Žurnāla rubrika: Svarīgi

Slēgts! Jaunatklāšana pēc 29 mēnešiem

Posted on februāris 6, 2013 by - Pusdienās

Beidzot! Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce neslēpj gandarījumu, ka gadiem gaidīto muzeja ēkas rekonstrukciju sāks jau šomēnes

Zīmīgs uzraksts «Inventarizācija» mūs pirmdienas pusdienlaikā sagaida Elizabetes ielas Vīna studijas logā. Līdzīgu vēsti uz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja durvīm nākampirmdien liks arī mana sarunas biedre, muzeja direktore Māra Lāce. Muzeja fondos jau šodien pilnā sparā rit gleznu, grāmatu un grafiku iepakošana. Vairāk nekā 5000 gleznu promvešanai būs jāsapako četriem muzeja darbiniekiem, ar aptuveni 10 000 grafiku strādās trīs cilvēki, bet 24 tūkstošus grāmatu no muzeja bibliotēkas kastēs kārto viens bibliotekārs. Grāmatvedes slēdz visus lielo pārcelšanās darbu līgumus. Vairāk darbinieku muzejā nav, papildu naudas darba rokām arī nav. «Kolēģiem saku: tagad nekādas slimošanas, uz slidenajām ielām nekrist un rokas nesalauzt, bet pašai sajūta – kaut kāds vīruss būs klāt,» tuvējā kafejnīcā izvēloties ar C vitamīnu bagāto ingvera un citronu tēju, saka Māra Lāce. Viņa joko – tik ilgi gaidīto muzeja slēgšanas brīdi nekāda gripa neaizkavēs, jo būvdarbu veicēji Re&Re muzejam uzstādījuši stingrus noteikumus.

Pēc oficiālās slēgšanas tikai vēl pāris nedēļas muzeja darbinieki drīkstēs lietot centrālās kāpnes, pēc tam – žogs apkārt, un vērienīgie remonta un rekonstrukcijas darbi no viena stūra jau sāksies.

Tieši šajās nedēļās muzejam uz jaunajām noliktavām kādas padomju laika bijušās ražotnes telpās jāaizgādā ne tikai lielformāta gleznas, bet arī smagākie tēlniecības darbi – Kārļa Zemdegas kailās peldētājas un Teodora Zaļkalna Cūka. Kad pagājušo reizi tā pārcēlās no viena muzeja stāva uz otru, «ceļā» pavadīja veselas četras stundas. Šoreiz Cūkai diennakts laikā būs jāspēj veikt krietni lielāku attālumu. Noliktavas vietu Lāce neatklāj drošības apsvērumu dēļ, jo mākslas kolekcijas vērtība lēšama daudzos miljonos latu. 

«Simtu septiņus gadus tā manta krājusies,» nopūšas Māra Lāce, kad jautāju, vai tiešām pāris nedēļu laikā paspēs iepakot visu kolekciju līdz pēdējai porcelāna figūriņai. Pārvākšanās, tāpat kā ēkas kapitālais remonts, notiek pirmo reizi muzeja pastāvēšanas vēsturē. «Tas ir milzīgs izaicinājums, bet izdarīsim,» pārliecināta Lāce. 

Pēdējo divu gadu laikā šī ir jau trešā mūsu saruna par to, kā notiks Nacionālā muzeja slēgšana. 2010.gada rudenī, kad Rīgas domes izsludinātajā metu konkursā uzvarēja lietuviešu arhitektu biroja Process Office projekts, tika lēsts – muzeju slēgs pēc gada un atvērs 2014.gada janvārī, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Arhitektu darbs pie ēkas tehniskā projekta aizkavējās, Kultūras ministrija un Rīgas dome stīvējās, kam un kā jāmaksā par ēkas rekonstrukciju, muzeja jurģiem un jaunajām pagaidu telpām. Būvdarbu veicējs nebija zināms, bet projekta kopējās izmaksas auga – no nepilniem diviem miljoniem 2010.gadā tās tagad ir sasniegušas jau 24 miljonus latu.

Šajā laikā muzejs izstādes plānoja, «sēžot uz koferiem». Tieši pirms gada Māra Lāce man rādīja sapirktos iepakošanas plastikāta ruļļus un kastes, tagad tos beidzot liek lietā. «Cilvēki mums vairs netic, bet šoreiz tiešām ir pa īstam.» Lāce atzīst – vērojot amatpersonu bezrūpīgo atbildības futbolu, viņa pagājušajā vasarā nolēmusi, ka «pagaidu» režīms ir jāatceļ un izstādes jāplāno tā, it kā remonts nebūtu gaidāms. Tāpēc šogad bija iecerēta arī no muzeja krājumiem veidota izstāde Stilīgie septiņdesmitie, Ingas Brūveres un Jura Dimitera personālizstādes. Tagad tās atliktas uz nenoteiktu laiku. 

Straujā notikumu attīstība šāgada janvārī bija pārsteigums arī Lācei – vienbalsīgs Rīgas domes lēmums piešķirt 15 miljonus latu muzeja rekonstrukcijai un remontam, apstiprinātais 7,9 miljonu latu ERAF finansējums un 211 tūkstošu latu valsts budžeta dotācija.

Taču, brīnies vai ne, jau 22.janvārī visi līgumi bija noslēgti – Re&Re apņēmies darbus pabeigt 29 mēnešu laikā, aptuveni trīs mēnešus muzejs iekārtosies un 2015.gada otrajā pusē atkal vērs durvis apmeklētājiem.

Vai nav žēl, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas viesiem būs jārāda metāla sēta, nevis nacionālās mākslas vērtības? «Pilsētvidē veidojot mākslas projektus, manai kolēģei, Laikmetīgās mākslas centra vadītājai Solvitai Kresei būs neierobežotas iespējas to sētu izmantot,» joko Lāce. Nopietni runājot, Lācei šķiet labāk pilsētas viesiem parādīt, kā rekonstruē Nacionālo mākslas muzeju, nevis to, kā atkal ar pāris pindzeles triepieniem aizmālētas ūdens tērcītes sienās, kas nodevīgi ik ziemu zīmē celiņus līdzās latviešu vecmeistaru gleznām. Šogad, kūstot pirmajam sniegam, muzejs noņēma Rozentāla gleznas, jo visa siena bija izmirkusi. «Principā viss šajā ēkā jau jūk un brūk.»

Lāce mierina, ka gluži bez nacionālās glezniecības lielmeistaru izstādes 2014.gadā Rīga nepaliks. Kad jaunajās telpās darbu būs sākusi Nacionālā bibliotēka, tās izstāžu zālē tiks izstādīti darbi no latviešu klasikas zelta fonda.

Jau šogad muzejā Rīgas Birža būs Jūlija Federa 175.gadadienai veltītā retrospekcija, bet gada nogalē izcilā lietuviešu gleznotāja Mikaloja Konstantina Čurļoņa un viena no ievērojamākajiem latviešu simbolistiem Rūdolfa Pērles darbu izstāde, kura ļaus saskatīt līdzības abu mākslinieku domāšanā un izteiksmes formā.

Uz Norvēģiju ceļos mūsu 20.gadsimta 20.gadu modernistu darbi, bet Rīgas Biržā varēs salīdzināt latviešu un beļģu 30.gadu glezniecības šedevrus. Tāpēc droši var teikt – arī esot pagaidu noliktavas telpās, putekļiem uz muzeja mākslas darbu kolekcijas nebūs jākrājas. Arī darbiniekiem brīvdienas divu gadu garumā netiek plānotas. «Labi, vasarā varbūt ievilksim elpu, bet jau rudenī jāsāk plānot, kā veidosim pastāvīgo izstādi,» jaunus darbus ieskicē Māra Lāce. Vispirms būšot jāatbild uz konceptuāliem jautājumiem. Piemēram, kādu ekspozīciju plānot muzeja kupola telpās, kurās pašlaik saimnieko baloži, bet pēc rekonstrukcijas tās būs atvērtas apmeklētājiem? Vai pastāvīgajā ekspozīcijā iekļaut 20.gadsimta otrās puses izcilākos latviešu glezniecības darbus? Un vai jaunajā muzejā varēs piepildīties Vilhelma Purvīša 30.gados izlolotais sapnis kādā no zālēm iekārtot pastāvīgo ekspozīciju, kurā apskatāma visaptveroša augstākās raudzes latviešu tēlotājmākslas kolekcija. Purvītis toreiz bija atlasījis ap 600 gleznu, gadu gaitā zelta fonds tikai audzis. Tāpēc muzeja darbiniekiem nāksies palauzīt galvu, kā un kurā zālē katrai no mākslas pērlēm ļaut iemirdzēties sen pelnītā košumā.

Taču jau tagad ir skaidrs, ka daļa no līdz šim apskatāmās pastāvīgās ekspozīcijas darbiem atgriezīsies izstāžu zālēs arī pēc rekonstrukcijas. Piemēram, Zaļkalna Cūka muzeja krātuvē pavisam noteikti neslēpsies, tāpat arī ievērojamākās gleznas. Kā stāsta Māra Lāce, ne vienam vien eksponātam ir arī savs pastāvīgo apraudzītāju pulciņš. «Atceros, kā 2005.gadā, kad pārkārtojām pastāvīgo ekspozīciju, pie manis pienāca kundze un bārās: kāpēc jūs to gleznu izmetāt, es  regulāri nāku to skatīties, bet tagad vairs nav!» Izrādījies, ka kundzes mīļākā glezna – Jūlija Federa Gaujas leja – bija tikai pārcēlusies no vienas zāles uz citu. Toreiz, gleznu uzmeklējusi, kundze atplaukusi laimīgā smaidā. Vai viņas mīļā Gaujas leja publiskai apskatei būs izlikta arī 2015.gadā, gan vēl nevar zināt.

Ēdienkarte

Svaiga ingvera un citrona tēja
Kafija ar pienu

Ir jautā

Posted on februāris 6, 2013 by - Viedoklis

Vai atbalstāt ierosinājumu vēl stingrāk aizliegt smēķēšanu – arī uz balkoniem?


Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents:

Mūsu mērķis ir no tabakas brīva Latvija! Lielākā problēma ir tie, kas smēķē citu, it īpaši bērnu un grūtnieču klātbūtnē, bojājot viņu veselību. Smēķēšanas ierobežojums būs solis pretim tam, lai mazāk būtu cilvēku, kas bendē citu veselību.

Ingmārs Līdaka, Saeimas deputāts, smēķētājs ar 18 gadu stāžu:

Atbalstu. Pats vienmēr cenšos skatīties, uz kuru pusi «vējiņš pūš», lai dūmi netraucētu apkārtējiem. Šie ierobežojumi būs iespēja likumīgi aizstāvēt savas tiesības tiem daudzstāvu māju iedzīvotājiem, kuriem rada diskomfortu blakus balkonos vai kāpņu telpās smēķējošie.

Mārtiņš Staķis, Innocent Cafe īpašnieks:

Neatbalstu, lai gan pats esmu nesmēķētājs. Neredzu iemeslu, kādēļ būtu nepieciešami papildu aizliegumi, ja jau pašlaik likums nosaka diezgan konkrētus ierobežojumus un nepieciešamību nodalīt smēķētāju un nesmēķētāju zonas. Smēķētāji savā zonā nevienam netraucē.

Pīrādziņ, nāc ārā!

Posted on februāris 6, 2013 by - Viedoklis

Desmitgades laikā Latvijā trīskārt pieaugusi liekā svara izplatība bērniem 

Kurš gan nav dzirdējis Labvēlīgā tipa dziesmu par Pīrādziņu, kurš iet spēlēt bumbu un kvasu padzerties. Šie vārdi liek pasmaidīt, jo atmiņā ataust ainiņa no bērnības.

Lūk, šāds ir manas bērnības Pīrādziņš. Piecstāvu māju rajonā pēcpusdienā kūsā dzīvība. Jau atkal kāds sīkais, atgāzis galvu un pārkliedzot pārējos, sauc draugu ārā spēlēties. Ar labu apetīti apveltītais Pīrādziņš ceļas un tuntuļo lejā no piektā stāva, lai mestos dzīves virpulī kopā ar pagalma draugiem. Ziemā hokejs, vasarā futbols. Šajā ainā viss ir kārtībā – Pīrādziņš, visticamāk, izaugs veselīgs, jo kustas svaigā gaisā katru dienu, viņam ir draugi un mamma rītos liek izēst putru.

Cik bieži tagad pagalmos sasaucas bērni? Varbūt to nedzirdam, jo katram pirmklasniekam ir mobilais telefons. Tomēr vērojumi liecina, ka spēles tagad vairāk notiek pie datora, bet saziņu ar draugiem nodrošina skaips. Tehnoloģijas apmierina bērnu vajadzību socializēties, bet vienlaikus piekaļ pie krēsla. Tā pieaug bērnu traumatisms. Virtuālās vides tēli, ar kuriem bērns asociē sevi, ir nedabiski veikli, bet, netrenētam ķermenim ko līdzīgu mēģinot paveikt dzīvē, var nākties nēsāt ģipsi. Sevišķi, ja bērnam ir liekais svars.

2007.gadā Pasaules veselības organizācija sāka Eiropas bērnu aptaukošanās pārraudzības iniciatīvu. Arī Latvijas pirmklasnieki tika iekļauti, un rezultāti liecina – mēs arvien tuvojamies Eiropas vidējiem rādītājiem un, tā turpinot, nākotnē varam sasniegt ASV līmeni, kur gandrīz piektā daļa bērnu ir aptaukojušies.

Eiropā 2007.gadā vidēji 24% bērnu (vecumā no sešiem līdz deviņiem gadiem) bija liekais svars, Latvijā – 22%, tajā skaitā bija 8% aptaukojušos pirmklasnieku. 2010.gadā jau tuvu pie 23% mūsu pirmklasnieku bija liekais svars, bet gandrīz 11% bija aptaukojušies. Agrākos laikos veikti pētījumi liecina, ka 90.gadu beigās Latvijā tikai aptuveni 8% bērnu vecumā no septiņiem līdz 17 gadiem bija ar lieko svaru, bet 2006.gadā šis rādītājs sasniedza jau 13%.

Skaidrs ir viens – no apaļiem bērniem, visticamāk, izaugs apaļi pieaugušie. Tam līdzi nāk problēmas: cukura diabēts, sirds un asinsvadu slimības, dažādi vēži, kaulu un locītavu slimības, miega traucējumi, neauglība un citas kaites.

Bērnībā organisms aug, attīstās muskuļu un saišu aparāts, trenējas koordinācija, nobriest personība. Ja šie procesi ir traucēti, neizaug vesels pieaugušais. Ja otrā tipa cukura diabēts (tas parasti skar vecākus cilvēkus) sākas jau bērnībā, tad jaunībā var sagaidīt komplikācijas ar neatgriezeniskiem orgānu bojājumiem, kas brieduma gados novedīs pie invaliditātes. Vai Latvija var atļauties darbspējīga jaunieša vietā izaudzināt nākamo invalīdu? Ja nesāksim cīņu ar aptaukošanos, vidējais dzīves ilgums samazināsies, pat neraugoties uz zinātnes attīstību, un tas būs nebijis pavērsiens cilvēces vēsturē.

Valsts mērogā ir sākts darbs pie veselīga ēdiena un fizisku aktivitāšu nodrošināšanas skolās. Ko katrs vēl var darīt? Sākt ar sevi un rādīt bērniem piemēru. Gatavojiet mājās, ēdiet brokastis, neesiet badā, nepārēdieties un dzeriet ūdeni. Staigājiet visur, kur var aizstaigāt. Katru dienu nodrošiniet, lai jūsu bērns vismaz stundu ir svaigā gaisā, aktīvi kustoties, bet vismaz divas reizes nedēļā atrodiet intensīvākas fiziskas nodarbības. Ierobežojiet laiku pie datora uz maksimāli divām stundām dienā un brīvdienās izvēlieties aktīvu atpūtu kopā ar bērniem. Laiks ir arī tad, kad laika nav, bet šaurākas rocības gadījumā palīdz latvisks radošums.

Iekrīt būvbedrē

Posted on februāris 6, 2013 by - Komentārs

Simtiem miljonu paies Latvijai garām, ja nespēsim sakārtot būvniecības likumus

Būvatļauju regulējums ir viena no Latvijas konkurētspējas sāpīgākajām vietām.

Pasaules Bankas dažādu valstu biznesa vides salīdzinājumā Doing Business Latvijas kopējais reitings 2013.gadā nav slikts – 25.vieta no 185 valstīm, bet tieši būvatļauju saņemšanas procedūru vērtējumā Latvijai ir zemākā atzīme – nožēlojamā 113.vieta. Tas ir sliktāks rādītājs nekā tādām valstīm kā Pakistāna, Nigērija vai Gvatemala, un mēs tālu atpaliekam no Igaunijas (35.vieta) un Lietuvas (48.vieta).

Vairākas Saeimas pēc kārtas nav spējušas veikt Būvniecības likuma kapitālo remontu, kura rezultātā ēku cēlējiem būtu iezīmēts īss un skaidrs ceļš no ieceres līdz pabeigtai celtnei, bet citiem sabiedrības locekļiem saglabātas saprātīgas iespējas nodrošināt, lai šāda celtniecība neaizskar viņu intereses. Arī šajā Saeimā likums atrodas tikai starp pirmo un otro lasījumu, un ir jābūt lielam optimistam, lai cerētu, ka tas tiks pieņemts un stāsies spēkā pirms 2014.gada 1.janvāra. Bet tad jau sāksies 12.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņa…

Ceturtdien Saeimā pirmajā lasījumā tiks skatīti likuma grozījumi, kuri atrisinātu vismaz vienu problēmu un ierobežotu laiku, kas atvēlēts pašvaldības izsniegtās būvatļaujas apstrīdēšanai. Līdz šim to varēja izdarīt gada laikā no būvatļaujas izsniegšanas, taču tagad termiņš tiktu samazināts līdz vienam mēnesim, vienlaikus uzliekot pašvaldībai pienākumu sūdzību izskatīt četru mēnešu, nevis gada laikā, kā līdz šim.

Tas būtu solis uz tiesiskās vides sakārtošanu. Patlaban likums paredz, ka līdz ar sūdzības iesniegšanu automātiski tiek iesaldēta būvatļauja, atstājot tās saņēmēju ilgstošā neziņā, kas notiks ar viņa jau sāktajiem darbiem un ieguldīto naudu.

Jo ilgāks šis nedrošības periods, jo lielāki zaudējumi, un tas rada iespējas arī ļaunprātīgiem būvatļauju apstrīdētājiem, kuri ar saviem iesniegumiem rada šķēršļus, kurus pēc tam par zināmu «atkāpšanās naudu» ir gatavi novākt. Kā tas varētu darboties dzīvē, parāda nu jau valsts mērogā ievērību guvušais gadījums ar projektu Pērle, kurš tiek celts Mazā Baltezera krastā un kurā ieguldītā nauda mērāma miljonos eiro. Pagājušā gada martā parādījās ziņa, ka biedrība Par brīvu Lielā Baltezera krastu apšauba Ādažu novada izsniegto būvatļauju Pērlei, bet jau aprīļa sākumā biedrības vadītāju Artūru Priedi policija aizturēja par 50 000 eiro izspiešanu no projekta attīstītājiem. Viņš esot prasījis šādu naudu, lai pārtrauktu vēršanos pret projekta celtniecību. Priede gan savu vainu noliedz, tomēr būtu visai naivi domāt, ka shēma, par kuru viņš tiek turēts aizdomās, nav ne tikai ienākusi prātā, bet arī tikusi realizēta Latvijā ne reizi vien.

Arī mūsu valsts labi saprot, ka šāda būvatļauju apstrīdēšana var radīt lielas problēmas, un tā sevi pret šādiem gadījumiem jau pagājušā gada nogalē spēcīgi nodrošināja. 29.novembrī Saeima pilnīgā vienprātībā steidzamības kārtībā pieņēma Būvniecības likuma grozījumu, kurā teikts: «Būvatļaujas par nacionālo interešu objekta būvniecību apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tās darbību.» Izrādās, ka dažiem zemes īpašniekiem bija radušies iebildumi pret maģistrālās augstspriegumu elektrolīnijas Kurzemes loks celtniecību pāri viņu zemei un viņi bija ķērušies pie savām likumā noteiktajām pārsūdzības tiesībām, kas varētu stipri kavēt darbus pie šā svarīgā infrastruktūras objekta.

Skaidrs, ka tā ir problēma, ja vēlas laikus pabeigt desmitiem vai simtiem miljonus vērtu projektu. Taču ar tieši tādām pašām problēmām var saskarties arī privātie uzņēmēji. Tomēr valsts nevis sakārtoja sistēmu kopumā, bet vienkārši paziņoja, ka esošā kārtība uz to neattiecas, ja tas ir «nacionālajās interesēs», kuras pati arī nosaka. Turklāt valsts savas problēmas risina veidā, kas būvniecības apšaubītāju intereses aizskar vēl vairāk nekā visradikālākais plāns ierobežot tiesības apstrīdēt privātajiem izsniegtās būvatļaujas. Saeima ir nevis vairāk vai mazāk ierobežojusi, bet gan vispār likvidējusi jebkādas iespējas apstādināt valsts pašpasludināto «nacionālo interešu objektu» celtniecību, ja tai izsniegta būvatļauja.

Vai tad nodrošināt iespēju uzņēmējiem saprātīgā laikā tikt skaidrībā par saviem projektiem arī nav «nacionālajās interesēs»? Galu galā, tās ir investīcijas, darbavietas un nodokļi, kuri rodas gan ēku un rūpnīcu celtniecības, gan ekspluatācijas laikā. Arī tie ir daudzi miljoni, kurus valsts var zaudēt. Kanādas uzņēmums Homburg Management pēdējos četros gados Latvijā ieguldījis 100 miljonus eiro, bet pēc pieredzes ar viena jauna projekta apstrīdēšanu Rīgā, Biķernieku ielā, tās valdes loceklis Džeimss Torpejs teicis, ka nākotnē plānotās 30 miljonu eiro investīcijas Latvijai ies secen, ja ar būvatļaujām saistītā likumdošana netiks sakārtota. Nav jāšaubās, ka daudzi citi ir vai nu jau aizgājuši, vai vispār šeit nav sākuši projektus tā paša iemesla dēļ.

Ceturtdien skatāmie grozījumi Būvniecības likumā stāvokli uzlabotu, bet neatrisinātu visas problēmas, un Saeimai vēl būs daudz jāstrādā, lai būvbedre vairs nevarētu kļūt par lamatām, kurās iekrīt investori un darba devēji.

Komentārs 140 zīmēs

Raudāja māte, raudāja meita. Ātro kredītu izsniedzēji solīja gan naudu, gan Raimondu Paulu. Bet nauda jāatdod ar procentiem, un Paulu laikam nedabūs…

Var taču nedaudz pārkāpt. Olšteiniešu bezatbildības ietekmē Saeima 2.lasījumā atbalstījusi soda atcelšanu par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h.

Arī Spānijā ir Tautas partija. Tās ministru prezidents Rahojs nupat iekūlies skandālā par nelikumīgiem maksājumiem no melnās kases partijas spicei.

Grigules bilance

Posted on februāris 6, 2013 by - Komentārs

Saskaņas centrs nolēma neatbalstīt referendumu, kas tāpat nebūtu izdevies

Stāsts par ZZS deputātes Ivetas Grigules mēģinājumu apturēt eiro ieviešanu ir stāsts par to, kā Jānis Urbanovičs apspēlēja Aivaru Lembergu. Tikai šoreiz parasta Saeimas aizkulišu spēlīte ar neskaidriem solījumiem un skaidriem «uzmetieniem» šādu intrigu meistaram Urbanovičam padevusies par uzvaru ar valsts un pat starptautiska mēroga skanējumu. 

Grigule, kas pagājušās nedēļas nogalē bijusi «par 99,9% pārliecināta», ka Urbanovičs apsolījis viņai savas frakcijas 31 deputāta parakstus, šajās divu kungu attiecībās bija tikai instruments, ja arī publikai nu izskatās un varbūt arī pati jūtas esam galvenā pieviltā un pamestā. Taču viņa galu galā var būt pat ieguvēja – politikā neslava arī ir slava. Toties Lembergs un «zaļo zemnieku» apvienība gan paliek zaudētājos.

Ko Saskaņas centrs būtu ieguvis, izgāzdams eiro ieviešanu? Latvijai tas būtu ļoti sāpīgs atkritiens ceļā uz integrāciju Eiropā, līdz ar to uzvara Urbanoviča partijas ideoloģiskajai mātei Krievijai, no kuras viedokļa – jo Latvijai sliktāk, jo labāk. 

Tas šai partijai būtu godpilns mērķis. Tikai, pirmkārt, to laikam nebūtu iespējams panākt. Vairākums konstitucionālo ekspertu sliecas uzskatīt, ka šoreiz likuma apturēšanai un tautas nobalsošanas rīkošanai Satversme paredz nevis 34, bet gan 51 Saeimas deputāta atbalstu. Grigules «iešana līdz galam» atdurtos varbūt prezidenta kancelejā, varbūt Satversmes tiesā. (Pirmdien arī Andrejs Klementjevs, skaidrodams, kāpēc SC neatbalstīs Grigules referendumu, bilda: «Neesam pārliecināti, ka savāksim kvorumu.»)

Otrkārt, Latvijas atstāšana pelēkajā zonā starp rubli un eiro Kremlim gan būtu panākums, toties politprojekts ar nosaukumu SC būtu jānoraksta zaudējumos jebkurā gadījumā – vai šo mērķi izdotos, vai neizdotos sasniegt. Vēlēšanas Rīgā šovasar tad būtu «par eiro vai rubli», un Nilam Ušakovam būtu grūti cerēt uz latviešu vēlētāju atbalstu, ko tik ļoti cenšas iegūt. Bet SC ilgais ceļš uz valdību, ko pats sev krasi sašaurināja ar atbalstu valodu referendumam, līdz ar to būtu beidzies galīgi.

Savelkot kopā, bilancē tikai zaudējumi. SC kalkulācijas bija līdzīgas kā gadījumā ar pērn nenotikušo referendumu par automātisku pilsonību nepilsoņiem, kad Urbano-vičs atklāti skaidroja – ideju atbalstām, taču nevaram atļauties otru zaudētu referendumu gada laikā un aizbaidīt latviešus pirms pašvaldību vēlēšanām.

Taču SC nevarēja piepeši paziņot, ka atbalsta valdības plānus, kad visu laiku bija apgalvojis, ka neatbalsta. Izpalīdzēja Grigule, pareizāk, Lembergs, kuram šis acīmredzot bija palicis vienīgais jautājums vismaz līdz pašvaldību velēšanām, ar ko, šantažējot valdību, izsist sev kādas no ļoti daudzajām vajadzībām. Lemberga izmisums sniedza iespēju Urbanovičam pateikt, ka nevis atbalsta valdības plānoto, bet gan neatbalsta Grigules iecerēto. 

Bilancē – tikai ieguvumi. Un arī daudz krēslu, uz kuriem vienlaikus sēdēt.

Ieguvumi aizkulišu «konsultācijās» ar valdību, ja tādi ir, gan būs niecīgi, katrā ziņā daudz mazāki, nekā bija gribējis Lembergs. Toties SC uz rāvienu tapis no promaskavisku kaitnieku brigādes par «valstiski atbildīgu» partiju. (Iedomājieties – Urbanovičs izglābis eiro no Lemberga!) Atšķirībā no otras opozīcijas partijas ZZS, kura socioloģiskajās aptaujās SC vēlētājiem tradicionāli bijusi «otrā izvēle». Neglīti izskatās arī «nacionālisti», kuri pat savā programmā ierakstījuši eiro par prioritāti, tomēr ļaujas šaubām, pat būdami valdībā. Un galvassāpes nu arī Vienotībai, kurai SC nostāšanās pret eiro bija priekšvēlēšanu kampaņas svarīgs temats.

Turklāt, atteikdamies atbalstīt Grigules referendumu, SC neatsakās ne no vienas no savām tradicionālajam nostājām. Urbanovičs savā paziņojumā uzsver, ka Latvija arvien neesot gatava eiro ieviešanai un ka arī referendums ir jārīko, tikai tas būtu jādara pašai valdošajai koalīcijai, taču pie varas esošie nerēķinoties ar Latvijas sabiedrību un neesot ieinteresēti valsts izaugsmē un attīstībā. Pašvaldību vēlēšanu kampaņā Ušakovam nu ir visplašākās manevra iespējas. Un SC ir cerības arī uz dažu Latvijas draugu ieteikumiem integrēt sabiedrību, laižot pie varas promaskavisku partiju, kad būs jāveido nākamā valdība.

Vienkārši izvēlēdamies nedarīt to, ko nevar izdarīt tā kā tā, SC nenoliedzami rīkojās politiski loģiski. Un «pīāriski» sekmīgi, pasniegdams sev vienīgo iespējamo izvēli kā atbildīgāko no it kā vairākām iespējamajām. 

Turklāt arī ZZS radītais fons ir pateicīgs – Lemberga histēriskā lepnība ir paralizējusi «zaļos zemniekus» un atstājusi tos apstākļu straumes nestu upuru lomā. Gan Griguli, kurai nu jāizskatās pēc muļķes, gan frakcijas vadītāju Augustu Brigmani, kuram gana politiskās ožas, lai viņu publiski neatbalstītu, taču nav nekā cita, ko piedāvāt vietā, gan apvienības «zaļo» galu, kas uzreiz pēc Urbanoviča paziņojuma pirmdien izplatīja savējo, ka Grigule rīkojusies «bez skaidra ZZS ietilpstošo partiju atbalsta» un «šī iniciatīva jau sākotnēji lemta neveiksmei». Bilancē – zaļa šļura.

Bilance Latvijas sabiedrībai – kārtējais apstiprinājums, ka lēmums pievienoties eiro bija stratēģiski pareizs, apņemšanās to izdarīt tagad ir pamatota, bet aiz šādas politikas pretinieku iebildumiem ir savtīgas intereses, sīks tirgus un polittehnoloģiski manevri pašu koptajā pīļu dīķī.

Komentārs 140 zīmēs

Dombrovskis paziņojis, ka ministrus nevērtēs un to «topu» neveidos. VL-TB/LNNK paliek iespēja veidot savu divu ministru «topu».

Klasiskā Krievija. Vicepremjer-ministrs Rogozins atklājis, ka Krievijā nav piemērotas degvielas par 1,2 miljardiem eiro Francijā iepirktajiem kuģiem Mistral.

Ironiskā vēsture. «Zirgu, pusi karaļvalsts par zirgu!» Ričards III sauca Šekspīra lugā. Viņa kauli nu atrasti zem autostāvvietas asfalta.

Bladāc!

Posted on februāris 6, 2013 by - Redaktores sleja

 

Kad bērnu dienās gadījās braukt tālsatiksmes vilciena augšējā plauktā, sajūsmu par šo piedzīvojumu pieklusināja iztēlotās šausmas, ka miegā varētu nobumbulēt lejā. Par laimi, pie sienas bija dīvains plauktiņš, kura auklu režģī ieķerties.

Sen nav nakšņots vilcienā, tomēr dzīvot Latvijā nozīmē ik pa laikam sajusties tā, it kā būtu pēkšņi pamodies, noveļoties no plaukta. Viss vagons rīvē sasistos kamiešus un lielām acīm brīnās – vai, kā mēs tā piemigām un uzgāzāmies kārtējām likumu dīvainībām?

Jaunākais blīkšķis ir ātrie kredīti. Kopš krīze aizgrieza dāsnos banku naudas plūdus, savu biznesa āderi uzgājuši tie, kas piedāvā kaut nakts vidū ar telefona īsziņu paņemt aizdevumu. Reklāmās kārdinoši gozējas nulles, solot pirmo kredītu bez maksas un citus labumus. Taču dzīvē nulles izskatās citādi – kā melnais caurums daudzu parādnieku makā un augoši miljoni aizdevēju peļņas rādītājos.

Košās reklāmas nesaka, cik dārga patiesībā ir šī aizņemšanās, piemēram, saņemot 200 latus šodien, pēc gada var nākties atdot tūkstoti vai pat trīs!

Jā, un tas izrādās likumīgi. Nav dzirdēts, ka par šiem mežonīgajiem kredītprocentiem kāds sēdētu cietumā vai remdētu alkatību piespiedu darbā, kaut Krimināllikums paredz sodus par augļošanu jeb nesamērīgu aizņēmēja apgrūtināšanu. Kaimiņvalstīs šīm kredītlikmēm ir noteikti saprātīgi griesti, bet Latvijā atliek samaksāt 50 tūkstošus par licenci un tad brīvi lemt, cik ātri šo naudiņu atpelnīt – gadā, mēnesī vai varbūt vienā nedēļas nogalē. Bladāc, kārtējais zilums!

Radars pasaulē

Posted on janvāris 30, 2013 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē


Čehijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis bijušais premjerministrs Milošs Zēmans. Otrajā vēlēšanu kārtā piektdien un sestdien 69 gadus vecais Zēmans, kurš pārstāv kreisi centrisko Pilsonisko tiesību partiju (SPOZ), ieguvis 54,82% balsu, bet par pašreizējo ārlietu ministru Karelu Švarcenbergeru nobalsojuši 45,17% čehu. Šīs ir pirmās tiešās prezidenta vēlēšanas Čehijā, un Zēmans nomainīs amatā Vāclavu Klausu, kurš Čehijas prezidenta krēslā bijis veselu desmitgadi.

Franču un maliešu armijas vienības pirmdien iegājušas Tombuktu, kas ir viens no lielākajiem līdz šim islāmistu kontrolētās Mali ziemeļdaļas centriem. Operācija sākta svētdien, dienu pēc tam, kad franču un Mali vienības bija ieņēmušas citu ziemeļu centru Gao. Krīze Mali sākās pirms gada, kad sacelšanos valsts ziemeļos sāka tuaregu nomadi. Francija konfliktā iesaistījās 11.janvārī.

Zviedrijas reklāmas aģentūras Studio Total darbinieki saņēmuši cilvēktiesību aizstāvības organizācijas Harta ’97 prēmiju «par vīrišķību, aizstāvot cilvēktiesības Baltkrievijā». Nesankcionētais lidojums Baltkrievijā notika pērn 4.jūlijā. No lidmašīnas tika izmesti plīša lācīši ar uzrakstiem, atbalstot vārda brīvību.

Brazīlijā pirmdien izsludinātas trīs dienas ilgas sēras, lai pieminētu svētdien notikušā traģiskā naktskluba ugunsgrēka 232 upurus dienvidu pilsētā Santamarijā. Tika atcelta galvaspilsētā Braziljā pirmdien paredzētā ceremonija, lai atzīmētu atlikušās 500 dienas līdz 2014.gada pasaules kausam futbolā. Tā bija traģiskākā ugunsnelaime Brazīlijā piecdesmit gadu laikā. Lielākā daļa upuru bijuši 16-20 gadu veci.

Ēģiptes aizsardzības ministrs ģenerālis Abdels Fatahs al Sisi otrdien brīdināja, ka politiskā krīze Ēģiptē var novest pie valsts sabrukuma. Ēģiptes prezidents Mohammeds Mursi svētdienas vakarā izsludināja ārkārtas stāvokli trīs provincēs, kur ne-mieros gājuši bojā ap 50 cilvēku. Pret valdību vērsti nemieri Ēģiptē notiek kopš pagājušās piektdienas, kad septiņi cilvēki gāja bojā sadursmēs starp policiju un demonstrantiem, kas piedalījās gājienā, atzīmējot 2011.gada nemieru otro gadskārtu.

Irāna pirmdien nosūtījusi kosmosā kapsulu ar dzīvu pērtiķi. Irāna jau 2011.gadā mēģināja nosūtīt kosmosā dzīvu pērtiķi, bet toreiz šis projekts beidzās ar neveiksmi, par kuras cēloņiem sabiedrība netika informēta. Irānas kosmosa programma satrauc Rietumus, kas bažījas, ka Teherāna, maskējoties aiz zinātniskas programmas, varētu attīstīt raķetes, kuras spējīgas nest kodolgalviņas.

Islandei bija tiesības neizmaksāt kompensācijas Lielbritānijas un Nīderlandes pilsoņiem, kuri zaudēja savus depozītus bankrotējušās Islandes bankas Landsbanki Nīderlandes un Lielbritānijas struktūrvienībā Icesave, atzinusi Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesa. Lielbritānija un Nīderlande jau krietnu laiku pieprasa Islandei atmaksāt 3,9 miljardus eiro, ko tās izmaksāja 340 000 savu pilsoņu, sedzot Icesave zaudētos noguldījumus.

Nīderlandes karaliene Beatrikse 30.aprīlī atteiksies no troņa, kurā bijusi gandrīz 33 gadus. Karaliene lēmumu nodot troni dēlam pamato gan ar drīzo 75. dzimšanas dienu, gan ar šogad atzīmējamo monarhijas 200.gadadienu. Gaidāms, ka princis Vilems Aleksandrs (attēlā ar ģimeni) tiks kronēts kā karalis Vilems IV un būs pirmais Nīderlandes karalis vairāk nekā gadsimta laikā pēc četrām karalienēm.

Radars Latvijā

Posted on janvāris 30, 2013 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā


Latvijas pieredze ir unikāls piemērs citām ES dalībvalstīm, kā būtu jārīkojas stabilitātes atgūšanai pēc finanšu krīzes, atzinuši eksperti diskusijā Pasaules ekonomikas foruma ikgadējā sanāksmē Davosā (Šveice). Ministru prezidents Valdis Dombrovskis forumā uzsvēra, ka fiskālās disciplīnas nostiprināšana ES ir būtisks nosacījums stabilitātes atgūšanai.

Ģenerālprokuratūra cēlusi apsūdzības piecām iesaistītajām personām tā sauktajā Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vēsturē apjomīgāko krimināllietu prokuratūra saņēma pērn septembrī un apsūdzības uzrādīja divām no 17 lietā iesaistītajām personām. KNAB šo lietu sāka 2010.gadā, kad vasarā aizturēja bijušo Latvenergo prezidentu Kārli Miķelsonu, viņa vietnieku Aigaru Meļko, a/s Sadales tīkls valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku un viņa vietnieku Andreju Stalažu.

Latvijā palielinājusies dzimstība, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pagājušā gada 12 mēnešos Latvijā pasaulē nākuši 19 520 bērni, kas ir vairāk nekā 2011.gadā, kad piedzima 18 825 bērni.

Konkursā uz Latvijas televīzijas jaunās valdes locekļu amatiem pieteikušies 45 kandidāti. LTV ģenerāldirektors un valdes loceklis Edgars Kots gadumijā pameta LTV vadītāja amatu un tagad ir a/s Diena valdes priekšsēdētājs. Kots no 2008.gada bija LTV ģenerāldirektors un vienīgais valdes loceklis.

Bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis apstiprināts SIA Lattelecom padomes locekļa amatā. Brazovskis no 2000. līdz 2012.gadam bija FKTK priekšsēdētāja vietnieks, bet pirms tam strādāja Latvijas Bankā. Saeima pērn oktobrī Brazovski neapstiprināja uz trešo termiņu FKTK priekšsēdētāja vietnieka amatā. 

Budžeta deficīts 2012.gadā būs 1,5% no iekšzemes kopprodukta, rāda Finanšu ministrijas provizoriskais novērtējums. Tas ir zemāks nekā sākotnējais mērķis 1,9% no IKP.

Valdība otrdien atbalstīja Nacionālo bruņoto spēku vienību dalību Eiropas Savienības kaujas grupā. ES kaujas grupas tika izveidotas 2004.gadā, un to galvenais uzdevums ir sniegt palīdzību ES dalībvalstīm un citām valstīm, kas lūdz palīdzību un kurās izraisās krīze, ko nav iespējams atrisināt diplomātiskā ceļā. Līdz šim Latvija ES kaujas grupā ir piedalījusies vienu reizi – 2010.gadā.

Latvija šogad noslīdējusi par astoņām vietām ziņu aģentūras Bloomberg veidotajā reitingā, kurā ir valstis ar vislabākajiem apstākļiem uzņēmējdarbībai, un ieņem 36.vietu. 2011.gadā Latvija reitingā ieņēma 28.vietu. Vislabvēlīgākie apstākļi uzņēmējdarbībai ir Honkongā, ASV, Japānā, Nīderlandē un Vācijā.

No 1.aprīļa pasē atkal tiks norādīta dokumenta turētāja tautība, ja persona pati to vēlēsies. To paredz otrdien valdībā pieņemtie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu noteikumos, kurus Iekšlietu ministrija bija sagatavojusi, izpildot pērn novembra beigās doto Ministru kabineta uzdevumu.