi atvainojas HackFwd vadītājs Larss Hinrihs. Viņš pagājušajā nedēļā ieradās Rīgā, lai apciemotu jaunos tehnoloģiju uzņēmumus Cobook un Infogram, kuri kā investīcijām perspektīvākie atsijāti no daudziem simtiem Eiropas start-up. «Viņi ir perfekti,» latviešus liela Larss. Pirms atklāt, kas mūsējos padara īpašus, viņš aši izvēlas restorāna Ave Luna pusdienu piedāvājumu – marinētas ceptas siļķes. «Man garšo siļķes, turklāt, lai kur arī būtu, vienmēr izvēlos vietējo produktu.»

Draudzīgā sarunas maniere, nevērīgi atpogātā apkakles podziņa un klasiski zilie džinsi – nezinātājam būtu grūti jaunajā vīrietī sazīmēt Vācijas kancleres Angelas Merkeles padomnieku, pēc The Telegraph aplēsēm, pašlaik vienpadsmito ietekmīgāko IT industrijas investoru Eiropā. Viņš 2009.gadā par 48 miljoniem eiro pārdeva savas kapitāldaļas paša uzbūvētajā XING – Vācijā ietekmīgākajā sociālajā tīklā profesionāļiem. Tagad viņa uzņēmums HackFwd meklē jaunus tehnoloģiju projektus, kuru intelektuālais un tehniskais potenciāls ļautu domāt par «vismaz tikpat veiksmīgiem» darījumiem nākotnē. Kad jautāju par riskiem, Larss izlabo – nepareiza pieeja, jādomā par iespējām. «Uzņēmums ieguldīto ir jau atguvis 27 000 reižu apmērā. Loterijā ir zemāks laimesta procents!»

Tātad – kā viņa talantu klubā iekļuva divi latviešu start-up? Atbilde ir elementāra. Viņi atbilda Larsa izstrādāto kritēriju matricai: ir izcils tehniskais talants, ir produkts, kas rada jaunu tirgu vai būtiski ietekmē esošo, un projekta īstenotāju acīs «ir dzirkstelītes». «Mums neder tie, kuri vienkārši grib ātri kļūt bagāti. Meklējam cilvēkus, kas grib uzlabot pasauli.» Tūdaļ gan precīzi izklāsta arī matemātisko aprēķinu, kā noteikt projekta potenciālu. Piemēram, adrešu grāmatas Cobook iespējas: «Paņem savu iPhone! Lai piezvanītu draugam, tev vajadzīgi pieci soļi, man ar Cobook – trīs.» Viņš lēš, ka pašlaik produkts spēj īsā laikā sasniegt četrus miljonus lietotāju, taču ar to esot par maz. «Tieši par to pirms pusdienām runājām – aicināju viņus radīt aplikāciju, kurai ātri pieteiktos 40 miljoni lietotāju. Palika domājot,» saka Larss.

Bez abām latviešu kompānijām HackFwd patlaban investējis vēl 16 start-up projektos, no kuriem tikai divi nepretendē uz veiksmes stāstu. «Neklausīja. Negribēja pieņemt, ka jebkuram ceļš uz veiksmīgu biznesu būs bedrains.»

Atšķirībā no daudziem citiem veiksmīgiem uzņēmējiem Larss par paša kļūdām runā atklāti. «Mans pirmais uzņēmums [XING] bija klasisks veiksmes stāsts, otrais – klasiska izgāšanās, trešais tagad – atkal perfekta veiksme.» Viņaprāt, no kļūdām nevis jākaunas, bet tās jāanalizē. Savējās viņš skrupulozi pierakstījis un neļauj tās pieļaut uzņemumiem, kuros tagad iegulda naudu. Galvenās mācības ir divas – jaunam uzņēmumam jāstrādā tikai pie viena perspektīva produkta, nevis jāsadala uzmanība, un uzņēmumam var būt tikai viens vadītājs, kurš pieņem gala lēmumu un atbild par to. Ik nedēļu jaunajiem uzņēmumiem jāspēj savilkt «risku un ieguvumu» bilanci. Larss gan ir reālists – vismaz pagaidām Eiropas biznesā «kļūdu kā rīcības formu nepieņem». Viņaprāt, tieši tāpēc daudzās Eiropas valstīs, arī Vācijā, trūkst iedvesmojošu biznesa veiksmes stāstu. «Mēs Eiropā pārāk koncentrējamies uz riskiem, bet nedomājam par iespējām.» Tas ir aplami, jo biznesā darbojas «savienoto trauku princips» – jo vairāk skaiti riskus, jo lielāki tie kļūst un iespēju stabiņš rūk. Vajag domāt otrādi – par iespējām!

Larss arī aicina aktīvāk veidot «veiksmes mārketingu» – ja medijos kā veiksminieki redzami tikai sportisti un mākslinieki, jauniešiem trūkst iedvesmojošu biznesa elku. «Vācijas divi bagātākie cilvēki ir t.s. Aldi brāļi, bet viņu pēdējā publiskā fotogrāfija presē bija pirms 20 gadiem.» To pirms pāris nedēļām viņš minējis kā piemēru sarunā ar Angelu Merkeli, kurā modelēts – kā Vācijai uzņēmējdarbības aktivitātes ziņā kaut vai pietuvoties ASV. «Eiropa nespēlē čempionu līgā, bet kaut kādā lokālajā,» skarbs ir Larss. Viņš klāt liek aprēķinu – iespējamība, ka eiropietis nodibinās savu uzņēmumu, ir divas reizes mazāka nekā ASV. «Ir jāmaina biznesa filozofija.» Larss uzskata, ka eirozonas krīze ir laba augsne jauniem uzņēmumiem, jo tā daudziem ļauj sākt visu no jauna. «Tieši mazie uzņēmumi ātri radīs darbavietas.» Larss pārliecināts – pareizākais ceļš ir nodokļu atlaides tiem, kas investē jaunos, mazos uzņēmumos, piemēram, Lielbritānijā tādiem nodokļu atlaide ir 50%.

Būtiska loma nākotnes prognozēs ir izglītībai. Larss ir sajūsmā par igauņu ideju programmēšanu mācīt jau pirmajā klasē un aicina vecākus nebaidīties bērna izglītošanā iesaistīt datoru. Viņa četrgadnieks dēls un septiņgadīgā meita katrs lietojot savu iPad. «Mācību procesā tehnika ir neatsverama, turklāt ilgtermiņā sanāk lētāk.» Piemēram, loģisko domāšanu attīstoša aplikācija, kurā, līdzīgi kā Lego, var likt aptuveni 200 dažādu figūru, maksā 79 centus, bet – «cik izmaksās tāds Lego komplekts?».

Larss aicina nepazaudēt eksakto zinātņu tradīcijas, kas Austrumeiropā esot krietni spēcīgākas nekā Vācijā. Viņš atkal rēķina – Eiropā ik gadu tirgū ienāk aptuveni 90 tūkstoši jaunu prātu, kas apguvuši programmēšanu, un «viens procents ir briljanti,» kas spēs piedāvāt neordinārus nākotnes risinājumus. Tieši viņus meklē investori.

Ēdienkarte
Ceptas siļķes ar kartupeļu rostiem
Baklažānu un siera sacepums
Divas glāzes ūdens

Ir jautā

Posted on oktobris 3, 2012 by - Viedoklis

Kas mainīsies Gruzijā pēc jaunajām vēlēšanām?

Andis Kudors, Austrumeiropas politikas pētnieks:
Globālu izmaiņu nebūs. Politikā būs vairāk plurālisma. Stratēģiskais ārpolitikas virziens nemainīsies, jo īpaši tāpēc, ka prezidenta vēlēšanas ir nākamgad oktobrī, turklāt arī lielākā daļa iedzīvotāju ir par eiroatlantisko integrāciju.

Nora Ikstena, rakstniece, precējusies ar gruzīnu:
Manuprāt, tā ir īsta demokrātijas stunda Gruzijai. Neapmierinātība ar Saakašvili režīmu bija sasniegusi augstāko punktu, tagad cilvēki ir nobalsojuši par citiem. Kādi viņi būs – labāki vai sliktāki -, to mēs redzēsim. Cerēsim, ka labāki.

Antra Leimane, uzņēmēja, pārdod Gruzijas vīnu:
Esam piesardzīgi. Nav skaidrs, vai būs izmaiņas un kādas tās būs. Arī paši gruzīni nezina, kādas intereses pārstāv opozīcijas līderis Ivanišvili un ko no viņa var sagaidīt.

Aizmirstā zeme

Posted on oktobris 3, 2012 by - Viedoklis

Latvijā jāattīsta ražošana, kas balstās divās drošās pasaules tendecēs – cilvēku skaita pieaugums un transporta sadārdzināšanās

Pašlaik Latvijā pastāv divi savstarpēji saistīti valsts attīstības plānošanas dokumenti – Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam un Nacionālais attīstības plāns (NAP). Stratēģijas galvenais trūkums ir tas, ka autori kļuvuši par lineārā jeb nebeidzamās izaugsmes modeļa upuriem, lai arī saprātīgi būtu attīstīt vairākus scenārijus un tad izvēlēties Latvijā veicamu pasākumu kopumu, kas ļautu audzēt valsts labklājību ar dažādiem pasaules notikumu attīstības modeļiem. Tā kā NAP ideoloģiski ir pakļauts stratēģijai, šīs kļūdas sekas caurvij arī NAP pašreizējo redakciju.

Dzīvojot šajā pārsteigumu pilnajā laikā, reti kurš uzdrošinās izteikt detalizētas prognozes 20 gadiem, taču divas tendences pasaulē ir stabilas – cilvēku skaita pieaugums līdz 2050.gadam un ar naftas deficītu saistītais cenu kāpums, jo īpaši transporta nozarē. Tātad ir skaidrs, ka pārtiku pasaulē pārdot kļūs vieglāk un tās cenas augs. Īpaši ņemot vērā to, ka lielākais cilvēku pieaugums gaidāms pasaules daļās, kas jau tagad nespēj sevi nodrošināt ar pārtiku. Var arī secināt, ka tehnoloģiski ietilpīgā un līdz ar to salīdzinoši dārgā enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem kļūs aizvien konkurētspējīgāka ar enerģiju, kas ražota, dedzinot fosilos ogļūdeņražus.

Ko šie vienkāršie secinājumi, kas izriet no vispārpieņemtām pasaules notikumu attīstības tendencēm, nozīmē Latvijai? Pavisam vienkārši – būtu jāattīsta ražošana nozarēs, kurām nav nepieciešamas importētas izejvielas, lai, nodrošinot ar darbu Latvijas iedzīvotājus, varētu ražot konkurētspējīgus produktus ar maksimālu pievienoto vērtību. Būtu arī lieliski, ja šīs nozares apkalpotu kādu no drošajām tendencēm – cilvēku skaita pieaugumu vai enerģijas deficītu.

Latvija ir apveltīta ar auglīgu zemi, kas var ražot gan pārtiku, gan enerģiju. Ja Latvija nākotnē grib spēlēt drošu spēli pasaules ekonomikā, tad šīs ir divas nozares, kuras būtu īpaši jāveicina. Taču NAP nav nekā, kas liecinātu par kaut minimālu kapitāla pieejas izmantošanu, kas noteikta kā viens no vadmotīviem attīstības stratēģijā.

Valsts labklājības līmeņa celšanai ir nepieciešams pelnīt vairāk, nekā tērēt. Valsts līmenī vienīgais ilgtspējīgais veids labklājības audzēšanai ir eksportēt vairāk, nekā importēt.

Lai arī NAP paredz virkni pasākumu, kam vajadzētu veicināt eksporta pieaugumu, pilnīgā novārtā ir atstāta monētas otra puse – importa samazināšana. Pēdējie dati liecina – kolīdz Latvijā sāk pieaugt eksporta rādītāji, tā uzreiz līdzekļi tiek izšķiesti importā. Kā piespiest Latvijas patērētājus patērēt Latvijā ražotas preces? Jebkurš patēriņš ir pakārtots kultūrai. Tāpēc otrs lielākais NAP trūkums ir tas, ka plānā nav pasākumu laikmetīgas nacionālās identitātes konstruēšanai. Kamēr Latvijas valsts snauž kultūras jomā, iedzīvotāji par nule nopelnīto naudiņu badaini tver pēc tā, kas ir – pasaules kultūrai pakārtotām importa precēm, audzējot kārtējo maksājumu konta deficītu.

Vēl viena būtiska lieta, par ko NAP runāts maz, – pārstāvnieciskās demokrātijas ideoloģiskais pagrimums tiešās demokrātijas priekšā un e-pārvaldes priekšrocības mazas un gudras valsts pārvaldes radīšanā. Pasaules tendencēm atbilstošs valsts pārvaldes strukturālais audits un tūlītēja birokrātiskā sloga samazināšana ne tikai veicinātu labklājības augšanu ilgtermiņā, bet arī mazinātu spriedzi, kas pašlaik pastāv starp valsti un sabiedrību.

Rāmja garants

Posted on oktobris 3, 2012 by - Komentārs

Nākamgad valsts pamatbudžeta izdevumi būs mazāki nekā šogad

Valdis Dombrovskis ir bijis premjerministra amatā bez pārtraukuma ilgāk nekā jebkurš valdības vadītājs demokrātiskās Latvijas vēsturē, taču tikai pagājušajā nedēļā viņa vadītais Ministru kabinets pirmo reizi iesniedza Saeimā budžetu, kas nebija jāsaskaņo ar starptautiskajiem aizdevējiem. Tāpēc 2013.gada budžets ļauj daudz skaidrāk saskatīt, kas šai valdībai un tās vadītājam ir svarīgs, ko viņi ir iemācījušies no krīzes un ko grib sasniegt nākotnē.

Gan budžeta apspriešanas gaitā, gan arī iesniegtajos pavaddokumentos redzams, ka pēdējos gados pieredzētais liek valsts naudas dalītājiem pastāvīgi apliecināt fiskālās disciplīnas nozīmi atbildīgas politikas veidošanā. Tas redzams Dombrovska uzstājībā, prasot, lai Nacionālās apvienības pēdējā mirklī izteiktās vēlmes palielināt demogrāfijai piešķirto naudu iekļautos kopējā budžeta rāmī. Tas atspoguļojas arī valdības inovācijā: pirmo reizi Saeimai iesniegts atsevišķs likumprojekts par trīs gadu budžeta ietvaru. Tas paredz deficīta ikgadēju pazemināšanu par 0,5% no IKP no 2013. līdz 2015.gadam. Protams, kā jebkuru likumu, to var arī nākotnē mainīt, tomēr šāda dokumenta apstiprināšana iezīmēs skaidru pašreizējās Saeimas vairākuma apņemšanos un apgrūtinās vēlākas atkāpes no tās. 

Jācer, ka tas arī atturēs nākotnē no nelāgās paražas grozīt budžetu gada vidū, ja pagadās pa rokai vairāk naudas. Šāda mētāšanās rada kārdinājumu atlaist budžeta grožus vaļīgāk un apgrūtina gan racionālu plānošanu, gan izpratni par notiekošo. Šāgada septembrī pieņemto grozījumu radītā neskaidrība atspoguļojas arī 2013.gada budžeta paskaidrojumos, kuros visas izmaiņas tiek salīdzinātas ar 2011.gada decembrī pieņemto 2012.gada budžetu, dokumentā sauktu par «plānu». 

Tādējādi rēķinot, var rakstīt, ka «valsts pamatbudžeta izdevumi plānoti  3,386 miljardu latu apmērā, valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2012.gada plānu, ir 128,8 milj. latu jeb 4,0%». Taču šis aprēķins neņem vērā septembrī veiktos grozījumus, kuri palielināja 2012.gada pamatbudžeta izdevumus līdz kādiem 3,486 miljardiem latu, kas ir par 100 miljoniem vairāk, nekā plānots nākamgad. (Jāpiebilst, ka precīzā 2012.gada izdevumu summa vēl līdz raksta nodošanas laikam nebija pieejama, jo prezidents budžeta grozījumus vēl nebija izsludinājis. Minētais skaitlis aprēķināts, pieskaitot valdības akceptētajai grozījumu summai – 3,468 miljardiem latu – tos 18 miljonus, par kuriem Saeima pati vēl palielināja izdevumus.) 

Sanāk, ka nākamgad pamatbudžeta ietvaros valsts faktiski tērēs nevis vairāk, bet gan mazāk nekā šogad. Protams, varam būt apmierināti, ka septembrī iegrozītie papildu izdevumi nav atstājuši tālējošas sekas uz budžetu, palielinot no gada uz gadu pārņemtos «bāzes izdevumus», tomēr šī svaidīšanās uz augšu un uz leju uzskatāmi parāda, kāpēc šāda budžeta grozīšana ir nevēlama prakse.

Gan šo jau pieņemto grozījumu, gan nākamā gada budžeta tapšanas gaitā redzama cita, varbūt tieši valdības vadītājam raksturīga tendence stāvēt gana stingrā sardzē par budžeta rāmi, bet tajā ielogotajam saturam ļaut veidoties kā visai savdabīgam kolektīvam mākslas darbam, kurā nereti biezākos triepienus velk tie, kam vislielākās politiskās otas.

Uz šo kopdarbu var skatīties no divām pusēm. No vienas – tas ir baudāmāks par tiem pervējumiem, kuri radās laikā, kad budžeta rāmis tika sabraukts ar buldozeru un krāsas varēja iegādāties tikai no «zināmiem cilvēkiem». Ir arī jaatzīst, ka kompromisu meklēšana un interešu līdzsvarošana ir viens no politiskā vadītāja svarīgiem uzdevumiem, turklāt gala rezultāts vienmēr būs nepilnīgs.

No otras puses, šāda Dombrovska pieeja nozīmē, ka ir viegli aizmirst par sabiedrības grupām un interesēm, kurām nav politiskas aizmugures, pat ja to atbalsts ietilpst valdības programmā. Nacionālajā attīstības plānā viens no mērķiem būšot ienākumu nevienlīdzības samazināšana, taču cits pēc cita tiek aizkrāsoti ceļa posmi, kas ved uz šo mērķi. Lai nodrošinātu PVN samazināšanu, Dombrovskis un finanšu ministrs Vilks padevās jautājumā par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kas visvairāk nāktu par labu cilvēkiem ar maziem ienākumiem. Valdība ir atteikusies no līdzdalības garantētā minimālā ienākuma izmaksāšanā un piekritusi, ka pašvaldības pabalstos varēs maksāt mazāk. Tas droši novedīs pie lielākas nevienlīdzības.

Turklāt Dombrovskis nav gribējis vai spējis skaidri sabiedrībai formulēt, tieši kādus svarīgākos akcentus viņš pats gribētu redzēt topošajā ainavā. Citiem ir emocionāli uzrunājošas vīzijas. Vides ministrs Sprūdžs ar saviem domubiedriem grib redzēt krietni vairāk zaļās krāsas. Izglītības ministrs Ķīlis ieskicē modernu skolas ēku. Nacionālās apvienības Parādnieks un Dzintars uzbur bērnu pulku. Katrai no šīm spilgtajām vīzijām rodas atbalstītāji. Ja Dombrovskis turpinās turēties tikai pie rāmja, šie cilvēki, kuri alkst satura, aizvien vairāk sāks saskatīt viņā nevis balstu, kas satur visu bildi kopā, bet gan traucēkli, kas neļauj vizionāriem izvērsties. 

Rāmis ir nepieciešams, taču šā ietvara jēga ir tajā iekļautais skats. Par nelaimi, pagaidām nav skaidrs, kas tur būs redzams.

Komentārs 140 zīmēs
Kad 54 nebija 54. Viņķeles demisijas pieprasītāji prot atšķirt zēnus no meitenēm, bet neprot saskaitīt savas vēstules atbalstītājus.

Vēl viens Ušakovam padotais aiz restēm. Pēc dzīvokļu dalītājas Stabiņas kārta pienākusi Rīgas namu bijušajam vadītajam Kavacam.

Londona blefam netic. Muļķīga taisnošanās nepalīdz REN TV un TV Baltic izvairīties no britu regulatora aizrādījuma par politisko reklāmu raidīšanu.

Ušakova krievs Ameriks

Posted on oktobris 3, 2012 by - Komentārs

Saskaņas centrs nostāda Rīgu pret Latvijas valsti

Pašvaldību vēlēšanās nākamgad Rīgā nebūs «krievu saraksta», varētu secināt pēc Saskaņas centra un nesen dibinātās Andra Amerika partijas Gods kalpot Rīgai frakciju otrdienas lēmuma veidot kopēju vēlēšanu sarakstu. Ņemot vērā, ka Nacionālā apvienība arī gatavojas piedāvāt vēlētājiem savu atsevišķu sarakstu, nebūs arī kopēja «latviešu saraksta». Tātad vēlētājiem nebūs jāizvēlas politiķi pēc etniskā principa? Tā būtu laba ziņa. Diemžēl tā gluži nebūs.

Šlesera partijas pārpalikuma ieplūšana Saskaņas centrā bija šo «buldozera» apkalpotāju vienīgā cerība noturēties pie galvaspilsētas nodokļu maksātāju maciņa arī pēc vēlēšanām. Viņiem izvēle nebija plaša – vai nu iestāties SC pa vienam, kas nekādus amatus negarantētu, vai nu piekabināties «lielajam brālim» visiem kopā kā partijai, kas izskatās respektablāk. Taču arī otrā iespēja bija nevis pašu, bet gan pirmām kārtām SC izvēle. Nila Ušakova slavēšanas biļetenā Tava Rīga kopš tā pirmsākumiem atvēlēta vieta arī viņa vietniekam Amerikam. Skaidrs, ka SC vislabākais va-riants būtu koalīcija ar viņa partiju pēc vēlēšanām. Taču Amerikam nav cerību ne tikai atkārtot Šlesera sasniegumu – pašreizējās 12 vietas domē -, bet pat tikai pārvarēt piecu procentu barjeru.

Jo ko gan šie godkalpotāji varētu apsolīt vēlētājiem tādu, ko nevarētu vai nu SC, vai jebkura cita populistu partija? Ne viņiem ir ideoloģija (ja neskaita lielkapitāla interešu lobēšanu, ko pulkā ar «kreiso» tēlotājiem labāk nepieminēt), ne savs īpašs «saimniecisks piedāvājums». Solīt vēl vairāk visa par brīvu diezin vai būtu ticami. Vēl godīgāku saimniekošanu būtu anekdotiski muļķīgi. 

Amerika partijai nav nekādas savas nišas politiskajā spektrā. Vienkārši cilvēku pulciņš grib palikt amatos domē un pašvaldības uzņēmumos. Aicināt balsot par savu atsevišķu sarakstu, lai SC arī pēc vēlēšanām būtu partneris, ar ko izveidot koalīciju un palikt pie varas, būtu ērmoti un arī riskanti. SC jau ir viens dabisks partneris un konkurents tā paša elektorāta lauciņā – PCTVL. 

Tāpēc jautājums bija nevis par to, vai Amerikam veidot kopēju sarakstu ar SC, bet gan par to, vai Ušakova brigādei šādu piekabi vispār vajag. Taču tas vien, ka Ameriks partiju nodibināja, nozīmēja, ka SC atzīst viņu par sev vēl noderīgu un nolēmis pagaidām nesūtīt pa Šlesera ceļu.

Ko SC iegūst, ņemdams sarakstā bankrotējušu politiķu grupiņu? Šķiet, ka arī pašā partijā par to nav vienprātības. Pirmdien daži SC biedri atteicās vērtēt Ušakova pavēstīto par kopējo sarakstu un atrunājās, ka par to vēl lemšot partiju vadība. 

Lēmums, protams, ir pieņemts jau sen, un otrdien visi lielā vienprātībā to tikai apstiprināja. Taču SC biedru šaubas ir saprotamas. Kaut gan Amerika partijai tāpat nebija izredžu vienai pašai iekļūt domē, tās pievienošana SC sarakstam ir skaidrs signāls, ka uz pašreizējās koalīcijas mehānisku atražošanu nākamajā domē necer arī SC. Un arī nejūtas tomēr tik stiprs, kā gribētu izskatīties, ja jau grabina klāt acīmredzamus lūzerus.

Ieguvums varētu būt vienīgi Ušakova uzstājīgi prezentētajam SC kā «visu rīdzinieku» partijas tēlam. Tiesa, viņam personiski šis it kā ieguvums var sanākt cik garš, tik plats – diezin vai tos, kuri balsotu par «jauko krievu pusi Nilu», papildus iedvesmos par «misteru 20 procenti» dēvētā Šlesera līdzgaitnieka seja viņam līdzās. Toties Ušakova partijai tas var palīdzēt uzdot tās jauno «Rīgas ceļa» taktiku kā nopietnāku par parasto «krievi pret latviešiem» politiku.

Kopš SC izgāšanās ar iešanu valdībā Ušakova pasludinātais «Rīgas ceļš» nav vis «sociāldemokrātisko vērtību un nacionālās saskaņas ideju kombinācija», kā viņš stāsta, bet gan praktiski darbi galvaspilsētas nodalīšanā no pārējās valsts (ja vēlaties, no «Latvijas ceļa»). Rīgas karogs valsts karoga vietā svinīgos pasākumos, importētais Jaunā viļņa balagāns kā pilsētas identitātes zīme, «Latvijas produkti specializētajos stendos Maskavas tirdzniecības tīklos», ko pats Ušakovs uzsver kā šā ceļa pazīmi, bet nupat paziņojums par Rīgas domes izstāšanos no Latvijas Pašvaldību savienības skaidri parāda virzību uz galvaspilsētas politisku pretstatīšanu Latvijas valstij.

Pārdot «visiem rīdziniekiem» Rīgas nostāšanos pret Latvijas valsti nebūtu vienkārši, tāpēc šajā konfrontācijā «valsts» ir aizstāta ar «valdību» un konkrēti ar Vienotību. Programmatiskā rakstā Delfos ar virsrakstu Rīgas ceļš Ušakovs pirms divām nedēļām pasludināja SC lozungu pašvaldību vēlēšanās – «Apturēt Vienotību!». Tonis ir apokaliptiski histērisks. «Vienotība ir vienkārši kļuvusi bīstama Latvijai, valsts normālai pastāvēšanai,» Ušakovs paziņo. Tāpēc tai «jākļūst par pagātni», jo «pretējā gadījumā mēs neatgriezeniski pazaudēsim savu valsti».

Ušakovs sola, ka «Rīgas domes vēlēšanas tūlīt kļūs par lielo cīņas arēnu» starp šo viņa «savu valsti» un Latvijas valsti. Un arī – ka šajā cīņā «tiks maksimāli izspēlēta nacionālā kārts».

Nekā jauna. Divkopienu valsts arvien paliek SC mērķis. Amerika partijas inkorporēšana tikai precizē «krievus» un «latviešus» kā pirmām kārtām politiskus, nevis etniskus jēdzienus. (Tādi tie patiesībā bijuši arī līdz šim – «krieviskums» SC izpratnē nozīmē lojalitāti Putina režīmam, bet tam nelojālie ir «krievsi», kā viņus nicīgi apzīmogojis Jānis Urbanovičs.) Taču tas nemaina pēc būtības SC līdzšinējo sabiedrības šķelšanas un «krievu» un «latviešu» sarīdīšanas politiku.

Komentārs 140 zīmēs
Saakašvili lielākas problēmas, nekā izskatījās. Piektdaļu valsts teritorijas okupē Krievijas karaspēks, bet gruzīni tik un tā balso par Kremlim tīkamo Ivanišvili.

Vilcieni aiziet rībēdami. Nenormāli dārgā vilcienu iepirkuma līguma nebūs, tāpēc būs problēmas valdības stabilitātei.

Demogrāfija kopš ieņemšanas brīža? Ieejot savā guļamistabā, pārliecinieties, ka kaktā nestāv Parādnieks ar sveci un ložmetēju.

Cāļu raža

Posted on oktobris 3, 2012 by - Redaktores sleja

 

Cāļus skaita rudenī, vēsta paruna. Šonedēļ esam ķērušies pie cāļu skaitīšanas tik dažādās latvju sētās kā Gaismaspils būvlaukums, Augstākās tiesas nams, elektrības tirgus un pašmāju vīna lauki. Kādi secinājumi?

Gunārs Birkerts septembrī negaidīti ieradās Latvijā, jo juta – otrpus okeānam viņā kāpj izmisums par Gaismaspils būves muļļāšanos. «Negodīgums un birokrātija var kavēt tās pabeigšanu līdz 2013.gada beigām,» viņš atzīst intervijā. Tomēr, skatoties uz bibliotēku no viesnīcas numura 16.stāvā, viņu pārņēmis liels prieks: ēka ir dzīva, tai ir raksturs!

Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču iztaujājam par nesenajiem skandāliem, kas putina jau tā paplukušo Latvijas tiesu prestižu, un par viņa četros pilnvaru gados paveikto. «Atvainojiet, mums nav autoritārais režīms,» savu personisko atbildību cenšas mīkstināt tiesu hierarhijas galva. Tiesu purvs, kuram reformatori metuši slaidu loku, pelnījis tos pašus vārdus, ko Birkerts velta birokrātijai: «Neviens nav vainīgs, bet nekas nekust no vietas.»

Novembrī cāļus skaitīs elektrības tirgū, kad brīvlaišanu piedzīvos 20 tūkstoši jaunu klientu. Vai saruks elektrības rēķini, kas mūsu uzņēmējiem sanāk stipri sālītāki nekā kaimiņos, gan nav vēl skaidrs.

Toties daudzsološs klunkšķis skan no vietējiem vīndariem. Tie nule šķin jauno ražu, un izskatās – Latvija piedzīvo «vīnu otro atmodu». Ja cāļu raža citās jomās nesildīs sirdi, atliks vien paļauties uz gaistošo mierinājumu, ko sola malks tepat darītas dievu dziras.

Radars pasaulē

Posted on septembris 26, 2012 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē


Baltkrievijā 23.septembrī notikušās parlamenta apakšpalātas vēlēšanas nav uzskatāmas par brīvām un godīgām, secinājusi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērošanas misija. Baltkrievijā joprojām netiek ievērotas daudzas starptautiskās saistības un demokrātisku vēlēšanu pamatprincipi. EDSO starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijā Latviju pārstāvēja seši novērotāji.

Krievijas Valsts dome ratificējusi Latvijas un Krievijas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Tagad līgums jāizskata Krievijas parlamenta augšpalātai jeb Federācijas Padomei un tad jāparaksta Krievijas prezidentam. Vienošanās, pie kuras darbs bija noticis kopš 1997.gada, tika parakstīta 2010.gada decembrī. Latvijas parlaments šo līgumu atbalstīja 2011.gada jūnijā.

Asiņainais konflikts Sīrijā aizvien saasinās, un pilsoņu karā ierautajai valstij draud pārtikas krīze, pirmdien ANO Drošības padomē paziņoja jaunais ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijas jautājumā Lahdars Brahimi. Pēc sūtņa stāstītā, aizturēto spīdzināšana Sīrijā kļuvusi par rutīnu, un ļaudis baidās doties uz slimnīcām, kas atrodas režīma spēku kontrolē. Saskaņā ar aktīvistu apkopotajiem datiem Sīrijas konflikts kopš pērnā marta izdzēsis jau vairāk nekā 29 000 cilvēku dzīvību.

Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda paudusi, ka oktobrī gaidāmajā ziņojumā SVF, visticamāk, samazinās globālās ekonomikas izaugsmes prognozes. Globālās ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam SVF jūlijā samazināja par 0,1%, tomēr noapaļotā prognoze veido 3,5%, kas ir nemainīgi salīdzinājumā ar aprīļa prognozēm. Savukārt 2013.gada pasaules ekonomiskās izaugsmes prognozi SVF jūlijā samazināja līdz 3,9%, salīdzinot ar aprīlī prognozēto 4,1%.

Šāgada Freedom House ziņojumā par interneta brīvību pirmajā vietā ierindojusies Igaunija, kur pieeja internetam ir vairāk nekā trim ceturtdaļām pilsoņu un plaši pieejami gan e-tirdzniecības, gan e-pārvaldes pakalpojumi. Igaunija apliecina, ka brīva pieeja internetam kalpo par sabiedrības attīstības dzinējspēku, teikts pirmdien publiskotajā ziņojumā.

Ražotāju cenas Zviedrijā šāgada augustā samazinājās par 1,9%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, tādējādi sarūkot straujāk, nekā prognozēts iepriekš. Jūlijā ražotāju cenas valstī gada salīdzinājumā samazinājās par 1,1%, un analītiķi iepriekš prognozēja, ka samazinājums augustā varētu turpināties ar kritumu 1,3% apmērā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s otrdien samazināja Japānas elektronikas kompānijas Sony kredītreitingu un šādu lēmumu skaidroja ar plaša patēriņa elektronisko preču biznesa lēno atveseļošanos. Uzņēmuma ilgtermiņa kredītreitings pazemināts no BBB+ uz BBB, nosakot tam negatīvu nākotnes perspektīvu.

Irāna atsauc no Oskaru balvu konkursa savu filmu ASV tapušās antiislāmiskās kinolentes Musulmaņu nevainība «neciešamā aizvainojuma» dēļ, paziņojis Irānas kultūras ministrs Mohammads Hoseini. Kopš 11.septembra protesti pret ASV tapušo filmu Musulmaņu nevainība notikuši vismaz 20 valstīs.

Ķīnas miljardieru skaits piedzīvojis pirmo kritumu pēdējo septiņu gadu laikā. Iemesls ir nekustamo īpašumu un akciju cenu samazināšanās, liecina Ķīnas portāla Hurun Report apkopotā informācija. Ķīnā reģistrēta 251 persona, kuras bagātība veido vienu miljardu dolāru vai vairāk, kas ir par 20 mazāk nekā pērn. Tikai pirms sešiem gadiem Ķīnā bija 15 miljardieru.

Radars Latvijā

Posted on septembris 26, 2012 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā


Valdība otrdien akceptēja 2013.gada valsts kopbudžetu, kurā paredzēti 4,657 miljardu latu ieņēmumi un 4,792 miljardu latu izdevumi. Budžeta deficīts būs 1,4% no IKP. Plānots, ka 2013.gadā  iekšzemes kopprodukts sasniegs 15,986 miljardus latus, un tā pieaugums salīdzināmās cenās būs 3,7%. Maksimālais valsts parāds gada beigās var sasniegt 6,9 miljardus latu. Salīdzinājumā ar 2012.gadu nākamgad valsts konsolidētajā budžetā paredzēts ieņēmumu palielinājums par 133,1 miljonu latu un izdevumu pieaugums par  146,8 miljoniem latu.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumus, kuri iepriekš bija izraisījuši diskusijas starp nozarē strādājošajiem un arī politiķiem. Augstskolu un koledžu novērtēšanu ministrija deleģēs atklātā konkursā izvēlētai institūcijai. Savukārt lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju pieņems Augstākās izglītības padome, kad būs akreditēta ne mazāk kā puse no studiju virzieniem augstskolā vai koledžā, kuros augstskola vai koledža īsteno studiju programmas.

Otrdien Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraidīja bijušā padomju armijas virsnieka ģimenes sūdzību pret Latviju par viņu izraidīšanu no valsts. Sergejam Vikulovam pēc demobilizācijas no armijas 1998.gadā tika atteikta uzturēšanās atļauja un līdz 2000.gadam kopā ar ģimeni bija jāpamet Latvija. Tā kā sūdzības iesniedzēji to nedarīja, viņi 2003.gadā tika arestēti un deportēti uz Krieviju.

Šāgada astoņus mēnešus banku sektors kopumā noslēdzis ar 105,9 miljonu latu peļņu, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles, kuru tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos ir 92,7%. Banku sektora līdz augusta beigām gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem sasniedza gandrīz 190 miljonus latu, kas ir par 15,4% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

SIA Man-Tess var atsākt darbu, jo Valsts vides dienests ir apstiprinājis pasākumu plānu situācijas ar piesārņojumu uzlabošanai. 21.septembrī VVD nolēma apturēt Man-Tess darbību ar naftas produktiem Kundziņsalā, jo uzņēmums atkārtoti pārkāpis normatīvajos aktos noteiktās vides prasības šādu darbību veikšanai.

Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova pievienosies Reformu partijai un būs tās sarakstā pašvaldību vēlēšanās nākamvasar. Kulakova vēl pirms mēneša vadīja jaundibināto reģionālo politisko spēku – Attīstības partiju.

Nacionālo sporta padomi turpmāk vadīs Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie un otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi padomes personālsastāvā. Līdz šim padomes vadītājs bija izglītības un zinātnes ministrs.

Par Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu atkārtoti ievēlēts līdzšinējais LOK prezidents Aldons Vrubļevskis. LOK ģenerālās asamblejas sesijā par Vrubļevski pagājušo piektdien balsoja 62 delegāti, bet otrs kandidāts – Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas prezidents Jānis Kols – saņēma 31 balsi. Vrubļevskis LOK vada kopš 2004.gada.

Aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju darbspējas vecumā pēdējā gada laikā ir bijuši pamatīgi piedzērušies, liecina Slimību profilakses un kontroles centra veiktā pētījuma rezultāti. No aptaujātajiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem 50,6% atzinuši, ka pēdējā gada laikā vismaz vienu reizi vienā iedzeršanas reizē lietojuši vairāk par 60 gramiem absolūtā alkohola.