Kamēr gaisa temperatūra ārā krīt, rudens skolās sācies karsti – jaunais «tikumības pants» Izglītības likumā jau izraisījis asas vārdu sadursmes un represijas pret brīvdomīgiem un pieredzējušiem skolotājiem. Vai cenzūra tiešām ir klāt uz palikšanu?
Katru gadu Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas literatūras skolotāja Daiga Zirnīte iepazīstina 12.klases audzēkņus ar franču dzejnieka Artura Rembo daiļradi un kopā ar jauniešiem klasē skatās arī režisores Agneškas Hollanderes filmu Total Eclipse par viņa dzīvi. Lente ir provokatīva, tāpēc ar klasi «pirms filmas es diezgan pamatīgi strādāju», skaidro pieredzējusī skolotāja. «Rādu šo filmu ne tikai tāpēc, lai viņi uzzinātu, kā dzejnieks dzīvojis, bet lai runātu par to, ko nozīmē būt ģeniālam, radošam, atrast jaunu pavērsienu mākslā, kaut ko būtisku paveikt.»
Šoruden skolotājas iecere tika izjaukta. 22.septembrī, dienā, kad viņa plānoja demonstrēt filmas nobeigumu, skolas direktors Māris Brasla to aizliedzis. «Direktors strikti pateica, ka nedrīkst rādīt,» stāsta skolotāja. Par filmu sūdzējies kādas audzēknes tēvs. Viņš e-klases vēstulē paudis sašutumu, kāpēc laikā, «kad sabiedrībā tiek runāts par tikumības mācīšanu skolās, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā tiek popularizēta pederastija, vardarbība, alkoholisms, narkomānija un demonstrēts pornogrāfisks saturs».
Tēvs aicināja nepieļaut šādas darbības, jo «vēlas nobremzēt un pretoties Rietumu kultūras izvirtības un visatļautības uzspiešanai bērniem», atzīstot, ka pašam nekādas sajēgas par izcilo dzejnieku nav: «Man skolā par tādiem nemācīja, jo tajā laikā pederastija bija sodāma ar likumu.»
Šis gadījums vienā no prestižākajām Latvijas skolām spilgti raksturo atmosfēru, kāda šoruden uzkarst arī citās skolās. Tā iemesls ir šovasar pieņemtie Izglītības likuma grozījumi, kas prasa skolās nodrošināt «izglītojamā tikumisko audzināšanu» un «aizsargāt» jauniešus no informācijas un metodēm, kas neatbilst šim mērķim. Deputātes Jūlijas Stepaņenko (Saskaņa) ierosināto normu Saeima pieņēma pēc asām debatēm, to atbalstīja gan viņas partijas biedri, gan deputāti no Nacionālās apvienības, ZZS, Reģionu apvienības un No sirds Latvijai.
Lielākā problēma – tikumības izpratne likumā nav definēta, tālāk valdībai ar MK noteikumiem jākonkretizē likuma praktiskā ieviešana, taču pagaidām tas nav izdarīts. Tāpēc šobrīd vecāki, pedagogi un skolu vadība katrs pēc savas izpratnes pielaiko mācību procesam tikumības olekti un sadursmes biedējoši atsauc atmiņā padomju laika cenzūru. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (Saskaņa) jau uzdevis izvērtēt mācību saturu visās Rīgas skolās, kaut arī izglītības ministre Mārīte Seile uzsver – viena, stingri cenzēta un neskaitāmās institūcijās saskaņota mācību grāmata ir sena pagātne, jo demokrātiskā valstī skolai jātrenē bērnu spriestspēja, nevis jāiekaļ «pareizās» frāzes.
Skolotāja Zirnīte todien pakļāvās direktora aizliegumam – filmu jauniešiem neparādīja un tās saturu atstāstīja saviem vārdiem, kamēr stundas laikā kāds vairākkārt pavēra klases durvis, lai pārliecinātos, vai aizliegums tiek pildīts.
«Šai filmai ir vecuma ierobežojums no 18 gadiem, un klasē ir nepilngadīgas personas, tāpēc šo filmu rādīt nedrīkst,» lakoniski savu lēmumu skaidro skolas direktors Māris Brasla. Viņš nedomā, ka aizliegums jāvērtē kā izglītības satura cenzēšana, taču skolotājai Zirnītei ir pretējs viedoklis: «Visticamāk, tā ir cenzūra.» Viņa uzskata, ka mūsdienu jaunieši ir zinoši, turklāt «internetā redzējuši daudz vairāk netikumīgu lietu nekā es», tāpēc ir ļoti svarīgi nevis aizliegt kādas tēmas, bet gan atrast īstos vārdus, kā par tām runāt.
Direktora aizliegumu viņa vērtē asi: «Pirmo reizi ir tā, ka vairs negribu Latvijā dzīvot.» Skolotāja nolēmusi, ka turpmāk filmu tomēr izmantos savās stundās un arī citādi savus darba materiālus neplāno pārskatīt. «Šodien es smejos – manis dēļ [Rīgas mērs Nils] Ušakovs var departamentu nodibināt un ieviest kādu amatu, lai uz katru stundu skolotājas Zirnītes iepriekšējās dienās izveidoto materiālu pārskatītu. Viņš var pamēģināt arī domu policiju, manas domas revidēt, bet es nemainīšos,» saka Zirnīte, asi kritizējot grozījumus Izglītības likumā, kas var novest pie «domājošu cilvēku iznīcināšanas».
Kur izmest goda rakstu?
Savu darbu pārskatīt nedomā arī Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāja, dzejniece Iveta Ratinīka. Viņa septembra beigās saņēma aizrādījumu no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas mācību parzines, vienlaikus arī Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas vadītājas Anitas Vanagas par dzejnieces Agneses Krivades dzejoļa iztirzāšanu 10.klases literatūras stundā. Ratinīkai pārmests, ka dzejoļu analīzes uzdevums nav ticis atbilstoši noformēts, gan arī tas, ka izvēlētais darbs – moderna lūgsna – satur rupjus vārdus.
Arī par šo dzejoli saņemta sūdzība. Vanaga saka – pati šādu dzejoli stundās neizmantotu, jo neuzskata, ka mācību grāmatās būtu jāliek «dzejoļi, kuru vārdus televīzijā apzīmē ar [skaņu] pī-pī».
Savukārt Ratinīka skaidro: «Es šo Krivades grāmatu biju izmantojusi sešus gadus, un nekad nekādu problēmu nav bijis. Bez šīs totalitaritātes, kas mums pēdējā laikā ir parādījusies, neatrastos arī kāds, kurš zvanītu [sūdzēties].» Par skolotāju viņa strādā kopš 2008.gada, bet paralēli darbam raksta doktora disertāciju literatūrzinātnē.
Pērn Ratinīka no Valsts prezidenta rokām saņēma Ata Kronvalda balvu par izciliem nopelniem pedagoģes darbā. «Man ir kvalifikācijas papīrīši kā šķirnes govij, kas saka, ka es varu darīt, ko es gribu metodoloģiski. Man ir Nila Ušakova parakstīts goda raksts par pagājušā gada pedagoģiskajiem sasniegumiem. Kurā vietā man to izmest?»
Ratinīka nenogurusi skaidro, kāpēc literatūras stundā izmanto arī Krivades dzejoli: «Mans mērķis ir parādīt, kā kaut kas ļoti nozīmīgs kultūrā – šajā gadījumā Kalna sprediķis – vēl nozīmīgāk tiek pateikts ar mūsdienīgo, laikmetīgo, vulgāro leksiku. Jo, kā gan neredz ne Nils, ne Jūlija, ka mēs runājam par viņu elektorātu, ka to var apvienot tikai ar mīlestību.» Viņasprāt, literatūras sarakstā nekas daudz pāri nepaliktu, ja no tā būtu jāizņem visi autori, kas lietojuši rupjus vārdus vai kuru tekstos ir kāda «ķecerība» vai brīvdomība. Arī Ziedonis būtu jācenzē.
Ar Ratinīku tiekos Rakstnieku savienības telpās vēlā darbdienas pēcpusdienā, kur aptuveni 20 jauniešu sanākuši, lai analizētu dzejnieka Jāņa Rokpeļņa tekstus, gūtu padziļinātu izpratni par literatūras teoriju un interpretāciju. «Mana mēle vālodžu, narcišu iebaidīta, lāsteku un lietuvēnu iebaidīta mana mēle. Lēni skaņas slīd garām, slīd garām, mēlei nepieskaroties, slīd, Lielais Mēmums uz sārtas salas – uz manas mēles mīt,» skolnieki lasa vienu no dzejoļiem un ķeras pie tā analīzes.
Pēc nodarbības pie skolotājas pienāk jaunietis un mazliet sakautrējies stāsta, ka ar klasesbiedriem parakstījuši vēstuli skolas vadībai, paužot atbalstu Ratinīkas «darba metodēm», bet par to saņēmuši direktores rājienu. Skolotāja puisi uzklausa saprotoši. Pirms tam kāds cits skolēns, «puisītis, pat ne tas runātīgākais, ierosināja – varbūt mēs sestdienās varētu tikties, mamma ceps pīrāgus, un mēs nāksim runāties», viņa stāsta. Ne nodarbībā Rakstnieku savienībā, ne arī man intervijā viņa neslēpj, ka pēc notikušā jūtas pazemota – gados vecākie kolēģi viņas ierakstu tviterī, ar kuru skolotāja publiski paziņoja par šo dzejoļa traci, traktē kā dzīšanos pēc popularitātes. «Cilvēki nedzird, ka es uztraucos ne jau par to vienu dzejoli. Es uztraucos par to, ka tie ir tikai ziediņi.» Viņasprāt, Saeimas deputātiem, kas pieņēma grozījumus Izglītības likumā, vienīgā iespēja nezaudēt pašcieņu ir šos grozījumus «sagrozīt atpakaļ», pretējā gadījumā «es baidos, ka nemanāmi mēs pāriesim pie pilnīgas, totālas kontroles».
«Nekas nav akmenī cirsts»
Cik sūdzību saņemts kopš jaunajiem Izglītības likuma grozījumiem, un vai to skaits strauji pieaudzis, Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) neesot atsevišķi skaitīts. Katru gadu iestāde saņem ap 700 dažādu raksturu lūgumus pārbaudīt situāciju jautājumos, kas skar izglītības kvalitāti. Vecākus neapmierina gan veids, kā novērtētas viņu atvases, gan mācību grāmatu un nodarbību saturs. Piemēram, šopavasar kādu ģimeni neapmierināja bērnudārzā uzvestā ludziņa – tajā bijis arī negatīvais tēls, kazlēnu māte, kas aicinājusi zagt kāpostus. Savukārt pērnruden kādiem vecākiem nav paticis, ka interešu izglītības pulciņā uz Meteņiem meitenes pārģērbušās par puikām, bet puikas – par meitenēm.
Dienests apstiprina, ka jaunie Izglītības likuma grozījumi ir izraisījuši sabiedrības interesi. IKVD pārstāvis Ivans Jānis Mihailovs stāsta – gan izglītības iestādes, gan privātpersonas uzdevušas jautājumus «par dažādu mācību materiālu lietošanu, skolotāju uzvedību». Amatpersona neatklāj ne sūdzību saturu, ne mācību materiālus, par ko tās iesniegtas, norādot – situācija tiek vertēta, bet pedagogu «jebkurai darbībai stundā jāatbilst izglītības starndartos, izglītības programmā teiktajam». «Ja skolotājs spēj pamatot, ka šī darbība ir nepieciešama un izriet no mācību priekšmeta, tad es prolēmas nesaskatu.»
Deputāti, kas balsoja par plašas diskusijas izraisījušo likuma normu, vairs nestāv tik vienotā frontē.
Grozījumu iniciatore Jūlija Stepaņenko ir apmierināta: «Esmu gandarīta, ka likumā paredzētais regulējums darbojas un izglītojamie tiek pasargāti no kaitējošiem materiāliem. [Āgenskalna ģimnāzijas] administrācija ir rīkojusies atbilstoši likuma burtam un garam.» Tikmēr Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka grozījumi ir pilnīgi atbalstāmi, taču notikumi Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā un Āgenskalna ģimnāzijā neesot ar šīm likuma izmaiņām saistāmi. «Ja runājat par konkrētiem gadījumiem, tad es tos skatu atrauti no šīs diskusijas. Vienīgais, kas ir kopīgais šajos jautājumos, ir fakts, ka gan likuma grozījumos, gan konkrētajās konflikta situācijās izskan argumentācija par tikumību, bet tas nav pietiekams pamats, lai teiktu, ka grozījumi ir cēlonis šīm konkrētajām diskusijām,» saka Dzintars. Viņaprāt, jāvirzās uz priekšu – Ministru kabinetam un Izglītības ministrijai jāizstrādā kritēriji «tikumiskajai audzināšanai» tā, «lai nebūtu iespējams tos ne uz vienu, ne otru pusi interpretēt». «Kamēr šādu kritēriju nav, atsaukties uz likumu ir vienkārši neprofesionāli.»
Grozījumus Izglītības likumā atbalstīja arī valdības koalīcijas pārstāvji no ZZS. Tagad vaicāts, vai ir apmierināts ar rezultātu skolās, frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atzīst, ka ZZS šim jautājumam nav pievērsusi pastiprinātu uzmanību, tāpēc frakcijā nav viedokļa par to. «Teikšu godīgi – nekāds puritānis es neesmu, bet ir lietas, kuras man ir zināmā mērā svarīgas, lai skolā būtu un tiktu ievērotas, bet visu to es redzu tādās samērojamās kategorijās,» saka Brigmanis. Viņaprāt, atbildīgajiem dienestiem un ministrijai jāizvērtē notiekošais, jānāk ar iniciatīvām, un «katru likumu jau var mainīt, bet tur ir jābūt kādam izsvērtam viedoklim – varbūt šī tēma ir gana aktuāla, lai aktualizētu». «Nekas jau nav akmenī cirsts,» skaidro deputāts.
Savukārt Izglītības ministrija atgādina – konkrētu mācību līdzekļu izmantošana mācību stundā ir katra pedagoga profesionāla izvēle un atbildība, savukārt ikviena skola ir patstāvīga izglītības programmu izstrādē un īstenošanā. «Ņemot vērā šo Izglītības likumā noteikto autonomiju, pedagogiem ir dota brīvība un pienākums pašiem atbildēt par savu darbu, izraudzītajām mācību metodēm, materiāliem un rezultātiem, strādāt radoši un atbildīgi.»
Nedomāt, neanalizēt, nelekties?
Plašu rezonansi ieguvušā dzejoļa autore Agnese Krivade notiekošo Latvijā uztver ar neizpratni. Dzeju viņa šobrīd neraksta, strādā Briselē. «Man ir aizdomas, ka tā ir pseidoproblēma,» situāciju komentē Krivade. «Es piekrītu, ka izglītības sistēmai jāmāca bērnus būt labiem, nevis ļauniem, bet tādā gadījumā šis [mans] dzejolis taču ir tīrākā altruisma propaganda. Man arī nešķiet, ka turēt cilvēkus nezināšanā ir vērtība. Kādā veidā nezināšana ir tikums?» saka Krivade.
Viņa atminas, ka pašai skolas laikā «literatūras stundas bija vienīgās, kuras man šķita saistītas ar dzīvi – tur nebija tikai abstrakcijas un pareizās vai nepareizās atbildes, bija atļauts pašam domāt.» Vidusskolā lasījusi «visu to erotikas un poētikas piesātināto Latvijas jauno prozu un dzeju, un man parādījās sajūta, ka šajā dzīvē ir arī kaut kas izturams un īsts». Krivade uzskata, sekas pašreiz notiekošajam gala beigās būs pozitīvas – attieksme sabiedrībā mainās. «Šogad bija ļoti daudz cilvēku, kas piedalījās praidā, sabiedrība kļūs arvien dziļāka un labsirdīgāka. Es domāju, ka pēc pāris gadiem arī etniskās tīrības un tikumības epizodes būs aizmirsušās.» Paaudzes pamazām mainās, un «būs arvien vairāk tādu foršu skolotāju kā Iveta Ratinīka, un pēc pāris gadiem šī normālo cilvēku paaudze būs arī skolu vadībā, Saeimā un, galu galā, arī vēlētāju vairākumā».
Daudz skarbāk izsakās citi rakstnieki. Dzejniece Inese Zandere uzskata: «Desmitajā klasē prātus nodarbina eksistenciāli jautājumi – vai ienīst šo tizlo pasauli? Nicināt? Izdabāt? Pretoties? Padoties? Vai ir iespējams pasauli pieņemt un mīlēt tādu, kāda tā ir? Tieši par to, turklāt izvēloties mīlestību, ir šis [Krivades] dzejolis. Bet Krivades dzejoli lasījušam jaunietim, protams, nebūs ne laulības, ne ģimenes, jo brīnumainā likuma izpratnē laulība un ģimene nav savienojama ar kritisku domāšanu.» Viņasprāt, šobrīd tiek radīti apstākļi, kuros skolēniem domāt «aizliegs ar likumu, un pašvaldība vēl pārbaudīs, vai gadījumā kāds skolotājs slepus neienes stundā dzejoli, kas apdraud vidusskolēna svētās tiesības labāk neko nedomāt, nekritizēt, neanalizēt, nelekties un neizteikties – lai tikai viņš varētu netraucēti ticēt, jūsmot un paklausīt saskaņā ar absurda likuma prasībām».
Arī Latvijas Rakstnieku savienība pirmdien pieņēma lēmumu, kurā aicina sabiedrību, politiķus un ierēdņus ievērot Satversmē un ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā noteiktās vārda brīvības normas un pauž bažas par mēģinājumiem traktēt Izglītības likumu tā, ka tiek ierobežota pedagogu izvēle mākslas darbu izmantošanai skolās un pārkāpts Satversmē noteiktais cenzūras aizliegums. «Tikumiskā audzināšana skolās, kas ir objektīvi nepieciešama pedagoģiskā procesa sastāvdaļa, nedrīkst pārvērsties par ieganstu vārda brīvības ierobežošanai vai mākslas darbu kropļošanai,» teikts Rakstnieku savienības paziņojumā.
Notiekošo asi kritizē arī LU profesore, ētikas pasniedzēja Skaidrīte Lasmane. «Es to sauktu par neosovjetismu. Padomju totalitārisma shēmas domāšanā un rīcībā atdzīvojas. Minētā likuma klātbūtne no jauna atver atkarīgas domāšanas ieradumus. Var droši atspiesties pret likuma sienu, un pašam nav jāapgrūtina sevi ar atbildīgas brīvības «smago nastu»,» saka Lasmane. Viņasprāt, sekas var būt «baiļu, pakalpības, neuzticēšanās pieaugums, kas samazina jau tā trauslo gudras brīvības slānīti skolā un sabiedrībā vispār». Lasmane atgādina, ka, līdzīgi kā padomju laikos, šie regulējumi skar visradošākos, skolotājus ar misiju. «Pazīstu Daigu Zirnīti, uzskatu viņu par vienu no dziļākajām un domājošākajām latviešu literatūras interpretēm skolā. Ierēdnieciskai domāšanai un trulai pakalpībai, kas gatava iznīdēt jebkuru drosmīgāku radīšanu, nu ir piemērs. Turklāt pārcentīgā pakalpība attiecas uz līdz galam neizstrādātu dokumentu par tikumisko audzināšanu,» saka Lasmane, paužot cerību, ka ministrija, «veidojot tikumiskās audzināšanas vadlīnijas, atturēs no neosovjetisma paplašinājuma».
To, kā turpmāk notiks skolēnu audzināšana, noteiks īpaši MK noteikumi, kuru izstrādi Izglītības ministrija deleģējusi Valsts Izglītības satura centram (VISC). Šobrīd to izstrāde tikai sākusies – izveidota darba grupa, piesaistīta virkne sabiedrisko organizāciju. Tikumiskās un valstiskās audzināšanas vadlīnijas tapšot lielāka uzdevuma ietvaros, «pārvērtējot, pārorganizējot mācību saturu tā, lai tas būtu uz kompetencēm orientēts», stāsta VISC vadītājs Guntars Catlaks. Kompetences ir «cilvēka gatavība darbībai noteiktā dzīves jomā – kā pilsonim, kā ģimenes loceklim, kā uzņēmējam vai darba ņēmējam visplašākajā nozīmē», un «tikumiskums, protams, tiks aprakstīts šajās vadlīnijās, bet, kā konkrēti, šobrīd nevaru pateikt».
Darbs pie MK noteikumiem jāpabeidz līdz nākamā gada jūlijam. Tāpēc nav skaidrs, vai un kā tie varētu ierobežot skolotāju iespējas brīvi izvēlēties materiālus darbam stundās atbilstoši mācību programmām. Izkļūt no kļūmīgās situācijas varētu vēl divos veidos – vēlreiz izmainot Izglītības likumu Saeimā un pretrunīgo normu svītrojot, vai arī apstrīdot to Satversmes tiesā. Tiesības to darīt ir 20 Saeimas deputātiem, Valsts prezidentam, Ministru kabinetam vai personai, kuras tiesības aizskartas.
Pagaidām neviens šādu soli nav spēris. Valsts prezidents Raimonds Vējonis pagaidām atturas paust viedokli, vai varētu izmantot tiesības rosināt jautājumu Satversmes tiesā – situāciju vērtēšot pēc tam, kad būs pabeigti MK noteikumi. Vējonis aicina atcerēties, ka vērtību sistēmas pamatus ieliek ģimene, mudina vairāk uzticēties pedagogiem un atgādina – izglītības uzdevums ir palīdzēt bērniem izaugt par cilvēkiem, «kas spēj paši domāt, spriest un kritiski vērtēt».
Tikmēr no skolas izraidītais Krivades dzejolis turpina savu dzīvi. Vairāki tulkotāji sākuši iniciatīvu, atdzejojot to dažādās pasaules valodās. Savukārt 30.oktobrī Kaņepes Kultūras centrā notiks «netikumīgās» mūzikas un mākslas pasākums. Uz koncertu aicinās arī Saeimas deputātus un Rīgas domes amatpersonas. Programmā būs gan dzejas lasījumi un diskusija, gan koncerts ar vairākiem pirmatskaņojumiem, tajā skaitā dziesma ar Krivades dzejoļa vārdiem.
Jaunais «tikumības pants» Izglītības likumā
10.1 pants. Izglītība un tikumība
(1) Izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene.
(2) Izglītības iestāde, izņemot augstskolas, aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai.
Stājies spēkā 2015.gada 16.jūlijā.
Ministru kabineta noteikumi – valstiskās un tikumiskās audzināšanas vadlīnijas – valdībai jāizdod līdz 2016.gada 30.jūnijam.
Agneses Krivades dzejolis Svētīgi
ō,
svētīgi, svētīgi sasvīdušie
svētīgi uz mirkli izgājušie
svētīgi rupji graudainā struktūrā
svētīgi nesmukie un garie augumā
bļaģ
svētīgi sabrauktie, atpizģītie un nošautie
visi mana rajona krievi un Mego pārdevējas svētīgas
videonomas darbinieki un apsargi, sākumklašu skolotāji un tukšie nesēji, nabadzībā
un bagātībā un iešu par jums uz barikādēm cīnīties, sa-sodītie un ka tevi deviņi
pērkoni saspertie, baltiem diegiem šūtie
un krustām šķērsām jūs visi pārējie visā pasaulē arī
bļaģ
svētīgi
