Viens no galvenajiem audžuģimenes noteikumiem: neizveidot ciešu kontaktu ar suni! Lai kā gribētos ļaut suņukam pieglausties vai pacienāt ar kādu našķi no vakariņu galda, to darīt nedrīkst. Kļaviņu ģimene to skaidri apzinās un cenšas Vito neuztvert kā savu mājdzīvnieku. Foto no privātā arhīva
Par suņa uzņemšanu ģimenē Laura un Iļja Kļaviņi domāja vairākus gadus, taču nebija droši, vai ir gatavi. Lai uzzinātu vairāk, Laura Facebook sekoja suņumīļu grupai. Pamanīja ierakstu, ka servisa suņu biedrība Teodors uz gadu meklē audžuģimenes kucēniem, ko mācīs par servisa suņiem — neredzīgo pavadoņiem un asistentiem cilvēkiem ar citiem funkcionāliem traucējumiem. Šobrīd audžuģimenēs Latvijā un Somijā aug astoņi šādi kucēni. Kļaviņi nolēma — iespēja pamēģināt!
Novembra beigās viņi devās pēc Vito — tobrīd divus mēnešus veca labradora kucēna. Kinologs pēc sarunas ar iespējamo audžuģimeni izvērtē labāko saderību, un par piešķirto kucēnu Kļaviņi sūdzēties nevar — Vito ir paklausīgs un draudzīgs. «Īsts supersuns!» Pārbraucis mājās, viņš uzreiz devās gulēt un ātri sadraudzējās ar kaķi Pončiku. Kā jau kucēns, Vito grib draiskoties. Vecāki ar četrgadnieku Albertu sarunāja, ka rotaļājoties sunim nedrīkst ļaut kost un lēkt. Mazliet grūtāk ar ķepaini aprada Astrīda, kurai tobrīd bija trīs mēneši. Suņa mitrais, ostīties gribošais deguns mazulīti satrauca.
