Vienotības saraksta līderis Rīgā Edgars Rinkēvičs par valsts drošību, korupcijas apkarošanu, Dzintaru Zaķi un Valsts prezidenta kandidātiem
Nemaz nav tik viegli sarunāt laiku intervijai ar Edgaru Rinkēviču – ārlietu ministram šajā trauksmainajā laikā bieži jāatrodas sanāksmēs Briselē vai citviet ārpus Latvijas. Kopš Ukrainas krīzes sākuma viņš ir visasāk un visskaidrāk paudis Latvijas viedokli un bijis starp redzamākajiem valdības ministriem, tāpēc aicinājām tieši viņu uz priekšvēlēšanu interviju.
2011.gadā valdību izveidoja Saeimas vairākums, kas sevi sauca par tiesiskuma koalīciju. Vai ir attaisnojies šis nosaukums?
Cik atceros, bija «tiesiskuma un reformu koalīcija». Protams, ir bijuši gan panākumi, gan lietas, kuras varēja un vajadzēja darīt citādi. Tomēr ir bijuši vairāki grozījumi likumos, kas, manuprāt, ir pareizi – kaut vai amatpersonu atklāta ievēlēšana. Līdz galam mums neizdevās to realizēt, tam nebija nepieciešamā Saeimas vairākuma atbalsta.
Runa ir par prezidenta ievēlēšanu?
Varēja iet šo ceļu līdz galam. Lai arī daudzi ir teikuši, ka aizklāts balsojums nodrošina zināmu deputātu neatkarību, es domāju – ir daudz prātīgāk, ka deputāti skaidri pasaka saviem vēlētājiem, kāda ir viņu nostāja, un tad arī šo nostāju balsojumos parāda. Veids, kā amatpersonas šīs Saeimas laikā ir tikušas ieceltas, ir attaisnojis šo soli, piemēram, Satversmes aizsardzības biroja direktora iecelšana. Arī partiju finanšu lielākas caurskatāmības nodrošināšana.
Vairāk mēs tomēr varējām darīt tiesu sistēmā. Šur tur nepietika balsu, šur tur nepietika politiskās gribas. Nu jau trīs gadus strādājot šajā amatā, darbojoties ar Eiropas Cilvēktiesību tiesu, redzu veselu rindu lietu, kuras vajadzēja izdarīt, lai tiesas strādātu ātrāk, efektīvāk, pamatotāk. Tiesnešu atbildības izvērtēšana, maksātnespējas administratoru lieta. Jāizdara viss, lai nākamajā Saeimā šīs lietas tomēr kustētos uz priekšu. Vai skaļais nosaukums attaisnojās? Skaļi nosaukumi uzliek lielu atbildību, un, protams, būtu gribējies izdarīt vairāk, bet, tā kā tomēr bija pietiekami liela dažādu līmeņu pretdarbība, rezultāts ir optimāls. Bet tas nenozīmē, ka var apstāties. Taisni otrādi.
Tas uzreiz liek uzdot jautājumu – Vienotības 4000 zīmju programmā nekas nav teikts par korupcijas apkarošanu. Kāpēc tā?
4000 zīmju programma ir ļoti saspiests dokuments, un tajā mēģina atspoguļot maksimāli daudz lietu. Neapšaubāmi, arī korupcijas apkarošana ir viens no jautājumiem, kas ir prioritāri. Tas ir jāizdara, un šis augonis kaut kādā veidā jāpārgriež – tas, kas pašlaik notiek Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Vairs pat nav runa par vienu, otru vai trešo personu. Acīmredzot sistēmiski ir jāpieņem diezgan radikāli lēmumi. Gribētu plašāku diskusiju, kas ir jāmaina KNAB likumos, lai novērstu to, ka KNAB pašlaik ir daudz vairāk aizņemts ar sevi nekā ar to, kas notiek apkārt.
Kāds būtu jūsu priekšlikums?
Zinu, ka Ģenerālprokuratūrai tas nepatīk, bet es uzskatu, ka KNAB varētu kā izmeklēšanas iestāde tikt padota prokuratūrai. Tādā veidā izslēdzot arī potenciālās spekulācijas par tēmu – politiķu manipulācijas.
Atgriežoties pie jautājuma par korupcijas apkarošanu – jūs teicat, ka 4000 zīmju ir koncentrāts, tomēr ierakstīt vienu teikumu par to var. Vai jūs nedomājat, ka fakts, ka šis jautājums neparādās, ir signāls, ka tas izkritis no Vienotības darba kārtības?
Absolūti tā nedomāju. Vienotības deputātu – Judina kunga, Loskutova kunga – iniciatīvas Saeimā ir nopietnāks apliecinājums, ka lietas notiek, nekā ieraksts programmā. Mums ir bijušas pietiekami daudzas iniciatīvas, dažas no tām bremzētas, piemēram, par valsts amatpersonu lietu izskatīšanu [tiesā] paātrinātā kārtībā, jo valsts amatpersonu lietas pēc būtības lielā mērā ir [saistītas ar korupciju]. Tas ir Vienotības programmā, un tas paliks Vienotības programmā.
Jūs minējāt, ka koalīcijas pilnais nosaukums bija «tiesiskuma un reformu koalīcija». Vienotībai pārmet lēmumu vilcināšanu. Varam nosaukt. Elektrības tirgus atvēršana atlikta. Veselības reforma – par to ilgi runāja, nekas nav noticis. Ķīļa kunga sāktā izglītības reforma iztecējusi smiltīs. Kāpēc nav rezultāta?
Atsevišķās jomās reformas ir pieteiktas, reformas ir sāktas, un tad ir sākusies pretdarbība, turklāt ļoti nopietna pretdarbība visos iespējamajos līmeņos.
Mēs savukārt piemirstam, ka Ilze Viņķele Labklājības ministrijā tomēr veica veselu virkni diezgan nopietnu sociālo reformu. Mēs piemirstam, ka ir bijušas jomas, kur reformu process ir gājis uz priekšu. Par to, protams, kritiķi nerunā.
Kurās jomās ir notikušas reformas?
Tas, ko cilvēki maz pamana, ir Arta Pabrika darbība Aizsardzības ministrijā, lielā mērā arī pirms viņa Imants Lieģis iznesa ļoti smagu aizsardzības sistēmas reformu samazināta budžeta apstākļos. Par to gandrīz nekad neviens nerunā. Pašreizējos drošības situācijas apstākļos mums tas ir jāatceras.
Ir lietas, kuras ir sācis Rihards Kozlovskis, Iekšlietu ministrijā izveidojot vienotu iekšējās izmeklēšanas dienestu. Tas ir ļoti būtisks visos iespējamajos aspektos – korupcijas apkarošanā pašā iekšlietu sistēmā, izmeklēšanā. Es labi zinu, cik tas grūti nācās.
Pēc pēdējām vēlēšanām jutām, ka bija uzrāviens. Pēdējā gadā, pusotrā ir sajūta, ka ir nogurums, atslābums. Vai uzskatāt, ka pēc vēlēšanām varētu rasties kāda jauna enerģija, un no kurienes tā rastos?
Es domāju, ka lielā mērā cilvēki grib redzēt, ka tiek pabeigta daļa sākto darbu. Mēs esam arī pilnīgi jaunā drošības situācijā.
Mums tuvākais laiks būs ļoti trauksmains, būs jāstrādā, lai valsts ārējās un arī iekšējās drošības [jautājumi] tiktu tiešām nopietni risināti. Tas var atņemt uzmanību un enerģiju vienam otram jautājumam.
Ja pēc četriem gadiem jūs intervēsim, kas būtu četras lietas, par kurām jūs gribētu teikt: jā, es teicu, ka tā būs, un mēs tās esam izpildījuši?
Es gribētu, lai mēs pēc četriem gadiem varētu teikt, ka esam izdarījuši visu, lai mūsu valsts ārējā drošība, mūsu drošības iestādes kopumā, mūsu valsts iekšlietu sistēma ir attiecīgi nostiprināta un gatava reaģēt uz izaicinājumiem. 2% no iekšzemes kopprodukta [aizsardzībai] varbūt pat agrāk nekā 2020.gadā. Tas ietver arī, protams, pietiekami nopietnu NATO klātbūtni. Bāzes, ne bāzes – tas nav būtiski. Būtiski, ka sabiedrotie šeit ir pastāvīgi – NATO kalpo kā atturošs spēks jebkura veida vēlmēm iet uz kādu agresīvu rīcību. Tas ir viens.
Otra lieta – ka veselības sistēma beidzot lietotājam, pacientam, slimniekam, vienkārši cilvēkam ir pieejama, draudzīga.
Nākamo četru gadu laikā mums ir jānoslēdz arī ilgā sāga par enerģētikas neatkarības stiprināšanu jeb, teiksim, atkarības samazināšanu. Lietas, kas jāizdara, ir pietiekami nopietnas, lai mūsu atkarība no gāzes mazinātos, lai mums būtu alternatīvas, lai mēs ieviestu tos pasākumus, kas varētu samazināt arī cenu. Protams, elektrības tirgus atvēršana ir atlikta uz 2015.gadu, bet tā ir arī daļa no šī plašā kompleksa.
Ko nozīmē atkarības mazināšana?
Pirmkārt, mums beidzot ir jāveic [ES enerģētikas] trešās paketes ieviešana, [kas liek nodalīt energoresursu piegādes tīklus no enerģētikas uzņēmumiem – red.]. 2017.gads ir brīdis, kad tam jānotiek. Es ļoti gribu cerēt, ka, ja netiks pabeigta, tad vismaz ļoti tālu būs attīstījusies arī alternatīvu enerģijas avotu piegādes mehānismu ieviešana. Tas ir poļu-lietuviešu starpsavienojums. Reģionālais sašķidrinātās gāzes terminālis. Ja neizdodas vienoties par reģionālo, jāskatās un jādomā par citām alternatīvām. Tātad likumdošana un praktiskā darbība.
Pēdējais – ja mums izdotos nedaudz izdarīt, lai samazinātu vispārējo nevienlīdzību sabiedrībā, palielinot gan minimālās algas, gan varbūt arī neapliekamo minimumu.
Daudzas no lietām, kuras minējāt, ir saistītas vai nu ar papildu izdevumiem, vai ar ienākumu samazinājumu budžetā. Kur ņemsim naudu šīm vajadzībām?
Daļu no šiem jautājumiem, arī veselības jomā, varētu risināt, paskatoties, cik racionāli nauda tiek izmantota. Tas ir viens. Otrs – maksimāli strādāt, lai veicinātu mūsu eksportspēju, mūsu ražotāju nonākšanu arī ārpus tradicionālajiem tirgiem. Krievijas faktors ir jāņem vērā, tas ir ilglaicīgs faktors. Es zinu, ka daudziem liekas – ja rītdien noslēgs miera līgumu, tad viss ir beidzies, kā Šveiks teiktu, sešos pirms kara, viss sākās tā kā pa vecam. Tā nebūs.
Tomēr nodokļu ieņēmumu īpatsvars IKP mums jau ir starp zemākajiem ES. Mums ir jāpaaugstina izdevumi aizsardzībai. Finanšu ministrs Vilks pirms kāda laika teica, ka ir jāsāk runāt par iespēju paaugstināt nodokļus, lai vispār nodrošinātu visas valsts vajadzības. Vai ar pašreizējām nodokļu likmēm mēs varam nodrošināt visas šīs vajadzības?
Mēs vēl neesam izsmēluši visu, kas saistās ar nodokļu administrēšanu un efektīvu iekasēšanu. Es nedomāju, ka pašreizējā situācijā varam runāt par nodokļu palielināšanu. Ja mēs par to runājam, tad mēs lielā mērā uzņēmēju vēl vairāk dzenam situācijā, kurā viņš nevēlēsies nodokļus maksāt, līdz ar to iekasēšana būs vēl sliktāka. Varbūt jāizdara kaut kādas savstarpēji kompensējošas izmaiņas starp darbaspēka nodokļiem un pārējiem nodokļiem. Par to var runāt. Bet tad mēs nerunājam par sloga palielināšanu, mēs runājam par sloga pārbīdi. Neaizmirsīsim, ka starptautiskās situācijas dēļ daudzi uzņēmumi jau tā jūt šo situāciju. Uzlikt vēl papildu slogu būtu problēma.
4000 zīmju programma Vienotībai ir visai nekonkrēta daudzos jautājumos. Piemēram, «veidot nodokļu politiku, kas mazina nevienlīdzību un taisnīgāk sadala nodokļu slogu starp iedzīvotājiem ar zemiem un augstiem ienākumiem, saglabājot vidēji zemu nodokļu slogu kopumā». Tas ir ļoti skaisti, bet neko nepasaka par konkrētiem soļiem. Piemēram, vai jūs atbalstāt neapliekamā minimuma paaugstināšanu?
Neapliekamā minimuma paaugstināšana ir viens no konkrētajiem soļiem, kurš varētu tikt veikts.
Nākamais: «Paplašināt atbalsta programmas jauniešiem, jaunajām ģimenēm un ģimenēm ar bērniem.» Skaisti! Kas konkrēti tur varētu būt?
Pirmām kārtām jau ir pietiekami daudz programmu, turklāt mums ir pieejami arī ES līdzekļi, kas domāti tieši jauniešu bezdarba samazināšanai, kas domāti subsidētām darbavietām, kas domāti arī pabalstu sniegšanai, it sevišķi jaunajām ģimenēm.
Kas ir Vienotības Valsts prezidenta kandidāts?
Vienotībai ir pietiekami daudz labu kandidātu.
Jūs virzīsit kādu no savām rindām?
Es neizslēdzu, ka Vienotība virzīs savu prezidenta kandidātu.
Vai jūs varētu atbalstīt arī pašreizējo prezidentu?
Es pašlaik nekādā veidā nevaru komentēt, jo pašreizējais prezidents nav pateicis, vai viņš ir gatavs kandidēt. Es varu pateikt, ka, protams, šī būs ļoti nopietna diskusija par to, kas ir izdarīts, kas jādara tālāk. Mēs nevaram tagad vienkārši spekulēt, vai varam atbalstīt kandidātu, kurš nav pateicis skaidri «jā» vai «nē». Bet tas, ka Vienotības rindās es redzu vairākus spēcīgus kandidātus…
Āboltiņas kundzi?
Es redzu Āboltiņas kundzi, Kalnietes kundzi. Ir jādiskutē, bet jebkurā gadījumā šī diskusija notiks tuvāk prezidenta vēlēšanām.
Pēc Krievijas agresijas Ukrainā vairākas valsts augstākās amatpersonas izskatījās visai apmulsušas un tieši jūs uzņēmāties iniciatīvu šajā jomā. Vai jūs būtu gatavs kādreiz kļūt par premjerministru?
Mums ir premjerministre Laimdota Straujuma, un viņa ir arī Vienotības premjera kandidāte, tāpēc šis jautājums absolūti nav aktuāls. Es pilnīgi noteikti gribētu nākamajā valdībā vēl pastrādāt šajā mājā (intervija notiek Ārlietu ministrijā – red.). Mums ir Eiropas Savienības prezidentūra. Neaizmirsīsim, ka tas arī ir ļoti, ļoti atbildīgs jautājums. [Ja būs] ļoti jauna valdība un ministri, kas pamainās, tas var būt gan liels veiksmes stāsts, gan arī zināms problēmstāsts. Tāpēc es gribētu izdarīt visu, lai mūsu prezidentūra tiktu aizvadīta sekmīgi.
Bija liels skandāls ap frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi, kurš dārga automobiļa pirkumā centās «optimizēt» nodokļus, tomēr viņš ir Latgales sarakstā. Kāpēc?
Tāpēc, ka Zaķa kungu izvirzīja vairākas nodaļas un viņam arī bija pietiekami nopietns daudzu frakcijas deputātu atbalsts.
Vai tas neskar Vienotības kā godīgu politiku pārstāvošas partijas tēlu?
Pirmām kārtām ļausim arī vēlētājiem teikt savu vārdu. Tā lielā mērā ir vēlētāju izšķiršanās. Diskusijas par Zaķa kungu bija, bija dažādi viedokļi. Diskusija, [veidojot partijas sarakstu vēlēšanām], bija brīžiem diezgan atklāta un asa. Bet beigās vairākums uzskatīja, ka gala lēmumu dos vēlētājs.
Kādu koalīciju jūs paredzat nākamajā Saeimā?
Domāju, ka pašreizējai koalīcijai vajadzētu turpināties.
Savulaik Lemberga kungs bija sarkanā līnija Reformu partijai. Vai jūs nemulsina ZZS atrašanās šajā koalīcijā?
Tas savulaik bija ļoti smags lēmums pašai Reformu partijai, tā bija ļoti smaga diskusija. Lēmumi [par koalīcijas paplašināšanu] tika pieņemti arī tāpēc, ka mēs jau jutām, ka vesela rinda notikumu ārpus mūsu robežām, arī iekšienē, prasa maksimālu labējo, labēji centrisko partiju konsolidāciju. Es gan gribētu teikt, ka pašlaik redzu kolēģus koalīcijā strādājam diezgan aktīvi un labi. Man ikdienā ir ļoti cieša sadarbība ar aizsardzības ministru Vējoņa kungu. Labi atceramies, kāda mums bija vārdu apmaiņa [ar Aivaru Lembergu] saistībā ar notikumiem Ventspilī. Mēs labi redzam, ka Zaļo un Zemnieku savienība faktiski tomēr nav tik monolīta un ka tur ir dažādi cilvēki, partijas sadaļas. Savā ziņā redzam, ka mēs tomēr šad tad mazlietiņ arī līdzsvarojam viens otru.
Uz cik vietām Saeimā jūs cerat?
Es ļoti gribētu redzēt Vienotību kā lielāko frakciju. Ja mēs dabūtu pietiekami nopietnu pārstāvniecību – trīsdesmit un vairāk -, tas jau būtu labi.
Vienotības ministru kandidātu plāni
Laimdota Straujuma, Ministru prezidente
Pilnveidojot augstākās izglītības finansēšanas modeli, sasaistot zinātnes strukturālās reformas ar industrijas vajadzībām un stiprinot profesionālo izglītību, veidosim uz zināšanām balstītu ekonomiku. Pilnveidosim nodokļu paketi un pusgada laikā radīsim skaidrus spēles noteikumus uzņēmējiem nākamajiem 3-5 gadiem. Uzlabosim tiesu sistēmu un maksātnespējas procesu administrēšanu. Strādāsim pie nevienlīdzības samazināšanas, īpašu uzmanību pievērsīsim veselības jomai.
Rihards Kozlovskis, iekšlietas
Nodrošināt uzticamu, motivētu un uz sabiedrību vērstu profesionālu iekšlietu nozares dienestu darbu. Galvenā prioritāte ir atalgojuma paaugstināšana. Jāievieš Valsts policijas attīstības koncepcija un jāīsteno organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāns. Jāsāk no Valsts policijas neatkarīga Iekšējās drošības biroja darbs.
Raimonds Čudars, reģionālā attīstība (Salaspils novada pašvaldības priekšsēdētājs)
Jauna pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma, kas kalpo NAP noteiktā attīstības centru modeļa (21+9) ieviešanai praksē. Nodokļu politikā jāveicina pašvaldību ieinteresētība uzņēmējdarbības, jo īpaši rūpniecības attīstībai. Pašvaldību funkciju izpildei lielāka loma jādod pašu pašvaldību izdotajam tiesiskajam regulējumam. Plānošanas dokumentu izstrāde un ieviešana ne tikai Latgalei, bet arī pārējiem Latvijas reģioniem.
Edgars Rinkēvičs, ārlietas
Nostiprināt ilgstošu un būtisku NATO klātbūtni Baltijas reģionā. Nodrošināt Latvijas iestāšanos OECD. Veicināt Latvijas uzņēmējiem alternatīvu ārējā eksporta noieta tirgu apgūšanu. Īstenot veiksmīgu pirmo Latvijas prezidentūru ES Padomē.
Anrijs Matīss, satiksme
Ceļu tīkla sakārtošana, lai līdz 2020.gadam lielākā daļa valsts ceļu būtu labā stāvoklī. Nostiprināt «Latgales kā Latvijas tranzīta vārtu» pozīciju. Palielināt kravu apjomu un dažādot to veidu un izcelsmes valstis.
