Ukrainas prezidenta Zelenska lēmums atlaist populāro, uz reformām vērsto aizsardzības ministru Fedorovu izsauca plašus protestus. Lai mazinātu kritiku, prezidents Volodimirs Zelenskis atbrīvoja bruņoto spēku virspavēlnieku Oleksandru Sirski un viņa vietā iecēla Mihailo Drapatiju, kurš Ukrainā tiek uztverts kā pārmaiņu simbols.
Nu un tad?
Lēmums parādīja, ka pat kara apstākļos Ukrainā var notikt asas debates par valsts vadības lēmumiem un armijas nākotni. Taču šie protesti nav vājinājuši Ukrainu, jo to mērķis ir panākt, ka karš tiek vadīts efektīvāk, godīgāk un ar mazākiem upuriem.
Kāda ir priekšvēsture?
Zelenskis nolēma veikt plašas pārmaiņas valdībā. Amatus zaudēja vairākums ministru, taču vislielāko rezonansi izraisīja aizsardzības ministra Mihailo Fedorova atlaišana. No IT vides nākušais 35 gadus vecais politiķis bija kļuvis par modernizācijas un tehnoloģisku pārmaiņu simbolu. Viņa konflikts ar virspavēlnieku Sirski izgaismoja divas atšķirīgas pieejas armijas vadībai. Sirski sabiedrībā jau ilgstoši kritizēja par novecojušu vadības stilu, iecietību pret korupciju un smagajiem zaudējumiem atsevišķās kaujās.
Kas ir pats svarīgākais?
Sabiedrības, žurnālistu un nevalstisko organizāciju spiediena rezultātā Zelenskis tomēr nomainīja virspavēlnieku. Par viņa pēcteci kļuva 43 gadus vecais Mihailo Drapatijs, kurš izcīnīja autoritāti jau 2014. gadā Mariupoles aizstāvēšanā pret Krievijas atbalstītiem nemierniekiem un vēlāk kļuva par vienu no populārākajiem Ukrainas komandieriem. Viņš tiek uzskatīts par militāri pieredzējušu, bet vienlaikus atvērtu jaunām pieejām, kas varētu palīdzēt armijai pārvarēt ilgstoši uzkrātās problēmas.
Kas vēl jāzina?
Strīds nebija tikai par personālijām. Fedorovs asi kritizēja mobilizācijas sistēmu, nepietiekamu jauniesaukto sagatavošanu dienestam un ilgstošu karavīru atrašanos frontē bez pienācīgas rotācijas. Viņš aicināja mobilizāciju padarīt humānāku un efektīvāku. Vienlaikus Ukrainai jāturpina risināt arī karavīru ģimeņu atbalsta un armijas pārvaldības jautājumus, kamēr valsts turpina cīnīties par savu pastāvēšanu.
Kas tālāk?
Protesti rāda, ka Ukrainas demokrātiskās institūcijas kara laikā joprojām darbojas. Tieši spēja saglabāt atklātas diskusijas, vienlaikus nezaudējot spēju pieņemt sarežģītus militārus lēmumus, kļūs par vienu no svarīgākajiem Ukrainas izturības pārbaudījumiem tuvākajā laikā.
Teksts tapis pēc raidieraksta “Ārskats” 23. jūlija ieraksta “Ukraiņi atkal ielās. Tramps gatavojas apšaubīt vēlēšanas. Indijas studenti pieprasa izmaiņas.”
Raidierakstu klausies šeit vai populārākajās straumēšanas platformās.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
