Nākamgad valsts pamatbudžeta izdevumi būs mazāki nekā šogad
Valdis Dombrovskis ir bijis premjerministra amatā bez pārtraukuma ilgāk nekā jebkurš valdības vadītājs demokrātiskās Latvijas vēsturē, taču tikai pagājušajā nedēļā viņa vadītais Ministru kabinets pirmo reizi iesniedza Saeimā budžetu, kas nebija jāsaskaņo ar starptautiskajiem aizdevējiem. Tāpēc 2013.gada budžets ļauj daudz skaidrāk saskatīt, kas šai valdībai un tās vadītājam ir svarīgs, ko viņi ir iemācījušies no krīzes un ko grib sasniegt nākotnē.
Gan budžeta apspriešanas gaitā, gan arī iesniegtajos pavaddokumentos redzams, ka pēdējos gados pieredzētais liek valsts naudas dalītājiem pastāvīgi apliecināt fiskālās disciplīnas nozīmi atbildīgas politikas veidošanā. Tas redzams Dombrovska uzstājībā, prasot, lai Nacionālās apvienības pēdējā mirklī izteiktās vēlmes palielināt demogrāfijai piešķirto naudu iekļautos kopējā budžeta rāmī. Tas atspoguļojas arī valdības inovācijā: pirmo reizi Saeimai iesniegts atsevišķs likumprojekts par trīs gadu budžeta ietvaru. Tas paredz deficīta ikgadēju pazemināšanu par 0,5% no IKP no 2013. līdz 2015.gadam. Protams, kā jebkuru likumu, to var arī nākotnē mainīt, tomēr šāda dokumenta apstiprināšana iezīmēs skaidru pašreizējās Saeimas vairākuma apņemšanos un apgrūtinās vēlākas atkāpes no tās.
Jācer, ka tas arī atturēs nākotnē no nelāgās paražas grozīt budžetu gada vidū, ja pagadās pa rokai vairāk naudas. Šāda mētāšanās rada kārdinājumu atlaist budžeta grožus vaļīgāk un apgrūtina gan racionālu plānošanu, gan izpratni par notiekošo. Šāgada septembrī pieņemto grozījumu radītā neskaidrība atspoguļojas arī 2013.gada budžeta paskaidrojumos, kuros visas izmaiņas tiek salīdzinātas ar 2011.gada decembrī pieņemto 2012.gada budžetu, dokumentā sauktu par «plānu».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.