Lai samazinātu jauniešu bezdarbu, Latvija nolēmusi sekot vairāku Eiropas valstu piemēram un profesionālās skolas no pelēcīgām vietām, kur patveras ne pārāk čakli skolēni, pārveidot par moderniem kompetenču centriem, kuros mācības sakņojas praktiskā vidē. Pilotprojekts ar pirmajiem 113 dalībniekiem jau sācies
Tā ir jauno laiku zudusī paaudze – bez darba, naudas un cerībām uz nākotni. Eiropas Savienībā šādu jauniešu vecumā līdz 25 gadiem ir 5,5 miljoni, Latvijā – nepilni 22 tūkstoši, pēc Nodarbinātības valsts aģentūras aplēsēm. Tiesa, tikai nedaudz vairāk kā astoņi tūkstoši no viņiem ir oficiāli reģistrējušies bezdarbniekos.
Šovasar Eiropas Komisija nolēmusi sešus miljardus eiro atvēlēt jauniešu bezdarba samazināšanai, kā vienu no galvenajiem rīkiem iesakot darbā balstītas mācības – tām jākļūst par izglītības sistēmas centrālo pīlāru visā Eiropā. Viena no paraugzemēm ir Vācija, kur jauniešu bezdarbs ir viens no zemākajiem un, kā norādījusi kanclere Angela Merkele, uzmanība koncentrēta nevis uz vienkārši akadēmisku izglītību, bet teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu apvienošanu. Līdz ar jauno mācību gadu Latvija ir sākusi importēt šo duālās izglītības ideju vairākos tehnikumos, vienlaikus izmantojot Eiropas naudu profesionālo skolu remontiem, bibliotēku, aprīkojuma un mācību iekārtu atjaunošanai. Vai tiešām tehnikumiem, ar kuriem daudzi vecāki tagad biedē slinkākās atvases, izdosies atbrīvot jauniešus no bezdarba lāsta?
Legāla darba vilinājums
Jelgavas tehnikums atrodas pelēcīgā silikona ķieģeļu mājā, un īpaši spožs nav arī šīs skolas tēls – pēc 9.klases izlaiduma šeit dokumentus reti iesniedz teicamnieki. Skolas direktore Janīna Rudzīte joprojām atceras vienu no retajiem audzēkņiem, kuram 9.klases liecībā matemātikā bijis astoņnieks.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.