Žurnāla rubrika: Svarīgi

Valdība meklē miljonus

Posted on oktobris 7, 2015 by - Analīze

Lai nodrošinātu pieaugumu aizsardzībai un citām valsts funkcijām, 2016.gada budžetā noticis pavērsiens nodokļu politikā

Budžeta veidošana šovasar stipri atšķīrās no ierastās prakses. Nebija jau vairākus gadus politisko virtuvi uzkarsējošo konfliktu starp koalīcijas partneriem, kuros dārdēja ultimāti un ļodzījās valdības pamati. Ja nu vispār bija kāds konflikts, tas izcēlās Vienotības iekšienē starp partijas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, kura šad tad ieminējās par nepieciešamību paaugstināt minimālo algu par 40 eiro, un valdības vadītāju Laimdotu Straujumu, kura kopā ar pārējiem ministriem atbalstīja daudz mērenāku pieaugumu. Arī pašvaldību sūdzības šogad bija pieklusinātas – papildus 92 miljoni eiro vietējās varas budžetos ir gana spēcīgs pretsāpju līdzeklis. 

Savukārt ar neredzētu niknumu pret budžeta projektu vērsušās galvenās uzņēmējus pārstāvošās organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) -, kuras dusmojās par valdības lēmumu nesamazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no 23% līdz 22% un vēl aplikt atalgojumu, kurš pārsniedz 48 600 eiro gadā, ar «solidaritātes nodokli».

Lēmums apturēt IIN samazināšanu iezīmē nozīmīgu pavērsienu Latvijas līdz šim piekoptajā fiskālajā politikā, kurā par aksiomu bija kļuvusi atziņa, ka nodokļu izmaiņām ir tikai viens vēlamais virziens – uz leju -, jo nodokļu samazināšana stimulējot ekonomisko aktivitāti un līdz ar to faktiski palielinot nodokļu ienākumus. Dažkārt tā ir, bet citkārt nav, un šobrīd Latvijā vienādojums ir daudz vienkāršāks: mazāki nodokļi nozīmē mazākus budžeta ienākumus. 

Gan iekšzemes kopprodukts, gan algas Latvijā turpina augt gluži pieklājīgā tempā, tomēr Finanšu ministrijas jau pavasarī veiktās prognozes par budžeta ienākumiem 2016.gadā, ja nekas netiek mainīts ne izdevumu, ne ienākumu pozīcijās, paredzēja lielu «negatīvu fiskālo telpu» – budžeta deficīts par 97 miljoniem pārsniegtu eirozonas noteikumos atļauto. Turklāt šajā summā nav iekļauti gandrīz 70 miljoni eiro, par kuriem Latvija apņēmusies papildināt aizsardzības budžetu, lai sasniegtu NATO partneriem apsolītos 1,4% no IKP. Turklāt nākotnē budžeta kurpe spiestu aizvien sāpīgāk. Latvija šobrīd iekasē mazāk nekā 28% no IKP nodokļos, pēc šī rādītāja esam ES valstu saraksta pakaļgalā, un nemainīgas politikas apstākļos šis ļoti zemais līmenis nākotnē vēl kristos.

Lai izkļūtu no šaurās vietas, valdība ir apstiprinājusi budžeta projektu, kurā paredzēti gan ienākumu palielinājumi, gan arī izdevumu samazinājumi. Nozīmīgākie soļi ir IIN nesamazināšana un solidaritātes nodoklis, kas kopā dod vairāk nekā 100 miljonus eiro, tomēr zīmīga ir arī ministriju tēriņu apcirpšana par 3%, kas dod 12 miljonu ietaupījumu (skat. grafiku). Šie soļi raduši atbalstu arī neatkarīgajā Fiskālās disciplīnas padomē (FDP), kuras uzdevums ir vērtēt valsts budžeta politiku. FDP vada Jānis Platais, kas agrāk strādājis Starptautiskajā Valūtas fondā un Pasaules Bankā, un tās sastāvā ir gan Rīgas Ekonomikas augstskolas ekonomikas departamenta vadītājs Mortens Hansens, gan Igaunijas centrālās bankas viceprezidents Ulo Kāsiks. FDP atzinumā par budžeta projektu raksta, ka tā «atbalsta izmaiņas, kuras valdība ieviesusi, lai palielinātu budžeta ieņēmumus 2016.gadā».

Šie papildu ieņēmumi nodrošina ne tikai nepieciešamo aizsardzības budžeta pieaugumu, bet arī iekšējās drošības stiprināšanu, palielinot Iekšlietu ministrijas budžetu par gandrīz 36 miljoniem eiro, un arī nevienlīdzības mazināšanu, piešķirot 17 miljonus eiro neapliekamā minimuma paaugstināšanai.

Budžeta projekts tika iesniegts Saeimai 30.septembrī. Tā nodošana komisijām plānota šonedēļ, taču pēc tam būs jāsagaida gan deputātu, gan Eiropas Komisijas vērtējums. Tāpēc otrais, galīgais lasījums ieplānots tikai pēc diviem mēnešiem – 30.novembrī.

Avots: FM, Saeima.lv

Dzīves skola tālu no mājām

Posted on oktobris 7, 2015 by - Pusdienās

Starpvalstu apmaiņas programmas ir lielisks veids, kā celt jauniešu pašapziņu un vienlaikus veicināt toleranci sabiedrībā, uzskata brīvprātīgo kustības AFS vadītājs Vinčenco Morlīni

Organizācijas AFS mājaslapā kāda latviešu meitene Silva, gadu pavadījusi vidusskolā Beļģijā, stāsta, ka tur sapratusi, cik pasaule tomēr ir maza un cilvēki spēj būt vienoti neatkarīgi no rases un reliģijas. Līdzīgi par ārzemēs pavadīto mācību laiku stāsta desmitiem vidusskolēnu no Latvijas, kuri šādu priekšstatu guvuši, iesaistoties AFS (American Field Service), kas no brīvprātīgo ambulances šoferu kustības Pirmajā pasaules karā izveidojusies par apmaiņas programmu, kas darbojas 102 valstīs. Vislielākais tās devums – fantastiska iespēja dažādu rasu, reliģiju un kultūru jauniešiem iepazīties, diendienā satikties un saprasties. «Es ticu, ka šādas skolēnu apmaiņas programmas palīdz veicināt migrācijas izpratni un kopumā toleranci sabiedrībā,» ieradies Latvijā uz konferenci par formālo un neformālo izglītību, saka AFS starpkultūru programmas direktors Vinčenco Morlīni.

Paša Morlīni pieredze ir pierādījums tam, kā apmaiņas programma var ietekmēt cilvēka dzīvi. Gandrīz pirms 50 gadiem, 1966.gadā, Vinčenco bija AFS programmas skolēns, kurš aizbrauca no Itālijas, lai gadu mācītos kādā no Ņujorkas skolām. «Kad atgriezos Itālijā, iestājos universitātē, pabeidzu to, sāku veidot profesionālo karjeru un visu mūžu jutu šī apmaiņas gada pozitīvo ietekmi,» ar smaidu stāsta Vinčenco. «ASV iemācījos brīvi runāt angliski, tāpēc varēju viegli atrast darbu starptautiskajā mārketingā. Sešus vai septiņus gadus strādāju šo darbu. Tad strādāju amerikāņu uzņēmuma Apple pārstāvniecībā Itālijā. Biju finanšu kontrolieris un menedžeris. Pēc tam vadīju vienu no Itālijas bankām, biju tās prezidents. Uzskatu, ka šāda interesanta karjera man izveidojās tādēļ, ka vienu gadu piedalījos šajā skolēnu apmaiņas programmā. Kad beidzās mana profesionālā karjera, izlēmu, ka būtu labi pastrādāt AFS – godīgi atdot organizācijai to, ko esmu no tās guvis.»

Tādēļ pirms vairāk nekā desmit gadiem Vinčenco nolēma AFS strādāt par brīvprātīgo, bet, kad 2006.gadā organizācija Itālijā meklēja jaunu nacionālo direktoru, pieteicās šim darbam un tika apstiprināts. Pirms četriem gadiem viņš kļuva par AFS starpkultūru programmas direktoru, un tagad, 67 gadu vecumā, Vinčenco, gluži tāpat kā tālajā 1966.gadā, dzīvo Ņujorkā. Starp citu, viņš joprojām bieži satiekas ar viesģimeni, pie kuras toreiz dzīvoja. «Manas viesģimenes mamma pirms diviem gadiem aizgāja [mūžībā], bet tētis ir 99 gadus vecs – es viņam joprojām esmu kā dēls, un viņš ir mans tēvs.»

Lai gan AFS ir dibināta ASV, tikai 10% tās dalībnieku ir no šīs valsts – vairākums (53%) ir eiropieši, aptuveni piektā daļa no Āzijas. Taču ASV uzņem 23% citvalstu jauniešu, kas liecina – vairums programmas dalībnieku tiecas uz valstīm, kur runā populārākajās pasaules valodās. Jauniešus motivē iespēja apgūt angļu, spāņu, vācu un franču valodu. 25 gadu laikā, kopš Latvijā darbojas AFS nodaļa, mūsu valstī uzņemti 860 citzemju skolēnu, bet uz ārvalstīm devušies 640 latviešu skolēnu. Vinčenco tic, ka Latvija kļūs aizvien populārāka. «Pirms pāris gadiem grupa itāļu skolēnu uztaisīja videofilmu par Latvijā pavadīto laiku. Tā tiešām bija aizkustinoša, jo filmā bija jūtams, cik viņi šeit bija laimīgi. Kas viņus darīja laimīgus? Attiecības ar cilvēkiem, viesģimenēm, skolas, kurās viņi gāja uz stundām, vide kopumā. Šis video bija tik bieži skatīts, ka veicināja interesi par Latviju kā galamērķi arī citu skolēnu vidū.»

Šogad no Latvijas uz ārzemēm AFS apmaiņas programmā devušies 34 vidusskolēni. Nav daudz, un tam varētu būt divi iemesli. Viens – daudzi skolēni, mācoties ārpus Latvijas, zaudē mācību gadu. Izglītības sistēmas ir tik atšķirīgas, ka jārēķinās – atgriežoties skolā, nokārtot visus pārbaudes darbus, ko izturējuši klasesbiedri, ir ļoti grūti. Vinčenco tomēr to neuzskata par problēmu. «Izglītībai ir divas puses: formālā un neformālā. Viena ir izglītība, ko iegūst skolā, apgūstot dažādus mācību priekšmetus, bet ir arī neformālā izglītība, ko iegūst, dzīvojot sabiedrībā, iepazīstot tās kultūru, mūziku, teātri, sportu, visu, kas piepilda cilvēku dzīvi.» Otrs faktors, kas var bremzēt latviešu jauniešu pieteikšanos, ir AFS programmas dalības maksa, kas atkarībā no izvēlētā mācīšanās ilguma un vietas svārstās no 2500 līdz 7900 eiro. Vinčenco atliek piekrist, ka summas ir iespaidīgas, un norāda – katrā valstī tiek meklēti sponsori un dažādi ceļi, lai apmaiņas programma būtu pieejama arī mazturīgu ģimeņu atvasēm.

Vinčenco ir pārliecināts, ka apmaiņas programma ir katra centa vērta, un pragmatiski uzskaita guvumus. «Viena no svarīgākajām lietām ir pašpārliecība, kas ļoti būtiska turpmākajai dzīvei.» Apmaiņas programma jaunam cilvēkam palīdz arī skaidri apzināties savu kultūru, jo tālu no mājām viņš apjauš vērtības, kuru pietrūkst. Atrašanās svešā vidē arī lieliski iemāca saprasties ar cilvēkiem. Turklāt tā ir iespēja atbrīvoties no daudziem stereotipiem. Tikai dzīvojot Itālijā, ir iespēja pārliecināties, ka ne visi itāļi ir saistīti ar mafiju un ēd spageti, par itāļu tēlu pajoko Vinčenco.

Visu mūžu strādājis daudznacionālā vidē, Vinčenco pagaidām nesaskata nekā ļauna tajā, ka Eiropā ieplūst simtiem tūkstošu bēgļu. Viņš uzskata – ja eiropieši būtu mazāk nobijušies no tā, ko nepazīst, un vairāk viesmīlīgi, varētu atklāties, ka «daudzveidīga sabiedrība var arī pozitīvi ietekmēt dzīvi». «Minēšu piemēru no manas zemes,» saka itālis. «Vēl pirms dažiem gadu desmitiem Itālija bija agrāra lauksaimnieku valsts, taču dažādu iemeslu dēļ jauniem cilvēkiem, kas pabeidza studijas un sāka veidot karjeru, negribējās atgriezties laukos un visu dzīvi kopt lopus. Tad imigrācija no Indijas, Bangladešas, Pakistānas atveda uz Itāliju cilvēkus, kuriem patīk zemnieka darbs, kuriem patīk strādāt gan kūtīs, gan klētīs. Tagad Itālijā ir ļoti labas fermas, kuras pieder itāļiem, bet kurās strādā lieliski strādnieki no Indijas, Pakistānas un citām valstīm. Viņi šo darbu dara ar prieku. Varbūt itāļu vidū austrumnieki nav karsti iemīlēti, bet viņi ir devuši savu ieguldījumu ekonomikas uzlabošanai. Turklāt nekādā gadījumā nevajag aizmirst, kādēļ cilvēki pamet savas zemes. Visbiežāk tas tomēr ir kara un nabadzības dēļ.»

Apmaiņas programmas vairo izpratni par kultūru daudzveidību jau skolas vecumā un līdz ar to veido iecietīgāku sabiedrību, uzskata Vinčenco. Viena no AFS apmaiņas programmām Yes tika izveidota pēc 2001.gada 11.septembra teroristu uzbrukumiem Ņujorkā, un tās mērķis ir veicināt sapratni starp ASV un islāmticīgo valstu jauniešiem. 14 gadu laikā 10 tūkstoši skolēnu no islāma valstīm mācījušies kādā no ASV skolām. «Tas ir veids, kā jauniešiem, kuru zemēs ir liela reliģisko doktrīnu ietekme, parādīt citu kultūru, tāpat kā amerikāņu jauniešiem palīdzēt saprast, kā reliģija ietekmē dzīvesveidu,» stāsta Vinčenco. Vai līdzīgu programmu nevajadzētu arī Eiropā? Uz šādu jautājumu AFS pārstāvis neatbild, tomēr uzsver, ka vairums no 40 000 AFS brīvprātīgo, kuru vidū ir 155 Latvijas brīvprātīgie, ir paši dzīvojuši un strādājuši atšķirīgās valstīs, tādēļ uzskatāmi par dažādu kultūru ekspertiem. «Mūsu brīvprātīgie arī veicina toleranci pret citādību – arī tas ir devums iecietīgākas sabiedrības izveidē.»

Ēdienkarte

Divas espreso kafijas

Lavīna

Posted on oktobris 7, 2015 by - Komentārs

Krīzi nevar uzskatīt par atrisinātu tāpēc, ka sociālajos tīklos par to vairs nevārās

Nevar vairs tām krīzēm izsekot. Viens vilnis vēl nav pārvēlies pāri un noplacis, kad jau nāk nākamais, lai aizskalotu visas domas par iepriekšējo.

Pēdējo divu gadu laikā ar pieaugošu intensitāti Eiropu no visām pusēm šūpo un krata ārēji satricinājumi un iekšējas nesaskaņas, un jūtams, ka pēdējo pāris mēnešu laikā šis process pat paātrinās. Tas, kas vēl aizvakar izsauca sašutumu vai bailes, šodien ir jau aizmirsts, un tā vietā stājies cits satraucošs temats.

2014.gadā mūs biedēja un Eiropas politiķu laiku un prātus nodarbināja Krievijas agresija pret Ukrainu. Pērn rudenī Skotijas neatkarības referendums izsauca bažas gan ES, gan NATO par Lielbritānijas iespējamās sadalīšanās sekām. Šā gada sākumā eirozonu tricināja atjaunojusies Grieķijas ekonomiskā krīze. Tā nebija vēl lāgā norimusi, kad bēgļu plūsma pār Eiropas robežām uzkurināja kaislības visā kontinentā, pat tādās valstīs kā Latvija, kur bēgļu tikpat kā nav. Šā stāsta «ziņu cikls» izrādījās vēl īsāks par iepriekšējiem, un tagad visa pasaule ar satraukumu vēro Putina iznīcinātāju sirojumus Sīrijā. Turklāt vairākas valstis paspējušas uzkurināt arī savas vietējās krīzes. Vācijas ekonomikas stūrakmeni – autoindustriju – grauj atklājumi par Volkswagen krāpšanos ar izplūdes gāzu mērījumiem. Spānijas vietējo vēlēšanu rezultāti devuši jaunas cerības Katalonijas neatkarības atbalstītājiem. Tepat Latvijā piepildījies ikviena rakstnieka sapnis – viens dzejolis sacēlis kājās pusvalsti.

Diemžēl nevienu problēmu nevar uzskatītu par atrisinātu tikai tāpēc, ka par to vairs nevārās sociālajos tīklos. Kamēr Latvijas sabiedrība cenšas apjaust, kādu neatgriezenisku kaitējumu vidusskolniekam varētu izdarīt saskarsme literatūras stundā ar vārdu b…, gandrīz visās jau minētajās pēdējo divu gadu neatrisinātajās krīzēs noticis kas nozīmīgs.

Ukraina no ziņu virsrakstiem pazudusi, jo Kremlis acīmredzot devis rīkojumu separātistiem pievilkt grožus. Šobrīd pamiers Putinam nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus sankciju atcelšanai, tomēr Krievija netaisās atteikties no iespējas izmantot Donbasu kā sviru, ar kuru destabilizēt valdību Kijevā. Piektdien Parīzē notika tā sauktā Normandijas četrinieka – Vācijas, Francijas, Krievijas un Ukrainas līderu – sarunas. Cik var spriest pēc skopajām ziņām, Ukrainas prezidents Porošenko esot piekritis Minskas vienošanās izpildes atlikšanai un separātistu partiju līdzdalībai vietējās vēlēšanās Austrumukrainā. Tikmēr EDSO ziņo par jaunas, spēcīgas Krievijas militārās tehnikas parādīšanos Donbasā – zeme-zeme raķešu sistēma Buratino. Cīņa par Ukrainu turpinās.

Grieķijā septembrī notika vēlēšanas, bet neviens ārpus pašas Grieķijas to nepamanīja. Pasaule ar izkāpinātu interesi sekoja gan janvāra parlamenta vēlēšanām, kurās uzvarēja radikālā Syriza partija, gan jūlijā notikušajam referendumam par vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, tāpēc vismaz īpatnējs ir intereses trūkums par jau trešo balsojumu, kurā pēc būtības izšķīrās Grieķijas un eirozonas nākotne. Katrā ziņā atkal uzvarēja Syriza, kuras vadītājs šopirmdien paziņoja par apņemšanos ieviest vēl skarbāku ekonomisku reformu programmu nekā to, kurai viņš vēl gada sākumā tik kvēli uzbruka. Taču Grieķijā turpinās ekonomiskā lejupslīde. Šī drāma nav beigusies.

Bēgļi uz laiku pazuduši no ziņu virsrakstiem, tomēr viņi turpina Eiropā parādīties aizvien lielākā skaitā. Pa nedēļas nogali apmēram simt patvēruma meklētāju mēģinājums iekļūt tunelī zem Lamanša pārtrauca vilcienu satiksmi starp Angliju un Franciju. Čehija nolēmusi sūtīt savu karaspēku, lai palīdzētu Ungārijai noslēgt savu robežu, bet Vācijas valdība prognozē, ka šā gada pēdējos trijos mēnešos valstī varētu ierasties 920 000 bēgļu. Tas ir vairāk, nekā vēl vasaras vidū tika prognozēts visam gadam. Tuvojas ziema, kas vēl vairāk sarežģīs jau tā nepietiekamo palīdzības nodrošināšanu gan Sīrijas kaimiņvalstīs, gan Eiropā nonākušajiem bēgļiem. Cilvēku straume neapstāsies.

Tikmēr Krievijas kara aviācija Sīrijā nevis bumbo islāma fundamentālistus, bet gan ASV atbalstītos diktatora Asada pretiniekus un vēl arī ielido NATO dalībvalsts Turcijas gaisa telpā, vienlaikus notēmējot savu raķešu radarus uz robežu sargājošajām turku lidmašīnām. Vēl pirms sešiem mēnešiem daudzi Rietumos satraucās, ka konflikts starp NATO un Krieviju varētu sākties Narvā. Tagad krievu piloti izaicina uz sadursmi Tuvajos Austrumos. Putins nepārstās meklēt Rietumu vājās vietas.

Jebkura no šīm krīzēm atsevišķi būtu izaicinājums Eiropas valstu vadītājiem – atcerēsimies, ka vienu brīdi tikai Grieķijas dēļ eirozonas līderu ārkārtas tikšanās notika bezmaz vai katru nedēļu. Četras vai pat vairāk šādas krīzes nozīmē, ka tuvākā nākotne varētu būt visizaicinošākais laiks Eiropas Savienības vēsturē. Gan aiz tās robežām, gan vietām arī pašā Eiropā haosa draudi pieaug, un būs jāpieliek lieli pūliņi, lai aizsargātu tās starptautiskās struktūras, kas pēdējos gadu desmitos nodrošinājušas mums mieru un labklājības pieaugumu.

Komentārs 140 zīmēs

Cibric, cibric. Rēzeknē 100 stundu piespiedu darba piespriests cilvēkam, kas Dzintara Zaķa labā pircis balsis. Viņš gan nestāsta, kas viņu uz to mudinājis…

Bļāviens. Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) uzdevis visām galvaspilsētas skolām noskaidrot, vai mācībās izmantotie materiāli ir gana tikumīgi.

Nedrīkstam atpalikt. ASV noslēgušas brīvās tirdzniecības līgumu ar 11 Klusā okeāna reģiona valstīm, tikmēr sarunas par līdzīgu līgumu ar ES buksē.

Vējoņa atgādinājums

Posted on oktobris 7, 2015 by - Komentārs

Politiķu prioritātei jābūt pastāvīgai NATO sabiedroto klātbūtnei Latvijā

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2.oktobrī Vašingtonā paziņoja, ka Baltijā pastāvīgi jāizvieto 2000 NATO sabiedroto karavīru, militārā tehnika un munīcija. Tas ir atgādinājums, ka Latvijai nopietnākais apdraudējums nav mazinājies tāpēc vien, ka ziņu virsrakstos Krievijai šobrīd citas prioritātes.

Debates par NATO sabiedroto karavīru pastāvīgu klātbūtni jeb, kā to palaikam dēvē, «NATO bāzēm» Baltijā notiek kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un Krimas aneksijas pagājušā gada sākumā. NATO bāzes Latvijā ir – tās ir NBS bāzes. Jaunas būvēt nav plānots, runa ir par sabiedroto valstu vienību bāzēšanu esošajās. Baltijas valstu bruņotie spēki vien nespētu atvairīt Krievijas armijas uzbrukumu, bet papildspēku ierašanās prasītu laiku. Tāpēc ir runa par gana nopietnu NATO valstu karavīru pastāvīgu klātbūtni, kas Krieviju atturētu no kārdinājuma sākt karu.

Krievijas tieša militāra iebrukuma draudi Baltijas valstīm pašlaik neesot augsti, secina militārie analītiķi. Nav iemesla to apšaubīt. Taču atslēgas vārds ir «pašlaik». Ilgtermiņā Baltija ir un paliks Krievijas potenciālas agresijas mērķis, bet šis termiņš var strauji sarukt, ja starptautiskā situācija mainītos par labu Kremļa plāniem.

NATO nespēja izpildīt Ziemeļatlantijas līguma saistības – ka uzbrukums vienai dalībvalstij nozīmē uzbrukumu visām – nozīmētu kolektīvās aizsardzības organizācijas galu. Kārdinājums iznīcināt Rietumu galveno drošības struktūru Vladimiram Putinam un citiem Kremlī būs vienmēr. Bet Baltijas valstis ir visgrūtāk aizstāvamais posms Rietumu kopējā aizsardzības sistēmā.

Situācijas trauslumu vislabāk apzinās militārie komandieri un plānotāji. NATO Eiropas spēku komandieris ģenerālis Filips Brīdlovs jau pērn martā paziņoja, ka ir jāpārskata alianses karaspēka izvietojums Eiropā atbilstoši jaunajiem drošības apdraudējumiem, «it īpaši Baltijā».

NATO ir veikusi nopietnus pasākumus risku mazināšanai, un pirmām kārtām tā ir sabiedroto karaspēka klātbūtne reģionā «pastāvīgā rotācijā» notiekošajās mācībās. Tomēr nevēlēšanos «provocēt» Krieviju, izvietojot Baltijā kaujas vienības pastāvīgi, Putins varētu uzskatīt arī par vājuma izpausmi un iedrošinājumu agresīvākai rīcībai. Krievija pēdējos gados ir rīkojusi vairākas vērienīgas militāras mācības, kuru scenārijs bija Baltijas valstu un Polijas okupācija un NATO pretuzbrukuma atvairīšana.

Krievijai ir milzīgs militārā spēka pārsvars. Tās Rietumu kara apgabalā ir 65 tūkstoši karavīru (Baltijas valstīm kopā – ap 10 tūkstošiem), 850 artilērijas vienību (pret 158), 750 tanku (baltiešiem esot trīs), 320 kaujas lidmašīnu (mums nav nevienas, atskaitot sabiedroto astoņus iznīcinātājus gaisa telpas patrulēšanai).

Pērn sanāksmē Velsā NATO valstu vadītāji nolēma veidot īpaši ātras reaģēšanas 5000 karavīru vienību kā 30 tūkstošu kopējo ātrās reaģēšanas spēku avangardu. Tomēr šogad maijā Čehijas bruņoto spēku ģenerālis Petrs Pavels, kas jūnijā kļuva par NATO militārās komitejas vadītāju, brīdināja, ka Krievijas armija var okupēt Baltijas valstu teritoriju divu dienu laikā.

Septembrī žurnāls Foreign Policy ziņoja, ka pie šāda secinājuma pēc daudzkārt izspēlētām «galda spēlēm» nonākuši Pentagona plānotāji, un ASV Aizsardzības departaments tagad pirmo reizi kopš PSRS sabrukuma stājies pārskatīt aizsardzības plānus Krievijas uzbrukuma gadījumam.

Pentagons plānojot divus kara scenārijus – vienu kopā ar NATO sabiedrotajiem, otru – tikai ASV bruņotajiem spēkiem. Labā ziņa, ko tas varētu nozīmēt – ASV gatavojas karot par Baltijas valstīm, lai vai kas. Taču ne tik laba – amerikāņi rēķinās, ka ne visas NATO valstis var būt gatavas to darīt.

Tomēr gan FP avoti Pentagonā, gan citi norāda, ka labākais ir atturēšanas scenārijs. Nupat ASV domnīcas Heritage Foundation pētījumā par apdraudējumiem Baltijas valstīm secināts, ka Krievijas atturēšana no agresijas būtu «daudz vienkāršāka un lētāka nekā šo valstu atbrīvošana». Un viens no galvenajiem ieteikumiem ASV politikas veidotājiem ir: «Iedibināt pastāvīgu militāru klātbūtni Baltijas reģionā.»

Taču tas būs NATO valstu politiķu lēmums, un Latvijas politiķiem šāda lēmuma panākšanai būtu jābūt prioritātei. Ir apsveicami, ka diskusijās par to dzirdama gan prezidenta Vējoņa, gan ārlietu ministra Edgara Rinkēviča balss, bet aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis uzsver nepieciešamību veidot infrastruktūru sabiedroto spēku uzņemšanai.

Diemžēl vairākums pārējās «politiskās elites», pirmām kārtām Saeimā, uzvedas tā, it kā censtos ilustrēt Krievijas militārās doktrīnas tēzes par informācijas un psiholoģiskām operācijām iekarojamo valstu iedzīvotāju ietekmēšanai.

Krievijas Aizsardzības ministrija šogad plānojusi vairāk nekā 4000 dažādu karaspēka mācību. ASV militārie plānotāji meklē risinājumus, kā pasargāt Latviju no Krievijas iebrukuma. Tikmēr Latvijas likumdevējiem lielākie apdraudējumi šķiet Sīrijas kara bēgļi un «netikumīgi» dzejoļi.

Jācer, ka tā ir vienkārši bezatbildīga tuvredzība. Tādā gadījumā ir jāattopas un jāpārslēdz prioritātes. Vējonis nupat atgādināja, kas Latvijas drošībai ir pašlaik un ilgtermiņā svarīgākais.

Komentārs 140 zīmēs

Ciniķu spēles. Saeimas komisijas politiskās manipulācijas ar «atbildīgo» par Maxima traģēdiju sarakstiem zaimo bojā gājušo piemiņu.

Turpinājums sekos. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks: dažas valstis izmanto bēgļus kā «jaunu elementu hibrīdkarā» pret Eiropu.

Apslēptais un redzamais. Augsts Vatikāna priesteris paziņojis, ka ir gejs, un aicina baznīcu būt iecietīgākai.

Tikumība un politika

Posted on oktobris 7, 2015 by - Lasītāju aptauja

 

Vai bija pareizi ieviest Izglītības likumā normu par tikumisko audzināšanu skolās?



Rīgas mērs Nils Ušakovs un izglītības ministre Mārīte Seile pauduši pretējus viedokļus par mācību materiāliem, ko izmanto skolās. Mērs uzdevis pārbaudīt mācību saturu visās Rīgas skolās, savukārt ministrija uzsver – valsts izglītības standarta ietvaros mācību līdzekļi nav jāsaskaņo ar kādu institūciju, jo to izmantošana stundās ir pedagogu profesionālā izvēle. Kuram no viedokļiem jūs drīzāk piekrītat?



Vai uzskatāt, ka šobrīd ir pamats runāt par cenzūras atgriešanos?


Aptauja veikta internetā 6.oktobrī. Atbildēja 1259 respondenti.

Revolūcija!

Posted on oktobris 7, 2015 by - Viedoklis

Apstākļu sakritība sola ātru izaugsmi tehnoloģiju preču un elektronikas ražotājiem arī Latvijā

Pirms 12 gadiem, kad vadīju produkta izstrādi ASV un Izraēlas tehnoloģiju uzņēmumā, mēs izgatavojām jaunu ražojumu – lokācijas sistēmu, kura izmanto Wi-Fi radioviļņu sakarus. Programmatūras izstrāde bija ātra, taču paraugu izgatavošana un pēc tam preces ražošanas sākšana bija mēnešiem ilgs process, ieskaitot presformu izgatavošanu, kuru mainīšana pēc tam bija ļoti dārga un laikietilpīga.

Tagad laiki ir citi. Ātrās prototipēšanas iekārtas ļauj presformas un pirmo prototipu izgatavošanu veikt dienās vai pat stundās, nevis mēnešos. Izmantojot tehnoloģijas, kas no maziem plastmasas vai metāla graudiem izveido jebkādu datorā uzzīmētu formu, jebkuru ideju var ļoti ātri pārvērst taustāmā paraugā, kuru parādīt lietotājiem. Šī revolūcija ir krasi mainījusi ražošanas procesu. Izstrāde rit daudz ātrāk, un prototipus var atkārtoti pielabot, nevis ieguldīt visu naudu vienā presformā.

Tajā pašā laikā ir parādījies jauns finansējuma avots, tā sauktā «pūļa finansēšana» jeb crowdfunding. Tādas tīmekļa platformas kā Kickstarter vai Indiegogo ļauj piedāvāt lietotājiem nopirkt vēl nesaražotas preces, tajā skaitā elektroniku. Pircēji sola samaksāt no kredītkartes priekšapmaksā, bet nauda netiek reāli noņemta no konta, kamēr nav savācies pietiekams skaits pircēju, lai projekts tiktu finansēts. Rezultātā jauna firma var saņemt avansā samaksu par precēm, kas ļauj finansēt pirmās partijas saražošanu – tas vienmēr ir grūtākais solis jauna ražotāja attīstībā, ko bankas uzskata par īpaši riskantu kredītiem.

Šo divu inovāciju kombinācija kopā ar ilgspējīgām baterijām, lētiem datorčipiem un energoefektīviem bezvadu sakariem ir izraisījusi preču piedāvājuma eksploziju. Plaša patēriņa preču ražotāji kā apsēsti steidzas palaist tirgū «viedās preces». Spilgts piemērs ir sporta inventārs – UnderArmor, Nike un Adidas pārdod «gudrus» apavus un drēbes ar iebūvētiem mērinstrumentiem, kas piegādā datus viedtālruņu lietotnēm. Daudzi Latvijas nesenie tehnoloģiju jaunumi – AirDog bezpilota lidaparāts, Dimple viedtālruņa pogas, Miito indukcijas tējkanna – ir radušies, tikai pateicoties šiem apstākļiem.

Te rodas otra liela ekonomikas izaugsmes iespēja līdzās uz eksportu vērstiem IT risinājumiem. Jau tagad aptuveni 20% no Latvijas eksporta veido elektronika, elektrotehnika, un šai nozarei prognozēju ātru izaugsmi. Lai arī ar Ķīnu nekad nevarēsim konkurēt algās un apjomā, mūsu elektronikas ražotāji būs pievilcīgi piegādātāji – tuvāk rietumeiropas tirgum un tur izvietotiem izpētes centriem, ar labu angļu valodu un spēju ātri reaģēt uz pārmaiņām. Neaizmirstam, ka arī aiz pašmāju zīmoliem, piemēram MikroTik, SAF Tehnika un AirDog, stāv pašmāju ražotāji HansaMatrix un citi, kas ir vitāli svarīgi konkurētspējai.

Svētīgi cenzētie

Posted on oktobris 7, 2015 by - Redaktores sleja

 

Dekabristu dzejnieka rinda «…no dzirksteles aizdegsies liesma» pagājušajā gadsimtā kļuva par ļeņiniešu pagrīdes avīzes devīzi, kas vēlāk izrādījās pravietiska – revolūcijas sārts tiešām iekūrās, un gruzduma smaka vēl joprojām nav visur izvējojusi.

Tagad Latvijā sācis svilt tikumības sārts, kuram par dzirksteli kalpo dzejnieces Agneses Krivades rindas – moderna lūgsna par likteņa pabērniem un lamuvārds, ko tie lieto. Diemžēl ikdienā «bļ…» kā mantra skan ielās, trolejbusos un telefonsarunās, taču dzejolī izrādījies tik sprādzienbīstams, ka sadrebinājis visu skolu sistēmas stalto ēku, kuras pamatus Saeima tikai nupat vasarā paraka vaļā un pasvētīja ar šķīsto ūdeni – ieviesa «tikumiskās audzināšanas» pantu Izglītības likumā.

Nu tikumības misionāri atrota piedurknes un ķeras pie mācību satura rūnīšanas, kamēr cenzūras pretinieki atgādina – skola ir vieta, kur jātrenē bērnu spriestspēja, un talantīgi, profesionāli pedagogi noteikti tiks ar šo uzdevumu galā bez gaismas, ko met aizliegto grāmatu sārti.

Šajā haosā, kas izvēršas kā skolotāju pazemošana un iebiedēšana, tikumības vārdā faktiski tiek pārkāpti visi tikumi, kas Rietumu kultūrā ir iemantojuši klasisku vērtību. Četri kardinālie tikumi – gudrība, taisnīgums, drosme un samērīgums – pašlaik tiek aizvietoti ar principu «kurš skaļāk bļauj, tam taisnība».

Taču šajā tvanā ir arī divas labas ziņas. Pirmā, Krivade ir to jau paredzējusi, savā dzejolī laikus aizlūdzot arī par visiem «baltiem diegiem šūtajiem» ļaudīm. Otrā – politiķiem ir iespēja (pat vairākas!) šo pašu iedarbināto raganu veseri apturēt. Jārīkojas!

Radars pasaulē

Posted on septembris 30, 2015 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē

Obamas un Putina uzstāšanās ANO Ģenerālajā asamblejā iezīmēja pretējus uzskatus Sīrijas, Ukrainas un pasaules politikas jautājumos. ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka Krimas aneksija nevar palikt bez sekām Krievijai, citādi tā var notikt arī ar jebkuru citu valsti. Lai izvairītos no iespējamām sadursmēm militāro operāciju laikā Sīrijā, abu valstu vadītāji vienojušies par tiešām sarunām Sīrijas konflikta regulācijas jautājumā.

Krievijas specdienestu Igaunijā nolaupītais Igaunijas Drošības policijas līdzstrādnieks Estons Kohvers apmainīts pret bijušo virsnieku Alekseju Dresenu, kurš Igaunijā izcieta sodu par slepenu datu nodošanu Krievijas specdienestam. Apmaiņa notika 26.septembrī uz tilta pār Piuzas upi.

No pirmdienas Igaunijā sācis raidīt jaunais televīzijas kanāls krievu valodā ETV+. Tas raida vairāk nekā 20 stundu oriģinālraidījumu nedēļā, tajā skaitā rīta un vakara informatīvos un izklaidējošos šovus, arī seriālus un filmas.

Ēģiptē atbrīvoti divi prezidenta apžēlotie Al Jazeera žurnālisti. Žurnālists Muhameds Fahmi, kuram ir Ēģiptes un Kanādas pilsonība, un producents Ēģiptes pilsonis Bahers  Muhameds bija 100 cilvēku sarakstā, kas tika apžēloti sakarā ar musulmaņu Upurēšanas svētkiem. Abi kopā ar latviešu izcelsmes austrālieti Pēteri Gresti tika arestēti 2013.gada beigās un apsūdzēti par «melīgu ziņu publicēšanu» un «sadarbošanos» ar aizliegto Musulmaņu brālību. Greste tika atbrīvots un deportēts no Ēģiptes februārī.

Saūda Arābijā akmeņu mešanas rituāla laikā drūzmā gājuši bojā gandrīz 800 svētceļnieku, vēl aptuveni tikpat daudzi ievainoti. Traģiskā drūzmēšanās notika Minā netālu no Mekas, kur saplūst divi ceļi. Ikgadējā piecu dienu svētceļojumā uz Meku gandrīz divi miljoni svētceļnieku piedalījās simboliskajā velna nomētāšanā ar akmeņiem. Šī ir lielākā traģēdija, kāda notikusi pēdējos gados.

Kurš labāks?

Korupcijas skandāls turpina vajāt Starptautisko Futbola federāciju asociāciju (FIFA) – šveiciešu izmeklētāji veikuši kratīšanu tās prezidenta Zepa Blatera kabinetā. Plašāka informācija pagaidām netiek sniegta, taču zināms, ka par iespējamo naudas saņemšanu dažādu pasūtījuma līgumu veidā pratināts arī Mišels Platinī, ko uzskata par vienu no galvenajiem kandidātiem uz FIFA prezidenta krēslu februārī gaidāmajās vēlēšanās.

Radars Latvijā

Posted on septembris 30, 2015 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā

KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks izdevis rīkojumu, ar kuru no 21.septembra KNAB darbiniekiem tiek pārtraukts apmaksāt virsstundas. Rīkojums paredz virsstundas kompensēt ar «apmaksātu atpūtas laiku». Rīkojums saskaņots ar valdības vadītāju Laimdotu Straujumu, kas uzskata, ka «KNAB darbu šīs izmaiņas nekādā veidā neietekmēs». 

Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) bijusī dzīvesbiedre Jeļena Ušakova Rīgas brīvostas pārvaldē pusgadu pilda sabiedrisko attiecību konsultantes pienākumus. Pats Ušakovs arī strādā Rīgas brīvostas valdē. Korupcijas apkarotāji atzīst, ka šajā gadījumā likums «apiets ar līkumu» – šādas situācijas normatīvie akti nevar noregulēt, un tās ir vērtējamas no ētikas prizmas.

Valdība apstiprināja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu ar plānoto deficītu 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Aizsardzības finansējums 2018.gadā sasniegs 2% no IKP. Veselība kā budžeta prioritāte valdībai būšot 2017.gadā, sola premjerministre Laimdota Straujuma.

Rail Baltica dzelzceļa līnijas plānošana Latvijā ir pabeigta, ir izstrādāti divi potenciālie sliežu ceļa maršruti. Pārplānošanas rezultātā sliežu ceļa skartais privātīpašumu skaits ir samazināts no 2000 līdz nepilnam tūkstotim.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegusi valdības koalīcijas partneriem jaunu administratīvi teritoriālās reformas koncepciju ar diviem variantiem. VARAM plāni paredz, ka reforma tiks ieviesta 2021.gadā, kad plānotas pašvaldību vēlēšanas. Viens variants paredz, ka tiks izveidots 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modelis. Otrā variantā VARAM piedāvā sākotnēji 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, kur pašvaldībām būs iespēja brīvprātīgi pievienoties.

Jūrmalas pašvaldība solījusi svītrot uzņēmēju rosinātos grozījumus par zonējuma maiņu dabas pamatņu teritorijās Meža prospektā un E.Birznieka-Upīša ielas turpinājumā starp 9. un 13.līniju, kā arī teritoriju Dubulti 0102, kuru pašvaldība plānoja rezervēt starptautiskas ķēdes pieczvaigžņu viesnīcas attīstīšanai. Tā tiks saglabāts mežs pilsētā.

Atjaunotajā Rīgas Doma torņa smailē šonedēļ atgriezies restaurētais gailis un torņa lode. Iepriekšējo restaurāciju Rīgas Doma torņa gailis un lode piedzīvoja 1985.gadā. Abiem attīrīta virsma, atjaunots zeltījums un īpaši apstrādātas bojātās vietas. Rīgas Doma restaurācijas kopējās izmaksas ir 4,8 miljoni eiro.

Igaunijas kompānija Cinamon Holding no Īrijas kompānijas Communicorp Group Limited atpirkusi a/s Radio SWH, kļūstot par uzņēmuma stratēģisko investoru. Pārējie Radio SWH īpašnieki ir Jānis Šipkēvics un raidstacijas komercdirektors Filips Rubenis. Pirkuma summa netiek izpausta.

Pēc smagas slimības mūžībā aizgājis izcilais latviešu tenors Kārlis Zariņš (6.07.1930.-23.09.2015.). Viņš bija Latvijas Nacionālās operas solists un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors. 

Divas Latvijas tūristes gājušas bojā Slovākijā, Tatros, kur bija devušās kalnu pārgājienā kopā ar 50 cilvēku lielu grupu. Tūrisma firmas Impro pārstāvji apgalvo, ka sievietes nomaldījušās no takas un naktī nosalušas kalnos, kur vakarā pasliktinājušies laikapstākļi. Slovākijas policija veic izmeklēšanu.

Naudu tērētu iekārotām lietām

Ja iedzīvotāji tiktu pie lielas naudas summas, viņi visbiežāk to iztērētu sen kārotu lietu (ceļojuma, mašīnas, mājas u.c.) iegādei, liecina DNB Latvijas barometra aptauja

Kur tērētu naudu?

Nedēļas citāts