17. jūnijā Versajas pilī Francijā ASV prezidents Tramps parakstīja saprašanās memorandu ar Irānu — vienošanos, kuru kritiķi jau dēvē par Amerikas pazemojumu un Irānas režīma nostiprināšanu.
Nu un tad?
Šī nav tikai neveikla diplomātiska epizode. Memorands rāda, ka ASV pašas sāktajā karā nav sasniegušas nevienu no skaļi pieteiktajiem mērķiem, bet Irānas ietekmes nostiprināšanās pār pasaules ekonomikai svarīgā Hormuza šaurumu rada bīstamu precedentu.
Kāda ir priekšvēsture?
Versaļas vārds diplomātijas vēsturē nav laba zīme. 1919. gada 28. jūnijā tur pēc Pirmā pasaules kara noslēgtais miera līgums ar Vāciju vēlāk tika ierakstīts lielo kļūdu ailē — kā vienošanās, kas radīja priekšnoteikumus nākamajam karam. Trampam tas nav traucējis tajā pašā pilī parakstīt jaunu dokumentu, kas jau nodēvēts par “Versaļu divi”. Ironija ir asa: prezidents, kurš pats pārtrauca Obamas laikā panākto stingri kontrolēto vienošanos ar Irānu, tagad pasniedz kā uzvaru Irānas solījumu nedzīties pēc kodolieročiem — lai gan Teherāna to apgalvojusi visu laiku.
Kas ir pats svarīgākais?
Memorands aptur karadarbību starp ASV un Irānu, atver Hormuza šaurumu un sola sarunas par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu nākamo 60 dienu laikā. Taču vienošanās arī sniedz Irānai virkni ieguvumu, kuri padara to daudz spēcīgāku, nekā tā bija pirms kara. ASV apņemas dot Irānai iespēju atsākt pārdot naftu, piekļūt iesaldētajiem līdzekļiem desmitiem miljardu dolāru vērtībām, kā arī pakāpeniski atcelt Teherānai noteiktās sankcijas. Tiek runāts arī par 300 miljardu dolāru fondu Irānas rekonstrukcijai. Savukārt par Irānas raķetēm un atbalstu sabiedrotajiem Tuvajos Austrumos dokumentā nav nekā. Ne režīma maiņa, ne kodolpotenciāla likvidēšana, ne kaimiņus apdraudošo raķešu iznīcināšana nav panākta. Nav arī skaidrs, kas notiks, ja kāda no pusēm neievēro memorandā fiksēto vienošanos.
Kas vēl jāzina?
Neērtākais jaunums ir Hormuza šaurums. Irāna 60 dienas neprasīs samaksu no kuģiem, kuri šķērso šaurumu, bet pēc tam plāno iekasēt naudu tā “apsaimniekošanai”. Tas izklausās pēc tehniska maksājuma, bet būtībā nozīmē kontroli pār vienu no pasaules ekonomikas jutīgākajiem punktiem. ASV, kas tradicionāli iestājusies par kuģošanas brīvību, tagad piekrīt izņēmumam. Tas var iedrošināt arī citus ar ieroču spēku pasludināt: gar mūsu krastiem braucat — maksājiet.
Kas tālāk?
Sekas būs plašākas par vienu neveiklu memorandu. Irāna izturējusi Amerikas militāro spiedienu, ieguvusi naudu, ietekmi un drošību. Persijas līča arābu valstis redz, ka Vašingtona sāk karu un slēdz pamieru bez konsultācijām. Izraēla nonāk īpaši bīstamā situācijā: tās mērķi nav sasniegti, attiecības ar Trampa administrāciju saasinājušās, bet Irāna kļūst stiprāka. Plašākā nozīmē pasaule kļuvusi mazāk droša — īpaši reģions, no kura nāk liela daļa pasaules naftas un gāzes. Tramps var priecāties, ka benzīna cenas ASV tagad ir atkal zem četriem dolāriem par galonu. Taču šī lētā uzvara var izrādīties ļoti dārga.
Teksts tapis pēc raidieraksta “Ārskats” 19. jūnija ieraksta “ASV vienojas ar Irānu. Ukraiņu dronu uzbrukums Maskavai. Stārmera dienas skaitītas”.
Raidierakstu klausies šeit vai populārākajās straumēšanas platformās.
