«Man tas neko nemaksāja, nu labi, drusku dzijas nopirkt, bet ieguvu — miljonu!» saka Solvita Krauce, kuru aizkustinājis tas, ka jaundzimušie valkā viņas dāvātos 40 pārus zeķu un 20 cepurītes.
Solvitai gribējās izdarīt ko labu. Jau rudens sākumā viņa sāka domāt, kā Ziemassvētkos iepriecināt kādu cilvēku. «Mēs ģimenē vienmēr esam bijuši izpalīdzīgi,» Solvita atceras, ka mamma un vecmamma adīja zeķes un sūtīja uz bērnunamiem. Un tā kādu vakaru, skatoties televizoru, Solvita izadīja mazas zeķītes. Iedomājās, ka noderēs pirms laika dzimušajiem, šiem bērniņiem vajadzīgs siltums. Ik vakaru uzadīja pa vienam diviem pāriem. Kad apkārtējie uzzināja par viņas ideju, bira komentāri: «Un ja nu zeķes nenonāks līdz bērniem? Kāpēc uzbāzies ar savu sirsnību?» Solvita aizdomājās, tomēr nolēma savu «projektu» pabeigt. Kad bija uzadīti 40 pāri zeķīšu, tapa arī 20 cepurītes. «Man katru dienu vajag kaut ko radošu. Kaut sekundi, kaut kripatiņu.»
