Lai samazinātu jauniešu bezdarbu, Latvija nolēmusi sekot vairāku Eiropas valstu piemēram un profesionālās skolas no pelēcīgām vietām, kur patveras ne pārāk čakli skolēni, pārveidot par moderniem kompetenču centriem, kuros mācības sakņojas praktiskā vidē. Pilotprojekts ar pirmajiem 113 dalībniekiem jau sācies
Tā ir jauno laiku zudusī paaudze – bez darba, naudas un cerībām uz nākotni. Eiropas Savienībā šādu jauniešu vecumā līdz 25 gadiem ir 5,5 miljoni, Latvijā – nepilni 22 tūkstoši, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras aplēsēm. Tiesa, tikai nedaudz vairāk kā astoņi tūkstoši no viņiem ir oficiāli reģistrējušies bezdarbniekos.
Šovasar Eiropas Komisija nolēmusi sešus miljardus eiro atvēlēt jauniešu bezdarba samazināšanai, kā vienu no galvenajiem rīkiem iesakot darbā balstītas mācības – tām jākļūst par izglītības sistēmas centrālo pīlāru visā Eiropā. Viena no paraugzemēm ir Vācija, kur jauniešu bezdarbs ir viens no zemākajiem un, kā norādījusi kanclere Angela Merkele, uzmanība koncentrēta nevis uz vienkārši akadēmisku izglītību, bet teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apvienošanu. Līdz ar jauno mācību gadu Latvija ir sākusi importēt šo duālās izglītības ideju vairākos tehnikumos, vienlaikus izmantojot Eiropas naudu profesionālo skolu remontiem, bibliotēku, aprīkojuma un mācību iekārtu atjaunošanai. Vai tiešām tehnikumiem, ar kuriem daudzi vecāki tagad biedē slinkākās atvases, izdosies atbrīvot jauniešus no bezdarba lāsta?
Legāla darba vilinājums
Jelgavas tehnikums atrodas pelēcīgā silikona ķieģeļu mājā, un īpaši spožs nav arī šīs skolas tēls – pēc 9.klases izlaiduma šeit dokumentus reti iesniedz teicamnieki. Skolas direktore Janīna Rudzīte joprojām atceras vienu no retajiem audzēkņiem, kuram 9.klases liecībā matemātikā bijis astoņnieks.
Paši skolas audzēkņi stāsta – vecākiem ir tik slikts priekšstats par tehnikumiem, ka viņi bērniem iesaka labāk mācīties vidusskolā, ja pēc pamatskolas jauniešiem nav skaidru nākotnes plānu.
Arī Toms Balodis pabeidza vidusskolu, bet tad saprata – studēt tomēr nevēlas, taču ar vidusskolas diplomu pie darba arī nevarēs tikt. Ieraudzījis aicinājumu mācīties Jelgavas tehnikumā par autoatslēdznieku jaunā duālās izglītības programmā, bez lielas domāšanas pieteicās.
«Jāmācās tikai gads, kura laikā saņemšu stipendiju, un pēc absolvēšanas ir iespēja uzreiz dabūt darbu,» skaidro Toms. Viņam bija svarīgi, ka šīs programmas audzēkņiem maksā Eiropas Sociālā fonda stipendiju. Tās apjoms atkarībā no sekmēm un nodarbību apmeklējuma ir no 10 līdz 80 latiem mēnesī. Programma paredz, ka līdz janvārim visi mācās tehnikumā, bet pēc tam būs praktiskās mācības autobusu ražotnē Amo Plant turpat Jelgavā un uzņēmums studentiem par padarīto arī maksās.
«Augstskolā studijas ir dārgas, bet šeit man maksā stipendiju un vēlāk arī darba samaksu,» rezumē Toma kursabiedrs Roberts Strazdiņš. Viņš pavasarī absolvēja Ventspils tehnikumu un ieguva automehāniķa specialitāti, taču vasarā strādājis kādā rūpniecības uzņēmumā, kas nav saistīts ar jauniegūto profesiju. Roberts negribīgi atzīst – laikam bijis par slinku, lai meklētu darbu profesijā. Taču no viņa un Toma teiktā noprotu, ka jauniešus nevilina nelegālās autodarbnīcas, kur meistari jaunos kolēģus nodarbina bez jebkādām līgumattiecībām. Tāpēc, ieraudzījis iespēju studijas savienot ar legālu darbu, Roberts pieteicās mācībām Jelgavas tehnikumā.
Pagaidām plānots, ka visiem 16 jauniešiem, kas Jelgavas tehnikumā iesaistījušies duālās izglītības pilotprojektā, piedāvās darbu, stāsta Amo Plant pārstāvis Igors Graurs. Viņš atzīst – uzņēmums ar katru dienu aizvien vairāk jūt, ka par kvalificētiem speciālistiem darba tirgū notiek cīņā. Lai sagatavotu kolēģus, uzņēmuma darbinieki izveidojuši mācību centru, kuru izmanto Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes studenti. Projektā, kurā Jelgavas tehnikuma jaunieši četrus mēnešus apgūst teoriju, bet sešus mēnešus mācās un strādā uzņēmumā, Amo Plant speciālisti cer sagatavot ne tikai autobusu ražotājus, bet arī ekspluatācijas speciālistus un autobusu šoferus.
«Galvenā duālās izglītības priekšrocība ir tā, ka jaunietis mācību laikā pārsvarā atrodas darba vidē,» saka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Ina Vārna. «Viņš sāk saprast, kādas ir darba attiecības, iemācās strādāt komandā, apgūst tās iemaņas, kas praktiski būs nepieciešamas.»
No šā mācību gada ideja par darbā balstītām mācībām jeb duālās izglītības pilotprojekts tiek īstenots sešās Latvijas skolās – Jelgavas, Ogres, Ventspils un Rīgas Valsts tehnikumā, kā arī Jelgavas Amatu vidusskolā un Valmieras profesionālajā vidusskolā. Pilotprojektā iesaistīti 113 jaunieši. Nav daudz, zinot, ka Latvijā ir 35 profesionālās skolas, deviņas koledžas un Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskola, kurā īsteno profesionālās izglītības programmu.
No tā, kā sešas skolas īstenos pilotprojektus un kādi būs secinājumi, atkarīgs duālās izglītības sistēmas tālākais ieviešanas veids Latvijā. Lai gan vairākās Rietumeiropas un Skandināvijas valstīs darbojas pamatprincips «darbā balstītas mācības», katrā no tām projekts tiek īstenots mazliet atšķirīgi. Piemēram, Vācijā četras dienas nedēļā jaunieši ir savā darbavietā, vienu dienu – skolas solā. Francijā piedāvā vairākus variantus: pusi nedēļas skolā, pusi – darbā, var arī pārmaiņu veikt ik pa nedēļai vai arī uz pusēm sadalīt visu mācību gadu – sešus mēnešus mācīties tikai teoriju un tad pusgadu veltīt tikai praktiskajām mācībām.
Gatavo sev kolēģi
Vairākums tehnikumu jau līdz šim sadarbojās ar uzņēmumiem, jo tie nodrošināja audzēkņus ar prakses vietām. Jelgavas tehnikuma direktore Rudzīte rāda biezu mapi, pilnu ar sadarbības līgumiem. Taču tie paredz tikai prakses vietu, reti ko vairāk. Savukārt duālās izglītības pilotprojektā uzņēmuma darbinieki jau no pirmās audzēkņa mācību dienas gatavo viņu kā savu nākamo kolēģi.
«Parasti konkrētā uzņēmumā prakse notiek tikai pirms profesionālās kvalifikācijas eksāmeniem, bet praktiskās nodarbības notiek izglītības iestādē,» tradicionālo arodizglītību raksturo Ina Vārna. Savukārt duālās izglītības modelis paredz, ka visas praktiskās nodarbības, kas aizņem 60% no programmas, notiek konkrētā uzņēmumā.
Rīgas Valsts tehnikuma vadītāja Dagnija Vanaga uzsver – ideja par darbā balstītām mācībām prasa pavisam citādu pieeju skolu un uzņēmumu sadarbībai. Kā liecina līdzšinējā pieredze, ne vienmēr prakses laikā audzēkņi iegūst kvalitatīvu apmācību, turklāt uzņēmums var izvēlēties – maksāt vai nemaksāt audzēknim par darbu. Turpretī duālās izglītības projektā uzņēmums atbildīgi iesaistās mācību procesā un par padarīto vēl maksā audzēknim atalgojumu. Atbalstu duālās izglītības modeļa ieviešanai Rīgas Valsts tehnikumā izteikusi Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija un Latvijas dzelzceļš. «Bija uzņēmumi, kas sākotnēji izteica vēlmi piedalīties, bet, nesaskatot nekādu materiālu ieguvumu, nolēma palikt pie iepriekšējā sadarbības modeļa,» stāsta Vanaga.
Kamēr duālās izglītības pilotprojekts tiek īstenots tikai sešās skolās, aktuāls joprojām paliek jautājums, vai profesionālo skolu audzēkņi pašlaik nepapildina bezdarbnieku rindas. IZM nav kalkulējusi, cik no visiem profesionālo skolu audzēkņiem ilgstoši paliek bez darba. Lai gan katra skola apkopo datus par to, cik absolventi ir iestājušies augstskolās, cik strādā un cik ne, IZM uzskata, ka šie dati ir aptuveni un nav ticami. Zināms tikai, ka aptuveni 15% audzēkņu mācības pamet. Nodarbinātības valsts aģentūras dati rāda, ka no jauniešiem bezdarbniekiem lielākā daļa ir tādu, kuriem ir vidējā vispārējā un pamatizglītība. Taču gana daudz – 23% – ir arodskolā ieguvuši profesiju. Kāpēc viņi nevar atrast darbu?
«Jāsaka godīgi, skolas laikā iegūtās prasmes un zināšanas neatbilst pašreizējām darba tirgus prasībām,» saka Jelgavas tipogrāfijas personāla daļas vadītāja Ligita Makstniece. Tāpēc viņas pārstāvētais uzņēmums ir iesaistījies arī duālās izglītības pilotprojektā Rīgas Valsts tehnikumā. Tipogrāfija jau no 60.gadiem sadarbojas ar Rīgas tehnikumu, piedāvājot poligrāfijas mācību programmas audzēkņiem prakses vietas. No 18 jauniešiem, kas pēdējo septiņu gadu laikā praksi izgājuši šajā uzņēmumā, seši joprojām strādā Jelgavas tipogrāfijā.
«Skola ar savu materiālo bāzi tehnoloģiju jomā krietni atpaliek no tā modernā un jaudīgā tehnoloģiskā aprīkojuma, kas ir poligrāfijas uzņēmumos,» plaisu starp reālo ražošanu un arodizglītību raksturo Makstniece. «Tieši tāpēc ir ļoti labi, ka līdz ar duālās izglītības pilotprojekta ieviešanu jaunajiem poligrāfistiem būs ne tikai lielākas iespējas praktiski darboties tiešajā darba vidē, apgūstot arodu, bet arī gūt neatsveramu dzīves pieredzi – komunikācijā, sadarbībā un atbildībā.» Pēc Makstnieces skaidrojuma, uzņēmumam jaunieši vajadzīgi viņu ambīciju, maksimālisma un bezrūpības dēļ. «Tāpēc esam iecietīgi pret teorētisko zināšanu trūkumu, jo saprotam, ka tās var apgūt, praktiski strādājot,» saka personāla speciāliste. «Grūtāk ir sagremot jauniešu vājo psiholoģisko sagatavotību darbam kolektīvā un ikdienas darba dzīvei, kā arī iekšējās motivācijas trūkumu – ar šo šķērsli cīnīties faktiski nav iespējams.» Viņa stāsta, ka daudzi jaunieši pieprasa vismaz 400 latu atalgojumu, neapjaušot, ka viņu prasmes vēl nav tādas naudas vērtas. Ar viņiem grūti vienoties, jo vēlme ātri nopelnīt ir lielāka par vēlmi mācīties.
Par motivācijas trūkumu liecina arī piemērs otrā Latvijas malā – Smiltenē. Tehnikuma pedagogi vēlējās savā skolā īstenot duālās izglītības pilotprojektu, pat sameklēja piecus apkārtnes kokapstrādes uzņēmumus, kas bija gatavi tajā iesaistīties. Tomēr, kad skola aicināja jauniešus pieteikties, solot gan Eiropas Sociālā fonda stipendijas, gan darbavietas, pieteicās tikai četri jaunieši – līdz ar to pilotprojektu nav iespējams sākt. Direktora vietniece Mārīte Dragone nezina, kas par lietu – varbūt jauniešus baida darbs, varbūt viņi vienkārši nezina, ko īsti grib.
«Mana pieredze liecina, ka nozares prestižs veicina izglītojamo pieplūdumu skolā,» saka Jelgavas tehnikuma direktore Rudzīte. «Kad būvnieki saņēma lielas algas, mūsu audzēkņi brīnījās, kādēļ skolotāji strādā par savu aldziņu. Viena daļa pat nepabeidza skolu, aizgāja strādāt, jo algas bija lielas pat tiem, kuriem nebija kvalifikācijas. Tagad ir maz jauniešu, kas grib apgūt ar būvniecību saistītās specialitātes, bet automehāniķu un autoatslēdznieku grupas nokomplektējam viegli.»
Pašlaik vairākums jauniešu izvēlas mācīties izglītības programmās, kas saistītas ar autotransportu, mašīnbūvi, metālapstrādi, ceļu būvdarbiem, datorsistēmām un mehatroniku jeb mehāniskajām sistēmām. Populāra ir arī ēdināšanas pakalpojumu joma, dizains, māszinības un skaistumkopšana.
Miljoni prestižam
Pēdējo trīs gadu laikā aptuveni trešdaļa no visiem pamatskolu absolventiem izvēlas profesionālo izglītību. IZM vēlas panākt, lai līdz 2020.gadam šādu izvēli izdara puse jauniešu.
«Diemžēl pastāv mīts, ka profesionālo izglītību izvēlas neveiksminieki,» atzīst ministrijas pārstāve Vārna. Viņasprāt, nepamatoti. Jo jaunieši, kas izvēlas profesionālo izglītību, noteikti ātrāk nekā vienaudži kļūst patstāvīgi. Visbiežāk viņi dzīvo kopmītnēs, iemācās plānot savu laiku, budžetu, sadzīvi. «Pieļauju, ka daļai jauniešu tā ir smaga izšķiršanās, tāpēc daudzi paliek vidusskolās, kas nav tālu no mājām,» skaidro Vārna. Profesionālo skolu zemo prestižu viņa saista arī ar nolaistajām ēkām un slikto mācību aprīkojumu.
Lai prestižu celtu, šajā jomā pēdējos gados ir ieguldīti vairāk nekā 110 miljoni latu. Līdz šāgada beigām 22 miljoni latu tiks izmantoti, lai modernizētu 15 skolas. Savukārt līdz 2015.gada beigām plānots vēl 11 skolās ieguldīt gandrīz 91 miljonu latu, no tā nepilni 50 miljoni ir valsts budžeta nauda, bet līdzfinansējumu dod Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Naudas summas, ko katra skola saņems, svārstās no diviem līdz pat 13 miljoniem. Piemēram, Jelgavas tehnikumam pieejami teju 11 miljoni, no kuriem 25% izmantos mācību iekārtu, aprīkojuma un tehnoloģiju iegādei, bet pārējo – divu mācību ēku rekonstrukcijai. Vienā mācību tehnoloģijas būs pielāgotas jauno būvniecības un inženiertīklu speciālistu sagatavošanai, otrā – nākamajiem autotransporta speciālistiem. Visās skolās nauda ir gan ēkām, gan mācību bāzei. Vēlme ir panākt, ka reģionu skolas tieši ar šo projektu kļūst pievilcīgākas nekā agrāk.
Pašlaik tiek izstrādāti arī jauni profesiju standarti un modulārās izglītības programmas, kas paredz iespēju jauniešiem īsā laikā apgūt tieši tās profesijas, kuru trūkst darba tirgū. Piemēram, Amo Plant secinājis, ka ir pārlieku maz autobosu vadītāju, tādēļ kopā ar Jelgavas tehnikumu piedāvās jauniešiem gada laikā apgūt šo specialitāti. Pašlaik ļoti populāras ir Eiropas Sociālā fonda finansētās izglītības programmas, kurās viena vai pusotra gada garumā var iegūt profesionālo kvalifikāciju. Šajā mācību gadā ar fonda atbalstu 43 skolās jaunieši īsā laikā bez maksas apgūst kādu no 70 profesijām. Vairāk par šīm programmām var uzzināt nacionālās izglītības iespēju datubāzē Niid.lv.
Kamēr Latvija cer, ka darbā balstītas mācības pavērs jauniešiem durvis uz darba tirgu, Vācijas prese tomēr brīdina – par eksporta hitu nodēvētā duālā izglītība saķērusies ar kādu problēmu. Proti, daži uzņēmumi iebilst, ka jauno speciālistu izglītošana ir dārga, un daļa jauniešu pēc mācībām tik un tā izvēlas pamest jauno darbavietu. Motivācijas problēmas, par kurām sūdzas Smiltenē, acīmredzot ir aktuālas arī Berlīnē.
Iespējams, saskatīt praktisko profesiju vērtību jauniešiem palīdzēs bezjēdzīga jeb bullshit darba tests. Balstoties uz plašu rezonansi guvušām sociālantropologa Deivida Grēbera atziņām par mūsdienu darba tirgu, šo testu iesaka virkne ekspertu. Tas ir ļoti vienkāršs – pajautā sev, vai mans izvēlētais darbs ir tāds, bez kura pasaulei būtu grūti iztikt.
