Gadiem ilgušais Ķemeru maksātnespējas process tuvojas finišam – vērtīgo kumosu par stipri sarukušu cenu iegūst Krievijas investors ar darījumu partneri, kura nodokļu parādi Latvijas valstij pārsniedz viesnīcas vērtību. Ir atšķetina samezglotos darījumus, kuru gaitā lepnā celtne no valsts kultūras pieminekļa pamazām pārtop valsts bezspēcības piemineklī
Saūda Arābijas pilsonis Omārs Salehs Al Hamdi vēl nebija miris, kad izmanīgi maksātnespējas nozares profesionāļi gluži kā maitu lijas sāka aplidot Balto kuģi, kā dēvē 1936.gadā arhitekta Eižena Laubes projektēto Ķemeru viesnīcu. Pirmie divi mēģinājumi ierosināt uzņēmuma maksātnespēju notika vēl viņa dzīves laikā – 2011.gadā. Par pamatu tiem kalpoja it kā nesamaksāti rēķini. Lai arī, pēc Privatizācijas aģentūras aplēsēm, kopš 1998.gada uzņēmējs sanatorijā investējis 10 miljonus latu, rēķinus nereti maksājis ar kavēšanos.
Sākta 2011.gadā, Ķemeru maksātnespējas sāga turpinās gadiem, juristi un biznesmeņi cīnās par šo vērtīgo kumosu, kamēr pats komplekss no lielā mērā atjaunotas ēkas pamazām pārvēršas «pirātu» apskādētā spoku kuģī. Ķemeru cena maksātnespējas gaitā pastāvīgi samazinās, un pēdējie pavērsieni šāgada sākumā liek minēt – vai kompleksu savās rokās nav ieguvuši apsviedīgi cilvēki, kas šo procesu bīdījuši jau kopš paša sākuma?
Liktenīgie 4310 lati
Nesamaksāts parāds 2011.gadā bija par iemeslu maksātnespējīgā Voleks centra administratora prasībai atzīt Ominasis Latvia maksātnespēju, taču pēc parāda atmaksas un iepazīšanās ar lietas apstākļiem tiesa procesu izbeidza. Tikai pusotru mēnesi vēlāk Ominasis maksātnespējas pieteikums atkal parādījās tiesā, šoreiz to iesniedza projektētaji Arhiidea. Šai firmai ar Ominasis izveidojušās domstarpības – neapmierināts ar Arhiidea darba kvalitāti, Ominasis vēlas piesaistīt citus arhitektus, bet firma uzstāj uz savām tiesībām.
Abas puses konfliktu tiesā risina arī civiltiesiskā kārtā. Šāds strīds pats par sevi vien nevar būt par pamatu maksātnespējas ierosināšanai, taču lietā iesaistās profesionāļi – prasot Ominasis maksātnespēju, Arhiidea tiesā pārstāv Andra Grūtupa biroja advokāts Erlens Kalniņš, bet nejaušā lietu sadales sistēma par Ominasis administratoru izlozē Rīgā, Antonijas ielā 7, praktizējošo maksātnespējas administratoru Aigaru Lūsi. Uzklausot Ominasis iebildumus, Jūrmalas tiesa gan noraida šo maksātnespējas pieteikumu.
Taču situācija kardināli mainās, kad Latviju sasniedz ziņas, ka 2012.gada 19.janvārī miris Al Hamdi. Mantinieki sāk dalīt īpašumus daudzviet pasaulē. Latvijas uzņēmuma valdē esošās amatpersonas firmu pamet, atstājot parādus aptuveni 20 kompānijām, ieskaitot arhitektus, celtniekus, energopiegādātājus un valsts iestādes, bet Ķemeru ēka paliek bez apsardzes vairākus mēnešus, kamēr patruļās norīko pašvaldības policiju.
Janvārī uzņēmums atkal piedzīvo mēģinājumu ierosināt tā maksātnespēju, taču arī šo tiesa noraida. Pēc pāris mēnešiem procesā iesaistās valsts. Lai gan Privatizācijas aģentūra (PA) ar aptuveni 20 tūkstošu latu prasījumu ir viens no mazākajiem kreditoriem, PA iesniedz zvērinātam tiesu izpildītājam izpildu rakstu par parāda piedziņu no Ominasis. Izrādās, ka šī parāda piedziņa iekritusi vienam no pieredzē bagātajiem un bēdīgi slavenākajiem Latvijas tiesu izpildītājiem Uldim Zepam, par kura darba stilu jau vairākkārt ziņojuši mediji. Piemēram, 76 santīmu parāda dēļ viņš mēģināja izsolē pārdot kādai sievietei piederošu dzīvokli.
Ja Ķemeru viesnīca nebūtu valsts nozīmes kultūras piemineklis, uz turpmākajiem notikumiem saistībā ar Ominasis maksātnespēju varētu raudzīties kā lētā trillerī – vieni «likvidētāji» sacenšas ar citiem, kamēr likvidējamā iespējas izdzīvot nevienu neinteresē. Tas viss notiek apstākļos, kad Saeimā izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, deputāti skaļi spriež, kā paglābt nacionālo lepnumu, atbildes nākas sniegt arī uzraugošo un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem, bet Maksātnespējas administrācija sola īpaši rūpīgi pieskatīt šo procesu, no administratora prasot regulārus pārskatus.
Pirmais pie gardā kumosa (tiesu izpildītāji pelna noteiktu procentu no atgūtajām summām) – iespējas pārdot Ķemeru sanatoriju – tika Zeps, kurš Balto kuģi gribēja izsolīt 2013.gada 9.aprīlī. Taču pret to iebilda projektētāji – tā pati Arhiidea, kura jau 2011.gadā neveiksmīgi rosināja uzņēmuma maksātnespēju. «Negribam noskatīties, kā mūsu darbs aiziet postā,» – tā 2013.gada vasarā vēršanos pret tiesu izpildītāju Ir skaidroja Arhiidea rīkotājdirektors Ēriks Grūbe.
Uzņēmuma kreditora prasījums sasniedz 475 tūkstošus eiro, taču dabā Arhiidea ir grūti atrast – juridiskajā adresē Marijas ielā 13 firma sen vairs neatrodas, kaut Uzņēmumu reģistrā joprojam norādīta šī adrese. Arī firmas tālrunis neatbild, bet, sazvanīts pa mobilo tālruni, Grūbe skaidro, ka firma eksistē un gatava turpmākam darbam. «Mēs pašlaik esam struktūrvienībā.» Kur tieši, viņš atsakās atklāt, un Ir neizdodas noskaidrot, lai arī šim uzņēmumam ir būtiska loma turpmākajos ap Ķemeru sanatoriju notiekošajos juridiskajos procesos.
Dienā, kad Zeps izsludināja 9.aprīlī paredzēto Ķemeru sanatorijas kompleksa izsoli, atkārtotu pieteikumu Jūrmalas tiesā, prasot atzīt Ominasis maksātnespēju, atkal iesniedza Arhiidea. Šoreiz lieta nonāk pie citas tiesneses – Ilzes Freimanes (šīs tiesneses pieļauto pārkāpumu dēļ no jauna būs jāizskata kukuļošanā apsūdzētā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica lieta). Tiesnese apmierina Arhiidea prasību it kā nesamaksāta 4310 latu parāda dēļ. Šāds lēmums pieņemts pretēji Ominasis pārstāvju asiem iebildumiem – argumentam, ka šī lieta jau vienreiz izskatīta, un pierādījumiem, ka Rietumu banka centusies 4310 latu parādu dienu pirms šīs maksātnespējas lietas izskatīšanas samaksāt, taču Arhiidea to liegusi. Grūbe skaidro, ka bankai neesot bijušas nekādas tiesības veikt šo maksājumu, turklāt tas neesot veikts uz pareizo firmas kontu.
Lai arī Ominasis, neraugoties uz sarežģītajiem apstākļiem, centās apstrīdēt šo tiesas lēmumu, pret šāda veida maksātnespējas ierosināšanu pēc būtības neiebilda arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kuram, pēc Ir rīcībā esošās informācijas, Ominasis iesniedza lūgumu par protestu, detalizēti izklāstot notikušā apstākļus. Prokuratūra nerīkojās, lai gan šādās situācijās tā var iesniegt protestu Augstākajā tiesā, kura varētu pārskatīt šo lēmumu. Līdz ar to Jūrmalas tiesas lēmums stājās spēkā, Zeps zaudēja tiesības pārdod Ķemerus, bet tiesības vadīt šo maksātnespējas procesu ieguva nejauši izlozētais administrators Ainars Kreics.
Tālākie procesi šajā maksātnespējas lietā pilni neticamu sakritību, kas vedina uzdot jautājumus, cik godīgi ir noticis šis maksātnespējas process un vai Baltais kuģis nav kritis par upuri kārtējām maksātnespējas shēmām, par kādām jau vairākus gadus raksta Ir, atklāti runā bankas un uz iespējami prettiesiskiem lēmumiem norādīts arī atsevišķos tiesu spriedumos.
Visi ceļi satek Antonijas ielā
Kā liecina Ir rīcībā esošā informācija un publiski pieejamie maksātnespējas reģistra dati, Ominasis Latvia maksātnespējas procesā dažādas puses pārstāvošajiem juristiem ir viens vienojošs faktors – viņi praktizē Rīgā, Antonijas ielā 7. Šī adrese lasītājiem pazīstama no citiem Ir pētījumiem par maksātnespējas probēmām, jo tajā darbojas vesels pulciņš administratoru, no kuriem pazīstamākie ir Māris Sprūds un cunfti kādu laiku nu jau atstājušais Aigars Lūsis.
«Man vajag kaut kur vietu, kur apsēsties. [Tur ir] galdiņš, kur es sēžu,» skaidro maksātnespējas administrators Ainars Kreics. Viņa oficiālā prakses vieta ir Liepājā. Par palīgu Kreics izvēlējies šajā pašā Antonijas ielā 7 strādājošu maksātnespējas administratoru Raivi Stumbergu (arī viņam oficiālā prakses vieta ir citur, taču, pēc Kreica teiktā, viņš Antonijas ielā 7 strādājot jau labi sen). «Uz šo lietu es viņu esmu uzaicinājis par palīgu. Ir ļoti liels darba apjoms,» skaidro Kreics.
Izrādās, Ominasis maksātnespējas laikā Antonijas iela 7 ir papildu prakses vieta arī juristei Baibai Abzalonai. Viņa ir tā, kas Arhiidea pārstāv tiesā, kad uzņēmums prasa ierosināt Ominasis maksātnespēju, un piedalās pirmajā kreditoru sapulcē kā Arhiidea pārstāve. Pēc vairākiem gadiem loks ir noslēdzies tur, kur sākās – tieši Arhiidea, kas ierosināja Ominasis maksātnespēju, beigu galā šogad izmantoja iespēju kā nodrošinātais kreditors nopirkt Ķemeru kompleksu.
Prakses vietu sakritību Abzalona pēc būtības Ir nevēlas paskaidrot, taču norāda: «Nebūdama administratore, es kā zvērināta advokāte sniedzu juridisko palīdzību Arhiidea līdz 2013.gada vasarai un esmu pārliecināta, ka visi procesi šai sakarā ir noritējuši absolūti likumīgi, ievērojot visu iesaistīto personu tiesības. Ciktāl man zināms par Ominasis Latvia maksātnespējas procesu, Maksātnespējas administrācija to īpaši uzraudzīja, sekojot procesa efektīvai, caurspīdīgai un likumīgai gaitai.»
Ar to gan sakritības nebeidzas. Izrādās, arī starp citiem Ominasis kreditoru pārstāvjiem atrodami profesionāļi no Antonijas ielas 7. Piemēram, a/s Projekts B10 pārstāv prasījuma tiesības nepilnu 200 tūkstošu eiro apmērā. Šī uzņēmuma īpašnieks ilgāku laiku bijis Antonijas ielā 7 praktizējošais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, bet no pērnā gada vidus īpašniece ir Antonijas 7 reģistrētā a/s Max group. Savukārt Sprūda dzīvesbiedre un bērna māte Ilze Gulbe uzņēmuma kreditoru sapulcē piedalījusies kā firmas Talija pārstāve, bet Gulbes vadītā Empire Invest pārstāv kāda cita Ominasis kreditora prasījumu aptuveni 700 tūkstošu eiro apmērā.
Ne Gulbe, ne Sprūds, ne Stumbergs šīs sakritības nevēlējās komentēt. Par to izteikties nevēlējās arī administrators Kreics. «Kā man tur īpaši skaidrot,» sacīja Kreics, norādot, ka Antonijas ielā 7 «ir diezgan daudz advokātu». «Tur ir kādi 30-40 kolēģi kopā ar administratoriem. Varbūt mazāk, bet es tur redzu ļoti daudz cilvēku. Smalki nepētu, kurš no viņiem atnāk ciemos un kurš tur sēž. Es zinu, ka man tur ir galds, un es tur sēžu.»
Tas, ka maksātnespējas administrators darbojas vienā adresē ar maksātnespējīgā uzņēmuma kreditoriem, liek uzdot jautājumu – vai Antonijas ielā 7 praktizējošie juristi nav savā lokā vienojušies par šī procesa virzību? Kreics uz šo jautājumu atbild tā: par kreditoru sapulcēm tiekot ziņots publiski, un visu kreditoru pienākums ir sekot šai informācijai. Nekādas nelikumības viņš neesot pieļāvis. Viņš arī neredz nekādas kopsakarības neveiksmīgajās īpašuma izsolēs, kuras maksātnespējas gaitā ir rīkojis, līdz pagājušajā nedēļā process vainagojās ar ziņu, ka par jauno Ķemeru īpašnieku kļuvusi projektētāju firma Arhiidea. Tā gan savas tiesības tūlīt nodeva tālāk Krievijas investora Aleksandra Gusakova kompānijai Park Hotel Ķemeri, kas jau pērnā gada nogalē izsolē bija ieguvusi tiesības uz šo īpašumu, taču nebija līdz galam veikusi darījuma apmaksu.
Jāpiebilst, ka praktiski šī nesekmīgo izsoļu sērija nozīmē pirkuma cenas samazināšanos – salīdzinājumam var minēt, ka 2013.gada vasarā kreditori bija gatavi Ķemerus ar 30% atlaidi par 4,7 miljoniem latu pārdot Jūrmalas domei, bet šogad viesnīcas pārdošanas cena bija 2,9 miljoni eiro.
«Tā ir brīnišķīga sazvērestības teorija, bet man kaut kā grūti stādīties priekšā, kā piecas izsoles notiek un neviens uz viņām neatnāk, un es to spēju noorganizēt. Ja jums kaut kas tāds ir prātā, tad jūs mani ļoti augstu vērtējat,» saka Kreics, uzsverot, ka tiešām meklējis pircēju visos veidos – pat airBaltic lidmašīnās izplatītā reklāmas buketā par dārgu naudu pircis reklāmu.
Kreics skaidro – lai arī manis piesauktās dažādās puses šajā maksātnespējas stāstā vieno kopīgs darbs Antonijas ielā 7, viņš atbilstoši likumam strādājis visu kreditoru interesēs.
Tomēr Ir zināma vismaz viena puse, kuras intereses šajā procesā netika aizstāvētas – tas ir pats Ominasis investors, kas reāli veica renovāciju. Tieši pretēji – administrators noraidīja kreditora prasījumu pieteikumus miljoniem latu apmērā, un investors šajā maksātnespējas procesā zaudēja pilnīgi visu. Pēc Al Hamdi nāves mantojumam tika iecelts pilnvarotais pārstāvis, kura intereses Latvijā virknē uzņēmumu pārstāvēja Sandija Novicka. Viņa stāsta, ka Ķemeru lietā uzņēmējs zaudējis, lai arī valsts iestāde – Privatizācijas aģentūra – savulaik apstiprinājusi viņa ieguldījumus sanatorijā. «Administrators uzskatīja, ka informācija, kas ir gada parskatā par šīm [ieguldītajām] summām, vai PA lēmums nepierāda šo [kreditora] prasījumu esamību. Otrs aspekts – gan administrators, gan Jūrmalas tiesa uzskatīja, ka šī mantojuma pārstāvis, kurš iecelts Saūda Arābijā, vispār nav tiesīgs kreditoru prasījumu Latvijā iesniegt,» stāsta Novicka.
Šajā stāstā ir virkne prasību un dažādas tiesvedības, bet īsumā – Kreics neatzina Ominasis mantojuma pārstāvju prasījumu, Jūrmalas tiesa viņa lēmumu uzskatīja par pareizu. Advokāte iesniedza protestu Ģenerālprokuratūrā, un tā šoreiz rīkojās – iesniedza protestu Augstākajai tiesai, tā atcēla Jūrmalas tiesas lēmumu. Taču, kad lieta atkal atgriezās Jūrmalā atkārtotai izskatīšanai pēc būtības, tik un tā ar mazliet citu argumentāciju tika pieņemts uzņēmējam nelabvēlīgs lēmums, stāsta Novicka. Jūrmalā šīs lietas bija nonākušas pie tiesneses Freimanes un pašlaik par dokumentu viltošanu aizdomās turētās tiesneses Tatjanas Bormanes.
Kādi iespaidi mirušā uzņēmēja mantiniekiem palikuši par Latviju? «Tādos apstākļos investoram liekas, ka tas ir diezgan vājprātīgi. Protams, var strīdēties par summmām, vai tie ir 18 miljoni vai pieci miljoni, vai vienalga, cik, bet pateikt, ka šis ārvalstu investors nav vispār neko ieguldījis un līdz ar to viņš vispār nav šeit kreditors – to ir grūti izskaidrot,» saka Novicka.
Saimniekos parādnieks?
Tikmēr Antonijas ielā 7, tajā pašā adresē, kur strādā grupiņa šajā maksātnespējas procesā iesaistīto, notika arī Ķemeru pārdošana. Kā liecina Latvijas Vēstnesī publicētie sludinājumi par īpašuma izsolēm, tās notikušas Antonijas ielā 7-2. Šajās pašās telpās atrodas arī bijušā maksātnespējas administratora, Nacionālās apvienības ģenerālsekretāra vietnieka Aigara Lūša advokātu birojs, un, kā savulaik publiski apgalvoja bijušais šīs apvienības Saeimas deputāts Dāvis Stalts, šajās pašās telpās savulaik notikušas arī Nacionālās apvienības valdes sēdes.
Kas no tā visa ieguvis, un kas – zaudējis? Pirmkārt, maksātnespējas process nav lēts prieks, un, kā liecina uzņēmuma kreditoru (no kuriem viena aktīva daļa praktizē Antonijas 7) sapulces lēmums, viņi nolēmuši dāsni atalgot maksātnespējas administratoru par viņa pakalpojumiem. Kreics samaksu par savu darbu saņems «pēc progresīvās likmes» – iespējams, līdz pat 20% (plus PVN) no kreditoriem izmaksājamās naudas summas. Tāpat kreditori nolēmuši, ka maksātnespējas procesa izdevumiem var tērēt vēl līdz 15% no Ominasis aktīvu atsavināšanas ieņēmumiem.
Nejaušās sakritības kreditoru prasību uzpirkšanā un ciešā sadarbība Antonijas ielā 7 arī vedina uzdot jautājumus, kas pelnījis no Ķemeru pārdošanas un kas to patiesībā ir nopircis.
Pērn 3.oktobrī Ķemeru sanatorijas kompleksu par trim miljoniem eiro izsolē nopērk vienīgais tās dalībnieks – tikai pirms divām nedēļām reģistrēts uzņēmums Park Hotel Ķemeri, kura pamatkapitāls ir 3000 eiro. Tā vienīgais īpašnieks ir Krievijas pilsonis Aleksandrs Gusakovs, bet valdē darbojas Andrejs Danengiršs, kurš ierindojas lielāko nodokļu parādnieku topa augšdaļā un valstij palicis parādā 3,4 miljonus eiro nesamaksātos nodokļos. Firma iemaksājusi 10% no Ķemeru kompleksa piespiedu pārdošanas cenas, kas noteikta 5,03 miljonu eiro apmērā, tātad 503 tūkstošus eiro kā nodrošinājumu dalībai izsolē. Taču šo naudu zaudējusi, jo likumā noteiktajā mēneša laikā nav pārskaitījusi atlikušos 2,5 miljonus eiro, tāpēc izsole atzīta par nenotikušu.
Kā atklāj Arhiidea pārstāvis Ēriks Grūbe, pēc izsoles Park Hotel Ķemeri piedāvājis nopirkt no Arhiidea visas prasījuma tiesības pret Ominasis, un uzņēmējs piekritis. «Pēc nenotikušās izsoles, kur bija krāpnieciska shēma, ar ko sastapās Park Hotel Ķemeri, viņi mums piedāvāja nopirkt mūsu prasījumu. Tas mūs apmierināja, jo dabūjām savu naudiņu, cedējām viņiem savu prasījumu un arī tiesības [iegādāties īpašumu],» skaidro Grūbe. Par krāpniecisko shēmu Grūbe nevēlējās runāt, arī Park Hotel Ķemeri pārstāvja Danengirša viedokli neizdevās noskaidrot – uzņēmējs solīja sniegt rak-stiskas atbildes uz jautājumiem, taču tā arī neatbildēja.
Atturīgs par šiem notikumiem ir arī administrators Kreics, kurš vienīgi uzsver, ka no Park Hotel Ķemeri par dalību izsolē saņemtā nauda vēl neesot sadalīta. Tā pienāksies Ominasis kreditoru prasījumu apmierināšanai, tiks izmantota arī maksātnespējas procesa izmaksām un viņa personiskajam atalgojumam.
Tā kā Ķemeru sanatorijas pārdošanā iesaistītie par notikušajiem darījumiem runā maz vai neko, no tām liecībām, kuras Ir izdevās savākt, var veikt šādu apkopojumu. Park Hotel Ķemeri uz cesijas līguma pamata izmantojusi Arhiidea kā nodrošinātā kreditora tiesības un atpirkuši Ķemeru kompleksu par 2,9 miljoniem eiro. No tiem pašlaik ieskaitīts ir Arhiidea kreditora prasījums 475 tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to vēl jāsamaksā 2,4 miljoni eiro. Kreditori, kuru vidū vairs nav Arhiidea, kopumā maksātnespējas procesā būs atguvuši 3,4 miljonus eiro, no kuriem jāsedz gan viņu prasījumi, gan maksātnespējas administrēšanas procesa izmaksas, gan jānorēķinās par administratora pakalpojumiem.
Kas ir jaunie pircēji un kādi ir viņu plāni, pagaidām pāragri spriest. Grūbe stāsta, ka viņam ir pārliecība – ēkas attīstība turpināsies, neraugoties uz to, ka projektu īsteno jaundibināta firma ar 3000 eiro pamatkapitālu, bet valdē sēž nodokļu miljonu parādnieks.
«Jūs zināt, kādā veidā tiek attīstīts nekustamais īpašums, vai nezināt? Vai tad to nedara tieši šādā veidā, kā šeit – konkrētam projektam tiek dibināts konkrēts SIA? Un par kādu fizisku personu nodokļu parādiem man būtu jākomentē? Neviens nopietns biznesmenis taču šādus jautājumus neizskata. Skatās uz cilvēku uzticamību, ko viņi ir paveikuši līdz šim un kādas ir viņu spējas šeit kaut ko darīt. Tas ir tas, ko esam skatījušies un kāpēc esam piekrituši sadarboties,» saka Grūbe.
Ar Krievijas pilsoni Gusakovu žurnālam neizdevās sazināties, taču publiski pieejamā informācija liecina, ka viņš ir viesnīcu ķēdes Heliopark Group dibinātājs un īpašnieks. Šajā viesnīcu tīklā ietilpst 11 viesnīcas Krievijā un Vācijā.
Kamēr juridiski Ķemeru maksātnespējas process tuvojas noslēgumam, dabā nekas par pozitīvām pārmaiņām sanatorijas kompleksā neliecina. Auksts un pamests Baltais kuģis stāv arī mana apmeklējuma laikā pagājušajā nedēļā – vienīgā dzīvā dvēsele ir melns apsardzes suns. Tuvākajos mēnešos būs skaidrs, vai savulaik lepnais valsts kultūras piemineklis nekļūs par pieminekli arī valsts ilgstošai nespējai atrisināt problēmas maksātnespējas procesos.
Ķemeru nedienu hronoloģija
1998. Santoriju Ķemeri valsts nodod privatizācijai, par nepilnu miljonu latu to nopērk Saūda Arābijas pilsoņa firma Ominasis Latvia. Rekonstrukcijā iegulda 10 miljonus, taču ēku nepabeidz.
2011. Divreiz, aprīli un jūlijā ierosināta Ominasis maksātnespēja, bet tiesa to neapstiprina. Vienu no lietām ierosina projektētāji Arhiidea, par administratoru tajā izlozēts Aigars Lūsis, kura prakses vieta ir pazīstamajā administratoru un juristu birojā Antonijas ielā 7.
2012. Janvārī ierosināta jauna maksātnespēja, arī to tiesa neapstiprina.
2013. Martā tiesa, balstoties uz firmai Arhiidea nesamaksātu 4310 latu parādu, pasludina Ominasis maksātnespēju. Par administratoru apstiprina Ainaru Kreicu, kurš praktiski maksātnespējas procesu vada, strādājot Antonijas ielā 7, kur notiek arī izsoles.
2013 .Kreditori piekrīt bez izsoles pārdot Ķemerus Jūrmalas domei par 4,7 miljoniem latu jeb 70% no tās aktuālās vērtības, taču darījums nenotiek.
2014. Nesekmīgi beidzas vairākas Ķemeru izsoles. 3.oktobrī izsolē Ķemerus par 3 miljoniem eiro pārdod pirms pāris nedēļām izveidotai firmai Park Hotel Ķemeri, kas pieder Krievijas pilsonim Aleksandram Gusakovam, viesnīcu ķēdes Heliopark Group īpašniekam.
2014. Novembrī administrators izsoli atzīst par nenotikušu, jo mēneša laikā nav pārskaitīta pirkuma summa. Park Hotel Ķemeri zaudē iemaksāto 503 tūkstošu eiro drošības naudu, ko savā starpā varēs sadalīt kreditori.
2015. Februārī kreditoru sapulce apstiprina Ķemeru pārdošanu nodrošinātajam kreditoram Arhiidea. Faktiski īpašumu iegūst Krievijas investora Gusakova firma Park Hotel Ķemeri, jo tā ir iegādājusies no projektētājiem prasījuma tiesības pret Ominasis.
