Ukraina cenšas izpildīt Minskas vienošanās, kuras Krievija nepilda
Sadursmēs starp protestētājiem un drošības spēkiem Kijevā pirmdien divi cilvēki zaudēja dzīvību un vairāk nekā 140 ievainoti. Prezidents Petro Porošenko ir paziņojis, ka tā ir pret Ukrainu vērsta akcija un tās rīkotāji jāsauc pie stingras atbildības. Drūma ironija, ka asiņainie notikumi Kijevā ir tieša atbalss no februārī Minskā panāktās vienošanās par pamieru Austrumukrainā.
Krievija turpina karadarbību Donbasa un Luhanskas apgabalā, taču Ukraina nevar atļauties nepildīt savu daļu Minskas vienošanās, neriskējot zaudēt jau tāpat bieži vien remdeno Rietumu atbalstu.
Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderu 12.februārī Minskā panāktā vienošanās paredz arī Ukrainas konstitucionālas reformas, kuras piešķirtu lielāku autonomiju valsts reģioniem. Reformas jāīsteno līdz gada beigām. Pirmdien Augstākā Rada pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Ukrainas konstitūcijā par šādu decentralizāciju. Konstitūcijas labojumu pretinieki uzskata, ka tie piešķirot Donbasam un Luhanskai īpašu statusu Ukrainas sastāvā, kā to vēlas Kremlis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.