Pēkšņais satiksmes ministra demisijas pieprasījums radījis ne tikai spekulācijas par visas valdības stabilitāti, bet arī izgaismojis noklusētās airBaltic problēmas. Laimdota Straujuma intervijā Ir atklāj Anrija Matīsa atlaišanas apstākļus un iezīmē risinājumus airBaltic glābšanai, ja vācu investors tomēr izstāsies no spēles
Agrā piektdienas rītā Satiksmes ministrijā valda priecīga noskaņa. Anrijam Matīsam ir pēdējā darba diena – trešajā stāvā sapulcējušies biroja darbinieki, ierēdņi, kapitālsabiedrību pārstāvji smaida pēdējai kopbildei ar ministru, vēlāk gaidāmas saviesīgas atvadas pie vīna glāzes, ministrs pasniegs atzinības rakstus. «Tīri cilvēcīgi jūtos zināmā mērā atvieglots,» saka Matīss, skaidrojot, ka «pie krēsla nekad neesmu turējies un tā ir taisnība, ka pats esmu piedāvājis rakstīt atlūgumu arī valdības sēdē». Aiziet ministrs bijis gatavs, jo jutis neapmierinātību ar savu darbu gan no premjerministres Laimdotas Straujumas, gan labu laiku iepriekš arī no Vienotības priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas. «Esmu zināmā mērā noguris, staigājot pa šo mīnu lauku,» saka Matīss.
Par «mīnu lauku» viņš dēvē Satiksmes ministriju, kur pārklājoties «dažādu grupu intereses, protams, ir arī partiju interseses, to skaitā Vienotības, un ne vienmēr visu, ko vēlas sasniegt, var tik viegli izdarīt, jo jārēķinās ar visiem spēlētājiem, kas ir šajā laukā». Kādas Vienotības vēlmes tad nav izpildījs, Matīss skaidri neatbild, taču atzīmē, ka Āboltiņa jau vasarā kādā intervijā pieminējusi divus slikti strādājošus ministrus, no kuriem viens bijis viņš. «airBaltic nevienu Latvijas politikā nekad nav interesējis, būsim godīgi. Īstenībā brīnums, ka pie šīs neieinteresētības airBaltic turpina attīstīties, turpina lidot,» ministrs komentē peripetijas ap nacionālo lidsabiedrību, kuru dēļ arī trešdien zaudēja amatu. No premjerministres viņš tā arī neesot sapratis, ko tieši airBaltic finanšu investora piesaistes jautājumā esot novilcinājis un nav izdarījis, turklāt «premjerministre pati piekrita šim lēmumam» par finanšu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piesaisti.
Viņaprāt, neapmierinātības iemesli meklējami virknē saimnieciska rakstura jautājumu, kur lēmumi nesen pieņemti vai būs vēl jāpieņem. «Ja paskatāmies uz to pašu dzelzceļu. Es domāju, ka neviens šobrīd [politikā] nav apmierināts ar to, ka dzelzceļu vada cilvēks [Aivars Strakšas], kas dzelzceļā ir strādājis,» saka Matīss. «Tāpat LDz Cargo – Bremzes kungs, kurš ir pilnīgi neitrāls, strādājis dzelzceļā 20 gadus, ir finansists un pārzina savu jomu. Ir indikācijas, ka kaut kādas interešu grupas arī tas neapmierina,» komentē Matīss. Un piebilst: «Tās ir tikai sajūtas.»
Viņš piemin arī lidostas Rīga valdes atcelšanu. «Nav jau tā, ka [valdes priekšsēdētājs Andris] Liepiņš ir politiķu mīlētākais cilvēks. Ne tik pozitīvi tika uztverts lēmums par lidostas iepriekšējās valdes, tajā skaitā [bijušā premjera Valda Dombrovska biroja vadītājas Olitas] Augustovskas kundzes atlaišanu. Tas nebija labākais mans lēmums, ko atzinīgi novērtētu partija,» stāsta Matīss. Āboltiņas viedokli Ir neizdevās uzzināt, jo Vienotības priekšsēdētāja neatrada laiku atbildēm.
Taču Matīss ministra amatu atstājot «uz pozitīvas nots», jo nostrādājis jau nepilnus trīs gadus un «arī pēc vadības teorijas – cik ilgi tad var strādāt». Mieles esot tikai par veidu, kā notika atlaišana – par to uzzinājis, atrodoties publiskā pasākumā. «Es sēžu vēstnieku sanāksmē, kur man pretī sēž 100 cilvēku, un stāstu par ministrijas prioritātēm, bet visi skatās telefonos [ziņu par demisiju] un uzjautrinās. Tas veids bija absolūti cūcisks,» saka Matīss. Emocionālo spriedzi vairojis arī fakts, ka par atlaišanu uzzinājis trešdienas rītā pēc tam, kad otrdien līdz naktij ieilgušās valdības sēdes dēļ ministrs neticis uz bērna dzimšanas dienu – kad pārbraucis mājās, septiņgadnieks jau gulējis. «Daudz esmu darījis pāri ģimenei savas aizņemtības dēļ, tagad centīšos šos pāridarījumus labot,» saka Matīss.
Pateicu: es tevi atlaidīšu!
Cūciska atlaišana vai tomēr ministra necienīga rīcība – cits viedoklis par notikušo ir premjerministrei Laimdotai Straujumai. Viņa intervijā Ir otrdien norāda, ka lēmums par Matīsa atlaišanu «brieda valdības sēdes laikā», kad bija jāizšķiras par vai pret finanšu investora piesaisti, turklāt, pēc Satiksmes ministrijas teiktā, jautājuma izlemšanu vairs nevarēja atlikt.
«Nedrīkst neviens ministrs nostādīt valdību tādā bezizejas stāvoklī, kādā mēs bijām nostādīti, kur risinājumi nebija sagatavoti tādi, kas ir pieņemami, un parādījās [steidzams] laika rāmis,» saka Straujuma. Viņa norāda, ka Matīss par problēmām airBaltic zinājis jau sen, taču neko nav darījis, lai valdība nenonāktu šādā bezizejas situācijā.
Detalizēti premjerministre neatklāj lietas apstākļus, jo jautājums skatīts slēgtā valdības sēdē, taču norāda, ka valdība «tika iedzīta stūrī – laba lēmuma nav, bet lēmums ir jāpieņem».
Pēc vairākas stundas ilga darba neilgi pirms pusnakts Ministru kabinets 3.novembrī izšķīrās par vienošanos ar piedāvāto finanšu investoru, taču premjere saka: «Es biju neapmierināta ar šo lēmumu. Iekšēji es to nevarēju pieņemt, bet pēc informācijas, ko mēs saņēmām tajā vakarā, mums nebija citu iespēju.» Notikušais Straujumai šķitis tik nepieņemami, ka sev neraksturīgā veidā premjerministre asi uz to reaģējusi, nākamajā dienā paziņojot par neuzticību ministram. Par šo lēmumu neilgi pirms tam informējot Matīsu īsā sarunā jau pieminētajā vēstnieku sanāksmē. «Viņš teica – es pats varu uzrakstīt demisiju, un tad es pateicu – nē, es tevi atlaidīšu,» atstāsta Straujuma. «Tas bija mans lēmums, es parādīju savu attieksmi, ka ministrs tā nedrīkst rīkoties!»
Kur ir problēma?
Kas ir iemesli, kāpēc Straujumai šķiet nepieņemams pašas vadītā kabineta pieņemtais lēmums? Politiķi detaļas neatklāj, jo airBaltic jautājumam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, taču žurnāla Ir rīcībā esošā informācija vedina domāt par vairākiem apstākļiem.
Pirmkārt, valdība pagājušo otrdien faktiski tika piespiesta izšķirties starp diviem variantiem – par piedāvātā investora piesaisti vai airBaltic finanšu grūtībām jau vistuvākajā laikā. Uzņēmuma pašu kapitāls ir negatīvs 170 miljonu eiro apmērā, tāpēc tas šobrīd nespēj aizņemties naudu kredītiestādēs, līdz ar to klupšanas akmens var izrādīties jebkurš savlaicīgi nesamaksāts rēķins. Pamatā papildu finanšu injekcijas nepieciešamas norēķiniem saistībā ar 13 jaunajām Bombardier CS300 sērijas lidmašīnām, kuru piegādes termiņš tuvojas un maksājumu summas pieaug. Tomēr tas nav viss, papildu līdzekļi nepieciešami arī dažu citu maksājumu veikšanai – vairāk nekā desmit miljonu eiro apmērā.
Otrkārt, nopietni riski saskatīti arī pašā Montāga-Girmesa piedāvājumā. Uzņēmējs, par kura naudas izcelsmi interesējas drošības dienesti, piedāvā par 52 miljoniem eiro iegādāties 20% airBaltic akciju ar vienu stingru nosacījumu, ka akcionāru līgumā tiek paredzētas mazākuma akcionāra tiesības neakceptēt flotes nomaiņas darbības. Faktiski tas nozīmē, ka finanšu investoram būs galavārds par to, cik, kādas lidmašīnas un no kā airBaltic turpmāk pirktu. Tas, ka Montāgs-Girmess iepriekš bijis iesaistīts darījumos ar Krievijas lidmašīnu Sukhoi Superjet realizēšanu, vedina domāt, ka mazākuma akcionārs varētu izmantot savas tiesības, lai panāktu Sukhoi lidmašīnu pārdošanu airBaltic. Pie šāda scenārija 52 miljonu eiro «iešprice» lidsabiedrībā nevis tiktu izmantota jau nolīgto Bombardier laineru iegādei, bet drīz vien aizplūstu tālāk pie mazākuma akcionāra lobēta jauna piegādātāja, kura lidmašīnas citādi airBaltic varbūt nemaz negrasītos pirkt.
Sukhoi lidmašīnas tiek izmantotas reģionālajiem pārlidojumiem, un šobrīd neviena no lielajām Eiropas aviokompānijām tās neizmanto. Līdz ar to praktiski varētu būt grūtības ar šo lidmašīnu rezerves daļu piegādi, piemēram, populārāko lidmašīnu modeļiem Boeing un Airbus rezerves daļas ir pieejamas servisos visās lielākajās Eiropas lidostās, bet Sukhoi to nav. Attiecīgi, ja laikus nav pieejamas rezerves daļas, lidmašīnas nevar lidot, ja nevar lidot – nav ekonomiski izdevīgas. Sukhoi lidmašīnas paredzētas 100 pasažieriem tuviem pārlidojumiem, atbilstoši pašreizējam airBaltic flotes atjaunošanas plānam uzņēmumam nepieciešamas piecas šādas tipa lidmašīnas, taču nevar izslēgt, ka plāns vēl tiek koriģēts, un tādā gadījumā šo lidmašīnu skaits varētu pieaugt.
Investors: es sev uzticos
Pirmdien, nedēļu pēc valdības lēmuma, pirmo reizi uz žurnālistu jautājumiem atbildes klātienē sniedza jaunais investors Montāgs-Girmess, kas kopīgi ar airBaltic vadītāju Martinu Gausu piedalījās preses konferencē. Tā notika angliski, taču Girmess labi runā arī krievu valodā.
Abi apgalvoja, ka investora piesaistes nosacījumi neietver konkrētas vienošanās par Sukhoi lidmašīnu iegādi, bet atteicās komentēt konfidenciālā akcionāru līguma detaļas un tādējādi izvairījās no jautājuma, vai līgumā ietvertas investora veto tiesības jautājumos par flotes papildināšanu.
«Manas investīcijas notiek neatkarīgi no tā, kādus lēmumus [par lidmašīnu iegādi] pieņems aviokompānija,» pauda Montāgs-Girmess. Viņš stāstīja, ka darījumam piekritis, jo redz finansiālus ieguvumus. Ieguldāmie 52 miljoni eiro esot viņa paša līdzekļi un nenākot no valstīm, kas ir ES vai ASV sankciju melnajā sarakstā. «Es neesmu nabadzīgs cilvēks. Tā būs lielākā investīcija, ko jebkad esmu veicis – ļoti pievilcīga. Visa nauda nāk no maniem privātajiem fondiem, mantojuma un ģimenes līdzekļiem,» pauda Montāgs-Girmess. Viņš pozitīvi vērtēja pašreizējo airBaltic vadību un savu lomu uzņēmumā redz, kontrolējot ieguldītās naudas izlietojumu. Uz jautājumu, kā vērtē drošības iestāžu pievērsto uzmanību viņam, Montāgs-Girmess atbildēja: «Es pats sev uzticos un domāju, ka atbilstu drošības nosacījumiem.»
Tomēr jautājums par Sukhoi lidmašīnu piegādi nav tikai par to, vai Latvijas nacionālā aviokompānija pirks tādas lidmašīnas, ar kurām lielās Eiropas aviokompānijas nelido un kuras ražo uzņēmums, kas gatavo arī iznīcinātājus Krievijas armijas vajadzībām.
Mazākuma akcionāra prasītā privilēģija faktiski liek uzdot jautājumu, vai šis darījums vispār ir izdevīgs. Proti, ja uzņēmējs iegulda 52 miljonus eiro, bet pretī prasa privilēģijas, kas ietekmē airBaltic izvēli iepirkt lidmašīnas, piemēram, 150 miljonu vērtībā, rezultāts neveidojas pozitīvs. Tādā gadījumā pēc diviem gadiem (vienošanās paredz finanšu investora ienākšanu uzņēmumā uz diviem gadiem, pēc tam savas kapitāldaļas pārdod) potenciālajam stratēģiskajam investoram būtu ne tikai par Montāgam-Girmesam pieņemamu cenu jāatpērk airBaltic daļas, bet arī nacionālajai avikompānijai vēl jānorēķinās ar lidmašīnu piegādātājiem par aptuveni 100 miljoniem eiro.
Pēc neuzticības izteikšanas atklāti par to piekritis runāt arī Matīss. «Montāgs-Girmess pārstāvējis kompāniju, kas nodrošina līzinga darījumus Krievijā, kas nodrošina ne tikai Sukhoi, bet arī Bombardier lidmašīnu nomas pakalpojumus, un ir pamatotas aizdomas, ka šis līguma punkts varētu tikt izmantots, lai mēs īstermiņā izvēlētos Sukhoi Superjet lidmašīnas,» saka Matīss, atzīstot, ka bažas par darījuma izdevīgumu var rasties arī tikai no publiski pieejamās informācijas. «Pirmās klases matemātiska darbība liecina, ka mēs paliekam parādā,» saka Matīss.
Viņš joprojām uzskata, ka darījums ar Montāgu-Girmesu «nav mums labākais variants, jo pastāv riski, kurus var minimizēt, bet nevar izslēgt», taču, tā kā pagaidu risinājums ir nepieciešams, esot jāmēģina panākt maksimāli izdevīgs akcionāru līgums.
Bloķē investora privilēģijas
Lai arī valdības 3.novembrī pirms pusnakts pieņemtais lēmums par finanšu investora Montāga-Girmesa piesaisti airBaltic ir spēkā, Laimdota Straujuma ir uzdevusi nodrošināt, ka akcionāru līgums netiek parakstīts, līdz Saeima nenobalso par piekrišanu, ka Valsts kase aizdod 80 miljonus eiro airBaltic. Šis valsts aizdevums nāk komplektā ar privātā investora piesaisti lidsabiedrībai.
Tāpat premjerministre ir uzdevusi panākt, ka akcionāru līgumā vairs nebūtu punkta, kas dotu mazākuma akcionāram privilēģijas izšķirt, kādā veidā tiek atjaunota aviokompānijas flote. «Es nespēju piekrist šīm Sukhoi lidmašīnām un gribu lūgt satiksmes ministra vietas izpildītāju [iekšlietu ministru Kozlovski] akcionāru līgumā norobežoties no tā,» sacīja Straujuma. Ir rīcībā esošā informācija liecina, ka šī privilēģija bija priekšnosacījums no investora puses, lai darījums varētu notikt. Bez tās, visticamāk, investors varētu atteikties no šī darījuma.
Ko tālāk iesākt ar airBaltic? Premjer-ministre informē, ka aktīvi iesaistījusies jauna stratēģiskā investora meklējumos – tuvākajā laikā viņai būs tikšanās ar Ķīnas aviokompāniju vadību, arī Latvijas vēstniekiem ir dots uzdevums. Tāpat šobrīd tiek apsvērta iespēja meklēt alternatīvus veidus, kā piesaistīt papildu finansējumu, nepārkāpjot Eiropas Komisijas nosacījumus par godīgu konkurenci. Iespējams, airBaltic varētu pārdot daļu sava īpašuma, ko šobrīd praktiski neizmanto, piemēram, noliktavas un citu mantu. «Tas nav viens miljons, tā ir vērtība, kas zināmu laiku dod iespējas,» saka Straujuma.
Kopīgi ar Valsts kasi un Finanšu ministriju tiek izvērtēta iespēja arī veidot fondu, kurā valsts un Latvijas privātie uzņēmēji varētu ieguldīt līdzekļus apmaiņā pret airBaltic kapitāldaļām. Visas iespējas tiek rūpīgi vērtētas, meklējot risinājumu, kā nepārkāpt EK nosacījumus, jo pagājušajā nedēļā neatļauta valsts atbalsta dēļ bankrotējusī Igaunijas nacionālā aviokompānija ir brīdinošs piemērs.
Tikmēr nopietni sašķobījušās pašas Straujumas izredzes turpināt vadīt valdību. Vēl vasarā intervijā Ir premjere pauda apņēmību turpināt darbu, taču šobrīd skaidru atbildi uz šo jautājumu nesniedz. «Ir svarīgi izpildīt savu pienākumu. Šobrīd pienākums ir tikt galā ar airBaltic, un pienākums noteikti ir budžets. Es nevaru tagad atstāt vienkārši, lai viss plūst,» – tā Straujuma atbild uz jautājumu, vai neplāno demisionēt.
Savukārt koalīcijas partneri šobrīd ir atturīgi komentāros par valdības stabilitāti. «Viss ir Vienotības rokās, mēs valdību netaisāmies gāzt,» saka Brigmanis. Un konkretizē: «Tas, ka tagad nevirza satiksmes ministru, ir signāls, ka viņi domā par jaunu valdību.»
Līdzīgi arī Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars saka – šobrīd nav skaidru atbilžu no Vienotības par šīs valdības nākotni, taču NA ieskatā pašreizējai valdībai ir visas iespējas turpināt darbu.
Savukārt jautājumā par airBaltic problēmu risināšanu koalīcijas partneri nevēlas uzņemties līdzatbildību par 3.novembra lēmumu, lai arī ministri valdības sēdē piedalījušies. Dzintars norāda, ka papildu informāciju par situāciju airBaltic uzzinājuši tikai pēc Matīsa demisijas un frakcijā šobrīd ļoti skeptiski vērtē iespēju atbalstīt Valsts kases aizdevumu airBaltic. «Mums ir bažas par [vienošanās] tālākām sekām, tāpēc esam nosūtījuši [Kozlovskim] papildu jautājumus par šo vienošanos,» saka Dzintars.
Brigmanis norāda – ZZS ministri valdības sēdē esot pieņēmuši personiskus lēmumus, nevis pauduši partijas viedokli. «Viens ir ministrs, kas sēž valdībā un kāda ir viņa informācijas bagāža, otrs – Saeima,» saka Brigmanis, paužot cerību, ka līdz budžeta pieņemšanai šīs investora piesaistes vienošanās nosacījumi vēl mainīsies. «Man neviens nevarēs iestāstīt, ka šajā jautajumā aizgājusi pēdējā lidmašīna. Nevar tā būt, ka visu šajā situācijā noteica nelaimīgais otrdienas vakars.»
Premjerministre uz jautājumu, vai pati uzņemas atbildību par izveidojušos situāciju, saka: «Es savu atbildību redzu tiktāl, ka es katru dienu nevaicāju Matīsam – kas tev tur notiek? Bet kopumā nozares ministram, ja viņš redz, ka situācija ir draudoša, bija jāinformē premjers.» Vai Laimdota Straujuma kā valdības vadītāja šobrīd jūt Vienotības atbalstu? «Dažādos jautājumos ir dažāds partijas viedoklis. Tas ir normāli,» viņa atbild.
