Sātans laikam ir ļoti liels optimists, ja viņš domā, ka daudzus cilvēkus var padarīt vēl nejaukākus.
Kad pie Putina Kremlī uz sarunām ieradās Trampa znots, daudzi nodomāja: varbūt tā ir labāk, ja vienošanos par pamieru cenšas panākt nevis prezidenti, bet znoti, sievasmātes vai krustvecāki.
Seši no rīta. Piepilsētā pie kādas privātmājas piebraucamā ceļa vecenīte šķūrē sniegu.
Kaimiņiene: «Ko tu te trako tādā agrumā un tumsā?»
«Izsaucu sev ātro palīdzību. Sveši cilvēki tomēr, neērti…»
Lieliski, ka man ir automašīna! Bez tās es nepaspētu tikt uz degvielas uzpildes staciju, mazgātavu un tehnisko apskati.
Sieva urķējas pa vīra telefonu: «Dārgais, kas tā par Sanitu tavos kontaktos, kurai tu esi pielicis sirsniņu?»
«Tas ir mākslīgais intelekts, ar kuru es sarunājos, lai man nebūtu vientuļi, kad tu pavadi laiku ar savām draudzenēm,» samelo vīrs.
Sieva: «Vai cik aizkustinoši!»
Nākamajā dienā vīrs pamana, ka pārlūkprogrammā ierakstīti vairāki jautājumi: kā noindēt mākslīgo intelektu, vai algoritmiem ir sava elle, kā sazināties ar kiberpoliciju?
