Pīrādziņ, nāc ārā! • IR.lv

Pīrādziņ, nāc ārā!

4
Anda Kariņa

Desmitgades laikā Latvijā trīskārt pieaugusi liekā svara izplatība bērniem 

Kurš gan nav dzirdējis Labvēlīgā tipa dziesmu par Pīrādziņu, kurš iet spēlēt bumbu un kvasu padzerties. Šie vārdi liek pasmaidīt, jo atmiņā ataust ainiņa no bērnības.

Lūk, šāds ir manas bērnības Pīrādziņš. Piecstāvu māju rajonā pēcpusdienā kūsā dzīvība. Jau atkal kāds sīkais, atgāzis galvu un pārkliedzot pārējos, sauc draugu ārā spēlēties. Ar labu apetīti apveltītais Pīrādziņš ceļas un tuntuļo lejā no piektā stāva, lai mestos dzīves virpulī kopā ar pagalma draugiem. Ziemā hokejs, vasarā futbols. Šajā ainā viss ir kārtībā – Pīrādziņš, visticamāk, izaugs veselīgs, jo kustas svaigā gaisā katru dienu, viņam ir draugi un mamma rītos liek izēst putru.

Cik bieži tagad pagalmos sasaucas bērni? Varbūt to nedzirdam, jo katram pirmklasniekam ir mobilais telefons. Tomēr vērojumi liecina, ka spēles tagad vairāk notiek pie datora, bet saziņu ar draugiem nodrošina skaips. Tehnoloģijas apmierina bērnu vajadzību socializēties, bet vienlaikus piekaļ pie krēsla. Tā pieaug bērnu traumatisms. Virtuālās vides tēli, ar kuriem bērns asociē sevi, ir nedabiski veikli, bet, netrenētam ķermenim ko līdzīgu mēģinot paveikt dzīvē, var nākties nēsāt ģipsi. Sevišķi, ja bērnam ir liekais svars.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu