Cilvēki nereti uzskata, ka priekšgājēju zelta zobu glabāšana vairos viņu dzimtas, ģimenes spēku un bagātību. Foto — Gunita Rence
Žurnāls Domuzīme, 2026, nr. 1
«Katrs viņas zobs izsaka ideju.»
Edgars Po. Berenika
1835
«Tu esi neiznīcināms.»
Spandau Ballet dziesma Gold
1983
«Zelta zobi satur daudz vairāk zelta nekā zelta gredzeni vai saktas.»
Teikums pārtulkošanai mācību grāmatā A Grammar of Modern Latvian
1980
Zobi ir vērtīga un neparasta ķermeņa daļa.1 Tie kalpo par rīku košanai, ēšanai, plēšanai un cīņai, taču var būt arī greznumlieta vai amulets. Tie var izkrist un pazust, tos var izsist. Tie mūs sargā: ne velti Rolanda zobena Dīrendāla rokturī ir Sv. Pētera zobs, bet betona tanku barjeras dēvē par pūķa zobiem. Zobos ierakstīta mūsu pagātne, jo zobi ir nevis inerti kauli, bet drīzāk orgāni, kas, augot koncentriskos apļos, sevī ieraksta to, ko cilvēks ēdis, dzēris un ko pārdzīvojis. Zobos varam izlasīt nākotni, ja ticam odontomantijas mākslai, bet romānā Māte nakts Vonnegūts raksta, ka tiem var piešķirt politisku interpretāciju.
