Kad bērnu dienās gadījās braukt tālsatiksmes vilciena augšējā plauktā, sajūsmu par šo piedzīvojumu pieklusināja iztēlotās šausmas, ka miegā varētu nobumbulēt lejā. Par laimi, pie sienas bija dīvains plauktiņš, kura auklu režģī ieķerties.
Sen nav nakšņots vilcienā, tomēr dzīvot Latvijā nozīmē ik pa laikam sajusties tā, it kā būtu pēkšņi pamodies, noveļoties no plaukta. Viss vagons rīvē sasistos kamiešus un lielām acīm brīnās – vai, kā mēs tā piemigām un uzgāzāmies kārtējām likumu dīvainībām?
Jaunākais blīkšķis ir ātrie kredīti. Kopš krīze aizgrieza dāsnos banku naudas plūdus, savu biznesa āderi uzgājuši tie, kas piedāvā kaut nakts vidū ar telefona īsziņu paņemt aizdevumu. Reklāmās kārdinoši gozējas nulles, solot pirmo kredītu bez maksas un citus labumus. Taču dzīvē nulles izskatās citādi – kā melnais caurums daudzu parādnieku makā un augoši miljoni aizdevēju peļņas rādītājos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.