Kremlis ar vienu roku žņaudz nevalstiskās organizācijas Krievijā, ar otru – dāsni finansē savu interešu aizstāvjus Baltijā
Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir skaidrs galvenais drauds stabilitātei: valsti ielenc ienaidnieki, un Rietumu finansētās nevalstiskās organizācijas (NVO) ir to aģenti. Šogad uzrunā Federālā drošības dienesta vadībai Putins paziņoja, ka NVO finansētājus vada rietumvalstu specdienesti, kuru mērķis ir sistemātiski «ierobežot Krieviju». Pirms gada šajā sanāksmē Putins solīja: «Mēs nekad nepieļausim, lai NVO tiktu izmantotas destruktīviem mērķiem, kā tas notika Ukrainā. Daudzējādā ziņā tieši caur NVO no ārzemēm finansēja nacionālistiskas, neonacistiskas struktūras, kaujiniekus, kas kļuva par galveno antikonstitucionālā apvērsuma spēku.»
Tie nav tikai vārdi. Pēc masu protestiem pret vēlēšanu pārkāpumiem 2012.gadā Krievija pieņēma likumu, kas ārvalstu finansējuma saņēmējiem prasa reģistrēties kā «ārvalstu aģentiem». Šajā sarakstā tagad iekļautas 68 NVO. Šogad maijā nākamais likums atzīst daļu NVO par Krievijai nevēlamām – par sadarbību ar tām iedzīvotājiem var draudēt pat pusgads cietumā.
Vismaz desmit labi zināmas NVO ir pašlikvidējušās. Galvenās cilvēktiesību un vides aizsardzības organizācijas ierobežojušas darbību, Re:Baltica paskaidroja aktīvisti no Closedsociety.org.
Jūlija beigās Krievijas Ģenerālprokuratūra par pirmo «nevēlamo» atzina Nacionālo demokrātijas attīstības fondu, kas esot «piedalījies vēlēšanu rezultātu atzīšanā par neleģitīmiem, palīdzējis organizēt politiskas akcijas un diskreditēt Krievijas bruņotos spēkus». Krievijas parlamenta ieteiktajā sarakstā ir arī Atvērtā sabiedrība/Sorosa fonds, Freedom House, vairākas ukraiņu organizācijas.
«Valstis, kuras dod naudu, nepieņem Krieviju kā suverēnu valsti un nepastarpināti iejaucas mūsu lietās ar fondu starpniecību, kurus kontrolē specdienesti,» jūnijā pēc likuma pieņemšanas paziņoja tobrīd Krievijas parlamenta augšpalātas Ārlietu komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs. Pēc viņa teiktā, ārzemju finansējums NVO sektoram, lai ekonomiski un politiski destabilizētu Krieviju, gada laikā pieaudzis no 589 miljoniem eiro līdz 1,1 miljardam.
Ironisku šo Kosačova secinājumu padara fakts, ka līdz pērnā gada beigām tieši viņš vadīja Krievijas federālo aģentūru Rossotrudņičestvo. Tā kopā ar vēl trijiem Kremļa «maigās varas» fondiem – Russkij mir, Fonds Tautiešu tiesību aizsardzībai ārzemēs un Gorčakova fonds publiskajai diplomātijai – dala miljoniem dolāru Kremļa atbalstītājiem ārzemēs it kā Krievijas tēla uzlabošanai. Fondi ir slēgtas struktūras un informāciju par finansējuma saņēmējiem nesniedz. Gada garumā Re:Baltica kopā ar Krievijas kolēģiem neveiksmīgi mēģināja iegūt atbildes par grantu saņēmējiem un apjomiem. No publiski pieejamās informācijas lēšams, ka visu četru organizāciju budžets ir apmēram 100 miljoni dolāru gadā. Tiem ir pārstāvniecības vairāk nekā 100 valstīs no Vācijas līdz Austrālijai.
Fondu pārraugi ir varas pārstāvji vai pietuvinātie, piemēram, ārlietu, kultūras un izglītības ministri, aizejošais Krievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Jakuņins un Parīzē izvietotā Demokrātijas un sadarbības institūta direktore un kādreizējā Krievijas parlamenta deputāte Natālija Naročņicka. Abi pēdējie pārrauga arī citus privātus fondus, no kuriem finansē Krievijas ārpolitikai nepieciešamus pasākumus.
Kamēr Rietumos ziņas par Krievijas atbalstu dažādām interešu grupām ir grūti pierādīt, Baltijā tas nav noslēpums. Vienīgais nezināmais – kādā apjomā?
Re:Baltica izmeklēšanā, salīdzinot divu Krievijas fondu publicētās ziņas ar Baltijas valstu NVO gada pārskatiem, esam konstatējuši vairāk nekā 40 organizāciju Baltijā, ar kuru starpniecību pēdējos trijos gados relatīvi nabadzīgajā NVO sektorā legāli ieplūdis, pēc vispieticīgākajām aplēsēm, vismaz pusotrs miljons eiro. Patiesībā summa noteikti ir lielāka, jo šie dati aptver tikai oficiāli piešķirtu naudu no fonda Russkij mir un Tautiešu fonda, ignorējot nepierādāmus skaidras naudas darījumus un finansējumu ar draudzīgu uzņēmumu starpniecību.
No grāmatām līdz grautiņiem
Krievijas fondu atbalstītās organizācijas līdzinās ceļojošam cirkam, kas ierodas cita citas un starptautisko organizāciju pasākumos, radot iespaidu par plašu pilsoniskās sabiedrības atbalstu Kremļa politikai.
Baltijā nauda nonāk nelielas kopas rokās, kurai ir vairākas vienojošas pazīmes. Pirmā – mūsu drošības iestādes tos identificē kā galvenos Krievijas interešu īstenotājus Baltijas valstīs. Otrā – gandrīz visiem nav citu būtisku naudas avotu ārpus grantiem, kurus daļa deklarē kā Krievijas dotācijas, daļa – ne. Trešā vienojošā iezīme ir fakts, ka 68% saņēmēju ir saistīti ar mazietekmīgām prokremliskajām politiskajām partijām Baltijā. Latvijā šo organizāciju pārstāvji ir dāsni savu partiju ziedotāji, līdz ar to nevar izslēgt, ka Kremļa nauda nonāk arī partiju kasēs.
«Viņu pamatfunkcija ir īstenot informatīvās ietekmes pasākumus. Viņi tiek izmantoti kā informatīvās ietekmes aģenti ar uzdevumu konstruēt sabiedriskajā domā dažādus Krievijas interesēm atbilstošus vēstījumus,» Re:Baltica teica Latvijas Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets.
Re:Baltica jau 2012.gadā pētīja fonda Russkij mir darbību Baltijā, bet šoreiz īpaši pievērsāmies Fondam tautiešu tiesību aizsardzībai ārzemēs. Lai gan mazākais no fondiem, tas aptver ļoti plašu darbības lauku. Finansējumu saņem Krievijas vēstures izpratni atbalstošu filmu veidotāji. Pētnieki, kuri apsūdz Baltiju un Ukrainu cilvēktiesību pārkāpumos. Cilvēki, kurus tiesāja par dalību lielākajos grautiņos kopš Igaunijas neatkarības atjaunošanas 2007.gadā Tallinā. Represiju dalībnieki, kuri padomju okupācijas laikā uz Sibīriju izsūtīja Lietuvas civiliedzīvotājus.
No dibināšanas 2012. gadā līdz 2014.gada vidum fonds norādījis vismaz 22 naudas saņēmējus Baltijas valstīs. Patiesais skaits varētu būt lielāks. Piemēram, Igaunijas aktīviste Alise Bļincova Re:Baltica atzina, ka tautiešu fonds pērn finansējis viņas dalību EDSO forumā Varšavā, bet viņas vadītā organizācija Krievu skola Igaunijā fonda naudas saņēmēju sarakstā nav atrodama. Visticamāk, 2014.gada pārskats izrādīsies pēdējais tik pilnīgais, jo pēc tam, kad Re:Baltica sāka uzdot jautājumus, fonds pārtrauca naudas saņēmēju publicēšanu.
Medijiem un aktīvistiem
Tautiešu fonda mājaslapā atrodamas deviņas Igaunijas organizācijas un viena fiziska persona – Tallinā labi zināmais Nočnoi dozor aktīvists Maksims Reva, kuru fonds atbalstījis kā «dokumentālistu». Viņu Igaunija tiesāja pēc «Bronzas Aļošas» grautiņiem 2007.gadā, bet tagad Reva dzīvo Krievijā un pieņēmis tās pilsonību.
Tautiešu fonda mājaslapā kā grantu saņēmējas norādītās Igaunijas NVO trijos gados saņēmušas 710 tūkstošus eiro, taču precīzus naudas avotus likums tām neliek atklāt. Lielākais finansējums piešķirts Juridiskās informācijas cilvēktiesību centram (LICHR), ko Igaunijas Drošības policija (KAPO) atzinusi par Krievijas ietekmes aģentu, bet centrs to noliedz. Tā vadītājs Aleksejs Semjonovs gan atzīst, ka daļa finansējuma nāk no Krievijas vēstniecības, Russkij mir un tautiešu fonda, bet norāda, ka to sponsorējot arī citas vēstniecības. Tautiešu fonds atzīmē, ka nauda dota Igaunijas likumu tulkošanai. Organizāciju piefinansē arī populārākā Igaunijas prokremliskā politiķa Edgara Savisāra vadītā Tallinas mērija, lai sniegtu juridisko palīdzību iedzīvotājiem krievu valodā.
Otrs Kremļa stipendiāts ir Andrejs Zarenkovs, kurš vada organizācijas Igaunija bez nacisma un Integrācijas medijgrupa (tā izdod propagandas žurnālu Baltijskij Mir, kuru bez maksas izplata Krievijas vēstniecības un tautiešu organizācijas).
Ikdienā Zarenkovs ir kultūras nama vadītājs Tallinas piepilsētā Mārdu. 2014.gadā viņu notiesāja par korupciju un kukuļošanu, jo kultūras nama naudu bija izmantojis savām vajadzībām. Zarenkovs tiesā vainu atzina, bet vēlāk iztēloja sevi par politisku raganu medību upuri.
Visi Zarenkova mēģinājumi desmit gadu garumā iekļūt parlamentā vai pašvaldībā no krievu sīkpartijām bijuši neveiksmīgi. Bet tas nav traucējis abām viņa NVO trijos gados no nezināmiem ziedotājiem piesaistīt vairāk nekā 300 tūkstošus eiro.
Tāpat Krievija finansējusi Paldiski Raadio – mazu ģimenes biznesu ar diviem darbiniekiem, Oļegu Teslu un viņa sievu. Paldiski padomju laikos bija armijas pilsētiņa, kur atradās zemūdeņu bāze. Apmēram puse Paldisku iedzīvotāju ir krievi. Stacija ir tik margināla, ka nav zināms tās klausītāju skaits. Arī Teslu pāris Igaunijā nav zināms, viņus nepazīst pat prokremlisko aktīvistu kopienā.
Vienīgā reize, kad Tesla figurējis Igaunijas medijos, bija viņa piedalīšanās Vladimira Putina tiešraides preses konferencē 2013.gadā Maskavā. Tesla uzdeva jautājumu par repatriācijas programmām cilvēkiem, kuri pēc PSRS sabrukšanas pamodās citā valstī. Putins sāka atbildi igauniski ar vecu draugu uzrunu «Tere-tere vana kere». Tesla nekomentē, kā nokļuvis preses konferencē.
Krievija Igaunijā finansē arī NVO Altmedia, kas veido interneta vietni Baltija.eu (latviski Baltnews.lv, lietuviski Baltnews.lt). Pēc KAPO ziņām, to ar Nīderlandē reģistrētas firmas Media Capital Holding BV starpniecību finansē Krievijas valsts mediju impērijā ietilpstošās Rossiya Segodnya cilvēki. Viens no Altmedia dibinātājiem esot Vladimirs Lepehins, Eirāzijas Ekonomiskās kopienas institūta (Eurasian Economic Community Institute) direktors, kurš, pēc KAPO ziņām, aktīvi piedalās Krievijas ietekmes aģentu operācijās ārzemēs.
Vieni vēži dažādās kulītēs
Tautiešu fonda nauda Lietuvā nonākusi pie trijām organizācijām un viena indivīda, kuri ir drošības iestāžu uzmanības lokā un savstarpēji cieši saistīti. Lietuvā ir visgrūtāk iegūt precīzu informāciju par Kremļa naudu, jo likums neprasa NVO atklāt savus finansētājus.
Lietuvas Nacionālās drošības departaments tautiešu fondu un citas Krievijas finansētās aktivitātes atzīst par draudu valsts drošībai. «Koordinācijas padomju biedri [Krievijas vēstniecībās] un citi prokrieviskie aktīvisti ir nodibinājuši virkni centru, ko finansē Krievija, lai «aizsargātu» vietējo krievu tiesības. Patiesībā šie centri starptautiski diskreditē Baltijas valstis un veicina etniskās nesaskaņas mājās,» teikts iestādes jaunākajā ziņojumā.
«Šo organizāciju «eksperti» darbojas atbilstoši Krievijas interesēm, publiski apsūdzot Lietuvu (..), un sniedz ieguldījumu naidīga Baltijas tēla veidošanā Krievijas sabiedrības acīs. Šāds tēls nākotnē var kalpot, lai attaisnotu Krievijas agresiju pret Baltijas valstīm,» teikts ziņojumā.
No četriem ziņojumā minētajiem veidojumiem divus Re:Baltica atrada Kremļa finansēto sarakstā: Neatkarīgais cilvēktiesību centrs un Pamattiesību izpētes un aizsardzības centrs. Abu šo centru pārstāvji ir saistīti ar trešo organizāciju, ko Lietuvā finansē tautiešu fonds, – kustību Lietuva bez nacisma.
Arī Lietuvā finansējums virzīts politiķiem. Starp saņēmējiem ir Rafaels Muksinovs, kas vada Tautiešu padomi pie Krievijas vēstniecības. Viņš arī nesen ievēlēts Viļņas pašvaldībā no Valdemāra Tomaševska bloka. To veido divas partijas, kas bieži atbalsta Kremļa agresīvo politiku, – Lietuvas poļu vēlēšanu darbība un Krievu alianse. Muksinovs gan nav šo partiju biedrs, viņš darbojas Sociālistu frontē. Šo kreiso radikāļu partiju vada Aļģirds Paleckis, kura vectēvs bija pirmais PSRS ieceltais okupētās Lietuvas līderis. Paleckis Lietuvā notiesāts par apgalvojumiem, ka 1991.gada janvāra slaktiņā, kad bojā gāja 14 cilvēku un vairāki simti tika ievainoti, Viļņas TV torņa aizstāvjus esot šāvuši savējie, nevis PSRS militāristi. Paleckis Lietuvā vada kustību Lietuva bez nacisma, kuras dibinātāju vidū ir Muksinovs.
Antinacistu kustību mātesorganizācija ir Krievijas bijušā politiķa un farmācijas miljardiera Borisa Špīgela Francijā reģistrētā Pasaule bez nacisma, kurā apvienojušies daudzi Kremļa stipendiāti. Deklarētais mērķis – cīņa pret fašisma atdzimšanu, bet realitātē organizācija regulāri aizstāv Krievijas ārpolitisko nostāju. To uzteicis arī Krievijas ārlietu ministrs. Tautiešu fonds finansēja arī šīs «starptautiskās cilvēktiesību kustības» pirmo ģenerālo asambleju Strasbūrā.
Muksinovs dibinājis arī Neatkarīgo cilvēktiesību centru. To vada Kārlis Bilans, arī viens no Lietuva bez nacisma dibinātājiem, kurš regulāri uzstājas kā eksperts Krievijas televīzijās, apsūdzot Lietuvu krievu diskriminācijā. Šis centrs vienīgais no Lietuvas stipendiātiem ir puslīdz atklāts par finansēm. 2013.gada decembrī, kad Ukrainā jau bija sākušies protesti pret Viktora Janukoviča korumpēto valdību un stratēģisko pavērsienu no Eiropas uz Krieviju, centrs no neidentificēta avota saņēma 15 tūkstošus eiro. Pēc dažiem mēnešiem Bilans piedalījās protestos pret Lietuvas atbalstu Ukrainai.
Vēl viena Lietuva bez nacisma dibinātāja Oksana Beķeriene vada Pamattiesību izpētes un aizsardzības centru. Tas nodarbojas ar visu ko, sākot no Lietuvas apsūdzēšanas EDSO sanāksmēs un beidzot ar krieviski runājošo bērnu konkursu Paldies par dzīvību, kas cildina sarkanās armijas varoņdarbus. «Ja mums dotu [ASV] Valsts departaments, mēs tāpat ņemtu. Turklāt tā jau nav Kremļa nauda, tas ir fonds,» viņa teica Re:Baltica, kas Beķerieni intervēja EDSO sesijā Varšavā pērn septembrī. Visi pārējie finansējuma saņēmēji Lietuvā no komentāriem Re:Baltica atteicās.
Viena no centra dibinātājām ir Ela Kanaite, Krievu skolotāju asociācijas vadītāja Lietuvā, kura 2012.gadā saņēma Krievijas prezidenta apbalvojumu par kultūras saišu paplašināšanu starp Lietuvu un Krieviju.
Latvijā – Ždanokas kompānija
Latvijā no septiņiem finansējuma saņēmējiem to skaidri ir deklarējuši četri. Pārējie par summām runāt atsakās. Kopējais finansējums trijos gados šai grupai varētu būt lielāks par 680 000 eiro.
Gada pārskati rāda, ka lauvastiesu – 290 tūkstošus – trijos fonda darbības gados saņēmusi Eiroparlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas dibinātā Latvijas Cilvēktiesību komiteja.
Oficiāli tās galvenie mērķi ir aizstāvēt īrnieku un mazākumtautību tiesības, taču realitātē tā ir Ždanokas vadītās partijas Latvijas Krievu savienība (tā kopš pērnā gada janvāra pārdēvēta PCTVL) spoguļattēls ar tiem pašiem personāžiem. Ždanoka pati vairs nav komitejas amatpersona, bet pārskati liecina – organizāciju uztur Ždanoka un Maskava.
Kad 2014.gada martā Krimu pārņēma «zaļie cilvēciņi» jeb maskējusies Krievijas armija un zem stobriem notika referendums par atdalīšanos no Ukrainas, Rīgā notika atbalsta pikets. Pirmajās rindās zem Krievijas karoga un saukļa «Garantijas krievu valodai no Sevastopoles līdz Rīgai» soļoja Ždanoka un Cilvēktiesību komitejas vadība.
Vēlāk deputāte devās novērot starptautiski neatzīto referendumu Krimā – it kā «starptautisko novērotāju» delegāciju veidoja Eiropas galēji labējo un galēji kreiso partiju pārstāvji. Ždanoka pasludināja referendumu par nevainojamu.
Kremļa jaunā metode – aktivitātēm Baltijā izmantot organizācijas, kas reģistrētas citās valstīs, kur NVO netiek prasīts atklāt finansējuma avotus. Latvijā spilgts piemērs ir 16.marts – leģionāru piemiņas diena, kad prokremliskās organizācijas rīko gan vizuāli košus protestus pie Brīvības pieminekļa, gan konferences. Šogad bija izsludināta «starptautiska apaļā galda diskusija par nacisma izplatību mūsdienu Eiropā ar tiesību speciālistiem no vismaz piecām valstīm». No deviņiem galvenajiem runātājiem septiņi pārstāvēja Kremļa finansētas NVO.
Drošības policija pirms «apaļā galda» paziņoja, ka tautiešu fonds piešķīris 25 tūkstošus eiro Beļģijā reģistrētai organizācijai, starp kuras dibinātājiem ir Ždanoka un Latvijas galvenais «antifašists» Josefs Korens, bet tā noslēgusi līgumu ar kādu organizāciju Latvijā par 16.marta pasākumu rīkošanu. Runa bija par Pour La Future Sans Fascism, kas reģistrēta Beļģijā, kur finanšu caurskatāmības prasības ir zemākas. Ždanoka šo organizāciju izmanto regulāri. Viņa aicinājusi to kā aizsegu izmantot arī Krievijas organizāciju Sutj vremeni, kas neslēpti atbalsta PSRS atjaunošanu.
Pie 16.marta «apaļā galda» Rīgā sēdēja Ždanoka ar uzticamo komandu – Latvijas Cilvēktiesību komitejas valdes locekli Vladimiru Buzajevu un deputātes palīgu Eiroparlamentā, vēl vienu komitejas valdes locekli Aleksandru Kuzminu. Pasākumu vadīja Korens, kurš nav nevienas Latvijā reģistrētas NVO amatpersona, bet pēc jautājumiem par antifašistu finansējumu iepriekš izdzina no biroja LTV žurnālistus.
Šogad trūka cita regulārā «antifašista» Valērija Engela. Krievijas vēsturnieks, kurš Latvijā nodarbojas ar nekustamo īpašumu tirdzniecību, šajos saietos parasti uzstājas kā Pasaule bez nacisma viceprezidents. Kremļa naudu Engels saņem ar savas nevalstiskās organizācijas Eiropas demokrātijas attīstības centrs starpniecību, kura trijos gados no nedeklarētiem avotiem saņēmusi 83 627 eiro, bet Latvijā faktiski nav redzēta darbojamies. Tautiešu fonda grantu saņēmēju sarakstā tā parādās vairākkārt. Neilgi pirms 16.marta pasākumiem Latvijas varas iestādes vēl nebija izlēmušas par Engela uzturēšanās atļaujas pagarināšanu, bija arī sākts VID audits viņa vadītajā organizācijā (VID atteicās atbildēt par tā rezultātiem un to, vai auditus veic arī pārējās Krievijas finansētajās NVO).
Starp «apaļā galda» runātājiem bija Viktors Guščins, Krievijas vēstniecības koordinators krievu tautiešu organizācijām Latvijā, kurš jau desmit gadu neveiksmīgi cenšas iekļūt Latvijas un Eiropas Parlamentā. Naudu Guščins saņēmis kā Baltijas Etnisko studiju centra vadītājs. Tajā darbojas pats un sieva. Organizācija izdod grāmatas par Latviju kā neizdevušos valsti un krievu diskrimināciju. No dažādiem avotiem tā saņēmusi 78 133 eiro, liecina gada pārskats.
Uzstājās arī Aleksandrs Gapoņenko, kurš pārstāv virkni NVO, bet Krievijas nauda viņam nākusi ar Eiropas pētījumu centra starpniecību. Gapoņenko nav Latvijas pilsonis un nevar kandidēt vēlēšanās, taču Saskaņa viņu savulaik virzīja kā ekonomikas ministru savā «ēnu kabinetā».
Drošības iestādes Gapoņenko identificēja kā galveno ideologu 2012.gada referendumam par valsts valodas statusu krievu valodai. Šovasar pret viņu ierosināts kriminālprocess par naida kurināšanu internetā. Gapoņenko Facebook rakstīja: ASV tanki Latvijā ieradušies nevis uz mācībām, bet domāti vietējo krievu iznīcināšanai.
Gapoņenko kanālam Al Jazeera stāstījis, ka tautiešu fonds viņam samaksājis 7000 eiro, taču organizācijas gada pārskats rāda, ka tā pērn ieņēmusi vairāk nekā 29 tūkstošus eiro. Starptautiski ievērojami centra pētījumi internetā nav atrodami.
Atbildēt uz Re:Baltica jautājumu, cik naudas Kremlis viņam maksā, Gapoņenko atteicās. «Vai tas ir noziegums, ka es saņemu naudu no Krievijas? Man ir tādas tiesības. Jūs saņemat naudu no Amerikas, un es jums to nepārmetu,» viņš paziņoja. «Es negribu ar jums runāt par finanšu jautājumiem, jo baidos, ka esat no CIA. Jūs varat dabūt visu no Amerikas vēstniecības, kāpēc prasāt man?»
Vēl pie 16.marta «apaļā galda» sēdēja lietuviete Oksana Beķeriene, kura nepateica ne vārda. Pārējie «starptautiskie eksperti» bija sīkas Itālijas apdzīvotas vietas mērs, kas ļāvis nosaukt skvēru «Odesas mocekļu» vārdā, pieminot 2014.gada traģisko ugunsgrēku arodbiedrību namā ar vairāk nekā 40 upuriem, un vairs nefunkcionējošas starptautiskas antiglobālistu kustības pārstāvis.
Ždanoka Re:Baltica noliedza, ka Kremlis būtu maksājis par 16.marta protestiem – nauda konferencei lūgta, bet saņemts atteikums. «Mana pozīcija ir tāda, ka esmu antifašiste un nezinu, kāpēc jums šķiet, ka tā ir Krievijas pozīcija. Tā ir visu Eiropas valstu pozīcija. Jūsu jautājumi ir provokācija,» sacīja Ždanoka.
Baltija atsaka pārstāvniecības
Baltijas attieksme pret Kremļa stipendiātiem kļūst stingrāka. Aktīvākajiem Krievijas finansējuma saņēmējiem tiek liegta ieceļošana kaimiņvalstīs, piemēram, no Lietuvas un Latvijas deportēts Igaunijas «Bronzas nemieru» cēlājs Maksims Reva. Šonedēļ Lietuva aizliegusi iebraukšanu jau minētajiem Latvijas aktīvistiem Aleksandram Kuzminam un Josifam Korenam. Iepriekš no Igaunijas ar iebraukšanas aizliegumu izraidīts Alek-sandrs Gapoņenko. Ziņas par «ievērojamā cilvēktiesību aizstāvja» Gapoņenko aizturēšanu nekavējoties parādījās tautiešu fonda mājaslapā. Par «politieslodzīto» savu sašutumu Facebook izteica zem diplomāta piesega Latvijā savulaik strādājušais Dmitrijs Jermolajevs, ko Latvijas drošības iestādes identificējušas kā Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieku, un viņam liegts iebraukt Latvijā. Krievijas Ārlietu ministrija notikušo nosauca par citādi domājošo vajāšanu.
Rossotrudņičestvo vadītājs Kosačovs pērn maijā Rīgā sūdzējās, ka tikai Turkme-nistānā un Baltijas valstīs aģentūrai neļaujot atvērt oficiālu pārstāvniecību. «Šīs organizācijas mērķis ir nevis veicināt kultūras sakarus un publisko diplomātiju tās labākajā izpratnē, bet vairāk nodarboties ar Krievijas politikas īstenošanu, izmantojot gan vietējo krievu kopienu, gan visu veidu politikas ietekmes instrumentus,» intervijā Re:Baltica skaidroja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Par to liekot domāt finanšu plūsmas un citu valstu pieredze, kur Krievija aktīvi strādā ar krievu kopienu.
Tikmēr četriem fondiem, no kuriem Kremlis finansē organizācijas ārvalstīs, klāt nākuši vēl divi. Pērnā gada beigās Krievijā nodibināja fondu sadarbībai ar krievvalodīgajiem medijiem ārzemēs. Un plānā ir sestais fonds, kura mērķis būs popularizēt Krievijas vēstures versiju – atbilstoši tai Otrajā pasaules karā PSRS uzvarēja fašismu, nevis okupēja arī Baltijas valstis un aizvēra dzelzs priekškaru Austrumeiropai.
