Psiholoģiski es jau esmu nobriedis beigt sūdzēties par auksto ziemu un esmu jau gandrīz gatavs sākt sūdzēties par karsto vasaru.
Sašutis pircējs veikalā.
«Tikai trakie var pirkt cukuru par tādu cenu, kāda ir pie jums!
«Tad nepērciet!»
«Bet tad trakie visu nopirks!»
«Kāpēc dzīvoklī tāds haoss?!»
«Tēti, mums bija ballīte. Tūlīt sakārtošu.»
«Un kur pazudušas klavieres?»
«Iedevu vienam draugam paklausīties.»
«Kādi plāni šai dienai?»
«Jāaiziet uz briļļu veikalu pēc jaunām acenēm.»
«Bet pēc tam?»
«Pēc tam redzēs…»
Vakar biju pie psihoterapeita, kurš ieteica atstāt visas problēmas aiz durvīm. Un ko lai es tagad daru? Jo manējās atsakās nakšņot ārpusē.
«Dakter, man galvā ir mazs cilvēciņš, kas visu laiku lamājas!»
«To var viegli izlabot! 300 eiro, un problēmas būs atrisinātas!»
«Dakter, vai jūs vispār gribat dzirdēt, ko man tikko pateica mazais cilvēciņš?»
