Krievijas karam pret Rietumiem nav ne militāra, ne diplomātiska risinājuma
Būs karš? Klausoties politiķu diskusijas ikgadējā Minhenes drošības konferencē pagājušās nedēļas nogalē, kara neizbēgamības sajūta bija asāka nekā jebkad kopš PSRS gala laikiem.
Jo Krievijas un Rietumu pilnīgi pretēju Ukrainas konflikta risinājumu aritmētika noved pie kara, lai kā to rēķinātu. Ja rietumvalstīm ir iespējams tikai diplomātisks un nav pieņemams militārs risinājums, rezultāts ir Krievijas prezidenta Putina izvēlētais militārais risinājums. Diplomātiska piekāpšanās Putinam nozīmētu viņa agresijas eskalāciju. Taču militārs risinājums būtu vienīgais iespējamais arī tad, ja to izvēlētos arī Rietumi. Rezultāts jebkurā gadījumā ir karš. Vai vismaz, kā to mēdz eifēmiski dēvēt, – strupceļš.
Ir tomēr arī labā ziņa. Kara iespējas apzināšanās ir spēcīgs dzinulis, lai neļautu tam notikt. Diemžēl šādam pašlaik iespējamajam citādam risinājumam ir cits nelāgs vārds – «iesaldēts konflikts». Ne tikai Ukrainā, kur, kā esam daudz dzirdējuši no politiķiem, izšķiras Eiropas nākotnes liktenis. Arī rietumvalstu attiecībās ar Putina režīmu šis sliktais modelis ir labāks par konflikta eskalāciju līdz tā loģiskam galapunktam – kodolkonfrontācijai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.