Kā tiesiskuma reformas turpinās jaunā ministre Baiba Broka, un kas viņai sakāms par politisko domubiedru sportisko draudzību ar Lukašenko
Ziedu pušķi, tumšsarkanas rozes, aizdegtas svecītes un neliela ikona uz galda – tās ir pārmaiņas plašajā, gaišajā tieslietu ministra kabinetā, kopš Baiba Broka amatā nomainījusi Jāni Bordānu. Viņš mantojumā atstājis virkni iesāktu reformu, no kurām vairumu ministre sola turpināt, taču vairāk pievēršoties dialogam ar visām ieinteresētajām pusēm.
Valdības deklarācijā kā prioritāte noteikta – pabeigt Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu. Vai tas ir iespējams līdz vēlēšanām?
Ja pieliek visus spēkus un laikus iegūst ekspertīzes, tad ir iespējams identificēt vismaz atbildīgās personas. Bet, protams, nevar sagaidīt, ka deviņu mēnešu laikā jau notikusi tiesvedība un ir galīgais spriedums. Tas nav iespējams.
Vai šajā lietā izdosies saukt pie atbildības vainīgos, ņemot vērā likuma normas un līdzšinējās izvirzītās versijas?
Katra versija tiek izstrādāta, un es patiešām ceru, ka [vainīgie] tiks atrasti, jo sekas norāda uz tiešām būtiskiem trūkumiem būvniecības nozarē. Daudzi objekti tiek būvēti, un nekad nav bijušas tik traģiskas sekas, tā ka pats [būvniecības] regulējums nav tā galvenā vaina. Manuprāt, šeit ir cilvēciskais faktors – kāds ir bijis nevērīgs pret saviem pienākumiem. Tas paredz atbildību.
Sākot darbu ministrijā, kā vienu no uzdevumiem esat nosaukusi būvniecības nozares sakārtošanu. Ko tieši ar to domājāt?
Tas ir administratīvais process un administratīvie pārkāpumi, kriminālatbildība. Ja tiek būvēts liels objekts un piemērotais sods ir 500 latu, tad nereti īpašnieki vai būvētāji ļaunprātīgi izvēlas citu ceļu – samaksāt sodu, nevis novērst problēmas. Ir jautājumi, par kuriem jāmeklē speciāls regulējums no administratīvā procesa viedokļa – dodot būvinspektoram lielākas pilnvaras apturēt būvniecību vai rīkoties, ja tā ir patvarīga vai būvniecībā ir būtiskas atkāpes no projekta.
Valdības prioritāšu otrais punkts ir sekmēt sabiedrības uzticēšanos valsts varai, kas ir balstīta uz tiesiskuma stiprināšanu. Kā plānojat stiprināt tiesiskumu?
Manuprāt, viena no lietām, kas jau ir sākta, – tiesu sistēmas modernizācija. Konkrēti – tiesu namu izveide. Manuprāt, [procesu] termiņi jau ir gana uzlabojušies, ja salīdzinām, kā bija agrāk. Bet jāskatās, vai šī dzīšanās pēc termiņiem neietekmē kvalitāti. Jāmēģina sabalansēt, lai tiesu procesi ir ātrāki, bet arī lai ir kvalitatīvi.
Viena no lietām, kas jāmaina, – gan pašu tiesnešu, gan visu procesā iesaistīto personu, prokuroru, advokātu attieksme pret tiesu. Jāskatās, kā disciplinēt un sadarboties ar advokātiem, lai veidotu advokātu kalendārus arvien pieejamākus tiesnešiem, ka var savlaikus plānot lietu izskatīšanu. Šobrīd šī sistēma ir brīvprātīga – apmēram 130 advokātu brīvprātīgi šajā iniciatīvā ir iesaistījušies, un ir debates, vai to nevajadzētu radīt kā obligātu prasību.
Vēl viens prioritārais uzdevums – pilnveidot maksātnespējas tiesisko regulējumu. Vai piekrītat Bordāna redzējumam, ka administratoriem jākļūst par valsts amatpersonām un principā valstij ir jāpārņem atpakaļ funkcija, ar kurām Administratoru asociācija netika galā?
Pielīdzināšana valsts amatpersonām – tas varētu būt pareizi. Tajā brīdī mēs varētu maksātnespējas administratorus iekļaut vienā disciplinārlietu komisijā, par ko mēs domājam visām juridiskajām profesijām. Sabiedrībai šobrīd radies priekšstats, ka nav pilnvērtīgu iespēju pārbaudīt, kāda ir šo administratoru darbība, kādi ir viņu ienākumi. To var darīt caur valsts amatpersonu deklarāciju.
Jautājums, kas nav pietiekami izdebatēts, – interešu konflikta novēršana, ja tu esi valsts amatpersona. Ļoti daudzi maksātne-spējas administratori paralēli ir arī zvērināti advokāti. Vai gribam patiešām liegt to, ka advokātu birojā nedrīkst strādāt neviens no radiniekiem, nevar būt šis tiešais interešu konflikts?
Kad tikāmies pirms pašvaldību vēlēšanām, cita starpā runājām arī par problēmām maksātnespējas jomā. Tobrīd jūs neatzināt nekādas būtiskas problēmas pašreizējā regulējumā. Vai tagad tādas saskatāt?
Protams, tajā brīdī es nestrādāju diendienā ar maksātnespējas jautājumiem, es ar tiem nesaskāros.
Jūs taču bijāt maksātnespējas administratora Māra Sprūda vietniece maksātnespējas administratoru eksaminācijas komisijā.
Eksaminē jaunos kandidātus, kuri vēlētos kļūt par administratoru. Esmu darbojusies, lai izveidotu eksaminācijas sistēmu zvērinātiem notāriem, tiesu izpildītājiem un arī maksātnespējas administratoriem. Tas nenozīmē, ka sekoju līdzi visām lietām un ārkārtīgi specifiskajai maksātnespējas procedūrai. Protams, esmu sekojusi līdzi aktuālajiem jautājumiem, teiksim, uzņēmēju sūdzībām, par kurām runājām, kad biju [tieslietu ministra] Gaida Bērziņa padomniece, arī Bordāna kunga padomniece. Bet tas bija tikai viedoklis no malas, neiedziļinoties lietas būtībā.
No eksaminācijas viedokļa es varu pateikt, ka sertifikācijas sistēma, kas tika izveidota 2010.gadā, ir ļoti nopietni pārdomāta. Arī komisijā ir ārkārtīgi godājams sastāvs. Par administratoriem, kas tieši šajā laikā ir ieguvuši sertifikātu, nav sūdzību.
Ko jūs atbildētu kritiķiem, kas norāda uz jūsu ciešajām saitēm ar šo jomu un netic, ka spēsiet salauzt pašreizējo sistēmu?
Jebkura kritika, ja tā ir balstīta uz faktiem, ir izvērtējama. Protams, man ir sāpīgi dzirdēt, ja man pārmet, bet tajā pašā laikā – man var pārmest ciešo saistību ar ļoti daudzām juridiskajās profesijās esošām amatpersonām. Esmu 15 gadus bijusi LU pasniedzēja, ļoti daudzi studenti ieņem ievērojamus amatus un ar mani saglabājuši labas attiecības, labprāt mani apsveic dzimšanas dienā, vārdadienā, Jaungadā. Tagad, uzsākot darbu šajā amatā, man ir gan ziedi, gan apsveikumi, un es to neuzskatu kā kaut kādas īpašas attiecības, bet kā cieņas apliecinājumu. Tādi [kontakti] man ir gan starp advokātiem, gan starp notāriem, tiesnešiem, maksātnespējas administratoriem, deputātiem, prokuroriem. Ļoti daudz. Manuprāt, tas ir kompliments, ja esmu strādājusi kopā ar cilvēkiem un viņi joprojām uzskata par būtisku mani atcerēties. Es daru tieši tāpat. Jautājums – vai ir fakti, ka tieši konkrētajai personai esmu izdarījusi kaut ko ārkārtīgi savādāku nekā visiem pārējiem?
Bet vai jūs spēsit nostāties pret šo biznesu, kas gadiem plaucis viena konkrēta politiskā spēka uzraudzībā?
Manuprāt, tas ir pārspīlēts, ka viena politiskā spēka [uzraudzībā]. Es nostāšos pret ikvienu lietu, kas man nav pieņemama. Ja tādi ir starp maksātnespējas administratoriem – lietas, ko viņi tendenciozi, sistēmiski dara nepareizi un tas nav pieņemams, es pret to nostāšos. Tāpat pret lietām, kuras man nav pieņemamas, ko dara tiesu izpildītāji vai advokāti, vai tiesneši, vai jebkuri citi, kaut vai ministrijas ierēdņi. Jo man jāstrādā šajā profesijā ne tikai pāris mēnešu, kamēr esmu ministre, bet arī tālāk.
Par citiem Bordāna iesāktajiem darbiem – vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē darbu neatgūs Bordāna atlaistais pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte?
Neredzu nekādu pamatu.
Puķītes uzraudzībā likti pamati jaunā cietuma uzraudzības projektam. Vai jums ir skaidrs, kur un kā būvēs šo cietumu?
Pagaidām visa informācija man nav pieejama. Kad biju Bordāna kunga padomniece, tika apstiprināts informatīvais ziņojums MK, nosakot to, ka pirmā cietuma modernizācija notiks ar valsts investīcijām. Atbilstoši plānotajam šobrīd jābūt noslēgtam līgumam ar igauņu konsultantiem, un tālāk 2015.gadā nākamā ministra atbildība būs virzīt projektēšanu. Iepriekšējās Ieslodzījuma vietu pārvaldes [vadības] laikā patiešām veikti neskaidri darījumi Olainē par zemēm. Varētu būt problēmas, lai projektu vispār varētu realizēt, kā sākotnēji plānots. Šis jautājums būs jārisina ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi – kādā veidā, kādā apjomā pirmais cietums tiks būvēts.
Ko īsti paredz vienošanās ar Igaunijas Tieslietu ministriju?
Igaunijas Tieslietu ministrija pēdējos gados ir uzbūvējusi trīs jaunus, modernus cietumus. Viņi ir piedāvājuši palīdzību, risku novērtēšanu – līdzdarbosies ar idejām, kādas prasības ir izvirzāmas tehniskajam projektam. Jādefinē uzdevums projektētājam.
Kāpēc to paši nedarām?
Tāda [virzība] bija izvēlēta. Visas iepirkuma procedūras, projektēšana, būvniecība notiks Latvijā saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu. Tas ir kopdarbs, viņi nāk ar savu pieredzi.
Par citiem iesāktajiem darbiem – kā turpināsit tiesu priekšsēdētāju lomas stiprināšanu?
Tiesu priekšsēdētājs ir ne tikai administratīvo lietu kārtotājs, viņam jābūt arī līderim tiesā, kurš veido un rūpējas par kolektīva kvalitatīvu un saimnieciski racionāli nodrošinātu darbības vidi. Man plānota tikšanās ar tiesu priekšsēdētājiem Rīgas reģionā, mēs pārrunāsim jaunās idejas, ko viņi vēlētos darīt un kas ir nepieciešams no normatīvā regulējuma, lai viņiem šo iespēju nodrošinātu gan lietu sadalē, gan interešu konflikta novēršanā – kādā veidā izsekot līdzi vienotas tiesu prakses veidošanā. Šajos jautājumos tiesas priekšsēdētājs patiešām var darīt ļoti daudz.
Pētot procesus maksātnespējas lietās, nācies saskarties, ka tiesās ir diezgan individuāli noteikta lietu sadales kārtība, lai arī kopumā valstī noteikts, ka ir nejauša lietu sadales sistēma. Kā domājat risināt šo problēmu?
Tiesu administrācijai ir dots uzdevums, lai nāk ar saviem tehnoloģiskajiem risinājumiem, kādā veidā šī nejaušība tiktu nodrošināta un kas ir tās personas, kurām un pie kādiem apstākļiem ir tiesības mainīt šo lietu sadali. Tam jābūt daudz publiskākam, un ir jābūt vienotām vadlīnijām, lai nerastos aizdomu ēna, ka tas tiek darīts tendenciozi viena vai otra interesēs.
Pagājušā gada nogalē Jānis Bordāns nāca klajā ar informāciju, kas rada aizdomu ēnu pār Rīgas apgabaltiesas tiesnešu darbību. Kāds ir jūsu viedoklis par to?
Ja ministram ir bijusi informācija, kas, iespējams, vedina domāt uz vienu vai otru tiesnešu prettiesisku rīcību, tad šī informācija ir nododama atbilstošajām tiesībsargājošajām institūcijām, lai tās informāciju pārbaudītu un konstatētu, vai tur ir fakti, kas atbilst patiesībai, vai tieši otrādi – šī informācija noliedzama, jo fakti neapstiprinās. Bet tik publiski iznākt un uzliet, diskreditēt šo visu tiesu ar kādu informāciju… Ja sakām – Rīgas apgabaltiesa, mēs faktiski uzliekam šo aizdomu ēnu uz tienešiem kopumā. Kad ir fakti, par tiem ir publiski jāziņo, bet, kamēr tā ir tikai tāda informācija – uzliet šo netīrumu virsū visai tiesai, manuprāt, ir nepārdomāti. Te man jācitē ģenerālprokurors. Kad viņš tikko stājās amatā, palicis atmiņā viens teiciens: politiķim nedrīkst mēle strādāt ātrāk kā smadzenes. Ir jādomā, kurā brīdī un cik daudz mēs pasakām, lai tas nenodara pāri tiesnešiem, kuri strādā ārkārtīgi godprātīgi.
Vai esat iepazinusies ar informāciju, kas bija KNAB rīcībā?
Nē, neesmu šis tiesību subjekts, kuram ir tiesības iepazīties ar šādu informāciju.
Kāpēc piekritāt kļūt par ministri, ja maijā kandidēsit Eiropas Parlamenta vēlēšanās un kā populārai politiķei jums ir labas izredzes tikt ievēlētai?
Pirmkārt, hronoloģiski jāskatās – lēmumu kandidēt uz Eiropas Parlamentu es pieņēmu 6.decembrī. Pirms 6.decembra kongresā tika paziņots NA saraksts Eiropas Parlamenta vēlēšanās, nebija nekādas indikācijas par to, ka valstī varētu notikt tādi procesi, ka Dombrovska kungs atkāpsies un tiks veidota jauna valdība (vēlāk precizē, ka nevarēja paredzēt savu aicināšanu ministra amatā, šādu piedāvājumu saņēmusi 18.janvārī –red.).
Kāpēc es piekritu kandidēt – ņemot par pamatu manu pieredzi, strādājot starptautiskajās attiecībās, dažādās darba grupās par ES regulējumu, kas attiecas uz transporta jomu, komerctiesību pilnveidošanu. Man ir savs redzējums. NA deva man diezgan lielu mandātu, akceptējot un piedāvājot otro saraksta vietu, ko es novērtēju. Tikai vēlāk pēc ilgām debatēm partija uzticēja man [tieslietu ministra amatu]. Es piekritu, bet skaidri un gaiši pasaku, ka tas neietekmē lēmumu kandidēt uz Eiropas Parlamentu. Ikvienas vēlēšanas ir varbūtība, ko es vērtēju kā iespēju, – iespējams, tikšu, iespējams, netikšu un turpināšu savu darbu. Vēlētājs ir tas, kurš vērtēs.
Rīgas domē NA izveidojusies konstruktīva sadarbība ar mēru Ušakovu, arī Saeimā ir bijuši kopīgi balsojumi. Vai sarkanā līnija – nekad kopā ar Saskaņas centru – izbalē un pēc vēlēšanām NA varēs strādāt ar SC vienā valdībā?
Mums ir izveidojusies konstruktīva sadarbība Rīgas domē, un virkne mūsu ieteikto jautājumu ir atzīti par svarīgiem, piemēram, narkotiku apkarošana. Esam sadzirdēti arī par mūsu vēlētājiem svarīgiem jautājumiem – par piemiņas zīmēm un cieņas apliecinājumiem. Attiecībā uz daudziem sociāli ekonomiskiem jautājumiem mums bieži ar SC saskan viedokļi. Ideoloģiski – ģeopolitiskais virziens un kā attīstīt Latvijas intereses kopumā, tas vienmēr bijis principiāli atšķirīgs. Un šī robeža ir – mēs neredzam iespēju būt koalīcijā ar SC. Tas man [ir princips] kā politiķei – ja redzu iespēju tagad, šeit un tūlīt kon-struktīvi pieņemt lēmumu, kas ir par labu rīdziniekiem, tad man nav argumentu, lai pateiktu – tāpēc vien, ka tas ir SC, es to nedarīšu.
Kā vērtējat to, ka NA deputāti hokeja laukumā draudzīgi tiekas ar Baltkrievijas prezidentu Lukašenko, kura režīms brutāli uzspļauj tiesiskumam?
Nu, tas jāprasa pašiem deputātiem, bet acīmredzot ir kaut kādas lietas, kurās mēs spējam distancēties no ideoloģijas. Mēs jau nevaram ignorēt, ka Baltkrievija ir mūsu kaimiņvalsts. Es neredzu neko sliktu, ja varam kopīgi sportot. Arī es skrienu maratonā un nevienam blakus neprasu, no kuras valsts esi un kāda ir tava ideoloģiskā pārliecība.
Spriežot pēc jūsu amatpersonas deklarācijas, pēdējos gados vislielākie ienākumi jums bijuši valsts a/s Latvijas gaisa satiksme. Kļūstot par ministri, vairs nevarēsit šos pienākumus savienot, ienākumi ievērojami saruks. Kā spēsit savilkt galus, norēķināties par parādsaistībām?
Tas bija viens no grūtiem apstākļiem, kurus vērtēju, lemjot pieņemt vai nepieņemt šo amatu. Izvērtējot, ka tie ir deviņi mēneši, esmu pieņēmusi lēmumu, ka spēšu savilkt galus ar radinieku atbalstu. Redzu, ka man nekādi lieli pirkumi nākotnē nav plānoti, ir jānodrošina savi ikdienas tēriņi, un to es ar šo algu spēšu izdarīt.
